Saskaņā ar Augstskolu likuma grozījumiem, kas stājas spēkā ar 01.01.2019., studiju programmu akreditācijas termiņš ir pagarināts. Jaunos akreditācijas termiņus var redzēt šeit.
Programmas kods | 41483 |
Studiju virziens | Informācijas tehnoloģija, datortehnika, elektronika, telekomunikācijas, datorvadība un datorzinātne |
Fakultāte | Datorikas fakultāte |
Tiesības uz tālākām studijām | Tiesības studēt bakalaura studiju programmās vai otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmās |
Programmas direktors | |
Programmas apjoms | 100 KP vai 150 ECTS |
Programmas īstenošanas forma, ilgums | pilna laika: klātiene 5 semestri |
Studiju maksa uzsākot studijas 2019. gada rudens semestrī | Studiju maksa gadā - 2000 EUR |
Studiju vietu skaits uzņemšanai |
2019. rudens semestrī
Budžeta vietas- 40 2019. rudens semestrī Maksas vietas - 0 Minimālais studējošo skaits - 25 |
Studiju uzsākšana | 2020. rudens semestrī |
Studiju organizācija | Darba dienās, galvenokārt no 8:30 - 18:00 atkarībā no konkrētās dienas nodarbību plānojuma. |
Studiju valoda | Latviešu |
Programmas anotācija | Programmas kopējais apjoms ir 100 kredītpunkti, ieskaitot praksi un kvalifikācijas darba izstrādi. Studiju programmā ir divas apakšprogrammas: PI – programmatūras inženierija, IT – informācijas tehnoloģijas. Tiek nodrošināta moduļu apguve – klasiskā programmēšana, speciālā programmēšana, algoritmi, programmatūras izstrāde, datoru aparatūra, datoru tīkli, operētājsistēmas, datu bāzes, datorzinātnes matemātiskie pamati, vizuālās informācijas apstrāde, klasiskā matemātika, speciālā matemātika, vispārizglītojošie kursi, studiju darbi un prakses. Studiju programmā A daļā paredzēts apgūt 60 kredītpunktus, B daļā 14 kredītpunktus, prakse IT organizācijās –18 kredītpunkti, kvalifikācijas darbs 8 kredītpunkti. A daļā apgūstamie studiju kursi ir Algebra, Algoritmi un programmēšana, Analītiskā ģeometrija, Automātu teorija, Civilā aizsardzība, Datorsistēmu arhitektūra un datoru inženierijas pamati I, Datoru tīkli I un ieskats nozarē, Datu bāzes un informācijas sistēmu pamati, Diskrētā matemātika I, Diskrētā matemātika II, Ekonomikas teorijas pamati, Formālās gramatikas, Internets, tīkla etiķete un tiesiskais regulējums, Matemātiskā analīze I, Matemātiskā loģika, Operētājsistēmas, Programmatūras izstrādes pamati, Programminženierija, Tīmekļa tehnoloģijas I, Tīmekļa tehnoloģijas II, Uzņēmējdarbības pamati, Varbūtību teorija un matemātiskā statistika, Vides aizsardzība. Programmas absolvents var iesaistīties darba tirgū vai arī turpināt studijas datorzinātņu bakalaura programmā no 6. studiju semestra (vai no 8. semestra – NLK gadījumā). Programmas kvalitāti lielā mērā nodrošina arī nozares profesionāļu nozīmīgā iesaiste programmas realizācijā, jo, vērtējot praksi un kvalifikācijas darbu, tieši viņi dod būtiskāko novērtējumu studentiem un līdz ar to arī netieši programmai kopumā.
Sadarbība ar Degendorfas Tehnisko augstskolu, Vismāras Tehnisko augstskolu Vācijā, Bocenes-Bolcano Brīvo universitāti Itālijā, Briseles Brīvo universitāti Beļģijā, Blekinges Tehnisko augstskolu Zviedrijā, Ālborgas Universitāti Dānijā, Granadas Universitāti Spānijā un Fafes Tehnoloģisko augstskolu Portugālē. |
Programmas mērķis un uzdevumi | Studiju programmas mērķis ir divu ar pusi gadu laikā sagatavot IKT industrijā strādāt varošus speciālistus, kas ir gatavi apgūt jaunas tehnoloģijas strauji mainīgā vidē un var piedalīties: 1. lietojumprogrammu un informācijas sistēmu izstrādē (apakšprogrammai PI), 2. datoru tīklu izveidē un datoru tīklu un datoru sistēmu administrēšanā (apakšprogrammai IT).
