Saskaņā ar Augstskolu likuma grozījumiem, kas stājas spēkā ar 01.01.2019., studiju programmu akreditācijas termiņš ir pagarināts. Jaunos akreditācijas termiņus var redzēt šeit.

Programmas kods 45321
Studiju virziens Informācijas un komunikācijas zinātnes
Fakultāte Sociālo zinātņu fakultāte
Iegūstamais grāds Sociālo zinātņu maģistra grāds komunikācijas zinātnē
Tiesības uz tālākām studijām Tiesības studēt doktorantūrā
Programmas direktors Vita Zelče
Programmas apjoms 80 KP vai 120 ECTS
Programmas īstenošanas forma, ilgums pilna laika: klātiene
4 semestri
Studiju maksa uzsākot studijas 2019. gada rudens semestrī Studiju maksa gadā - 2150 EUR
Studiju vietu skaits uzņemšanai 2019. rudens semestrī
Budžeta vietas- 10
2019. rudens semestrī
Maksas vietas - 20
Minimālais studējošo skaits - 10
Studiju uzsākšana 2019. rudens semestrī
Studiju organizācija

Nedēļā plānotas 10 lekcijas (katras lekcijas ilgums 1,5h), obligātie lekciju kursi notiek četrus vakarus nedēļā no plkst.18.15-21.30, bet izvēles lekciju kursi no 16:30-18:00.

Studiju valoda Latviešu
Programmas mērķis un uzdevumi

LU Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas mērķis ir sagatavot sociālo zinātņu maģistra grāda komunikācijas zinātnē ieguvējus – augsti kvalificētus speciālistus komunikācijas zinātnē un tās praktiskā lietojuma jomās – žurnālistikā, sabiedriskajās attiecībās, reklāmā, komunikācijas vadībā, komunikācijas procesu pētniecībā –, studiju laikā nodrošinot iespēju apgūt padziļinātas zināšanas komunikācijas teorijās un metodoloģijā, izkopt prasmes un kompetences komunikācijas pētījumu izstrādē un metožu lietojumā, attīstīt analītiskās un kritiskās domāšanas iemaņas un radošumu.

 

Šā mērķa sasniegšanai programmā noteikti uzdevumi:

  • komunikāciju zinātnes mūsdienu teorijas un metodoloģijas padziļināta apguve, ietverot tās sociālo zinātņu un sabiedrības attīstības kontekstā;
  • zinātniski pētnieciskā un analītiskā darba prasmju attīstīšana, sagatavojot studentus patstāvīgam zinātniski pētnieciskajam darbam komunikācijas zinātnē un atbilstošās profesionālās darbības jomās, kā arī studijām doktora studiju programmā;
  • specializētu padziļinātu zināšanu apguve izvēlētājā studiju virzienā (biznesa komunikācija, komunikācijas zinātne, valsts un organizāciju komunikācija, žurnālistika) un pētniecisko prasmju izkopšana specializācijā;
  • informācijas sabiedrības un tehnoloģiju, datubāzu lietojuma, datu apstrādes, prezentācijas prasmju un kompetenču, pedagoģisko un komunikācijas projektu izstrādes un vadības iemaņu apguve;
  • iegūto zināšanu izmantošana dažādās komunikācijas jomās, tās specifisko problēmu risināšanā un inovācijās prasmju veidošana;
  • radošās un kritiskās domāšanas, analīzes un argumentācijas spēju un prasmju attīstība, valsts intelektuālā potenciāla bagātināšana;
  • komunikācijas vadības, jaunu stratēģisko pieeju, atbildības par zināšanu lietošanu praksē un pētniecībā kompetences veidošana;
  • maģistranta individuālā studiju darba iespēju radīšana, iesaistot pētnieciskajos projektos, profesoru vadītās pētnieku grupu darbā, studiju praktikumos;
  • maģistranta – augsti izglītotas personības – pilsoniskās aktivitātes demokrātiskā sabiedrībā attīstīšana;
  • kvalitatīva studiju satura veidošana un atjaunināšana saskaņā ar komunikācijas zinātnes teorētiskajām un metodoloģiskajām novitātēm, profesionālās vides attīstību un darba tirgus prasībām.
Programmas studiju rezultāti

