1865. gada 13. novembrī dibināta vācbaltiešu studentu korporācija Fraternitas Baltica pie Rīgas Politehnikuma/Rīgas Politehniskā institūta, no kuras 1869. gadā dibinājusies vācbaltiešu studentu korporācija Concordia Rigensis, atšķeļoties dažiem locekļiem iekšējo nesaskaņu dēļ. Fraternitas Baltica ar pārējām Latvijas vācbaltiešu studentu korporācijām iestājās Baltijas Landesvērā Latvijas Neatkarības karā (1918-1920), kļūstot gan par sabiedroto, gan par ienaidnieku latviešu studentu korporāciju izveidotajai Atsevišķajai Studentu rotai, kas ietilpa Kalpaka bataljonā.
1920. gada 22. decembrī reģistrējusies pie Latvijas Universitātes, bet 1932. gada 1. jūnijā slēgta kā studentu korporācija saskaņā ar Latvijas Universitātes Padomes lēmumu. 1938. gada 13. novembrī samazinoties locekļu skaitam un aktivitātei, Fraternitas Baltica locekļi izlēma izbeigt studentu korporācijas darbību, lai pārveidotos par vācbaltiešu tradīciju biedrību Fraternitas Baltica. Tomēr tradīciju biedrība likvidējās, kad 1939. gada 4. novembrī vācbaltieši izceļoja no Latvijas uz nacionālsociālistisko Vāciju (1933-1945). Pēc Otrā pasaules kara Fraternitas Baltica nav atjaunojusi savu darbību Rietumvācijā (1949-1990), taču tās locekļu iestājās Baltijas studentu korporāciju tradīciju turpinātājas-vācbaltiešu studentu korporācijā Curonia Goettingensis (1959), kas ir mantiniece arī vācbaltiešu studentu korporācijām Curonia (1808-1939), Fraternitas Rigensis (1823-1939), Rubonia (1875-1939) un Gotonia (1922-1939).