Saskaņā ar Augstskolu likuma grozījumiem, kas stājas spēkā ar 01.01.2019., studiju programmu akreditācijas termiņš ir pagarināts. Jaunos akreditācijas termiņus var redzēt šeit.

Programmas kods 43310
Studiju virziens Socioloģija, politoloģija un antropoloģija
Fakultāte Sociālo zinātņu fakultāte
Iegūstamais grāds Sociālo zinātņu bakalaura grāds politikas zinātnē
Tiesības uz tālākām studijām Tiesības studēt maģistrantūrā vai otrā līmeņa profesionālajās augstākās izglītības studiju programmās, kuras paredzētas studijām pēc bakalaura grāda ieguves
Programmas direktors Ivars Ijabs
Programmas apjoms 120 KP vai 180 ECTS
Programmas īstenošanas forma, ilgums pilna laika: klātiene
6 semestri
Studiju maksa uzsākot studijas 2019. gada rudens semestrī Studiju maksa gadā - 2100 EUR
Studiju vietu skaits uzņemšanai 2019. rudens semestrī
Budžeta vietas- 22
2019. rudens semestrī
Maksas vietas - 40
Minimālais studējošo skaits - 25
Studiju uzsākšana 2019. rudens semestrī
Studiju organizācija

Darba dienās, galvenokārt no 8:30 - 18:00 atkarībā no konkrētās dienas nodarbību plānojuma

2019. gada rudens semestrī uzņemšana nepilna laika neklātienē nenotiks

Studiju valoda Latviešu
Programmas anotācija

Studiju programmā ir 5 apakšprogrammas, kuras specializēšanās notiek sākot ar 4. semestri:

  • Eiropas studijas apakšprogrammas studenti pratīs patstāvīgi analizēt Latvijas un Eiropas politiskos procesus, izstrādāt organizāciju attīstības stratēģijas Eiropas kontekstā un apgūs argumentācijas prasmes.
  • Starptautiskās politikas apakšprogramma piedāvā apgūt padziļinātas zināšanas par starptautiskajām attiecībām, jo mijiedarbība ar citām valstīm ir valsts pārvaldē, lielajās pašvaldībās un privātajos uzņēmumos strādājošo ikdiena. Šī apakšprogramma sniedz studentiem zināšanas, kas ļaus piedalīties politiskajos procesos reģionālā un globālā līmenī.
  • Politika un sabiedrības apakšprogrammā studenti apgūst izpratni par salīdzinošās politikas un politikas teorijas galvenajām koncepcijām, to izmantojumu pētniecībā un pratīs patstāvīgi analizēt politiskos procesus, un aplūkot tos kopsakarā.
  • Publiskās politikas un pārvaldes apakšprogrammā studenti iegūs zināšanas par  iestāžu uzbūvi un funkcionēšanu, personāla, finanšu un projektu vadību iestādēs, un prasmes gatavot plānošanas dokumentus, iekšējos normatīvos aktus personāla, projektu un finanšu vadības jomās, sagatavot un vadīt ES un vietējos projektus.
  • Eiropas pārvaldības apakšprogrammā studenti apgūs padziļināti akadēmiskas zināšanas par ES, tās pārvaldību, kā arī par atsevišķu Eiropas valstu politiku. Studenti orientēsies kā nacionālo, tā Eiropas politisko procesu analīzes galvenajos paņēmienos, informācijas menedžmentā, spēs atrast un analizēt informāciju.
     

Studiju programma paredz mācību praksi izvēlētajā  apakšprogrammā. Studenti strādā vadošajos Latvijas un starptautiskajos uzņēmumos, ministrijās, pašvaldības, aģentūrās, domnīcās un iestādēs.


Politikas zinātnes studiju nodaļas studenti var doties ERASMUS apmaiņas studijās uz vairāk kā 20 dažādām ārvalstu augstskolām, to vidū Vācijā, Austrijā, Grieķijā, Turcijā u.c. 

Programmas mērķis un uzdevumi

Bakalaura akadēmiskās studiju programmas „Politikas zinātne” mērķis ir sagatavot Latvijas sabiedrības, valsts, privātā sektoru, pašvaldību un starptautisko organizāciju vajadzībām akadēmiski izglītotus un profesionāli kvalificētus speciālistus, kuri spētu realizēt savu profesionālo un cilvēcisko potenciālu un būtu konkurētspējīgi darba tirgū; sagatavot profesionāļus ar padziļinātām zināšanām par politiskām sistēmām, valsts administrāciju, un izpratni par starptautiskajām norisēm, par Eiropas Savienības sociāli ekonomiskajiem un politiskajiem procesiem, kā arī par Latvijas vietu tajos. Programmu absolventiem ir jābūt vienlīdz kvalificētiem veikt pētniecisko darbību un piedalīties sociāli politiskajos procesos starptautiskajā, reģionālajā un vietējā līmenī. Kā arī, lai sagatavotie speciālisti būtu spējīgi nostiprināt LU Politikas zinātnes nodaļu kā nozīmīgāko politikas zinātnes bakalauru sagatavošanas institūciju Latvijā.