 Studiju programmas realizācijas rezultātā tiek sagatavoti augsti kvalificēti maģistra līmeņa speciālisti, kas spēj sekmīgi konkurēt Latvijas un Eiropas darba tirgū un kuru intelektuālais potenciāls veicina mediju, sabiedrisko attiecību, reklāmas u.c. industriju kvalitatīvu izaugsmi, kā arī ceļ valsts un pašvaldību iestāžu darbības efektivitāti, sekmē komunikācijas zinātnes attīstību un iedzīvotāju dzīves kvalitāti Latvijā. Programmas apguves rezultāti mērāmi saskaņā ar Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūras (EKI) 7.līmeni. Maģistra grāda ieguvējiem ir:

 

Zināšanas:

  • padziļinātas un paplašinātas zināšanas komunikācijas zinātnē, sociālajās zinātnēs, akadēmiskajā darbā, kas nodrošina pamatu kritiskajai domāšanai un radošumam un spēju darboties dažādu jomu saskarē;
  • padziļinātas un paplašinātas zināšanas vienā no studiju virzieniem – biznesa komunikācijā, komunikācijas zinātnē, valsts un organizāciju komunikācijā, politiskajā komunikācijā un žurnālistikā;
  • padziļinātas un paplašinātas zināšanas komunikācijas zinātnes un sociālo zinātņu nozaru pētniecības metodoloģijā un akadēmiskajā ētikā.

Spēja pielietot zināšanas:

  • veidojot kritisku izpratni par komunikācijas un/vai tās dažādu jomu procesiem un praksi;
  • izstrādājot inovācijas komunikācijas jomā;
  • turpinot izglītību doktora līmeņa studijās;
  • veidojot augsti kvalificēta speciālista, eksperta, un/vai vadītāja karjeru valsts pārvaldē, biznesa sfērā, nevalstiskās organizācijās, medijos, zinātniskajās institūcijās;
  • veicot zinātnisko un/vai specifisku profesionālo darbu, kura pamatā ir oriģināla domāšana un izpēte;īstenot profesionālo darbu atbilstoši žurnālistikas, sabiedrisko attiecību, reklāmas profesionālo organizāciju un Latvijas Zinātnes p
  • adomes pieņemtajiem ētikas kodeksiem un atbalstītajiem profesionālajiem standartiem.

Prasmes:

  • patstāvīgi izmantot komunikācijas zinātnes un citu sociālo zinātņu teorijas, metodes un problēmu risināšanas prasmes, lai veiktu pētniecisku darbību un/vai augsti kvalificētas profesionālās funkcijas;
  • argumentēti izskaidrot un diskutēt par sarežģītiem un sistēmiskiem komunikācijas zinātnes nozares un profesionālās jomas jautājumiem gan ar speciālistiem, gan daudzējādu publiku;
  • patstāvīgi virzīt savu kompetenču komunikācijas jomā pilnveidi un specializāciju, uzņemoties atbildību par personāla grupu darba rezultātiem un analīzi, veikt uzņēmējdarbību, inovācijas komunikācijas jomā, veikt pētniecību un tālāku mācīšanos un attīstīt jaunas teorētiskās un praktiskās pieejas.

Kompetences:

  • patstāvīgi formulēt un kritiski analizēt sarežģītas komunikācijas zinātniskas un profesionālas problēmas, pamatot lēmumus un veikt papildu analīzi;
  • integrēt komunikācijas zinātnes un citu jomu zināšanas, tādējādi dodot ieguldījumu jaunu zināšanu radīšanā, pētniecības vai profesionālās darbības metožu attīstībā;
  • uzņemties ētisko atbildību par zinātniskās un/vai profesionālās darbības (tostarp neprognozējamos un sarežģītos apstākļos) iespējamo ietekmi uz sabiedrību un vidi.
Uzņemšanas nosacījumi

Bakalaura grāds vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība, vai tai pielīdzināma augstākā izglītība

Vispārīgie nosacījumi (skatīt šeit)

 

Konkursa vērtējuma aprēķināšanas formula: iestājpārbaudījums (1 x 1000 = 1000); LU bakalaura grādu komunikācijas zinātnē ieguvušie var piedalīties konkursā ar šādu vērtējuma aprēķināšanas formulu: vidējā svērtā atzīme (60 x 10 = 600) + noslēguma pārbaudījumu kopējā (vai vidējā) atzīme (40 x 10 =400)


Tiesības pretendēt uz ārpuskonkursa reģistrāciju: 2018./2019. akadēmiskā gada LU bakalaura studiju programmas „Komunikācijas zinātne” absolventiem, kuriem vidējā svērtā atzīme bakalaura studijās nav zemāka par 8 un bakalaura darba vērtējums ir 10 (izcili)


Papildu nosacījums: dzīves gājuma apraksts (CV)

Iestājpārbaudījuma apraksts

Iestājpārbaudījums pārrunu veidā. To laikā tiek noskaidrota topošā studenta motivācija, kā arī reflektanta zināšanas komunikācijas zinātnē un sagatavotība studijām.

