Saskaņā ar Augstskolu likuma grozījumiem, kas stājas spēkā ar 01.01.2019., studiju programmu akreditācijas termiņš ir pagarināts. Jaunos akreditācijas termiņus var redzēt šeit.

Programmas kods 45310
Studiju virziens Socioloģija, politoloģija un antropoloģija
Fakultāte Sociālo zinātņu fakultāte
Iegūstamais grāds Sociālo zinātņu maģistra grāds politikas zinātnē
Tiesības uz tālākām studijām Tiesības studēt doktorantūrā
Programmas direktors Jānis Ikstens
Programmas apjoms 80 KP vai 120 ECTS
Programmas īstenošanas forma, ilgums pilna laika: klātiene
4 semestri
Studiju maksa uzsākot studijas 2019. gada rudens semestrī Studiju maksa gadā - 2150 EUR
Studiju vietu skaits uzņemšanai 2019. rudens semestrī
Budžeta vietas- 16
2019. rudens semestrī
Maksas vietas - 20
Minimālais studējošo skaits - 10
Studiju uzsākšana 2019. rudens semestrī
Studiju organizācija

Nedēļā plānotas 10 lekcijas (katras lekcijas ilgums 1,5h), obligātās lekcijas tiek plānotas no plkst. 18:15-21:30, bet izvēles lekcijas no 16:30-18:00.

Studiju valoda Latviešu
Programmas anotācija

Studiju programma ir vērsta uz zināšanu padziļināšanu par politikas veidošanas procesu nacionālajās un starptautiskajās institūcijās un uz šim procesam nepieciešamo prasmju un iemaņu izkopšanu. Atbilstoši studējošo interesei programmas ietvaros tiek piedāvātas trīs specializācijas – Eiropas publiskā pārvalde; Starptautiskās attiecības; Politikas teorija un salīdzinošā politika.


Specializācija „Eiropas publiskā pārvalde” ir visvairāk piemērota studentiem, kuri saista savu profesionālo karjeru ar darbu Eiropas Savienības vai Latvijas pārvaldes institūcijās. Specializācija „Starptautiskās attiecības” ļauj padziļināt zināšanas par starptautisko politiku un pārnacionālajām organizācijām, veidojot lielisku pamatu turpmākam darbam diplomātiskajā dienestā vai starptautiskajās organizācijās. Specializācija „Politikas teorija un salīdzinošā politika” ir īpaši noderīga politisko procesu analītiķiem, kas vēlas strādāt plašsaziņas līdzekļos, domnīcās, nevalstiskajās organizācijās. Jebkuru specializāciju apguvušie absolventi var turpināt studijas politikas zinātnes doktorantūras programmā.


Politikas zinātnes studiju nodaļas studenti var doties ERASMUS+ apmaiņas studijās uz vairāk nekā divdesmit dažādām ārvalstu augstskolām, t.sk. Vācijā, Austrijā, Grieķijā, Turcijā u.c. 

Programmas mērķis un uzdevumi

Politikas zinātnes maģistra studiju programmas mērķis ir gatavot Latvijas sabiedrības, valsts un pašvaldību vajadzībām akadēmiski izglītotus un profesionāli kvalificētus politologus, kuri spētu realizēt savu profesionālo un cilvēcisko potenciālu un būtu konkurētspējīgi darba tirgū, kā arī nostiprināt LU Politikas zinātnes nodaļu kā nozīmīgāko politikas zinātnes maģistru sagatavošanas institūciju Latvijā.

