Saskaņā ar Augstskolu likuma grozījumiem, kas stājas spēkā ar 01.01.2019., studiju programmu akreditācijas termiņš ir pagarināts. Jaunos akreditācijas termiņus var redzēt šeit.

Programmas kods 45322
Studiju virziens Informācijas un komunikācijas zinātnes
Fakultāte Sociālo zinātņu fakultāte
Iegūstamais grāds Sociālo zinātņu maģistra grāds bibliotēkzinātnē un informācijā
Tiesības uz tālākām studijām Tiesības studēt doktorantūrā
Programmas direktors Daina Pakalna
Programmas apjoms 80 KP vai 120 ECTS
Programmas īstenošanas forma, ilgums pilna laika: klātiene
4 semestri
Studiju maksa uzsākot studijas 2019. gada rudens semestrī Studiju maksa gadā - 2150 EUR
Studiju vietu skaits uzņemšanai 2019. rudens semestrī
Budžeta vietas- 9
2019. rudens semestrī
Maksas vietas - 10
Minimālais studējošo skaits - 10
Studiju uzsākšana 2019. rudens semestrī
Studiju organizācija

Nedēļā paredzētas 10 lekcijas (katra 1.5h), tās notiek ceturtdienās un piektdienās.

Studiju valoda Latviešu
Programmas mērķis un uzdevumi

 Maģistra programma ir vienīgā akreditētā šāda līmeņa studiju programma Latvijā, kuras mērķi ir:

  1. sagatavot augsti kvalificētus speciālistus darbam bibliotēkās un citās informācijas institūcijās; 
  2. veicināt studējošo ieinteresētību un iesaisti zinātniski pētnieciskajā darbā, kas radītu priekšnoteikumus viņu tālākajām studijām doktorantūrā un akadēmiskā personāla kontinuitātei.
Programmas studiju rezultāti

Studiju programmas apguves rezultāti ir mērāmi saskaņā ar Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūras (EKI) 7. līmeni. Maģistra grāda ieguvējiem ir iespēja iegūt:

  • padziļinātas zināšanas bibliotēkzinātnē un informācijā, kas nodrošina pamatu kritiskajai domāšanai, pētniecībai un radošumam;
  • spējas pielietot zināšanas, veidojot augsti kvalificēta speciālista, eksperta vai vadītāja karjeru bibliotēkās un citās informācijas institūcijās;
  • prasmes argumentēti diskutēt par sarežģītiem bibliotēkzinātnes un informācijas un profesionālās jomas aspektiem gan ar speciālistiem, gan ar nespeciālistiem;
  • kompetences organizēt, pārvaldīt un sistematizēt informāciju. 
Uzņemšanas nosacījumi

Bakalaura grāds vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība, vai tai pielīdzināma augstākā izglītība

Vispārīgā informācija (skatīt šeit)

 

Konkursa vērtējuma aprēķināšanas formula: iestājpārbaudījums (1 x 1000 = 1000); LU bakalaura grādu bibliotēkzinātnē un informācijā ieguvušie var piedalīties konkursā ar šādu vērtējuma aprēķināšanas formulu: vidējā svērtā atzīme (60 x 10 = 600) + noslēguma pārbaudījumu kopējā (vai vidējā) atzīme (40 x 10 =400)


Tiesības pretendēt uz ārpuskonkursa reģistrāciju: 2018./2019. akadēmiskā gada LU bakalaura studiju programmas „Informācijas pārvaldība” absolventiem, kuriem vidējā svērtā atzīme bakalaura studijās nav zemāka par 8 un bakalaura darba vērtējums nav zemāks par 9 (teicami)

 

Papildu nosacījums: dzīves gājuma apraksts (CV)

Iestājpārbaudījuma apraksts

Iestājpārbaudījums notiek pārrunu veidā. To laikā tiek noskaidrota topošā studenta motivācija, zinātniskās intereses, kā arī iespējamā maģistra darba temata aktualitāte, problēma, metodoloģija un paredzamie rezultāti.