 

Pārrunu galvenās tēmas:

1) pretendenta bakalaura darba tēma, metodoloģija un izstrādes pieredze;

2) studiju mērķis un motivācija;

3) zinātniskās intereses un maģistra darba izstrādes ieceres;

4) komunikācijas zinātnes teorijas un aktualitātes.

 

Iestājpārbaudījumā tiks ņemts vērā arī bakalaura darba vērtējums (ja tā nav, tad -- vidējā svērtā atzīme)

Kontaktinformācija

Sociālo zinātņu fakultāte, Rīgā, Lauvas ielā 4

Maģistra studiju programmu metodiķe Inga Poļaka, 220.telpa, tel. 67140022, e-pasts: Inga.Polaka@lu.lv;

Studiju programmas direktore, prof. Vita Zelče, e-pasts: Vita.Zelce@lu.lv, tel. 29417510

Komunikācijas zinātne   80
Obligātā daļa   50
Obligātā daļa   30
SDSK5137 Digitālās humanitārās un sociālās zinātnes Eksāmens 4
KomZ6019 Ietekmējošās komunikācijas teorija Eksāmens 4
KomZ5059 Komunikācija un kultūra Eksāmens 4
KomZ5084 Komunikācijas teorijas sociālo zinātņu kontekstā Eksāmens 4
Peda5175 Kritiskā domāšana augstskolā un tālākizglītībā Eksāmens 2
KomZ6031 Kvalitatīvās metodes komunikācijas pētījumos Eksāmens 2
KomZ5063 Kvantitatīvās metodes komunikācijas pētījumos Eksāmens 2
KomZ5131 Lingvistika un komunikācija Eksāmens 2
KomZ5119 Tīkla teorijas Eksāmens 2
KomZ5077 Zinātniski pētnieciskais darbs un akadēmiskā rakstīšana Eksāmens 4
Gala pārbaudījums   20
KomZ6016 Maģistra darbs Maģistra darbs 20
Ierobežotās izvēles kursi   30
Apakšprogrammu daļa   20
Biznesa komunikācija   20
KomZ5074 Biznesa komunikācija Eksāmens 4
KomZ5065 Biznesa komunikācija. Praktikums Eksāmens 4
KomZ5083 Organizāciju komunikācija un kultūra Eksāmens 4
KomZ6020 Reklāma: 20. gs. sasniegumu un produktu analīze Eksāmens 4
KomZ5113 Reklāmas attīstība: sasniegumu un produktu analīze Eksāmens 4
KomZ6021 Sabiedrisko attiecību teorijas un prakse Eksāmens 4
Komunikācijas zinātne   20
KomZ6017 Komunikācijas zinātne. Praktikums Eksāmens 4
KomZ6015 Komunikācijas zinātne: attīstība un mūsdienu situācija Eksāmens 4
KomZ6032 Mediju antropoloģija: Latvijas prakses analīze Eksāmens 4
KomZ6018 Populārā kultūra un mediji Eksāmens 4
KomZ5081 Žurnālistikas kultūra Eksāmens 4
Politiskā komunikācija   20
KomZ6032 Mediju antropoloģija: Latvijas prakses analīze Eksāmens 4
KomZ6029 Politiskā komunikācija Latvijā Eksāmens 4
KomZ5072 Politiskā komunikācija Eksāmens 4
KomZ6030 Politiskā komunikācija. Praktikums Eksāmens 4
KomZ6024 Sistēmtransformācija Latvijā: elites un masu komunikācijas aspekti Eksāmens 4
Valsts un organizāciju komunikācija   20
KomZ5074 Biznesa komunikācija Eksāmens 4
KomZ5083 Organizāciju komunikācija un kultūra Eksāmens 4
KomZ6021 Sabiedrisko attiecību teorijas un prakse Eksāmens 4
KomZ6034 Valsts un organizāciju komunikācija. Praktikums Aizstāvēšana 4
KomZ6033 Valsts un pašvaldību komunikācija Eksāmens 4
Žurnālistika   20
KomZ6032 Mediju antropoloģija: Latvijas prakses analīze Eksāmens 4
KomZ5082 Mediju menedžments un marketings Eksāmens 4
KomZ5072 Politiskā komunikācija Eksāmens 4
KomZ5085 Žurnālistika. Praktikums Eksāmens 4
KomZ5081 Žurnālistikas kultūra Eksāmens 4
Kognitīvās zinātnes   20
Brīvā B daļa   10
Teorētiskie studiju kursi   10
KomZ5102 Dzimtes politika un komunikācija: teorētiskie un praktiskie aspekti Eksāmens 2
KomZ5091 Informācijas meklēšanas un izguves teorijas Eksāmens 2
MākZ5164 Kino tēlu ģenealoģija Eksāmens 2
Filz5189 Komunikācija un mūsdienu ētika Eksāmens 2
KomZ5044 Komunikācija un patērētājs Eksāmens 2
KomZ5047 Komunikācija un semantika Eksāmens 2
KomZ5101 Korporatīvā komunikācija sociālajos medijos Eksāmens 2
SDSK5126 Kultūras menedžments un komunikācija Eksāmens 2
KomZ5042 Mediji un politika Eksāmens 2
KomZ5099 Mediju vadība mūsdienu starptautiskajā vidē Eksāmens 2
KomZ6027 Rituālkomunikācija un komemorācija Eksāmens 2
KomZ6137 Semiotika Eksāmens 2
Zinātniski pētnieciskais darbs   10
KomZ6014 Individuālais pētnieciskais projekts izvēlētajā specializācijā Eksāmens 4
KomZ6074 Pētnieciskais projekts. Akadēmiskā darba praktikums Eksāmens 2
KomZ5071 Zinātniskais raksts. Akadēmiskā darba praktikums Eksāmens 3
KomZ6072 Zinātniskais referāts. Akadēmiskā darba praktikums Eksāmens 2
Papildus kursi civilajā un vides aizsardzībā   1
Ķīmi1059 Civilā aizsardzība Ieskaite 1
Zinātnes nozare Komunikācijas zinātne
EKI līmenis 7
Programmas praktiskā īstenošana

Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas studiju darbs tiek organizēts saskaņā ar LU Sociālo zinātņu fakultātes studiju kārtības rulli.

      Teorētisko studiju kursu un praktisko pētniecības prasmju apguvei izmantotas vairākas studiju procesu savstarpēji papildinošas un dažādojošas studiju formas: LU mācībspēku un vieslektoru lekcijas, semināri, praktiskie darbi, grupu darbs, kontroldarbi, patstāvīgie darbi, eseju izstrāde, referātu sagatavošana un prezentēšana, prezentāciju gatavošana, zinātnisko projektu īstenošana, publiskas uzstāšanās u.c. Gandrīz visu studiju kursu docēšanā tiek izmantota LU elektronisko studiju vide “Moodle”, kur atrodami studiju kursa atguvei nepieciešamie materiāli elektroniskā formātā un kas kalpo arī par docētāja un studenta komunikācijas platformu. 

      Metodoloģijas un zinātniskās pētniecības metožu, pedagoģisko iemaņu apguves kursos samērā liels ir praktisko darbu īpatsvars.

      Sekmīgi lietota studiju darba metode ir individuālā un grupas darba sintēze (proti, maģistranti individuāli veic problēmas analīzi, sagatavo tematisko ziņojumu un nodarbību ietvaros apspriež to grupā un/vai prezentē auditorijā). Pēdējos gados studentu atzinību guvuši semināri, kuros notiek praktikumu un pētnieciskā darba prasmju un kompetenču veidojošo kursu ietvaros izstrādāto darbu iztirzāšana, apspriešana, iekšējā recenzēšana un diskusija.

      Visos kursos tiek praktizēta starprezultātu pārbaude studiju gaitā. Tās galvenās formas ir individuālie un/vai grupu darba rezultātā tapušie ziņojumi semināros, kontroldarbi, individuālās pārrunas par kursā apgūto vielu. 