      Lai sasniegtu augstākminētos mērķus, studiju programmai ir tikuši izvirzīti sekojoši uzdevumi:

  • nodrošināt zinātniski pamatotas plaša profila studijas politikas zinātnē saskaņā ar akadēmiskās izglītības standartu;
  • nodrošināt politikas zinātnes nozīmīgāko sasniegumu ieviešanu studiju procesā;
  • nodrošināt iespējas studentiem izkopt prasmes un izmantot studiju procesā iegūtās zināšanas praktisku politisko problēmu identificēšanā, analīzē un risināšanā;
  • sniegt studentiem vispusīgas zināšanas par Latvijas un Eiropas pārvaldi un politiku, kā arī par Latvijas politisko novietojumu un iespējām pasaulē;
  • veidot studentos zinātnisku un humānu sabiedrības izpratni;
  • attīstīt studentos kritiskas un patstāvīgas domāšanas spējas;
  • attīstīt studentu iemaņas mūsdienu informācijas tehnoloģiju lietošanā;
  • sagatavot un attīstīt studentos zināšanas un prasmes, kas ļauj pēc studiju beigšanas kvalitatīvi darboties izvēlētajā specialitātē;
  • sniegt iespēju studentiem papildināt zināšanas ārvalstu partneruniversitātēs.
Programmas studiju rezultāti

Mērķu sasniegšana un uzdevumu izpilde dod iespēju politikas zinātnes bakalaura studiju programmā plānot šādus vēlamos rezultātus:

Noteiktu zināšanu apguvi:

  • par svarīgākajiem politikas zinātnes teorijas un koncepciju jēdzieniem un nozīmīgākajām politikas teorijas ietvaros aplūkotajām problēmām;
  • par politiskās domas veidošanos, tās saikni ar praktisko politiku un par politisko ideju vēstures nozīmību mūsdienu politikā;
  • par Latvijas politiskajiem notikumiem un politisko sistēmu;
  • par Latvijas un pasaules politikā notiekošajiem procesiem un to ietekmējošiem faktoriem, izpratni par Latvijas politisko situāciju atbilstoši mainīgajām situācijām starptautiskajā vidē;
  • par sabiedrības funkcionēšanas apstākļiem, par politikas veidošanas un īstenošanas apstākļiem;
  • par Eiropas Savienības veidošanos, struktūru, darbību, rīcībpolitiku un lomu Latvijas politiskā un ekonomiskā sistēmā;
  • par dažādām politikas pētīšanas pieejām un metodēm, datu apstrādes un analīzes pamatprincipiem, cēloņsakarības nozīmi un mērīšanu, statistisko metožu pielietojumu;
  • par rīcībpolitikas modeļiem un teorijām, publiskās politikas pamatproblēmām;
  • par kvantitatīvām un kvalitatīvām metodēm rīcībpolitikas problēmu analīzei un alternatīvu analīzei;
  • par institūciju funkcionēšanas principiem un organizāciju Latvijā;
  • par starptautiskās politikas un ārpolitikas teorētiskiem aspektiem un to daudzveidīgajiem skaidrojumiem;
  • par ideoloģiju lomu modernā sabiedrībā un dažādām ideoloģiju teorijām;

Noteiktu prasmju ieguvi:

