Saskaņā ar Augstskolu likuma grozījumiem, kas stājas spēkā ar 01.01.2019., studiju programmu akreditācijas termiņš ir pagarināts. Jaunos akreditācijas termiņus var redzēt šeit.

Programmas kods 45310
Studiju virziens Socioloģija, politoloģija un antropoloģija
Fakultāte Sociālo zinātņu fakultāte
Iegūstamais grāds Sociālo zinātņu maģistra grāds diplomātijā
Tiesības uz tālākām studijām Tiesības studēt doktorantūrā
Programmas direktors Toms Rostoks
Programmas apjoms 80 KP vai 120 ECTS
Programmas īstenošanas forma, ilgums pilna laika: klātiene
4 semestri
Studiju maksa uzsākot studijas 2019. gada rudens semestrī Studiju maksa gadā - 2150 EUR
Studiju vietu skaits uzņemšanai 2019. rudens semestrī
Budžeta vietas- 0
2019. rudens semestrī
Maksas vietas - 20
Minimālais studējošo skaits - 10
Studiju uzsākšana 2019. rudens semestrī
Studiju organizācija

Nedēļā plānotas 8-10 lekcijas (katras lekcijas ilgums 1,5h), lekcijas notiek ceturtdienās un piektdienās no 18:15 (retumis 16:30) un sestdienās

Studiju valoda Latviešu
Programmas anotācija

Maģistra studiju programma „Diplomātija” ir akadēmiska maģistra studiju programma, kuras mērķis ir sagatavot augsti kvalificētus un profesionālus speciālistus sniedzot nepieciešamo zināšanu kopumu  diplomātijā un starptautiskajās attiecībās darbam LR Ārlietu ministrijā (ieskaitot Latvijas vēstniecības un konsulātus ārvalstīs) un citās valsts pārvaldes institūcijās, starptautiskajās institūcijās un privātajā sektorā, kur nepieciešamas diplomātijas iemaņas un padziļinātas zināšanas par starptautiskajām attiecībām, starptautiskajām organizācijām un lēmumu pieņemšanu. Studiju programmas kodolu veido diplomātijas, ārpolitikas un starptautisko attiecību kursi.

Programmas mērķis un uzdevumi

Diplomātijas maģistra studiju programmas galvenais mērķis ir sagatavot Latvijas sabiedrības, valsts un pašvaldību, kā arī privātā sektora vajadzībām akadēmiski izglītotus un profesionāli kvalificētus diplomātijas speciālistus, kuri būs konkurētspējīgi darba tirgū. Līdz ar Latvijas iestāšanos ES ir pieaugusi nepieciešamība pēc diplomātijas iemaņām ne tikai tradicionālajās nozaru ministrijās, bet arī valsts sektorā kopumā, jo visu nozaru ministriju pārstāvjiem regulāri ir jāpiedalās politikas veidošanā ES institūcijās, kur ir nepieciešamas zināšanas par diplomātiju un starptautisko sarunu vešanu. Programmas noslēgumā, ja students ir izpildījis visas akadēmiskās prasības, tiek iegūts akadēmiskais maģistra grāds diplomātijā.

      Lai sasniegtu augstākminētos mērķus, studiju programmai ir tikuši izvirzīti sekojoši uzdevumi:

  • nodrošināt diplomātijas teorijas un prakses nozīmīgāko sasniegumu īstenošanu studiju procesā, piedāvājot studentiem padziļinātas zināšanas par diplomātijas teorētiskajiem aspektiem un nepieciešamajām prasmēm un iemaņām praktisko problēmu risināšanai;
  • nodrošināt iespējas izkopt studentu prasmi studiju procesā, izmantojot iegūtās teorētiskās zināšanas praktisko diplomātijas un starptautisko attiecību problēmu identificēšanā un analīzē;
  • sagatavot un attīstīt studentos zināšanas un prasmes, kas ļauj pēc studiju beigšanas kvalitatīvi darboties izvēlētajā specialitātē LR Ārlietu ministrijā un citās valsts pārvaldes iestādēs, starptautiskajās institūcijās un privātajā sektorā, kur nepieciešamas diplomātijas iemaņas;
  • īstenot diplomātijas maģistra studiju programmu atbilstoši Latvijas diplomātijas vajadzībām un reģionālajām prioritātēm;
  • studentos izpratni par diplomāta darbības daudzveidīgajiem aspektiem un par diplomātijas kā profesijas iespējām un ierobežojumiem.
Programmas studiju rezultāti

