Rīgas svētki 2009
Rīgas svētku Vērmanes dārzā „7 vēstules Rīgai” veidotāji 18. jūnijā Botāniskajā dārzā paraksta svētku memorandu
Rīgas domes Kultūras departaments sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Nacionālo operu, Latvijas Nacionālo teātri, Latvijas Universitāti, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, Latvijas Mākslas akadēmiju, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvu, Latvijas Valsts vēstures arhīvu un Rīgas pašvaldības aģentūru „Rīgas dārzi un parki” Rīgas svētku ietvaros piedāvā programmu, kas 22. augustā Vērmanes parkā liks atdzīvoties notikumiem un laikam, kad Rīgā dibinātas pirmās nacionālas nozīmes kultūras, zinātnes un izglītības institūcijas.
Svētki Vērmaņdārzā iepazīstinās ar 7 galvaspilsētas kultūras salu tapšanas vēsturi un veidos atraktīvu interaktīvo vidi pagājušā gadsimta sākuma noskaņā, aicinot skatītājus piedalīties 20 spēles laukumos, kas ar visu 7 gaviļnieku atbalstu sniegs rīdziniekiem iespēju doties vairākos mākslas un kultūras pasaules atklājumu ceļojumos.
Šogad Vērmaņdārzā pilsētas svētkus svinēsim ar veselīgu pašironijas un fantāzijas devu, ceļojot laikā un tomēr veidojot laikmetīgu izpratni par tradicionālo kultūru. Ideju kopīgi svinēt 90 gadu jubileju 7 nacionālas nozīmes kultūras, zinātnes un izglītības institūciju vadītāji Rīgas domes Kultūras departamenta direktorei Diānai Čivlei piedāvāja jau pagājušā gada nogalē. 18. jūnijā plkst. 12.00 Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā svētku rīkotāji svinīgi parakstīja svētku memorandu: Rīgas domes Kultūras departamenta direktore Diāna Čivle, svētku režisore un producente Ilona Brūvere, Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis, Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs, Mūzikas akadēmijas rektors Artis Sīmanis, Nacionālās operas izpilddirektore Selga Laizāne, Latvijas Universitātes administratīvais direktors Jānis Stonis, Valsts vēstures arhīva direktora vietniece Valda Pētersone, Kinofotofonodokumentu arhīva filmu daļas vadītāja Ilze Feldmane, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktora vietniece Dace Gasiņa un nacionālo institūciju koordinatore Ilze Egle.
Rīgas svētki ir viens no rīdzinieku un Rīgas viesu plašāk apmeklētajiem kultūras dzīves notikumiem. Pagājušā gadsimta sākuma ekonomiskās krīzes laikā, kad dārza pārvaldība tika uzticēta Rīgas galvenajam dārzu un parku arhitektam Kufalta kungam, pasauli pāršalc tango burvība, rīdzinieki no izklaidēm Vērmanes dārzā neatsakās. Parku grezno skulptūras un lielas vāzes, kas atveido mūzas un dievietes, pārvēršot dārzu romantiskā atpūtas vietā.
Kultūras departaments, vienojoties ar sadarbības partneriem, uzticējis svētku veidošanu producentu grupai KINOLATS, kas rīdziniekiem pazīstams kā Rīgas svētku pasākumu, Mākslas, Arhitektūras un Grāmatizdevēju gada balvu rīkotājs un viens no „Rīgai 800” producentiem. „7 vēstules Rīgai” producente, scenārija autore un režisore ir Ilona Brūvere, mākslinieks Artis Rutks, izpildproducents Guntis Lēmanis. Svētkos plānots iesaistīt vairāk kā 500 dalībniekus un brīvprātīgos.
Rīgas svētku 2009
zonas 7 vēstules Rīgai
organizators –
Mēdiju komunikāciju darbnīca KINOLATS
art.is@apollo.lv
www.ilonabruvere.com
Vērmanes dārzs
22. augustā
Rīgas svētku laikā pārtaps kostīmu un spēles laukumu dārzā, piešķirot tam vēsturiskas un romantiskas atpūtas vietas noskaņu. Parks sadalīts 20 spēles laukumos. 7 no tiem veltīti septiņām nacionālas nozīmes valsts institūcijām. Pārējie – tējnīca, šaha turnīrs, korporeļu lasītava, modes skate un ziedu tirdziņš. Bez spēles laukumiem, dzīvajām skatāmajām bildēm no parka un valsts kultūras iestāžu vēstures, paredzētas vairākas aktivitātes ar apmeklētāju iesaistīšanos.
