Akadēmiskais centrs
1907. gada 11. novembrī dzimis botāniķis Aleksandrs Villerts. Lai gan zināms ar saviem kreisajiem uzskatiem, botānikas vēsturē viņš ir iegājis ar Latvijas floras un ģenētikas pētījumiem, kur sevi apliecināja arī kā novatorisks pētnieks. 1932. gadā iestājies LU Matemātikas un dabaszinību fakultātē, jau studiju gados iesaistījās pētniecībā, gan apsekojot floristiskā ziņā savdabīgākās Latvijas vietas, gan reto augu sugu augšanas vietas. 1938. gadā pētnieks ieguva dabaszinātņu kandidāta grādu, kandidāta darbam izstrādājot pētījumu par Ežezera (Ješa ezers) salu floru. Pēc studijām A. Villerts LU Botāniskajā dārzā pievērsās ģenētikas pētījumiem un veica begoniju ģints sugu krustošanu, pētot iedzimtības jautājumus. A Villerts veica arī eksperimentus ar zirņu Pisum sativum un tīteņu Ipomoea purpurea sēklām. Iespējams, tie ir bijuši pirmie šāda veida eksperimenti Latvijā.
1940. gadā A. Villerts tika apstiprināts par tad jau Latvijas Valsts Universitātes docentu, bet 1941. gadā 1. februārī - par lektoru dabas zinātņu metodikā.
A. Villerts kritis kaujās Rīgā pret vācu iebrucējiem 1941. gada jūnijā.
Atsauce: M. Laiviņš. Florists un ģenētiķis Aleksandrs Villerts (47. - 48. lpp.)