© Foto: Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Komunikācijas un inovāciju departaments

Pašlaik ar pilnu atbildību var secināt, ka Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā centra izveidošana Torņakalnā un tās iespējas, kuras studentiem, pasniedzējiem un pētniekiem tiek piedāvātas Dabas un Zinātņu mājā, jau ir apliecinājušas savu ieguldījumu augstskolas attīstībā. Modernās pētniecības laboratorijas un jauno tehnoloģiju izmantošana ir stiprinājusi LU zinātnisko reputāciju starptautiskā mērogā.

Tā ir pasaules labākajās universitātēs atzīta prakse - koncentrēt studijas un zinātni akadēmiskajos centros ar modernu infrastruktūru un aprīkojumu. Pēdējos gados Latvijas Universitāte uzlabo savas pozīcijas dažādos starptautiskajos reitingos, pieaug pētniecības apjoms un pētījumu kvalitāte, pētnieku publikāciju skaits prestižos zinātniskajos izdevumos un to citējamība "Web of Science" un "Scopus" starptautiskajās datubāzēs. Arī studējošo skaits ir pieaudzis no 13 100 2016.gadā līdz 18 250 2020.gadā (kopā ar LU koledžām). Jau no šī piemēra var secināt, ka veiktās investīcijas augstākājā izglītībā un zinātnē tik tiešām veicina attīstību, tie vairs nav tikai cipari biznesa plānos, bet reāli ieguvumi ne tikai LU, bet arī valstij kopumā. 

Rezultāti varētu būt vēl labāki, bet tam ir nepieciešams lielāks valsts finansējums, tāpēc cerot, ka izdosies sabalansēt attīstības prioritātes ar nepieciešamo finansējumu, darbs pie LU jaunā Akadēmiskā centra izveides turpinās. Šobrīd jau noris Rakstu mājas tehniskā projekta izstrāde un tuvākajā laikā sāksies būvniecības process, nākamajiem attīstības projektiem  ir pabeigta to priekšizpēte sadarbībā ar Eiropas Investīciju bankas (EIB) ekspertiem un sākta to realizācijas plānošana. 

Sadarbību ar EIB aizsākās jau 2016. gadā, piesakoties Eiropas Stratēģiskā investīciju fonda (ESIF) finansējumam. ESIF ir Eiropas Investīciju plāna galvenais elements, tā mērķis sekmēt ilgtermiņa ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju, piesaistīt investīcijas ES stratēģisko jomu attīstības finansēšanai, realizējot projektus ar nozīmīgu sociāli-ekonomisko atdevi. 

2017. gadā pēc projektu un LU darbības padziļinātas izpētes (Due diligance) EIB apstiprināja attīstības programmas 2. posma projektu Zinātņu  un Rakstu mājas īstenošanu, piešķirot ESIF finansējumu to realizācijai. Savukārt 2018.gadā parakstītais  sadarbības līgums paredzēja trešā posma attīstības projektu priekšizpēti, EIB projektu attīstīšanai piešķīra tehniskās palīdzības finansējumu un starptautisku ekspertu komandu ar pieredzi līdzīgu projektu īstenošanā. 

Priekšizpētes laikā EIB un LU komandas kopīgi izstrādāja nepieciešamos dokumentus, lai sagatavotu projektus realizācijai jau 2021.gadā, savukārt piesaistītie eksperti un dažādu starptautisko auditorkompāniju konsultanti analizēja LU biznesa plānus, vērtējot to ekonomisko dzīvotspēju, iespēju piesaistīt investoru finansējumu, atbilstību starptautisko finanšu institūciju politikai un pārvaldības labajai praksei. 

EIB eksperti ir atzinuši, ka LU finansiālās iespējas ir stabilas un iegūtā pieredze sadarbībā ar starptautiskajām finanšu institūcijām garantē elastību liela mēroga projektu realizācijā, gan nepieciešamības gadījumā,  ļauj nodrošināt papildu naudas plūsmu no saviem finanšu resursiem.

Trešā posma attīstības projektu īstenošanai ieteikts piesaistīt struktūrfondu līdzekļus. Daļu no projektiem plānots realizēt, piesaistot publiskos un privātos partnerus. LU arī ir iesniegusi pieteikumu  Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības veicināšanas mehānisma finansējuma piesaistīšanai. Akadēmiskā centra projekti atbilst šī atveseļošanas un noturības veicināšanas mehānisma izvirzītajiem kritērijiem, to īstenošana ne tikai krīzes laikā sildīs Latvijas ekonomiku, dodot darbu būvniekiem un saistītajās nozarēs strādājošajiem, bet īstenošanas rezultātā nodrošinās tehnoloģiju attīstību un jaunus inovatīvus produktus un pakalpojumus, nodrošinot arī valsts ekonomikas tik nepieciešamo transformāciju. Ir daudzi pētījumi par šo tēmu: OECD, EK, Latvijas Bankas u.c. eksperti pamato un skaidro – ieguldījumi pētniecībā un attīstībā palielina kopējos tautsaimniecības ieņēmumus valstī, jeb ieguldot vienu eiro valsts atgūs astoņus līdz sešpadsmit. 

Jebkurā gadījumā Latvijas sasniegumus nākotnē noteiks izglītoti cilvēki, bet augsta līmeņa speciālistu un zinātnieku sagatavošana nav iespējama bez laikmetam atbilstošas infrastruktūras. Cerot uz valsts atbalstu, Latvijas Universitāte turpina savu attīstības plānu īstenošanu. 

Dalīties