Pēc sekmīgi izpildītas maģistra studiju programmas maģistra grāda ieguvējam/-ai jāpiemīt:

Zināšanām:

  • diplomātijas vēsturē un mūsdienu attīstības tendencēs;
  • publiskajā diplomātijā un ekonomiskajā diplomātijā;
  • starptautisko attiecību teorijās un aktuālajos jautājumos;
  • ārpolitikas lēmumu pieņemšanā un sarunu vešanā;
  • Latvijas iespējās Eiropā un pasaulē;
  • sociālo zinātņu pētnieciskajās metodēs un to pielietojumā diplomātijas un starptautisko attiecību pētījumos;

Kompetencei:

  • spējai formulēt un kritiski analizēt sarežģītas diplomātijas un starptautisko attiecību problēmas.
  • spējai integrēt dažādu jomu zināšanas un dot ieguldījumu jaunu zināšanu radīšanā diplomātijas un starptautisko attiecību izpētē.
  • spējai kritiski izvērtēt diplomāta darbības ētisko atbildību un attiecības ar sabiedrību.

Spējai pielietot zināšanas:

  • patstāvīgi pielietot teorētiskās un metodoloģiskās zināšanas un prasmes un iemaņas problēmu risināšanā:
  • izmantot savas prasmes Latvijas valsts pārvaldes iestāžu, uzņēmumu vai pašvaldību veiktajās diplomātijas darbībās;
  • piedalīties diskusijās par Latvijas ārpolitiku un diplomātiju;
  • turpināt studijas doktorantūrā un veikt pētniecisko darbību;

Analīzes, sintēzes un novērtēšanas prasmēm:

  • identificēt, pētnieciski noformulēt un risināt kompleksas zinātniskās un/vai profesionālās problēmas;
  • izmantojot iegūtās zināšanas un LU bibliotēkā un datu bāzēs specializēto literatūru, attīstīt inovatīvas idejas un risinājumus;
  • kritiski analizēt un izvērtēt Latvijas ārpolitiku un diplomātiju;
  • spēt kritiski izvērtēt diplomāta attiecības ar sabiedrību un atbildību sabiedrības priekšā;

Komunikācijas prasmēm:

  • akadēmiski korekti un sabiedrībai saprotami pasniegt pētījuma ideju, iegūtos rezultātus un izdarītos secinājumus;
  • spēt skaidri formulēt un saprotami pasniegt savas idejas un akadēmiski un profesionāli korektus argumentus kolēģiem, nozares profesionāļiem un plašākai sabiedrībai;
  • piedalīties lēmumu pieņemšanā atbilstoši kvalitatīvas lēmumu pieņemšanas principiem.

Citām vispārējām prasmēm:

  • pielietot teorētiskās, metodoloģiskās un praktiskās zināšanas, lai risinātu jaunas teorētiskās un/vai praktiskās problēmas nepazīstamā vidē;
  • darboties komandā un veikt pētījumu grupā;
  • izmantot bibliotēku un elektronisko datu krātuvju piedāvātās iespējas.
Uzņemšanas nosacījumi

Bakalaura grāds vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība, vai tai pielīdzināma augstākā izglītība

Vispārīgie nosacījumi (skatīt šeit)

 

Konkursa vērtējuma aprēķināšanas formula: iestājpārbaudījums (1 x 1000 = 1000); bakalaura grādu vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību politikas zinātnē ieguvušie var piedalīties konkursā ar šādu vērtējuma aprēķināšanas formulu: vidējā svērtā atzīme (60 x 10 = 600) + noslēguma pārbaudījumu kopējā (vai vidējā) atzīme (40 x 10 =400)