Kontaktinformācija

Sociālo zinātņu fakultāte, Rīgā, Lauvas ielā 4

Maģistra studiju programmas metodiķe Gundega Kreicberga, Gundega.Kreicberga@lu.lv, tel. 67140499, 219.telpā;

Studiju programmas direktors, prof. Viesturs Zanders, e-pasts: Viesturs.Zanders@lu.lv, 400.telpā

Bibliotēkzinātne un informācija   80
Obligātie kursi   50
Obligātā daļa   30
KomZ5035 Bibliotēku sistēmpolitika Eksāmens 4
SDSK5053 Bibliotēku un informācijas normatīvā bāze Eksāmens 4
KomZ5095 Datu apstrādes teorētiskie koncepti Eksāmens 2
KomZ5097 Grāmatzinātnes un grāmatniecības aktuālie diskursi Eksāmens 4
KomZ5092 Informācijas meklējumvalodas Eksāmens 2
KomZ5096 Informācijas sabiedrības teorijas Eksāmens 2
KomZ5098 Informācijas zinātnes un bibliotēkzinātnes teorijas Eksāmens 4
VadZ5134 Menedžments Eksāmens 4
KomZ5041 Pētniecības metodes Eksāmens 4
Gala pārbaudījums   20
KomZ6009 Maģistra darbs Maģistra darbs 20
Ierobežotās izvēles kursi   30
KomZ5036 Bibliofilija un rokrakstu krājumi Eksāmens 2
KomZ5094 Bibliogrāfijas teorijas Eksāmens 2
KomZ5024 Bibliotekārā, bibliogrāfiskā un informācijas terminoloģija Eksāmens 2
SDSK5052 Digitālās bibliotēkas Eksāmens 2
KomZ5100 Efektīvi bibliotēkas un informācijas pakalpojumi Eksāmens 2
SDSK5050 Informācijas institūciju pārvaldība Eksāmens 4
SDSK5051 Informācijas institūciju sadarbība digitālā vidē Eksāmens 2
KomZ5091 Informācijas meklēšanas un izguves teorijas Eksāmens 2
SDSK5049 Informācijas sistēmu pārvaldība Eksāmens 4
KomZ5047 Komunikācija un semantika Eksāmens 2
KomZ5128 Komunikācijas teorijas sociālo zinātņu kontekstā Eksāmens 4
KomZ5090 Krājumu pārvaldība Eksāmens 2
SDSK5056 Kvalitātes vadības sistēma bibliotēkā Eksāmens 2
KomZ5093 Lasīšanas teorētiskie koncepti Eksāmens 4
DatZ5051 Metadati Eksāmens 2
KomZ6137 Semiotika Eksāmens 2
DatZ5050 Tīmekļa sistēmu veidošana un pārvaldība Eksāmens 4
Papildus kursi civilajā un vides aizsardzībā   1
Ķīmi1059 Civilā aizsardzība Ieskaite 1
Zinātnes nozare Komunikācijas zinātne
EKI līmenis 7
Programmas praktiskā īstenošana

Teorētisko kursu un praktisko pētniecības prasmju apguvei tiek izmantots daudzveidīgs studiju metožu klāsts: lekcijas, semināri, praktiskās nodarbības, mācību ekskursijas, patstāvīgais darbs, kooperatīvās mācīšanās metodes (darbs grupās), testi, referāti, e-kursi u.c.

      Joprojām viena no galvenajām darba formām ir lekcijas, kurās LU mācībspēki un vieslektori sniedz ievirzi kursa problemātikā un izklāsta teorētiskos jautājumus. Viena no radošākajām un pētniecisko patstāvību attīstošām studiju formām ir semināri, kuriem studenti gatavojas pa vienam vai grupās. Semināros tiek padziļināti iztirzāti atsevišķi teorētiskie jautājumi un diskutablas problēmas. Praktiskās iemaņas darbā ar informācijas sistēmām, informācijas ieguvi un apstrādi, kā arī datu bāžu veidošanu attīsta praktiskās nodarbības datorklasē. Savukārt spēju patstāvīgi analizēt teorētisko literatūru veicina referāti, kurus studenti prezentē un apspriež grupu nodarbībās. Patstāvīgu studiju iespējas, izmantojot norādītos informācijas avotus, testus un citus mācību materiālus, ko nodrošina Moodle vide, piedāvā e-kursi.