  • profesionālās prasmes – kritiskās un analītiskās domāšanas prasmi; veikt empīrisko datu deskriptīvo un inferenciālo analīzi, spēj analizēt akadēmisku tekstu, identificējot autora vēstījumu un galvenos argumentus; analizēt dažādus bilaterālos un multilaterālos politisko sarunu procesus; analizēt praktiskas situācijas publiskās pārvaldes darbā, sagatavot un analizēt nacionālā, reģionālā un vietējā līmeņa politikas plānošanas un teritorijas attīstības plānu, izmantot individuālo spriestspēju, veikt patstāvīgu publiskās pārvaldes problēmu un dilemmu analīzi, izprast normatīvos ierobežojumus publiskajā sektorā strādājošajiem, analizēt normatīvos aktus, veidot efektīvu birokrātijas kontroles mehānismu publiskās pārvaldes iestādēs, gatavot svarīgākos dokumentus publiskās pārvaldes iestādē; izvērtēt vēlēšanu uzvedību, izmantojot dažādus balsošanas modeļus, analizēt savu un citu cilvēku vēlēšanu uzvedību; apgūtas prasmes analizēt politisko partiju, nevalstisko organizāciju un civildienesta uzbūvi, struktūru, civildienesta un politiķu atalgojumu un darba izpildes novērtējumu;
  • organizatoriskās prasmes – iesaistīties institūcijas darbā, atbildīgi veikt definētos darba uzdevumus; pieņemt lēmumus; veidot organizācijas struktūru un dizainu; plānot, savu profesionālo izaugsmi, karjeru;
  • komunikācijas prasmes – spēju kvalitatīvi un radoši darboties nacionālā un starptautiskajā vidē, prasmi strādāt valsts un nevalstiskajās organizācijās, komunikāciju un sarunu prasmes, prasme lobēt attiecīgo rīcībpolitiku, strādāt individuāli un grupā, diskutēt un kritiski izvērtēt gan sava, gan citu pētījumu rezultātus, ievērojot akadēmiskā darba ētikas normas;
  • prasmi tālākizglītoties – turpināt akadēmisko un profesionālo izglītību; spēju veikt patstāvīgus pētījumus, apstrādāt un prezentēt informāciju, argumentēt savu viedokli; prasmi patstāvīgi mācīties, apgūt jaunas iemaņas.

Noteiktu kompetenču ieguvi:

  • spēju analizēt un sintezēt, un piemērot zināšanas praksē;
  • sniegt teorētiski pamatotu politiskās situācijas izvērtējumu atbilstoši apgūtajam studiju virzienam;
  • izvērtēt savu profesionālo lēmumu un darbību ietekmi uz politisko un sociālo vidi;
  • izvērtēt sociāli politiskās situācijas un pieņemt profesionālus un ētiskus lēmumus;
  • spēju patstāvīgi iegūt, atlasīt un analizēt informāciju un to izmantot;
  • spēju izraudzīties piemērotāko pētnieciskā darba metožu grupu noteiktas problēmas pētīšanā;
  • lietot iegūtās zināšanas un prasmes empīriska politoloģiska pētījuma veikšanai individuāli vai grupā, diskutēt un kritiski izvērtēt gan sava, gan citu pētījumu rezultātus, ievērojot akadēmiskā darba ētikas normas;
  • pieņemt lēmumus un risināt vispārējas problēmas, t.sk. politikas zinātnē;
  • izvērtēt savas profesionālās darbības ietekmi uz vidi un sabiedrību;
  • izpratni par ētikas un politikas sasaisti un par morāles vietu sociālo zinātņu pētniecībā, morāles vietu starp citām cilvēka rīcību ietekmējošām normām;
  • spēju identificēt ideoloģisku elementu lietojumu politiskajā diskursā un izmantot ideoloģiskus elementus politiskā atbalsta veidošanai;
  • būt kritiskam un paškritiskam;
  • piemēroties jaunām situācijām;
  • attīstīt jaunas idejas (kreativitāte).
Darba iespējas

Valsts un pašvaldību iestādes, domnīcas, nevalstiskās organizācijas, diplomātija, starptautiskās organizācijas, vietējie un starptautiskie uzņēmumi, masu mediji, sabiedrisko attiecību un reklāmas speciālisti, preses sekretāri.


Informācija par absolventu profesionālo darbību un karjeru:

Piemēri: Mārtiņš Jansons, Gunda Reire, Zigmārs Bērziņš, Valters Frīdenbergs

 

Uzņemšanas nosacījumi

Vidējā izglītība


Vispārīgie nosacījumi (skatīt šeit)


Konkursa kritēriji personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību sākot no 2004. gada:


CE latviešu valodā

CE angļu valodā vai CE franču valodā, vai CE vācu valodā


CE angļu, franču vai vācu valodā aizstāšana ar starptautiska valodas testa rezultātu