      Maģistrantiem ir iespējams izmantot visu programmas mācībspēku un citu Sociālo zinātņu fakultātes programmu docētāju, kā arī citu LU fakultāšu pasniedzēju konsultācijas. Tāpat konsultācijām plaši tiek izmantota e-pasta saziņas forma. Īpaši aktīvi tā tiek praktizēta, izstrādājot studiju kursu noslēguma darbus, veicot zinātniskus projektus un rakstot maģistra darbu.

      Programmas vadība strādā, lai motivētu maģistrantus studiju programmas gūt iespējami vairāk zināšanu, pārvarētu sarežģījumus. Nepieciešamības gadījumā tiek izstrādāts individuāls studiju plāns visā programmā vai atsevišķu studiju kursu apguvē. Tas ir aktuāls jautājums studiju krīzes situācijās, kad problēmas darbā, veselības pasliktināšanas vai citi sarežģījumi rosina pārtraukt studijas. Daudzos gadījumos tiek rasts risinājums, un maģistrants var turpināt studijas situācijai atbilstīgā formātā. Tāpat programmas vadība sniedz atbalstu studējošajiem, kuru iepriekšējā izglītība ir citās nozarēs un nepieciešams papildu darbs, lai sekmīgi apgūtu studiju programmu. Galvenā metode ir papildu konsultācijas un individuālais darbs.

      Programmas vadība arī praktiski risina problēmsituācijas, kas izveidojas starp atsevišķiem studentiem vai studentu grupām ar mācībspēkiem. Galvenie instrumenti te ir dialogs, kompromiss un konfidencialitāte.

      Specializācijā “Komunikācijas zinātnes”, “Politiskā komunikācija” un “Kognitīvās zinātnes” akcentēta teorētisko zināšanu apguve, patstāvīgas un regulāras jaunākās akadēmiskās literatūras studijas un individuālais pētnieciskais darbs.

      Specializācija “Biznesa komunikācija”, “Valsts un pašvaldību komunikācija” un “Žurnālistika” lielāka loma ir praktisko iemaņu apguvei. Atsevišķu tēmu padziļinātam iztirzājumam tiek piesaistīti vieslektori un attiecīgās profesionālās jomas speciālisti. 

      Maģistra darba izstrāde notiek individuāli: studenti/-es patstāvīgi veic pētījumu. Maģistra darba sagatavošanas procesa būtiska sastāvdaļa ir maģistranta un maģistra darba zinātniskā vadītāja sadarbība. Maģistra darba dizaina un metodoloģijas iestrādes tiek vērtēta studiju kursos “Zinātniski pētnieciskais darbs un akadēmiskā rakstīšana” un “Argumentācija un loģika komunikācijas zinātnes pētījumos”. Savukārt maģistra darba izstrādes gaita un rezultāti - maģistra darbu priekšaizstāvēšanā. Šie maģistra darba vērtēšanas starpposmi sekmē darba kvalitāti, ļauj laicīgi novērst kļūdas, kā arī sekmē maģistra darba izstrādes grafika ievērošanu.

      Erasmus/LLP programmas ietvaros ir noslēgti sadarbības līgumi par maģistra studiju programmas studentu apmaiņu ar Dānijas mediju un žurnālistikas skolu (Dānija), Magdeburgas Augstskolu (Vācija), Greifsvaldes Ernsta Morica Arndta Universitāti (Vācija), Pizas Univeristāti (Itālija), Torino Universitāti (Itālija), Eiropas Humanitāro Universitāti (Lietuva). Maģistranti, kuri specializējas semiotikā, kognitīvajās zinātnēs, vizuālajā uztverē, savas zināšanas var padziļināt, izmantojot Erasmuss/LPP ietvaros noslēgtos līgumus ar Tamperes Universitāti (Somija), Leidenes Universitāti (Nīderlande), Sasāri Universitāti (Itālija), Brēmenes Universitāti (Vācija), Osnabrūkas Universitāti (Vācija) un Leipcigas Universitāti (Vācija). Maģistra programmas studentu vidū ir vērojams intereses par ārvalstu apmaiņas programmām pieaugums. Diemžēl liela daļa studentu, kuriem ir augsti akadēmiskā darba rādītāji, šo iespēju neizmanto, jo studijas savieno ar darbu, kurā pārtraukums semestra ilgumā nav iespējams. 

Vērtēšanas sistēma

Galvenās vērtēšanas formas Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmā ir: 1) publiska maģistra darba aizstāvēšana noslēguma pārbaudījumu komisijas sēdē; 2) starppārbaudījumi un eksāmeni kursu noslēgumā.