Papildu nosacījums: dzīves gājuma apraksts (CV)

Iestājpārbaudījuma apraksts

Iestājpārbaudījums pārrunu veidā par sekojošām tēmām:


1) ja pretendents ir izstrādājis bakalaura darbu par starptautisko attiecību tēmu, tad pirmā sarunas daļa notiks par bakalaura darba tēmu un ar to saistītajiem secinājumiem;

2) pretendenta zināšanas par starptautisko attiecību un diplomātijas teorētiskajiem un aktuālajiem jautājumiem (starptautisko attiecību teoriju aktualitātes, starptautisko attiecību prakses aktualitātes, diplomātijas transformācija);

3) pretendenta ieceres saistībā ar tēmu, par kuru varētu tikt izstrādāts maģistra darbs.

Kontaktinformācija

Sociālo zinātņu fakultāte, Rīgā, Lauvas ielā 4

Maģistra studiju programmu metodiķe Inga Poļaka, Inga.Polaka@lu.lv, tel. 67140022, 220.telpā;

Studiju programmas direktors, doc. Toms Rostoks, e-pasts: Toms.Rostoks@lu.lv, 314.telpā

Diplomātija   80
Obligātā daļa   56
Obligātā daļa   36
PolZ5060 Daudzpusējā diplomātija un starptautiskās organizācijas Eksāmens 4
PolZ5070 Diplomātijas attīstības posmi Eksāmens 4
PolZ5022 Eiropas integrācija: teorija un prakse Eksāmens 4
PolZ5073 Latvija pasaules politikā Eksāmens 4
PolZ5056 Lēmumu pieņemšana ārpolitikā Eksāmens 4
PolZ5066 Publiskā diplomātija Eksāmens 2
PolZ5049 Pētījumu uzbūve un veikšana Eksāmens 4
PolZ5063 Starpkultūru komunikācija diplomātijā Eksāmens 2
PolZ5055 Starptautisko attiecību aktuālie jautājumi Eksāmens 4
PolZ5019 Starptautisko attiecību teorijas seminārs Eksāmens 4
Gala pārbaudījums   20
PolZ6000 Maģistra darbs Maģistra darbs 20
Ierobežotās izvēles kursi   24
PolZ5031 ASV un Eiropa: salīdzinošā politika, institūcijas un sabiedrība Eksāmens 4
PolZ5123 ASV ārpolitika: pagātne, mūsdienas, nākotne Eksāmens 4
PolZ5067 Diplomātija un mediju attiecības Eksāmens 2
PolZ6072 Eiropas kopējā ārējā un drošības politika Eksāmens 2
Ekon5000 Ekonomiskā diplomātija Eksāmens 4
PolZ5069 Energopolitika un starptautiskās attiecības Eksāmens 2
PolZ5065 Globālais taisnīgums Eksāmens 4
PolZ5099 Globālais taisnīgums Eksāmens 2
PolZ5030 Krievijas politika NVS un Baltijas valstīs Eksāmens 2
PolZ5104 Krievijas politika NVS un Baltijas valstīs Eksāmens 4
PolZ5057 Krīzes un to pārvaldība starptautiskajā politikā Eksāmens 2
PolZ5124 Mazas valstis un krīžu vadība Eksāmens 4
PolZ5076 Mūsdienu Latvijas politika Eksāmens 4
PolZ5059 Mūsdienu diplomātijas aktualitātes Eksāmens 2
PolZ5105 Nacionālās drošības izaicinājumi un risinājumi Eksāmens 2
PolZ6004 Politikas teorijas pamatjautājumi Eksāmens 2
PolZ6169 Politiskais process Latvijā Eksāmens 4
PolZ5058 Politisko sarunu stratēģija un taktika Eksāmens 2
PolZ5000 Protokols un etiķete diplomātijas transformācijas laikmetā Eksāmens 2
JurZ5130 Starptautiskā cilvēktiesību aizsardzība Eksāmens 2
PolZ5126 Starptautiskās attiecības un mediji Eksāmens 2
JurZ5131 Starptautiskās tiesības diplomātiem Eksāmens 4
Papildus kursi civilajā un vides aizsardzībā   1
Ķīmi1059 Civilā aizsardzība Ieskaite 1
Zinātnes nozare Politikas zinātne
EKI līmenis 7
Programmas praktiskā īstenošana