Konkursa kritēriji personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004. gadam (neieskaitot), kā arī personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs vai personām ar īpašām vajadzībām:


gada vidējā atzīme latviešu valodā un literatūrā

gada atzīme angļu valodā vai franču valodā, vai vācu valodā

gada vidējā atzīme noteiktos mācību priekšmetos


Papildu punkti: Latvijas valsts skolēnu ZPD konferences politoloģijas sekcijas 1. – 3. pakāpes ieguvēji 2018. gadā un politikas zinātņu nozares 1.– 3. pakāpes ieguvēji 2019. gadā un/vai LU SZF rīkotā skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konkursa politikas zinātnes sekcijas 1.– 3. vietas ieguvēji 2018. un 2019. gadā un/vai Vidzemes reģiona politikas atklātās olimpiādes 1.– 3. vietas ieguvēji 2018. gadā saņem papildu punktus: 1. pakāpes/vietas ieguvēji saņem 100 punktus, 2. pakāpes/vietas ieguvēji – 75 punktus, 3. pakāpes/vietas ieguvēji – 50 punktus; Politikas un tiesību atklātās olimpiādes 1.– 3. vietas ieguvēji 2019. gadā saņem papildu punktus: 1. vietas ieguvēji saņem 75 punktus, 2. vietas ieguvēji – 50 punktus, 3. vietas ieguvēji – 25 punktus;  LU Jauno politiķu skolas absolventi 2019. gadā, kuri saņēmuši sertifikātu, papildus iegūst 20 punktus;

 

Priekšrocības: Latvijas valsts skolēnu ZPD konferences politoloģijas sekcijas 1. pakāpes ieguvējiem 2018. gadā un politikas zinātņu nozares 1. pakāpes ieguvējiem 2019. gadā; LU SZF rīkotā skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konkursa politikas zinātnes sekcijas 1. vietas ieguvējiem 2018. un 2019. gadā; Vidzemes reģiona politikas atklātās olimpiādes 1. vietas ieguvējiem 2018. gadā; Politikas un tiesību atklātās olimpiādes 1. vietas ieguvējiem 2019. gadā

Konkursa aprēķina formulas

Personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību sākot no 2004. gada:  CE latviešu valodā un literatūrā līdz 2011. gadam vai CE latviešu valodā no 2012. gada (rakstīšana vai tekstveide (5 x 100 = 500)) + CE angļu valodā vai CE franču valodā, vai CE vācu valodā (klausīšanās (1 x 100 = 100) + lasīšana (1 x 100 = 100) + runāšana (1 x 100 = 100) + valodas lietojums (1 x 100 = 100) + rakstīšana (1 x 100 = 100))


Personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004. gadam (neieskaitot), kā arī personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs vai personām ar īpašām vajadzībām: vidējās izglītības dokumenta gada vidējā atzīme latviešu valodā un literatūrā (40 x 10 = 400) + vidējās izglītības dokumenta gada atzīme angļu valodā vai franču valodā, vai vācu valodā (40 x 10 = 400) + vidējās izglītības dokumenta gada vidējā atzīme noteiktos mācību priekšmetos (20 x 10 = 200)

Kontaktinformācija

Sociālo zinātņu fakultāte, Rīgā, Lauvas ielā 4

Studiju programmas metodiķe Inga Poļaka, 220.telpa, tālr. 67140022, e-pasts: Inga.Polaka@lu.lv

