1937. gada 8. maijā Rīgā dzimis Agris Jānis Kalnājs – latviešu izcelsmes amerikāņu astronoms. Dr. Phys, ASV Hārvarda universitātes observatorijas līdzstrādnieks (1960 – 1970); lasījis lekcijas Telavivas universitātē (1970) un strādājis Griničas observatorijā (1971); Austrālijas Nacionālās universitātes mācībspēks, Austrālijas Mauntstromlo un Saidingspringsas observatorijas pētnieks (1973), Nacionālās universitātes (Kanberā) mācībspēks, profesors (1976).

Kara laikā Klanāju ģimene emigrēja uz ASV. Agris uzsāka studijas 1955. gadā elektroinženiera specialitātē Masačūsetsas Tehnoloģijas institūtā. Kā spējīgs students viņš apguvis speciālu kursu ar padziļinātu fizikas un matemātikas novirzienu, brīvdienās strādājis Mikroviļņu pētniecības laboratorijā Reitonā (Raytheon), veicot mērījumus magnetronu datormodulēšanai. 1959. gadā ieradās Hārvarda universitātes Astronomijas fakultātē, kur iesaistījās Galaktikas dinamikas pētniecībā. 1961. gadā A. Kalnājs izstrādājis pētniecības darbu “Zvaigžņu kinemātika”. Doktora darbu „Ļoti plakanu galaktiku stabilitāte” 1965. gadā A. Kalnājs veltīja savai radiālo oscilāciju teorijai. 70. gadu sākumā A. Kalnājs neilgu laiku darbojies Telavivas universitātē Izraēlā, pēc tam Griničas observatorijā Anglijā, bet tad pārcēlās uz Austrāliju, kur Austrālijas Nacionālajā universitātē (ANU) Stromlo kalna un Saidingspringas observatorijā turpināja veiksmīgu zinātniskās pētniecības darbu, galvenokārt pievēršoties galaktiku dinamikai un Piena Ceļa sistēmas uzbūvei, kā arī darbojās par ANU mācībspēku Astronomijas un astrofizikas pētniecības skolā (Research School of Astronomy and Astrophysics). Turpina publicēt darbus par galaktiku dinamiku.

 

Dr Agris Kalnajs