LU Zinātņu un tehnikas vēstures muzeja 2012. gada augusta priekšmets - starpplanētu kuģa – aeroplāna modelis.

Rīgas raķešu inženiera – konstruktora Fridriha Candera pagājušā gadsimta 20. gados projektētā starpplanētu kuģa – aeroplāna modelis. 1927. gada martā Maskavā notika kosmonautikas zinātnes attīstībai veltīts pasākums “Vispasaules starpplanētu lidojumu aparātu un mehānismu izstāde”, kurā tika demonstrētas dažādu valstu izgudrotāju kosmisko aparātu konstrukcijas. F. Candera stendā pirmo reizi tika demonstrēts kosmiskā ku­ģa - aeroplāna modelis, kurš paredz uzsākt lidojumu kā parasta lidmašīna, pēc tam pāriet uz raķešu dzinēju, bet atpakaļ uz Zemes nosēžas kā lidmašīna. Pēc projekta bija paredzēts, ka šo kosmisko kuģi varēs izmantot atkārtoti. Jāatzīmē, ka dažas no šī projekta idejām 20. gadsimta beigās tika realizētas praksē.

Modelis apskatāms darbadienās Fridriha Candera – kosmosa izpētes muzejā Raiņa bulvārī 19, iepriekš piesakoties muzeja vadītājai Guntai Vilkai pa tel. 67034565.

Par muzeja mēneša priekšmetu izvēlēts 19. gadsimta studenta špikeris.

Studenta špikeris par LU Vēstures muzeja mēneša priekšmetu ir izvēlēts vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, šajā mēnesī studijas Latvijas Universitātē uzsāk vairāki tūkstoši jauno studentu, kuriem gaidāmas gan pirmās lekcijas, gan arī vēlāk pirmie eksāmeni. Labi zināms, ka špikeru gatavošana palīdz krietni labāk apgūt mācību vielu un eksāmenos rada papildus drošību, bieži vien tā arī tos neizmantojot. Tā ir bijis arī pirms 150 gadiem, kad Latvijas Universitātes galvenajā ēkā darbojās cita augstskola – Rīgas Politehnikums (1862-1919).

Vēsturiskā Rīgas Politehnikuma jubileja ir otrs iemesls šādai mēneša priekšmeta izvēlei, jo 19. gadsimta špikeris ir piederējis kādam šīs augstskolas studentam, kurš, kā tas attēlā redzams, pirms vairāk nekā gadsimta rūpīgi gatavojās angļu valodas eksāmenam. LU Vēstures muzeja krājumā esošais špikeris ir senākais zināmais špikeris Latvijā un pierāda to, ka studenti jau tolaik prata racionāli izmantot nelielus un nepamanāmus papīra gabaliņus, aprakstot tos sīksmalkā rokrakstā. Uztraukums par veiksmīgu eksāmenu nokārtošanu ir bijis vienlīdz liels gan tālākā, gan ne tik tālā pagātnē.

LU Zinātņu un tehnikas vēstures muzejs novēl visiem studējošajiem labas sekmes mācībās un lai špikeri kļūst par muzeja eksponātiem, bez vajadzības tos izmantot praksē.

Par muzeja mēneša priekšmetu izvēlēts pirmais e-pasta sakaru modems Latvijā.

1990. gada jūlijā Latviešu dziesmu svētku apmeklētāja Pētera Kļaviņa no Austrālijas nelegāli Latvijā ievestais „modems” (elektrisko signālu modulators–demodulators), kas nodrošināja informācijas pārraidi starp datoriem pa parastām telefona līnijām, ļāva LU Matemātikas un informātikas institūta speciālistiem nekavējoties organizēt elektroniskā pasta („e-pasta”) sakarus caur toreiz vēl PSRS pārvaldīto telefona tīklu un Cīrihē (Šveicē) dzīvojošā Edgara Kļaviņa datoru ar tautiešiem un zinātniskām iestādēm ārzemēs. Šādi iegūtā pieredze un pasākuma izraisītā interese abpus „dzelzs priekškaram” ļāva 1992. gada vasarā ASV sagādāt jaunu jaudīgāku modemu partiju datortīkla „LATNET” veidošanai starp Latvijas zinātniskās pētniecības iestādēm, kurš 1992.gada 2.oktobrī ar nomātu telefona līniju uz Tallinu tika pastāvīgi pieslēgts vispasaules datortīklam „INTERNET”.

Par muzeja mēneša priekšmetu izvēlēta 140 gadus sena meža vizbule.

Botānikas muzejs par mēneša priekšmetu izvirza meža vizbuli ('Anemone sylvestris') – 140 gadus senu herbārija vākumu (ievākts 1870.gada 7.jūnijā pie Kokneses Daugavas krasta nogāzē).

Augu ievācis profesors G.Kizerickis (G.Kieseritzky), kas darbojies Rīgas dabaspētnieku biedrībā (Naturforscher Verein zu Riga).

Latvijas Botāniķu biedrība meža vizbuli izvirzīja par šī gada augu. Suga ir reta un iekļauta gan Latvijas, gan Baltijas reģiona "Sarkanajā grāmatā". Izplatīta galvenokārt Latvijas austrumu daļā (Daugavas ielejā, Kangaros, Ogrē, Aglonā) sausās saulainās vietās, kaļķainās augsnēs. Augs ir 15 - 50 cm augsts, lapas un stublājs klāts ar matiņiem, ziedi pa vienam, balti. Zied maijā, jūnijā.

Latvijas Universitātes Zooloģijas muzejs par mēneša priekšmetu izvirza jūras ērgli (Haliaeetus albicilla (L.)) – vairāk nekā 90 gadus senu eksponātu.

Šo jūras ērgli par 50 rubļiem 1920.gada 15.jūnijā kopā ar vēl 37 objektiem (tai skaitā 29 putniem) no taksodermista (arī ornitologa un mikologa) Ferdinanda Erdmana Štolla (F .E. Stoll) nopircis jaundibinātās Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes Dabaszinātņu nodaļas Sistemātiskās zooloģijas institūts. Precīzāki putna ieguves dati (laiks un vieta) nav zināmi.

Latvijas Ornitoloģijas biedrība jūras ērgli izvirzīja par "Gada putnu 2012". Suga ir reta un iekļauta gan Latvijas, gan Eiropas īpaši aizsargājamo putnu sarakstā. Šo Latvijas lielāko ērgļu (spārnu izpletums 205-244 cm) skaits laika ritumā ir piedzīvojis ievērojamas izmaiņas. Latvijas teritorijā no 19.gadsimta, kad jūras ērglis bijis "samērā biežs ligzdotājs”, to skaits 20.gadsimta 50.gados saruka līdz vienai zināmai ligzdai pie Burtnieka ezera. Tikai  pagājušā gadsimta 70.gados suga sāka atspirgt – no trim jaunatklātām teritorijām pie Engures un Kaņiera ezera jūras ērgļu skaits valstī mūsdienās sasniedzis ap 100 ligzdojošu pāru.

Tas ir viens no nedaudzajiem veiksmes stāstiem īpaši aizsargājamo putnu sugu saimē.