Informatīvais e-pasts: szf@lu.lv

Politikas zinātne   120
Obligātā daļa   70
Obligātā daļa   60
PolZ2029 Eiropas Savienība I: Integrācija un Institūcijas Eksāmens 4
Ekon1021 Ekonomikas teorijas pamati Eksāmens 4
JurZ1037 Ievads Latvijas tiesību sistēmā Eksāmens 4
PolZ1029 Ievads politikas zinātnē Eksāmens 4
PolZ2123 Ievads publiskajā administrācijā Eksāmens 4
PolZ1027 Ievads salīdzināmā politikā Eksāmens 4
Soci1030 Ievads socioloģijā Eksāmens 2
PolZ1024 Ievads starptautiskajā politikā Eksāmens 4
PolZ1050 Ievads studijās Eksāmens 4
PolZ2020 Latvijas politika (politiskā sistēma) Eksāmens 4
PolZ1051 Metodes un statistika Eksāmens 4
PolZ4001 Politikas analīze Eksāmens 4
PolZ1012 Politikas teorija Eksāmens 4
PolZ2024 Politisko ideju vēsture* Eksāmens 4
PolZ1060 Pētniecības metodes politoloģijā Eksāmens 4
Valo3392 Svešvaloda (politikas terminoloģija) Eksāmens 2
Gala pārbaudījums   10
PolZ3030 Bakalaura darba izstrāde politikas zinātnē Bakalaura darbs 10
Ierobežotās izvēles kursi   48
Obligātā daļa   6
PolZ3105 Kursa darba izstrāde politikas zinātnē I Kursa darbs/projekts 2
PolZ3106 Kursa darba izstrāde politikas zinātnē II Kursa darbs/projekts 4
Apakšprogrammu B daļa   42
Eiropas pārvaldība   42
PolZ3029 Demokrātijas modeļi Eksāmens 4
PolZ2031 Eiropas Savienība II: Politika un lēmumu pieņemšana Eksāmens 4
PolZ4008 Globālā dienaskārtība Eksāmens 2
PolZ1048 Krievijas un NVS politika Eksāmens 4
SDSK2067 Politiskā ētika* Eksāmens 2
PolZ2083 Politiskās ideoloģijas Eksāmens 4
Valo1125 Praktiskā latviešu valoda I Eksāmens 2
VadZ4041 Publiskā sektora vadība Eksāmens 2
Ekon1003 Publiskās finanses Eksāmens 4
PolZ1057 Pārejas periods un demokratizācijas konsolidācija Austrumeiropā Eksāmens 4
PolZ1019 Reģiona politiskā vēsture (Baltijas jūras reģiona valstu politiskā vēsture) Eksāmens 4
PolZ2050 Reģionālā drošības politika Eksāmens 4
PolZ1049 Salīdzinošā politika un sabiedrība Eiropā Eksāmens 4
PolZ2010 Ārpolitikas analīze Eksāmens 4
Eiropas studijas   42
PolZ3029 Demokrātijas modeļi Eksāmens 4
PolZ1062 ES publiskā komunikācija: teorija un prakse Eksāmens 4
PolZ2031 Eiropas Savienība II: Politika un lēmumu pieņemšana Eksāmens 4
JurZ3024 Eiropas Savienības tiesības Eksāmens 4
PolZ1056 Eiropas civilizācija Eksāmens 4
PolZ4008 Globālā dienaskārtība Eksāmens 2
PolZ2003 Interešu grupas Eiropas Savienības politikā Eksāmens 2
Valo2282 Kontrastīvās studijas I: spāņu (2.svešvaloda, no iesācēju līmeņa)* Eksāmens 4
Valo1405 Kontrastīvās studijas I: franču (2.svešvaloda, no iesācēju līmeņa) Eksāmens 4
Valo1408 Kontrastīvās studijas I: vācu (2. svešvaloda, no iesācēju līmeņa) Eksāmens 4
Valo1402 Kontrastīvās studijas II: franču (2.svešvaloda, no iesācēju līmeņa) Eksāmens 4
Valo2284 Kontrastīvās studijas II: spāņu (2.svešvaloda, no iesācēju līmeņa) Eksāmens 4
Valo1409 Kontrastīvās studijas II: vācu (2. svešvaloda, no iesācēju līmeņa) Eksāmens 4
Valo2287 Kontrastīvās studijas III: franču (2.svešvaloda, no iesācēju līmeņa) Eksāmens 4
Valo2285 Kontrastīvās studijas III: spāņu (2.svešvaloda, no iesācēju līmeņa) Eksāmens 4
Valo2999 Kontrastīvās studijas III: vācu (2. svešvaloda, no iesācēju līmeņa) Eksāmens 4
PolZ1039 Latvijas valdības (praktikums) Eksāmens 4
PolZ2017 Mūsdienu ārpolitikas aktuālās problēmas Eksāmens 4
SDSK2067 Politiskā ētika* Eksāmens 2