Studiju laikā, vērtējot maģistrantu zināšanas konkrētu kursu apguvē, būtiska loma ir starppārbaudījumiem. Tie veido ne mazāk kā 50% no kopējā vērtējuma. Starppārbaudījuma formas ir daudzveidīgas un atbilstīgas konkrētā kursa saturam un apguves metodikai. Piemēram, starppārbaudījumos tiek vērtēti semināros prezentētie tematiskie, informatīvie, analītiskie ziņojumi, maģistrantu un mācībspēku diskusijas. Studentu zināšanas tiek pārbaudītas arī ar testu un kontroldarbu starpniecību. Kursu noslēdz mutisks un/vai rakstisks gala pārbaudījums. Gala vērtējums summējās no starppārbaudījumu un eksāmena vērtējuma.

      Pārbaudījumā studentu zināšanas, prasmes un iemaņas tiek vērtētas ar atzīmi pēc 10 punktu sistēmas. Pārbaudījumu uzskata par nokārtotu (t.i. studentam par kursu tiek ieskaitīti kredītpunkti), ja vērtējums 10 punktu sistēmā nav zemāks par “4”. Katra kursa ietvaros vērtēšanas sistēma atšķiras atbilstoši kursa specifikai. Tā ir noteikta katra kursa aprakstā, šajā dokumentā fiksēts arī atsevišķu pārbaudījuma formu īpatsvars kopējā pārbaudījuma vērtējumā. Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmā lielākais īpatsvars kopējā vērtējumā ir individuālajam patstāvīgi izstrādātājam noslēguma darbam, kas tiek aizstāvēts eksāmena laikā.

      Pirmās nodarbības laikā mācībspēks paziņo prasības, kas studentam jāizpilda, lai varētu sekmīgi apgūt konkrēto kursu un nokārtot pārbaudījumu, un nosaka pārbaudījuma formu un izpildes veidus (mutvārdos, rakstveidā, u.tml.), kursa apraksts studentiem ir pieejams Latvijas Universitātes informatīvajā sistēmā LUIS un Moodle vidē – katra studenta personīgajā profilā. Tiek izskaidroti arī vērtēšanas kritēriji. Docētājs nosaka, kādus palīgmateriālus (attiecīgā kursa programma, vārdnīcas, uzskate) var izmantot pārbaudījuma laikā. Ja students eksāmena laikā izmanto materiālus un informāciju, kurus nav atļauts izmantot, viņš tiek atstādināts no pārbaudījuma. Šajā gadījumā studējošais saņem vērtējumu “A”. Ja studenta iesniegtais darbs (patstāvīgais darbs, eseja, referāts u.c.) ir plaģiāts – citas personas izteikto vai uzrakstīto domu vai atklājumu tālāka paušana savā vārdā bez atsauces uz autoru –, to noraida un studējošais saņem vērtējumu “1”. Studējošais izvēlas jaunu tēmu un izstrādā jaunu darbu. 

      Pārbaudījumā iegūtais vērtējums tiek ierakstīts kursa Moodle vidē un pārbaudījuma protokolā. Pārbaudījumu studentam ir tiesības kārtot trīs reizes – divas reizes pie attiecīgā docētāja, bet trešo reizi pie komisijas, kuru apstiprina Sociālo zinātņu fakultātes dekāns. Ja arī trešajā reizē pārbaudījums netiek nokārtots, tad studentam kurss jāapgūst atkārtoti. Pirms pārbaudījuma katrs studējošais ir tiesīgs saņemt konsultāciju docētāja noteiktajā laikā.

      Ja students nokārtojis visus plānotos pārbaudījumus vai arī viņa nenokārtoto kursu kredītpunktu summa semestrī ir 10 kp vai mazāk, tad ar studiju programmas direktora atļauju ir iespējams viņu pārcelt uz nākamo semestri. Ja semestrī neiegūto kredītpunktu summa ir vairāk nekā 10 kp, tad studentam ir iespējams pārtraukt studijas un akadēmiskā pārtraukuma laikā iegūt trūkstošos kredītpunktus vai atkārtoti studēt tai pašā kursā, vai eksmatrikulēties, vai arī reģistrācijas nedēļas laikā iegūt trūkstošos kredītpunktus.

Programmas izmaksas

Studiju izmaksas vienam studentam (gadā) atbilst norādītajai studiju maksai.