Akadēmiskais centrs
1866. gada 7. novembrī dzimis pirmais de iure LU rektors Ernests Felsbergs. Viņš rektora amata laikā 1923. gada 27. martā Latvijas Saeimā tika ratificēta LU 1. Satversme, kas nostiprināja LU leģitimitāti un saistības ar Latvijas valsti. Iegūstot juridisko spēku LU varēja sevi oficiāli gan Latvijas, gan starptautiskajā mērogā saukt par Latvijas Universitāti. Pirms tam no 1919. gada 28. septembra līdz 1923. gada 27. martam LU varēja sevi saukt oficiāli tikai par Latvijas Augstskolu gan Latvijas, gan starptautiskajā mērogā.
Pats E. Felsbergs ir latviešu studentu korporācijas Lettonia vecbiedrs (filistrs), kurš arī ir goda vecbiedrs (goda filistrs) latviešu studenšu korporācijām Daugaviete, Dzintra un Imeria. Viņa mazdēls Guntis Bērziņš ir latviešu studentu korporācijas Fraternitas Cursica vecbiedrs (filistrs), kurš ir viens no LU Fonda mecenātiem - Ernesta Felsberga piemiņas stipendijas dibinātājs talantīgu un centīgu LU HZF, LU PPMF un LU VFF maģistrantu un doktorantu atbalstīšanai.
E. Felsbergs ir pirmais akadēmiskais antīkās vēstures pētnieks Latvijas vēsturē, kurš 1909. gadā Tērbatas Universitātē aizstāvēja doktora disertāciju par tēmu "Brāļi Grakhi", kur analizēja Tibērija un Gaja Grakhu lomu Senās Romas pilsoņu tiesību aizsargāšanā, sevišķi sociālekonomiskajos jautājumos. Pats mēģinājis izveidot LU Muzeju, iedvesmojoties no Tērbatas Universitātes Mākslas muzeja, kuras direktors bija viņš pats.
Ernests Johans Teodors Felsbergs
LU rektori - Ernests Felsbergs (1920-1922; 1922-1923)
LU Bibliotēkas e-resursi par Ernestu Felsbergu
Ernests Felsberga piemiņas stipendija
MĒNEŠA MECENĀTS. Felsbergu dzimtas ieguldījums LU un humanitāro zinātņu attīstībā