PolZ2083 Politiskās ideoloģijas Eksāmens 4
PolZP037 Praktikums Eiropas studijās Prakse 4
PolZ1009 Publiskā uzstāšanās Eksāmens 2
PolZ1057 Pārejas periods un demokratizācijas konsolidācija Austrumeiropā Eksāmens 4
PolZ3000 Pārvaldība Eiropas Savienībā Eksāmens 4
PolZ2050 Reģionālā drošības politika Eksāmens 4
PolZ1049 Salīdzinošā politika un sabiedrība Eiropā Eksāmens 4
PolZ2010 Ārpolitikas analīze Eksāmens 4
Politika un sabiedrība   42
PolZ3029 Demokrātijas modeļi Eksāmens 4
PolZ2031 Eiropas Savienība II: Politika un lēmumu pieņemšana Eksāmens 4
PolZ1048 Krievijas un NVS politika Eksāmens 4
PolZ1039 Latvijas valdības (praktikums) Eksāmens 4
PolZ1052 Politiskā informācija Eksāmens 2
SDSK2067 Politiskā ētika* Eksāmens 2
PolZ2083 Politiskās ideoloģijas Eksāmens 4
PolZP038 Praktikums institūciju studijās Prakse 4
PolZ1009 Publiskā uzstāšanās Eksāmens 2
PolZ1057 Pārejas periods un demokratizācijas konsolidācija Austrumeiropā Eksāmens 4
PolZ1019 Reģiona politiskā vēsture (Baltijas jūras reģiona valstu politiskā vēsture) Eksāmens 4
PolZ1049 Salīdzinošā politika un sabiedrība Eiropā Eksāmens 4
PolZ3103 Vietējās pašvaldības* Eksāmens 4
PolZ4006 Vēlēšanu analīze Eksāmens 4
Publiskā politika un pārvalde   42
JurZ1107 Administratīvās tiesības Eksāmens 2
PolZ2033 Cilvēkresursi politikā Eksāmens 2
PolZ3029 Demokrātijas modeļi Eksāmens 4
PolZ4122 Diplomātiskais protokols Eksāmens 2
PolZ2031 Eiropas Savienība II: Politika un lēmumu pieņemšana Eksāmens 4
PolZ3033 Inovācijas politikā un publiskajā pārvaldē Eksāmens 2
PolZ2003 Interešu grupas Eiropas Savienības politikā Eksāmens 2
PolZ1039 Latvijas valdības (praktikums) Eksāmens 4
PolZ2017 Mūsdienu ārpolitikas aktuālās problēmas Eksāmens 4
PolZ1040 Organizāciju teorija Eksāmens 4
PolZ1030 Politisko sarunu stratēģija un taktika* Eksāmens 2
PolZ2083 Politiskās ideoloģijas Eksāmens 4
PolZP036 Praktikums nozares politikās Prakse 4
PolZ2019 Projektu vadība** Eksāmens 2
VadZ4041 Publiskā sektora vadība Eksāmens 2
PolZ1009 Publiskā uzstāšanās Eksāmens 2
Ekon1003 Publiskās finanses Eksāmens 4
PolZ3000 Pārvaldība Eiropas Savienībā Eksāmens 4
KomZ1051 Sabiedriskās attiecības Eksāmens 4
PolZ1058 Starptautiskās organizācijas Eksāmens 4
PolZ1071 Stratēģiskā komunikācija un politiskā līderība Eksāmens 2
PolZ3103 Vietējās pašvaldības* Eksāmens 4
Starptautiskā politika   42
PolZ4122 Diplomātiskais protokols Eksāmens 2
PolZ1062 ES publiskā komunikācija: teorija un prakse Eksāmens 4
PolZ2031 Eiropas Savienība II: Politika un lēmumu pieņemšana Eksāmens 4
PolZ1056 Eiropas civilizācija Eksāmens 4
PolZ4008 Globālā dienaskārtība Eksāmens 2
PolZ2003 Interešu grupas Eiropas Savienības politikā Eksāmens 2
PolZ2017 Mūsdienu ārpolitikas aktuālās problēmas Eksāmens 4
PolZ1030 Politisko sarunu stratēģija un taktika* Eksāmens 2
PolZ2083 Politiskās ideoloģijas Eksāmens 4
PolZP037 Praktikums Eiropas studijās Prakse 4
PolZ2019 Projektu vadība** Eksāmens 2
PolZ1009 Publiskā uzstāšanās Eksāmens 2
PolZ2050 Reģionālā drošības politika Eksāmens 4
PolZ1058 Starptautiskās organizācijas Eksāmens 4
PolZ1071 Stratēģiskā komunikācija un politiskā līderība Eksāmens 2
PolZ2010 Ārpolitikas analīze Eksāmens 4
Brīvās izvēles kursi   2
Zinātnes nozare Politikas zinātne
EKI līmenis 6
Programmas praktiskā īstenošana