Lai sasniegtu šo mērķi, studiju programmas uzdevumi ir:

  • nodrošināt politikas zinātnes nozīmīgāko sasniegumu ieviešanu studiju procesā;
  • nodrošināt iespējas izkopt studentu prasmi izmantot studiju procesā iegūtās zināšanas praktisko politisko problēmu identificēšanā, analīzē un risināšanā;
  • attīstīt studentos zinātniski pētnieciskā un analītiskā darba iemaņas, sagatavot viņus patstāvīgam zinātniskam un pētnieciskam darbam politikas zinātnē, integrēt studijas ar pētniecību, iesaistot studentus nodaļas pētnieciskajos projektos;
  • veidot studentos zinātnisku un humānu sabiedrības izpratni;
  • attīstīt studentu iemaņas mūsdienu informācijas tehnoloģiju lietošanā.
Programmas studiju rezultāti

Programmas īstenošanas gaitā absolventi iegūst:

Zināšanas:

  • padziļinātas zināšanas par politoloģiju un sociālajām zinātnēm kopumā;
  • padziļinātās zināšanas tajā politoloģijas apakšnozarē, kurā students nolēmis specializēties;
  • padziļinātas zināšanas un izpratni par pētniecības metodoloģiju un akadēmisko ētiku sociālo zinātņu jomā.

Iemaņas:

  • novērtēt un izvēlēties metodoloģijas, kas ir piemērotas pētniecībai politoloģijā;
  • patstāvīgi veikt oriģinālos pētījumus;
  • iesaistīties rakstiskā un mutiskā komunikācijā par politoloģijas vispārīgiem jautājumiem;
  • spēt formulēt pētnieciskā darba uzdevumus trešajām personām.

Kompetences:

  • pielietot attīstītās kritiskās analīzes, sintēzes un izvērtēšanas spējas politoloģijas pētniecības un inovāciju kontekstā;
  • identificēt pētniecisko projektu plānošanai, strukturēšanai un īstenošanai nepieciešamās idejas.
Darba iespējas

Programmas absolventi sekmīgi strādā valsts un pašvaldību institūcijās, domnīcās, nevalstiskajās organizācijās, starptautiskajās organizācijās, kā arī žurnālistikā, sabiedrisko attiecību un publiskās komunikācijas jomās.

Piemēram: Edgars Rinkēvičs, LR ārlietu ministrs; Andis Kudors, Austrumeiropas politikas pētījuma centra izpilddirektors, Laura Anteina, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālās politikas departamenta direktora vietniece.

 

Uzņemšanas nosacījumi

Bakalaura grāds vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība, vai tai pielīdzināma augstākā izglītība

Vispārīgie nosacījumi (skatīt šeit)

 

Konkursa vērtējuma aprēķināšanas formula: iestājpārbaudījums (1 x 1000 = 1000); bakalaura grādu vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību politikas zinātnē ieguvušie var piedalīties konkursā ar šādu vērtējuma aprēķināšanas formulu: vidējā svērtā atzīme (60 x 10 = 600) + noslēguma pārbaudījumu kopējā (vai vidējā) atzīme (40 x 10 =400);


Tiesības pretendēt uz ārpuskonkursa reģistrāciju: 2018./2019. akadēmiskā gada LU bakalaura studiju programmas „Politikas zinātne” absolventiem, kuriem vidējā svērtā atzīme bakalaura studijās nav zemāka par 8 un bakalaura darba vērtējums nav zemāks par 9 (teicami)


Papildu nosacījumi: 1) personām, kurām bakalaura grāds ir iegūts citās zinātnes nozarēs (nevis politikas zinātnē), maģistra studiju programmas apguves laikā ir papildus jāapgūst kurss „Politikas teorijas pamatjautājumi” (2 kredītpunkti); 2) dzīves gājuma apraksts (CV)

Iestājpārbaudījuma apraksts

Iestājpārbaudījums pārrunu veidā, kuru laikā tiek noskaidrotas reflektantu zināšanas politikas jautājumos, zinātniskās intereses un studiju mērķis.

Kontaktinformācija

Sociālo zinātņu fakultāte, Rīgā, Lauvas ielā 4

Maģistra studiju programmu metodiķe Inga Poļaka, Inga.Polaka@lu.lv, tel. 67140022, 220.telpā

Studiju programmas direktors, prof. Jānis Ikstens, e-pasts: Janis.Ikstens@lu.lv, 310.telpā