Izvirzītā mērķa sasniegšanai ir jāveic šādi uzdevumi: 1. sniegt teorētiskās zināšanas gan datorikas matemātiskajos pamatos, gan programmatūras izstrādes, datortīklu un citās informācijas un komunikācijas tehnoloģijās, kā arī IKT nozares standartos un uzņēmējdarbības pamatos; 2. veidot prasmes programmatūras izstrādē, datortīklu konfigurēšanā, sistēmu dokumentēšanā un citās IKT aktivitātēs, kā arī grupas darbā un savstarpējā komunikācijā atbilstoši labajai praksei; 3. sniegt speciālistiem tādu akadēmisku un teorētisku bāzi, lai tiem būtu gan motivācija, gan iespējas turpināt studijas bakalaura studiju programmā. |
Programmas studiju rezultāti | Pamata zināšanas un prasmes Programmētāja kvalifikāciju ieguvušās personas spēj: lietot operētājsistēmas, lietot teksta un grafikas redaktorus u.c. biroja lietojumprogrammas, konfigurēt darba vietu un darba rīkus, lietot programmatūras izstrādes rīkus, lietot informācijas tehnoloģijas nozares standartus. Analīze un projektēšana Programmētāja kvalifikāciju ieguvušās personas spēj: analizēt ieejas un izejas datus, lasīt un saprast programmatūras prasību specifikāciju, izvēlēties problēmas risināšanai adekvātus līdzekļus, lasīt un saprast programmatūras projektējuma aprakstus, lasīt un saprast uzturamās sistēmas dokumentāciju un kodu, lasīt un saprast datu konceptuālo modeli un veidot datubāzes fizisko modeli, projektēt, veidojot realizācijas modeli (klašu un funkciju hierarhiju) un konstruējot un aprakstot algoritmus. Kodēšana, testēšana un ieviešana Programmētāja kvalifikāciju ieguvušās personas spēj: ģenerēt, rakstīt programmas kodu saskaņā ar projektējumu un kodēšanas vadlīnijām un apstrādājot un realizējot izmaiņu pieprasījumus un problēmu ziņojumus, kodēt, lasot un analizējot svešus programmu tekstus, atkļūdot programmas un veikt vienībtestēšanu, sagatavot un izpildīt programmatūras testpiemērus, uzturēt programmatūru, veicot izmaiņu ietekmes analīzi, izmaiņas programmatūrā un uzturamās programmatūras konfigurācijas pārvaldību, sistematizējot uzturēšanas gaitā uzkrāto atbalsta informāciju. Darba organizācija un plānošana Programmētāja kvalifikāciju ieguvušās personas spēj: prognozēt darba uzdevuma darbietilpību un izpildes laiku, veikt individuālā darba plānošanu un kontroli, strādāt komandā, sazināties valsts valodā un vismaz vienā svešvalodā, ievērot darba tiesisko attiecību normas, ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības. |
Darba iespējas | Pēc studiju programmas beigšanas studentiem nebūs problēmas atrast darbu savā specialitātē, jo IT speciālisti ir pieprasīti darba tirgū gan Latvijā, gan ārpus tās robežām.
