1892. gada 8. septembrī dzimis Heinrihs Skuja, latviešu botāniķis un algologs. Aprakstījis vairāk nekā 700 zinātnei jaunu sugu un varietāšu, 30 jaunas ģintis, 15 dzimtas, vienu rindu Pelonematales un nodalījumu Glaucophyta. Viņam par godu ir nosauktas jaunas aļģu ģintis – Skujapelta, Skujaella – un sugas – Chlamydomonas skujae, Spirogyra skujae, Batrachospermum skujae, Diceras skujae, Cosmarium skujae u.c. 

H. Skuja ir dzimis Jūrmalā, jaunībā daudz ceļojis. Brīvības cīņu laikā tika mobilizēts par zīmētāju Armijas virspavēlnieka štāba tehniskajā daļā. 1929. gadā viņš pabeidz studijas LU Matemātikas un Dabaszinātņu fakultātē un turpināja darbu LU. 1943. gada 14. oktobrī H. Skuja aizstāvēja doktora disertāciju "Pētījumi par Ķīnas, sevišķi tās dienvidrietumu daļas aļģu floru un veģetāciju”. Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā H. Skuja devās bēgļu gaitās uz Zviedriju. No 1947. gada kļuva par asociēto profesoru Upsalas Universitātē un strādāja tur līdz 1961. gadam. Zinātnieks miris 1972. gadsā Upsalā.

Latvijas Universitātes Muzeja Botānikas un mikoloģijas kolekcijā glabājas Heinriha Skujas vēsturiskais mantojums, viņa sakrātā monogrāfiju un periodisko izdevumu privātbibliotēka.

Ivars Druvietis par Heinrihu Skuju