Politikas zinātne   80
Obligātā daļa   52
Obligātā daļa   32
PolZ5022 Eiropas integrācija: teorija un prakse Eksāmens 4
PolZ5073 Latvija pasaules politikā Eksāmens 4
PolZ5020 Lēmumu pieņemšanas kvantitatīvās un kvalitatīvās metodes Eksāmens 4
PolZ5100 Politikas filozofija Eksāmens 4
PolZ6169 Politiskais process Latvijā Eksāmens 4
PolZ6057 Publiskās administrācijas aktuālās problēmas Eksāmens 4
PolZ5049 Pētījumu uzbūve un veikšana Eksāmens 4
PolZ5024 Salīdzinošā politika: koncepcijas un tēmas Eksāmens 4
Gala pārbaudījums   20
PolZ6099 Maģistra darbs Maģistra darbs 20
Ierobežotās izvēles kursi   28
Eiropas publiskā pārvalde   28
PolZ5098 Akadēmiskā darba praktikums: zinātniskais raksts Eksāmens 2
PolZ5004 Eiropas integrācijas ietekme uz valstu pārvaldi Eksāmens 2
KomZ5027 Informācijas sabiedrības teorija Eksāmens 4
PolZ5072 Komandas veidošana un attīstība Eksāmens 2
PolZ5101 Kvalitātes vadības sistēmas Eksāmens 2
PolZ5074 Lobēšanas prakse un regulējums Eiropā un Ziemeļamerikā Eksāmens 4
PolZ5129 Organizāciju funkcionēšana un vadība Eksāmens 4
PolZ5113 Parlamentārisms Eksāmens 4
VadZ5048 Pašvaldības Eiropā un Latvijā Eksāmens 2
VadZ5057 Personāla vadīšana Eksāmens 4
PolZ5102 Politika Krievijā un NVS valstīs 21. gadsimtā Eksāmens 4
PolZ6004 Politikas teorijas pamatjautājumi Eksāmens 2
PolZ5058 Politisko sarunu stratēģija un taktika Eksāmens 2
PolZ5052 Projektu vadība politikā Eksāmens 2
PolZ5005 Sabiedriskā izvēle un pozitīvā politikas teorija Eksāmens 2
Soci5058 Tautas attīstība* Eksāmens 4
PolZ5001 Ētika un korupcija Eksāmens 2
Politikas teorija un salīdzinošā politika   28
PolZ5031 ASV un Eiropa: salīdzinošā politika, institūcijas un sabiedrība Eksāmens 4
PolZ5098 Akadēmiskā darba praktikums: zinātniskais raksts Eksāmens 2
PolZ6072 Eiropas kopējā ārējā un drošības politika Eksāmens 2
KomZ5027 Informācijas sabiedrības teorija Eksāmens 4
PolZ5030 Krievijas politika NVS un Baltijas valstīs Eksāmens 2
PolZ5101 Kvalitātes vadības sistēmas Eksāmens 2
PolZ5074 Lobēšanas prakse un regulējums Eiropā un Ziemeļamerikā Eksāmens 4
PolZ5129 Organizāciju funkcionēšana un vadība Eksāmens 4
PolZ5113 Parlamentārisms Eksāmens 4
PolZ5102 Politika Krievijā un NVS valstīs 21. gadsimtā Eksāmens 4
PolZ6004 Politikas teorijas pamatjautājumi Eksāmens 2
PolZ5052 Projektu vadība politikā Eksāmens 2
PolZ5068 Rasisms un neiecietība mūsdienu Eiropā Eksāmens 4
PolZ5005 Sabiedriskā izvēle un pozitīvā politikas teorija Eksāmens 2
PolZ5055 Starptautisko attiecību aktuālie jautājumi Eksāmens 4
PolZ5025 Starptautiskās organizācijas un minoritātes Austrumeiropā Eksāmens 2
Soci5058 Tautas attīstība* Eksāmens 4
PolZ5001 Ētika un korupcija Eksāmens 2
Starptautiskās attiecības   28
PolZ5053 ASV-Baltijas valstu attiecības Eksāmens 4
PolZ5098 Akadēmiskā darba praktikums: zinātniskais raksts Eksāmens 2
PolZ5004 Eiropas integrācijas ietekme uz valstu pārvaldi Eksāmens 2
PolZ6072 Eiropas kopējā ārējā un drošības politika Eksāmens 2
KomZ5027 Informācijas sabiedrības teorija Eksāmens 4
PolZ5030 Krievijas politika NVS un Baltijas valstīs Eksāmens 2
PolZ5057 Krīzes un to pārvaldība starptautiskajā politikā Eksāmens 2
PolZ5129 Organizāciju funkcionēšana un vadība Eksāmens 4
PolZ5102 Politika Krievijā un NVS valstīs 21. gadsimtā Eksāmens 4
PolZ6004 Politikas teorijas pamatjautājumi Eksāmens 2
PolZ5058 Politisko sarunu stratēģija un taktika Eksāmens 2
PolZ5068 Rasisms un neiecietība mūsdienu Eiropā Eksāmens 4
PolZ5055 Starptautisko attiecību aktuālie jautājumi Eksāmens 4
PolZ5019 Starptautisko attiecību teorijas seminārs Eksāmens 4
PolZ5025 Starptautiskās organizācijas un minoritātes Austrumeiropā Eksāmens 2
PolZ6005 Starptautiskās politiskās ekonomikas aktualitātes Eksāmens 4
Soci5058 Tautas attīstība* Eksāmens 4
Papildus kursi civilajā un vides aizsardzībā   1
Ķīmi1059 Civilā aizsardzība Ieskaite 1
Zinātnes nozare Politikas zinātne
EKI līmenis 7
Programmas praktiskā īstenošana

