Akadēmiskais centrs
Moricsala Usmas ezerā Kurzemē ar savu neskarto dabu dabaspētnieku interesi bija saistījusi jau kopš 19. gadsimta. 1909. gadā notika pirmais Rīgas Dabaspētnieku biedrības (Naturforscher-Verein zu Riga; 1845 – 1939) organizētais Moricsalas apmeklējums, ar ko arī aizsākās sistemātiski salas pētījumi. Nākamajā gadā biedrības sēdē pēc Karla Reinholda Kupfera (Karl Reinhold Kupffer; 1872 – 1935) ierosinājuma tika izskatīts jautājums par rezervāta izveidošanu Moricsalā, jo salas apmeklējumu laikā tur tika konstatēta liela floras un faunas daudzveidība. Krievijas impērijas vadība šo ierosinājumu atbalstīja un 1912. gada 6. jūnijā vietējais mežzinis, kura pārziņā atradās sala, savas pilnvaras nodeva Rīgas Dabaspētnieku biedrībai. Šis datums arī tiek atzīts par oficiālo Moricsalas rezervāta dibināšanas dienu. Pēc salas nodošanas Rīgas Dabaspētnieku biedrības pārziņā, tika izstrādāti noteikumi Moricsalas izmantošanai ("Regeln für den Besuch der Morizinsel", 1913). To pirmais punkts vēstī, ka sala tiek nodota Rīgas Dabaspētnieku biedrības pārziņā, kurai uzticēta “tās zinātniskā izpēte un ilgtermiņa saglabāšana”.
Moricsalas rezervāts ir otra vecākā aizsargājamā dabas teritorija Krievijas impērijā un vecākā – Latvijas teritorijā. Salas izpētes rezultātā šeit atrastas daudzas retas augu un dzīvnieku sugas. Laika gaitā aizsargājamā teritorija ir paplašinājusies ārpus pašas Moricsalas, kuras platība ir 83 ha. Šobrīd rezervāta kopējā platība ir 818 ha.
Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām - Moricsalas dabas rezervāts
Usmas ezers - Moricsalas rezervāts
Latvijas Dabas fonds - Moricsalas dabas rezervāta dabas aizsardzības plāns