Bakalaura studiju programmā „Politikas zinātne” ir pilna laika klātienes un nepilna laika neklātines studijas. Studijās vienlīdz svarīga ir gan teorētisko zināšanu, gan praktisko iemaņu apguve. Studiju procesā tiek kombinētas dažādas mācību un zināšanu apguves formas: LU mācībspēku un viesdocētāju lekcijas un semināru nodarbības, patstāvīgie darbi, literatūras studijas, eseju un/vai referātu rakstīšana, grupu darbi, prāta vētras, darbs projektu komandās, diskusijas, simulāciju spēles un gadījumu izpēte.

Līdztekus tradicionālajām pasniegšanas metodēm tiek izmantotas e-studiju vides Moodle iespējas. Obligātā literatūra studentiem ir pieejama kursu vietnēs Moodle vidē. Atsevišķos studiju kursos e-studiju vide tiek izmantota studentu zināšanu pārbaudei.

      Pasniedzēju konsultācijas notiek klātienē vismaz vienu reizi nedeļā. Studenti var arī konsultēties ar pasniedzējiem caur moodle vai e-pastu. Studējošajiem, uzsākot studijas studiju programmā, ir tikai daļēji atbilstošas zināšanas, prasmes un kompetence, lai sasniegtu plānotos studiju rezultātus paredzētajā laikā. Lai palīdzētu pirmā kursa studentiem ar pāreju no skolas uz augstskolas izglītību, no 2013.g. rudens semestra, katram politikas zinātnes pirmā kursa studentam tiek nozīmēts viens „mentors” no politikas zinātnes nodaļas akadēmiskā personāla. Mentors skaidro akadēmiskās izglītības specifiku, kā arī pieņem uzticamā padomdevēja lomu. Līdzīgi, kā kursā „Ievads studijās”, mentors studentiem akcentē par akadēmisko godīgumu, eksāmeniem, referātiem utt. Tas palīdz studentiem saprast, kuras prasmes un kompetences viņiem jāatīsta, lai varētu veiksmīgi un godīgi nokārtot pārbaudījumus.

      Studiju laikā tiek organizēti studiju braucieni, piemēram, kursa „Demokrātijas modeļi” ietvaros profesors J.Rozenvalds, sadarbībā ar Greifsvaldes (Vācija) universitāti organizē studiju braucienu uz šo universitāti un pēc tam uzņem vācu studentus Politikas zinātnes nodaļā. Kursa ietvaros „ES publiskā komunikācija: teorija un prakse” un „ES institūcijas un vēsture” tiek organizēti studiju braucieni uz Briseli uz ES institūcijām, kas palielina studentu izpratni par institūciju darbību un veido sasaisti ar teoriju un praksi, palīdz rast priekšstatu par šo institūciju reālo dzīvi un nozīmi. LU Politikas zinātnes bakalaura programmas studenti (5) piedalījās arī ERASMUS IP programmas kursā „Human Rights, Public Health and Social Service Challenges on Local Government in the Baltic Sea Area”, kas notika 2014.gada aprīlī. Kursu organizēja sadarbojoties vairākām augstskolā, – Ostfoldas augstskola (Norvēģija), Oslo un Akeršusas Augstskola (Norvēģija), Linkopingas Universitāte (Zviedrija), Vitauta Dižā Universitāte (Lietuva), Ekonomikas un Inovāciju Universitāte (Polija) un Latvijas Universitāte (Latvija).

      Atsevišķu lekciju pasniegšanā tiek iesaistīti praktiķi vai vieslektori, tādejādi nodrošinot saikni starp studijām un darba tirgu, kas ir nepieciešama, lai pēc studijām absolventi ātri spētu pielāgoties darba tirgus prasībām. Piemēram, regulāri ar vieslekcijām ir uzstājušies visi Latvijas premjeri (no 1991.g.), kursa Latvijas valdības ietvaros.

      Studiju virziena „Publiskā politika un pārvalde” kursos salīdzinoši lielāks uzsvars likts uz praktisko iemaņu apguvi, kas ir nepieciešamas vēlāk strādājot valsts un pašvaldību institūcijās. Uzdevumi tiek veikti gan individuāli, gan arī darba grupās. Prasmju nostiprināšanai un pārbaudei studenti veic patstāvīgos darbus. Pasniedzēja uzdevums šos darbus vērtēt un sniegt atgriezenisko saiti, detalizēti komentējot studenta veiksmes, neveiksmes un veidus darba pilnveidošanai. Studiju virzienos „Politika un sabiedrība”; „Eiropas studijas”; „Starptautiskā politika”, „Eiropas pārvaldība” (European Governance).

relatīvi lielāka loma ir teorētisko zināšanu apguvei, taču arī šajos kursos studentiem ir jāveic praktiskie darbi, jāraksta esejas un analītiski darbi.

      B daļā kursu „Praktikums Eiropas studijās”, „Praktikums institūciju studijās” un „Praktikums nozares politikās” ietvaros studentiem ir iespēja doties praksē - nostiprināt un pārbaudīt iegūtās teorētiskās zināšanas. Nodaļas mācībspēki atbalsta studentus un palīdz viņiem identificēt prakses iespējas, bet pašam studentam jāuzņemas iniciatīva un jāuzrunā potenciālās prakses iestādes.

      Studiju noslēgumā jāaizstāv bakalaura darbs, kas ir oriģināls akadēmiskais pētījums. Bakalaura darba sagatavošanas procesā notiek intensīva sadarbība starp bakalaura darba vadītāju un studentu. Pirmajā un otrajā studiju gadā studentiem ir jāizstrādā un jāaizstāv kursa darbus, kuru mērķis ir dot studentiem iespēju praktizēties zinātniska darba sagatavošanā atbilstoši savam izvēlētajam studiju virzienam. Kursa darbu izstrādāšana ir obligāta prasība.