      Sadarbībā ar maģistra darba zinātnisko vadītāju maģistrants veic individuālu pētījumu, kura izstrādes gaita un rezultāti tiek vērtēti maģistru lasījumos. Vairumam studentu, kuri uzsāk studijas šajā programmā, ir atbilstošas zināšanas, prasmes un kompetence, lai sasniegtu plānotos studiju rezultātus paredzētajā laikā.

      Studiju darbs ir cieši saistīts ar akadēmiskā personāla pētnieciskajām interesēm, mācībspēku specializēšanos atsevišķos bibliotēkzinātnes un grāmatzinātnes pētniecības virzienos. Tas ietekmē gan docējamo studiju kursu kvalitāti, gan pētniecības tematu piedāvājumu maģistrantiem. Kopīgu pētniecības projektu īstenošanu sekmē arī noslēgtā vienošanās starp LU un LNB.

      Studiju process ir orientēts uz individuālas pieejas un atgriezeniskās saites nodrošinājumu. Tā izpaužas kā kopējās diskusijās, tā arī individuālās pārrunās ar mācībspēkiem un programmas direktoru. Studenti var konsultēties ar pasniedzējiem, izmantojot gan tiešos kontaktus (piemēram, docētāju iknedēļas konsultācijas), gan mūsdienu komunikāciju tehnoloģiju iespējas (piemēram, e-pasts, skype). 

Vērtēšanas sistēma

Prasības kredītpunktu ieguvei ir fiksētas studiju kursu aprakstos, kas ir pieejami LU informācijas sistēmā (LUIS) un e-vidē. Par studiju kursos izmantotajām pārbaudījumu formām un vērtēšanas kritērijiem studenti tiek informēti katra studiju kursa pirmās nodarbības laikā.

      Pārbaudījumā studentu zināšanas, prasmes un iemaņas tiek novērtētas ar atzīmi 10 punktu sistēmā (atbilstoši Valsts akadēmiskās izglītības standartam). Pārbaudījums ir nokārtots, ja vērtējums nav zemāks par „4” (gandrīz viduvēji). Pārbaudījumu students var kārtot 3 reizes: 2 reizes pie kursa docētāja, bet trešo reizi pie SZF dekāna apstiprinātas komisijas. Trešo reizi, saņemot nesekmīgu vērtējumu, studentam kurss ir jāapgūst atkārtoti.

      Kursa noslēguma vērtējumu veido noslēguma pārbaudījums (rakstisks vai mutisks eksāmens) kopā ar citiem kursa starppārbaudījumiem (kontroldarbiem, individuālajiem darbiem, referātiem, līdzdalību semināros un praktiskajās nodarbībās). Noslēguma vērtējumu veido: 1) studenta semestra veikumu vērtējums (ne mazāk kā 50%); 2) noslēguma pārbaudījuma – eksāmena atzīme (vismaz 10% apjomā).

      Arī maģistra darba izstrāde un aizstāvēšana tiek vērtēta 10 punktu sistēmā. Maģistra darba aizstāvēšanā tiek ņemti vērā noteikti vērtēšanas kritēriji. Ja studenta iesniegtais darbs ir plaģiāts, studējošais tiek eksmatrikulēts (atskaitīts) kā gala pārbaudījumu nenokārtojis. Šādā situācijā atkārtoti izstrādāt un aizstāvēt maģistra darbu students drīkst tikai nākamajā akadēmiskajā gadā. 

Programmas izmaksas

Studiju izmaksas vienam studentam (gadā) atbilst norādītajai studiju maksai.