Studijas maģistra studiju programmā „Diplomātija” ir pilna laika klātienes studijas, kas tiek realizētas valsts valodā, bet atsevišķi studiju kursi tiek docēti angļu valodā.

      Pilna laika klātienes studijās vienlīdz svarīga ir gan teorētisko zināšanu, gan praktisko iemaņu apguve. Studiju procesā tiek kombinētas dažādas mācību un zināšanu apguves formas: LU mācībspēku un viesdocētāju lekcijas un semināru nodarbības, patstāvīgie darbi, literatūras studijas, eseju un/vai referātu rakstīšana, grupu darbi, prāta vētras, darbs projektu komandās, diskusijas, simulāciju spēles un gadījumu izpēte. Līdztekus tradicionālajām pasniegšanas metodēm tiek izmantotas e-studiju vides Moodle iespējas (piemēram, atsevišķos kursos e-studiju vide jau tagad tiek izmantota studentu zināšanu pārbaudei). Obligātā literatūra studentiem ir pieejama kursu vietnēs Moodle vidē.

      Atsevišķos kursos (Protokols un etiķete diplomātijas transformācijas laikmetā; Politisko sarunu stratēģija un taktika; Diplomātija un mediju attiecības; Mūsdienu diplomātijas aktualitātes) lielāks uzsvars tiek likts uz praktisko iemaņu apguvi. Uzdevumi tiek veikti gan individuāli, gan arī grupās. Prasmju nostiprināšanai un pārbaudei studenti veic patstāvīgos darbus. Savukārt kursos (Starptautisko attiecību teorijas seminārs; Diplomātijas attīstības posmi; ASV un Eiropa: salīdzinošā politika, institūcijas un sabiedrība; Krievijas politika NVS un Baltijas valstīs; Eiropas kopējā ārējā un drošības politika) lielāka loma ir teorētisko un vēsturisko zināšanu apguvei. Pasniegšanas metožu izvēle tiek veikta atbilstoši katra kursa specifikai.

      Studiju gaitā studējošie var saņemt palīdzību un regulāras konsultācijas no pasniedzējiem, no kuriem lielākā daļa ir vai nu LU SZF Politikas zinātnes nodaļas pasniedzēji vai šīs nodaļas doktoranti. Studējošo motivāciju paaugstina arī tas, ka īpaši LU diplomātijas maģistra studiju programmas atbalstam ir tikusi izveidota Andreja Pildegoviča diplomātijas stipendija, kas ik gadu vienam studējošajam ļauj saņemt ievērojamu finansiālo atbalstu no LU Fonda.

      Studiju programma nodrošina pakāpenisku zināšanu akumulāciju, kas tiek nodrošināta ar mērķtiecīgu darbu semināros un ar dažādu starppārbaudījumu (starpeksāmenu, kontroldarbu) īstenošanu. Studiju rezultāti katrā kursā tiek plānoti, norādot konkrētus un sasniedzamus kritērijus zināšanām, prasmēm un kompetencēm.

      Atsevišķu lekciju pasniegšanā tiek iesaistīti praktiķi vai vieslektori, tādejādi nodrošinot saikni starp studijām un darba tirgu, kas ir nepieciešama, lai pēc studijām absolventi ātri spētu pielāgoties darba tirgus prasībām.

      Studiju noslēgumā studentiem ir jāaizstāv maģistra darbs, kas ir oriģināls akadēmisks pētījums. Tā sagatavošanas procesā ir paredzēta cieša sadarbība starp maģistra darba vadītāju un studentu, un ir paredzēti arī vairāki starpposmi pirmā studiju gada beigās un otrā studiju gada rudens semestra sesijas noslēgumā.

