Akadēmiskais centrs
1880. gada 8. decembrī dzimis Aleksandrs Liepiņš, latviešu ķīmiķis. Pedagoga gaitas sācis Pēterpils Universitātē pie organiskās ķīmijas katedras. 1. pasaules kara laikā paralēli zinātniski pedagoģiskajai darbībai pētījis gāzu un pretgāzu jautājumus, izpildījis kara resora uzdevumā dažādus darbus un starp citu noorganizējis frontes laboratorijas un pēc tam vienu no tām (Ziemeļfrontes laboratoriju) vadījis līdz kara beigām. 1921. gada 1. jūlijā ievēlēts un apstiprināts par ķīmijas fakultātes vecāko docentu Latvijas Augstskolā. Ķīmijas fakultātē vadījis studentu praktiskos darbus sintētiskajā laboratorijā, lasījis daļu no farmakoķīmiskās tehnoloģijas kursa Farmācijas nodaļas studentiem, neorganiskās un organiskās ķīmijas kursus Lauksaimniecības un Matemātikas un dabaszinātņu fakultāšu studentiem un organiskās ķīmijas kursu Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes Tautsaimniecības nodaļas un Inženiezinātņu fakultātes Kultūrtehnikas nodaļas studentiem. Bijis Vācu ķīmiķu biedrības (Deutsche Chemische Gesellschaft), Franču ķīmiķu biedrības (Societe chimique de France) un Latvijas Ķīmijas biedrības biedrs.