BEGIN:VCALENDAR
VERSION:2.0
PRODID:-//TYPO3/NONSGML Calendarize//EN


BEGIN:VEVENT
UID:calendarize-dzimis-aleksandrs-gavrilins-20250715
DTSTAMP:20240617T110806Z

DTSTART;VALUE=DATE:20250715
DTEND;VALUE=DATE:20250716
    
SUMMARY:Dzimis Aleksandrs Gavriļins
DESCRIPTION:1953. gada 15. jūlijā dzimis Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes (LU VFF) asoc. profesors\, Pareizticīgo baznīcas vēstures\, sakrālās arhitektūras\, vecticībnieku vēstures un kultūras mantojuma aizsardzības speciālists\, krievu vēsturnieks Aleksandrs Gavriļins. Absolvējis Rīgas 10. vidusskolu 1970. gadā\, A. Gavriļins nolēma stāties PSRS Maskavas Vēstures arhīva institūtā\, kurā izturēja konkursu\, bet netika uzņemts sakarā ar jaunu reflektantu\, kurš aizņēma viņa vietu bez konkursa. 1971. gadā papilduzņemšanā iestājās tā laika Pētera Stučkas Latvijas Valsts Universitātes (Pētera Stučkas LVU) VFF\, kur studēja dienas nodaļā\; A. Gavriļins negribēja iet obligātajā kara dienestā PSRS bruņotajos spēkos. Studiju laikā jaunais vēsturnieks sāka specializēties reliģiju vēsturē\, rakstot kursa darbu par Rīgas vecticībnieku draudzes vēsturi. Sākumā gāja grūti\, bet pēc tam veicās izcili. 1975. gadā A. Gavriļins absolvēja Pētera Stučkas LVU VFF ar izcilību\, iegūstot sarkano diplomu. \nPēc vēsturnieka un vēstures skolotāja specializācijas iegūšanas A. Gavriļins sāka strādāt Latvijas Vēstures muzejā (mūsdienās Latvijas Nacionālās vēstures muzejā) par Reliģiju vēstures nodaļas vadītāju. 1978. gadā A. Gavriļins sāka strādāt par lekciju pasniedzēju Pētera Stučkas LVU VFF\, bet pēc 2 gadiem palika bezdarba. Tomēr 1983. gadā atgriezās darbā savā Alma Mater\, strādājot par prorektora palīgu. Paralēli strādājot par prorektora palīgu  A. Gavriļins iestājās Pētera Stučkas LVU VFF aspirantūrā (doktorantūrā)\, un 1987. gadā ieguva zinātņu kandidāta grādu (doktora grādu)\, aizstāvot zinātņu kandidāta disertāciju (doktora disertāciju) par tēmu "Vidzemes zemnieku pāreja pareizticībā 19. gs. 40. gados". Kļuvis par zinātņu kandidātu (zinātņu doktoru)\, jaunais zinātnieks sāka strādāt savā fakultātē par pasniedzēju. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā A. Gavriļins tika ievēlēts par LU VFF Arheoloģijas un vēstures palīgdisciplīnu katedras docentu.  \n1993. gadā tika publicēts pirmais A. Gavriļina sastādītais rakstu krājums “Pareizticība Latvijā”\, kam sekoja otrs 1997. gadā. Izstrādājis un vadījis Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Krievu kultūras bakalaura studiju programmu\, un 1999. gadā izdota monogrāfija “Rīgas eparhijas vēstures apcerējumi. 19. gadsimts”. 2001. gadā A. Gavriļinu ievēlēja par LU VFF asoc. prof.\, un līdz aiziešanai aizsaulē 2019. gada 20. jūnijā jaunais asociētais profesors turpināja vēstures pētījumus Baznīcas vēsturē\, kultūras mantojuma aizsardzībā un citās nozarēs\, kā arī lasīja lekcijas LU VFF\, LU Teoloģijas fakultātē\, LKA\, Baltijas Krievu institūtā un Rīgas Puškina licējā (Rīgas Broces licējā).\nIn memoriam. Prof. Dr.hist. Aleksandrs Gavriļins (15.07.1953.- 20.06.2019.) \nAleksandrs Gavriļins \nALEKSANDRS GAVRIĻINS \nAsoc.prof. Aleksandrs Gavriļins “Sakrālā kultūras mantojuma saglabāšanas problēmas”  \nVēstures avotu un kultūras mantojuma daudzveidība: profesora Aleksandra Gavriļina piemiņas konference : Referātu tēzes
