BEGIN:VCALENDAR
VERSION:2.0
PRODID:-//TYPO3/NONSGML Calendarize//EN


BEGIN:VEVENT
UID:calendarize-dzimis-aleksandrs-beks-20240413
DTSTAMP:20210209T114351Z

DTSTART;VALUE=DATE:20240413
DTEND;VALUE=DATE:20240414
    
SUMMARY:Dzimis Aleksandrs Beks
DESCRIPTION:1847. gada 13. aprīlī dzimis Aleksandrs Beks (Alexander Beck) - Šveices astronoms un ģeodēzists\, Rīgas Politehniskā institūta profesors (1873 - 1899). 26 gadus vecais šveicietis Aleksnadrs Beks\, tikko saņēmis profesora nosaukumu\, devās no Ženēvas uz Rīgu\, lai sāktu lasīt lekcijas ģeodēzijā Politehniskā institūta studentiem. 25 darba gadu laikā profesors Beks bez lekcijām konstruēja oriģinālus astronomiskus un ģeodēzisku instrumentus kā attēlā redzamais nadīrinstruments\; izgudroja prizmas astrolābijas optisko shēmu un noteica Rīgas Politehniskā institūta (tagad LU galvenās ēkas) ģeogrāfisko platumu. Brīvajā laikā A. Beks\, kurš bija muzikāli apdāvināts\, iesaistījās J.S.Baha biedrībā Rīgā un pat dziedāja garīgās mūzikas koncertos. Profesors Beks bija arī aizrautīgs fotoamatieris.\nKad pirms pašas gadsimtu mijas Krievijas impērija uzstāda prasības skolās un institūtos mācības veikt tikai krievu valodā\, Beku ģimene ar skolas vecuma bērniem\, nevēloties zaudēt savu vācisko identitāti\, 1897. gadā pārceļas atpakaļ uz Šveici. Profesors Beks dažus gadus vēl lasa lekcijas Politehnikumā\, lai sasniegtu Rīgā 25 darba gadus\, kas nodrošinātu pilnu valsts izdienas pensiju. No darba A. Beks tiek atbrīvots ar 1899. gada 1. janvāri. Pēc atgriešanās dzimtenē profesors palīdz apstrādāt un komentēt Šveicē dzimušā matemātiķa\, fiziķa un astronoma Leonharda Eilera rokrakstus.\nZEM LUPAS. Mēdlera teleskopa fotogrāfija tomēr eksistē!\nAr Eiropas prātu Daugavas krastā\nRīgas Politehniskā augstskola. Vikipēdija
X-ALT-DESC;FMTTYPE=text/html:<p>1847. gada 13. aprīlī dzimis <strong>Aleksandrs Beks </strong>(<i>Alexander Beck</i>) - Šveices <strong>astronoms un ģeodēzists</strong>\, Rīgas Politehniskā institūta profesors (1873 - 1899). 26 gadus vecais šveicietis Aleksnadrs Beks\, tikko saņēmis profesora nosaukumu\, devās no Ženēvas uz Rīgu\, lai sāktu lasīt lekcijas ģeodēzijā Politehniskā institūta studentiem. 25 darba gadu laikā profesors Beks bez lekcijām konstruēja oriģinālus astronomiskus un ģeodēzisku instrumentus kā attēlā redzamais nadīrinstruments\; izgudroja prizmas astrolābijas optisko shēmu un noteica Rīgas Politehniskā institūta (tagad LU galvenās ēkas) ģeogrāfisko platumu. Brīvajā laikā A. Beks\, kurš bija muzikāli apdāvināts\, iesaistījās J.S.Baha biedrībā Rīgā un pat dziedāja garīgās mūzikas koncertos. Profesors Beks bija arī aizrautīgs fotoamatieris.</p>\n<p>Kad pirms pašas gadsimtu mijas Krievijas impērija uzstāda prasības skolās un institūtos mācības veikt tikai krievu valodā\, Beku ģimene ar skolas vecuma bērniem\, nevēloties zaudēt savu vācisko identitāti\, 1897. gadā pārceļas atpakaļ uz Šveici. Profesors Beks dažus gadus vēl lasa lekcijas Politehnikumā\, lai sasniegtu Rīgā 25 darba gadus\, kas nodrošinātu pilnu valsts izdienas pensiju. No darba A. Beks tiek atbrīvots ar 1899. gada 1. janvāri. Pēc atgriešanās dzimtenē profesors palīdz apstrādāt un komentēt Šveicē dzimušā matemātiķa\, fiziķa un astronoma Leonharda Eilera rokrakstus.</p>\n<p><a href="https://www.lu.lv/muzejs/par-mums/zinas/zina/t/59595/">ZEM LUPAS. Mēdlera teleskopa fotogrāfija tomēr eksistē!</a></p>\n<p><a href="https://www.vestnesis.lv/ta/id/66518">Ar Eiropas prātu Daugavas krastā</a></p>\n<p><a href="https://lv.wikipedia.org/wiki/R%C4%ABgas_Politehnisk%C4%81_augstskola">Rīgas Politehniskā augstskola. Vikipēdija</a></p>
LOCATION:
END:VEVENT

END:VCALENDAR