Studiju programma tiek īstenota valsts valodā. Tomēr atsevišķi kursi tiek docēti angļu valodā, kas sekmē studiju procesa internacionalizāciju un profesionālās terminoloģijas apguvi svešvalodā.

      Studiju procesā vienlīdz svarīga ir gan teorētisko zināšanu, gan praktisko iemaņu apguve. Tāpēc pamatā studiju procesā tiek kombinētas dažādas mācību un zināšanu apguves formas: LU mācībspēku un viesdocētāju lekcijas un semināru nodarbības, patstāvīgais darbs, literatūras studijas, eseju un/vai referātu rakstīšana, grupu darbs un diskusijas. Studentu veikuma vērtējumam tiek izmantota kumulatīvā metode. Tā ir vērsta uz ritmiska studiju darba nodrošināšanu, studentu progresa monitoringu un savlaicīgu studiju procesa rezultātu sasniegšanu. Sagaidāmie rezultāti ir iekļauti kursu aprakstos, kas studentiem ir brīvi pieejami jau kopš pirmās kursa docēšanas dienas.

      Studiju procesa elementu dažādi apvienojumi ir vērsti uz iespējami pilnvērtīgāku studiju programmas mērķu un studiju rezultātu sasniegšanu. Sabiedrības pārvaldes kursos salīdzinoši lielāks uzsvars likts uz praktisko iemaņu apguvi. Uzdevumi tiek veikti gan individuāli, gan arī darba grupās. Prasmju nostiprināšanai un pārbaudei studenti veic patstāvīgos darbus. Pasniedzēja uzdevums šos darbus vērtēt un sniegt atgriezenisko saiti, detalizēti komentējot studenta veiksmes, neveiksmes un veidus kā darbu pilnveidot. Specializācijās “Politikas teorija un salīdzinošā politika”, “Starptautiskās attiecības” un “Eiropas politika” relatīvi lielāka loma ir teorētisko zināšanu apguvei, taču arī šo specializāciju kursos atsevišķu nodarbību vadīšanai tiek piesaistīti praktiķi vai vieslektori. Maģistra darba sagatavošanas procesā notiek intensīva sadarbība starp maģistra darba vadītāju un studentu.

      Lai veicinātu studējošo iesaisti pētniecībā un akcentētu programmas akadēmiskos aspektus, ir izveidots B daļas kurss “Akadēmiskā darba praktikums: zinātniskais raksts”, kura apguve vainagojas ar patstāvīgi sagatavota zinātniska raksta publicēšanu.