Vērtēšanas sistēma

Galvenās studentu zināšanu novērtēšanas formas ir rakstiskie eksāmeni kursu noslēgumā (līdz 50% no gala atzīmes), kā arī dažādi starppārbaudījumi – semināri, diskusijas, patstāvīgo (individuālo vai grupas) darbu prezentācijas, projektu aizstāvēšanas, akadēmiskas ievirzes rakstu, pētniecības projektu vērtējumi. Liels uzsvars studiju procesā tiek likts uz studentu patstāvīgo darbu, kas nostiprina iegūtās zināšanas un veicina nozīmīgu prasmju un iemaņu izveidi. Kursu vērtējums veidojas kumulatīvi ar t.s. “uzkrāto punktu” metodi – studenti semestra sākumā tiek iepazīstināti ar prasībām kredītpunktu ieguvei jeb darbu sarakstu, kas veicami kursa apguvei semestra laikā; katram darbam ir noteikts īpatsvars gala vērtējumā. Testu, kontroldarbu, referātu, eseju, eksāmenu un semināra nodarbību īpatsvars maģistra studiju programmas „Diplomātija” kursos var būt atšķirīgs, tomēr visos kursos dažādi starpppārbaudījumi, piem., referāti un esejas, kontroldarbi, starpeksāmeni, veido ne mazāk kā 50% no kopējā vērtējuma. Kopējā prasība saskaņā ar LU noteikumiem ir tāda, ka starppārbaudījumi veido ne mazāk kā 50% no kopējā vērtējuma, bet eksāmens ne mazāk kā 10%.

      Programmas apguvi noslēdz maģistra darba izstrāde, kas tiek organizēta vairākos posmos. Pirmā studiju gada pavasara semestrī studenti apmeklē kursu „Pētījuma uzbūve un veikšana”, kura ietvaros izstrādā maģistra darba koncepciju. Trešā semestra noslēgumā tiek organizēta maģistrantu konference, kuras ietvaros studenti prezentē savas maģistra darba iestrādes. Programmas apguvi noslēdz maģistra darba aizstāvēšana.

      Visos kursos zināšanas tiek vērtētas ar atzīmi 10 ballu sistēmā. Studentu darba novērtējumā būtiska loma ir novērtējuma pamatojumam un analīzei, tāpēc pēc rakstiskajiem eksāmeniem ir iespēja satikties ar pasniedzējiem, lai saņemtu komentārus par rakstu darbiem, atbildes uz studentus interesējošajiem jautājumiem un informāciju par pārbaudes darbu atsevišķiem aspektiem, kuriem studentam turpmākajā studiju procesā būtu jāpievērš lielāka uzmanība. Mācībspēks nosaka, kādus palīgmateriālus (attiecīgā kursa apraksts, vārdnīcas) drīkst izmantot pārbaudījuma laikā. Studenti, kuri pārbaudījuma laikā izmanto neatļautus materiālus un informāciju, tiek atstādināti no pārbaudījuma. Pārbaudījumā iegūtais vērtējums tiek ierakstīts pārbaudījuma protokolā. Trīskārša nesekmīga vērtējuma gadījumā mācībspēks, kurš vada šī kursa apguvi, ir tiesīgs pieprasīt atkārtotu pierakstīšanos uz studiju kursa apgūšanu. Kārtību, kādā students var reģistrēties nākošajam semestrim, ja studentam ir akadēmiskie parādi, nosaka LU iekšējie normatīvie dokumenti.

      Saskaņā ar Augstskolu likuma 59. panta piekto daļu studējošajiem ir iespēja atzīt iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē sasniegtus rezultātus. Rezultātu novērtēšanu un atzīšanu veic saskaņā ar LU apstiprināto kārtību.

Programmas izmaksas

Studiju izmaksas vienam studentam (gadā) atbilst norādītajai studiju maksai.