X-ALT-DESC;FMTTYPE=text/html:<p><strong>1953. gada 15. jūlijā</strong> dzimis Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes (LU VFF) asoc. profesors\, Pareizticīgo baznīcas vēstures\, sakrālās arhitektūras\, vecticībnieku vēstures un kultūras mantojuma aizsardzības speciālists\, krievu vēsturnieks Aleksandrs Gavriļins. Absolvējis Rīgas 10. vidusskolu 1970. gadā\, <strong>A. Gavriļins nolēma stāties PSRS Maskavas Vēstures arhīva institūtā\, kurā izturēja konkursu\, bet netika uzņemts sakarā ar jaunu reflektantu\, kurš aizņēma viņa vietu bez konkursa.</strong> 1971. gadā papilduzņemšanā iestājās tā laika Pētera Stučkas Latvijas Valsts Universitātes (Pētera Stučkas LVU) VFF\, kur studēja dienas nodaļā\; A. Gavriļins negribēja iet obligātajā kara dienestā PSRS bruņotajos spēkos. <strong>Studiju laikā jaunais vēsturnieks sāka specializēties reliģiju vēsturē\, rakstot kursa darbu par Rīgas vecticībnieku draudzes vēsturi.</strong> Sākumā gāja grūti\, bet pēc tam veicās izcili. 1975. gadā A. Gavriļins absolvēja Pētera Stučkas LVU VFF ar izcilību\, iegūstot sarkano diplomu.&nbsp\;</p>\n<p>Pēc vēsturnieka un vēstures skolotāja specializācijas iegūšanas <strong>A. Gavriļins sāka strādāt Latvijas Vēstures muzejā (mūsdienās Latvijas Nacionālās vēstures muzejā) par Reliģiju vēstures nodaļas vadītāju. </strong>1978. gadā A. Gavriļins sāka strādāt par lekciju pasniedzēju Pētera Stučkas LVU VFF\, bet pēc 2 gadiem palika bezdarba. Tomēr <strong>1983. gadā atgriezās darbā savā </strong><i><strong>Alma Mater</strong></i><strong>\, strādājot par prorektora palīgu. </strong>Paralēli strādājot par prorektora palīgu &nbsp\;A. Gavriļins iestājās Pētera Stučkas LVU VFF aspirantūrā (doktorantūrā)\, un <strong>1987. gadā ieguva zinātņu kandidāta grādu (doktora grādu)\, aizstāvot zinātņu kandidāta disertāciju (doktora disertāciju) par tēmu "Vidzemes zemnieku pāreja pareizticībā 19. gs. 40. gados".</strong> Kļuvis par zinātņu kandidātu (zinātņu doktoru)\, jaunais zinātnieks sāka strādāt savā fakultātē par pasniedzēju. <strong>Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā A. Gavriļins tika ievēlēts par LU VFF Arheoloģijas un vēstures palīgdisciplīnu katedras docentu.&nbsp\;&nbsp\;</strong></p>\n<p>1993. gadā tika publicēts pirmais A. Gavriļina sastādītais rakstu krājums “Pareizticība Latvijā”\, kam sekoja otrs 1997. gadā.<strong> Izstrādājis un vadījis Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Krievu kultūras bakalaura studiju programmu</strong>\, un 1999. gadā izdota monogrāfija “Rīgas eparhijas vēstures apcerējumi. 19. gadsimts”. 2001. gadā A. Gavriļinu ievēlēja par LU VFF asoc. prof.\, un līdz aiziešanai aizsaulē 2019. gada 20. jūnijā jaunais asociētais profesors turpināja vēstures pētījumus Baznīcas vēsturē\, kultūras mantojuma aizsardzībā un citās nozarēs\, kā arī <strong>lasīja lekcijas LU VFF\, LU Teoloģijas fakultātē\, LKA\, Baltijas Krievu institūtā un Rīgas Puškina licējā (Rīgas Broces licējā).</strong></p>\n<p><a href="https://lka.edu.lv/lv/aktuali/jaunumi/in-memoriam-prof-drhist-aleksandrs-gavrilins-15071953-20062019/" target="_blank" rel="noreferrer noopener"><strong>In memoriam. Prof. Dr.hist. Aleksandrs Gavriļins (15.07.1953.- 20.06.2019.)</strong></a><strong>&nbsp\;</strong></p>\n<p><a href="https://www.russkije.lv/lv/lib/read/a-gavrilin.html" target="_blank" rel="noreferrer noopener"><strong>Aleksandrs Gavriļins</strong></a><strong>&nbsp\;</strong></p>\n<p><a href="http://www.lasproceedings.lv/wp-content/uploads/2020/01/LZA_Vestis_4_2019_In-memoriam.pdf" target="_blank" rel="noreferrer noopener"><strong>ALEKSANDRS GAVRIĻINS</strong></a><strong>&nbsp\;</strong></p>\n<p><a href="https://www.historia.lv/video/asocprof-aleksandrs-gavrilins-sakrala-kulturas-mantojuma-saglabasanas-problemas" target="_blank" rel="noreferrer noopener"><strong>Asoc.prof. Aleksandrs Gavriļins “Sakrālā kultūras mantojuma saglabāšanas problēmas”</strong></a><strong>&nbsp\;&nbsp\;</strong></p>\n<p><a href="https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/66735" title="https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/66735"><strong>Vēstures avotu un kultūras mantojuma daudzveidība: profesora Aleksandra Gavriļina piemiņas konference : Referātu tēzes</strong></a></p>
LOCATION:
END:VEVENT

END:VCALENDAR