      Ikvienu studiju kursu uzsākot, studenti saņem kursa aprakstu, kurā ir izklāstīti kursa mērķi un sagaidāmie rezultāti, veicamie uzdevumi, t.sk. starppārbaudījumi kursa apguves novērošanai, ieteicamā literatūra, vērtēšanas sistēma, komunikācijas iespējas ar docētāju (e-pasta adrese, konsultāciju laiki utml.) un citi jautājumi. Visu programmas ietvaros īstenoto kursu apraksti ir pieejami e-studiju vidē un LU informatīvajā sistēmā LUIS. E-studiju vidē Moodle arī rodama daļa kursu apguvei nepieciešamās literatūras. E-studiju vide arvien vairāk tiek izmantota arī studiju procesa novērtēšanā un pārbaudes darbu organizēšanā, kā arī individuālā darba uzdevumu izpildē.

      Visi mācībspēki ir noteikuši konsultāciju laikus ik nedēļu, piedāvājot iespēju studentiem pārrunāt ar studiju procesu saistītus jautājumus un konstruktīvi risināt radušās problēmas, tā ceļot studentu motivāciju. Studentu aptaujas neliecina par nepietiekamu konsultācijām veltīto laiku.

Vērtēšanas sistēma

LU Politikas zinātnes nodaļas pasniedzēji studentu zināšanu novērtēšanā izvēlas plašu paņēmienu klāstu, izmantojot kumulatīvo vērtēšanas sistēmu un vienlaikus nozīmīgu uzsvaru liekot uz studentu patstāvīgās pētniecības stimulēšanu kursa ietvaros. Neviens no vērtējamajajiem komponentiem nedod vairāk par 50% no gala vērtējuma kursā, savukārt eksāmens dod ne mazāk kā 10% no gala vērtējuma.

      Galvenās novērtēšanas formas politikas zinātnes maģistratūras programmā ir:

  • maģistra darba aizstāvēšana programmas noslēgumā;
  • maģistra darba iestrāžu aizstāvēšana;
  • eksāmeni kursu noslēgumā;
  • ieskaites;
  • referāti un esejas;
  • dalība semināru diskusijās.

      Visas novērtēšanas formas tiek iekļautas studiju kursu aprakstos, kas ir pieejami studentiem. Visi kursi noslēdzas ar eksāmenu. Novērtēšana tiek veikta 10 ballu sistēmā. Pārbaudījumu uzskata par sekmīgi nokārtotu, ja vērtējums 10 punktu sistēmā nav zemāks par 4 punktiem.

      Katra kursa ietvaros vērtēšanas sistēma ir atbilstoša kursa specifikai un tā ir fiksēta katra kursa aprakstā. Jau pirmās nodarbības laikā mācībspēks definē prasības, kas studentam jāizpilda, lai varētu sekmīgi apgūt konkrēto kursu. Prasības ir pieejamas e-studiju vidē. Prasības tiek veidotas tā, lai būtu iespējams novērot studiju procesa progresu. Mācībspēks nosaka pārbaudījuma formu un izpildes veidus (mutvārdos, rakstveidā, u.tml.), kā arī to, kādus palīgmateriālus (attiecīgā kursa programma, vārdnīcas, uzskate) var izmantot pārbaudījuma laikā. Ja students pārbaudījuma laikā izmanto materiālus un informāciju, kurus nav atļauts izmantot, viņš tiek atstādināts no pārbaudījuma. Pārbaudījumā iegūtais vērtējums tiek ierakstīts pārbaudījuma protokolā un reģistrēts LUIS. Trīskārša nesekmīga vērtējuma gadījumā mācībspēks, kurš vada šī kursa apguvi, ir tiesīgs pieprasīt atkārtotu kursa apgūšanu, kas ir maksas pakalpojums. Ja pārejot uz otro studiju gadu, akadēmisko parādu izteiksme kredītpunktos pārsniedz 10 kp, tad studentam ir jāklausās un jākārto nenokārtotie studiju kursi par atsevišķu samaksu akadēmiskā pārtraukuma laikā vai arī jāstudē atkārtoti tajā pašā kursā.

Programmas izmaksas

Studiju izmaksas vienam studentam (gadā) atbilst norādītajai studiju maksai.