Nacionālā opera saviem skatītājiem svētkos dāvinās Putnu operas fragmentus, kas parka zālienā tiks izrādīti vairākas reizes, Valsts arhīvs sarūpējis pagājušā gadsimta dokumentu izstādi, Nacionālā bibliotēka iznāk parkā ar brīvdabas bibliotēku, Mākslas akadēmija ļauj iesaistīties Mazajā Monmartrā, mūzikas Akadēmija ver durvis brīvdabas koncertiem un aicina viesos. Kinofotofonodokumentu arhīvs ļauj ieskatīties Rīgas dzīvē, kāda tā bija pirms gadu simta. Nacionālais teātris plkst. 21.00 noslēdz programmu ar savu svētku izrādi.
Dekorāciju fragmenti un kostīmu parādes parkā
Visos svētku laukumos plānots izmantot Nacionālā teātra un Nacionālās operas dekorāciju fragmentus un teātra kostīmus, kas nepieciešami, lai radītu laikmetam atbilstošu svētku noskaņu. Kostīmos satiksim Latvijas kultūras vēsturē atpazīstamas personības, bet fotosalonā ikviens varēs izmantot iespēju iejusties LNT skatuves tēlos, kā arī uz Vērmaņdārza skatuves piedalīties Tango maratonā. Svētku programma paredzēta no 12.00 līdz 22.00.
VĒSTULES RĪGAI
Vēstules Rīgai tiks rakstītas pagājušā gadsimta stilistikā ieturētās dekorācijās. Tās ar saviem vēlējumiem visiem 7 jubilāriem un savai Rīgai svētku pastkastē varēs iemest ikviens,vēstuli rakstot turpat parkā pie rakstāmgalda, kur rakstvedis elektroniskā laikmeta publiku ievedīs klasiskajos vēstuļu rakstīšanas etiķetes noslēpumos. Vēlējumus svētku rīkotāji apkopos svētku interneta izdevumā kopā ar fotogrāfijām un citiem izziņas materiāliem par notikumu un tā dalībniekiem.
Vērmanes dārza vēsture
Vērmanes dārzu izveido Rīgas pilsētas galvas Kristiana Heinriha Vērmaņa atraitne Anna (Anna Gertrud Wohrmann). Viņa ziedo sev piederošo zemes gabalu un ievērojamu naudas summu, lai ierīkotu publisku eksotisku koku parku ar rozāriju un restorānu, ko ieraksta savā testamentā kā dāvinājumu Rīgas pilsētai ar noteikumu, ka tas nekad netiks sadalīts vai pārdots privātpersonām, liedzot iespēju pilsētniekiem tur atpūsties.
Parku svinīgi atklāj 1817.gadā. Pēc septiņpadsmit gadiem Rīgas ķīmiķu un farmaceitu biedrība Vērmanes dārza restorānā ierīko minerālūdens iestādi. 1869. gadā parkā uzstāda Saules pulksteni un bronzētā cinka lējumā izgatavotu strūklaku. Pirmais paviljons parkā būvēts 19. gadsimta trīsdesmitajos gados, vēl pēc trīsdesmit gadiem ceļ jauno minerālūdens iestādi, bet vecajā ierīko restorānu un koncertzāli. Divdesmitā gadsimta trīsdesmitajos gados lielajā restorāna ēkā tiek ierīkots kinoteātris «Lielais parks». Dārza malā izveidota meteoroloģisko novērojumu stacija un pēc pirmā dārzu direktora Kufalta rīkojuma, pie Vērmanes dārza vārtiem izbūvē augļu kioskus. Parku grezno sešas koka skulptūras un trīs lielas vāzes, kas atveido seno grieķu un romiešu mitoloģijas tēlus – mūzas un dievietes, pārvēršot parku romantiskā atpūtas vietā. 2000. gada augustā Vērmanes dārzā uzstādīts piemineklis Annai Vērmanei un šahistam Mihailam Tālam.