      Programmas studējošo iesaiste pētnieciskajā darbā ir notikusi vairākos veidos. Par vienu no motivējošākajiem būtu uzskatāma studentu pētniecisko darbu krājuma „Alternatīva” veidošana pēc katra akadēmiskā gada noslēguma, tajā iekļaujot studentu gatavotus akadēmiskos rakstus. Virkne studentu ir piedalījušies SPPI realizētajos projektos, t.sk. par Latvijas-Krievijas attiecībām, par Latvijas ārpolitiku un par augstskolu pētnieciskā potenciāla izmantošanu reģionālās attīstības veicināšanai. Tāpat studenti mācībspēku pārraudzībā ir organizējuši un veikuši socioloģiskās aptaujas par politiskiem tematiem, iegūstot oriģinālu empīrisko informāciju, kas ir izmantojama pētniecībā. Vairāki studenti ir arī veikuši pētījumus par tematiem, kas ir aktuāli publiskās pārvaldes iestādēm (piemēram, Ārlietu ministrijai) un ir piedalījušies individuālos mācībspēku pētnieciskajos projektos, gūstot praktisku pieredzi gan pētījumu organizēšanā, gan empīriskās informācijas apkopošanā un analīzē.

Vērtēšanas sistēma

Galvenās studentu zināšanu novērtēšanas formas ir rakstiskie eksāmeni kursu noslēgumā (līdz 50% no gala atzīmes), kā arī dažādi starppārbaudījumi – semināri, diskusijas, patstāvīgo (individuālo vai grupas) darbu prezentācijas, projektu aizstāvēšanas, akadēmiskas ievirzes rakstu, pētniecības projektu vērtējumi. Liels uzsvars studiju procesā tiek likts uz studentu patstāvīgo darbu, kas nostiprina iegūtās zināšanas un veicina nozīmīgu prasmju un iemaņu izveidi. Kursu vērtējums veidojas kumulatīvi ar t.s. “uzkrāto punktu” metodi. Studenti semestra sākumā tiek iepazīstināti ar prasībām kredītpunktu ieguvei jeb darbu sarakstu, kas veicami kursa apguvei semestra laikā (kursa apraksti ar prasībām tiek publicēti arī e-studiju vidē Moodle un personīgajos profilos LUIS); katram darbam ir noteikts īpatsvars gala vērtējumā (skat. punktu ar kursa aprakstiem). Testu, kontroldarbu, referātu, eseju, eksāmenu un semināra nodarbību īpatsvars var būt atšķirīgs, tomēr visos kursos dažādi starpppārbaudījumi, piem., referāti un esejas, kontroldarbi, starpeksāmeni, veido ne mazāk kā 50% no kopējā vērtējuma. Kopējā prasība saskaņā ar LU noteikumiem ir tāda, ka starppārbaudījumi veido ne mazāk kā 50% no kopējā vērtējuma, bet eksāmens ne mazāk kā 10%. Programmas apguvi noslēdz bakalaura darba izstrāde un darba aizstāvēšana.

      Visos kursos zināšanas tiek vērtētas ar atzīmi 10 ballu sistēmā. Studentu darba novērtējumā būtiska loma ir novērtējuma pamatojumam un analīzei, tāpēc pēc rakstiskajiem eksāmeniem ir iespēja satikties ar pasniedzējiem, lai saņemtu komentārus par rakstu darbiem, atbildes uz studentus interesējošajiem jautājumiem un informāciju par pārbaudes darbu atsevišķiem aspektiem, kuriem studentam turpmākajā studiju procesā būtu jāpievērš lielāka uzmanība. Mācībspēks nosaka, kādus palīgmateriālus (attiecīgā kursa apraksts, vārdnīcas) drīkst izmantot pārbaudījuma laikā. Studenti, kuri pārbaudījuma laikā izmanto neatļautus materiālus un informāciju, tiek atstādināti no pārbaudījuma. Pārbaudījumā iegūtais vērtējums tiek ierakstīts pārbaudījuma protokolā. Trīskārša nesekmīga vērtējuma gadījumā mācībspēks, kurš vada šī kursa apguvi, ir tiesīgs pieprasīt atkārtotu pierakstīšanos uz studiju kursa apgūšanu. Kārtību, kādā students var reģistrēties nākošajam semestrim, ja studentam ir akadēmiskie parādi, nosaka LU iekšējie normatīvie dokumenti.

     Saskaņā ar Augstskolu likuma 59. panta piekto daļu studējošajiem ir iespēja atzīt iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē sasniegtus rezultātus. Rezultātu novērtēšanu un atzīšanu veic saskaņā ar LU apstiprināto kārtību.

Programmas izmaksas

Studiju izmaksas vienam studentam (gadā) atbilst norādītajai studiju maksai.