Pēc LU diploma un profesionālās kvalifikācijas iegūšanas ir iespēja bez konkursa turpināt studijas Datorzinātņu bakalaura studiju programmas 6.semestrī. |
Uzņemšanas nosacījumi | Vidējā izglītība Vispārīgie nosacījumi (skatīt šeit) Konkursa kritēriji personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību sākot no 2004. gada: CE latviešu valodā CE matemātikā CE angļu valodā vai CE franču valodā, vai CE vācu valodā
CE angļu, franču vai vācu valodā aizstāšana ar starptautiska valodas testa rezultātu Konkursa kritēriji personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004. gadam (neieskaitot), kā arī personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs vai personām ar īpašām vajadzībām:
gada vidējā atzīme latviešu valodā un literatūrā gada atzīme matemātikā (vai vidējā atzīme algebrā un ģeometrijā) gada vidējā atzīme noteiktos mācību priekšmetos Priekšrocības: Latvijas valsts vai starptautiskās matemātikas vai informātikas (programmēšanas) olimpiādes 1. – 3. pakāpes ieguvējiem 2019. un 2020. gadā vai Latvijas valsts skolēnu ZPD konferences datorzinātnes un informātikas zinātņu nozares vai matemātikas zinātņu nozares 1. – 3. pakāpes ieguvējiem 2019. un 2020. gadā; atklātās matemātikas olimpiādes 1. – 3. vietas ieguvējiem 2019. un 2020. gadā. |
Konkursa aprēķina formulas | Konkursa kritēriji personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību sākot no 2004. gada: CE latviešu valodā (daļu vidējais vērtējums procentos (1,5 x 100 = 150)) + CE angļu valodā vai CE franču valodā, vai CE vācu valodā (daļu vidējais vērtējums procentos (1 x 100 = 100)) + CE matemātikā (daļu vidējais vērtējums procentos (7,5 x 100 = 750)) Konkursa kritēriji personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004. gadam (neieskaitot), kā arī personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs vai personām ar īpašām vajadzībām: vidējās izglītības dokumenta gada vidējā atzīme latviešu valodā un literatūrā (20 x 10 = 200) + vidējās izglītības dokumenta gada atzīme matemātikā (vai vidējā atzīme algebrā un ģeometrijā) (60 x 10 = 600) + vidējās izglītības dokumenta gada vidējā atzīme noteiktos mācību priekšmetos (20 x 10 = 200) |
Kontaktinformācija | Datorikas fakultāte, Rīgā, Raiņa bulv. 19 Studiju programmas direktors asoc.prof. Jānis Zuters, tālr. 67034506, e-pasts: janis.zuters@lu.lv Vecākā metodiķe: Ārija Sproģe, tālrunis: 67034505, e-pasts:arija.sproge@lu.lv |
Programmēšana un datortīklu administrēšana | 100 | ||
Obligātā daļa | 86 | ||
Vispārizglītojošie kursi | 22 | ||
Mate1009 | Algebra | Eksāmens | 2 |
Mate2005 | Analītiskā ģeometrija | Eksāmens | 2 |
Ķīmi1059 | Civilā aizsardzība | Ieskaite | 1 |
DatZ1143 | Diskrētā matemātika datoriķiem | Eksāmens | 4 |
Ekon1006 | Ekonomikas teorijas pamati | Eksāmens | 2 |
VadZ1091 | Ievads uzņēmējdarbībā | Eksāmens | 4 |
SDSK1067 | Internets, tīkla etiķete un tiesiskais regulējums | Eksāmens | 2 |
Mate1014 | Matemātiskā analīze I | Eksāmens | 2 |
Mate2012 | Varbūtību teorija un matemātiskā statistika | Eksāmens | 2 |
VidZ1032 | Vides aizsardzība | Eksāmens | 1 |
Nozares teorētiskie pamatkursi | 38 | ||
DatZ1165 | Algoritmi un programmēšana | Eksāmens | 6 |
DatZ1037 | Automātu teorija | Eksāmens | 2 |
DatZ1164 | Datorsistēmu arhitektūra un datoru inženierijas pamati I | Eksāmens | 3 |
DatZ1172 | Datoru tīkli I un ieskats nozarē | Eksāmens | 3 |
DatZ1139 | Datu bāzes un informācijas sistēmu pamati | Eksāmens | 3 |
DatZ2029 | Formālās gramatikas | Eksāmens | 2 |
Mate3044 | Matemātiskā loģika | Eksāmens | 2 |
DatZ1053 | Operētājsistēmas | Eksāmens | 2 |
DatZ1166 | Programmatūras izstrādes pamati | Eksāmens | 5 |
DatZ2072 | Programminženierija | Eksāmens | 6 |
DatZ1031 | Tīmekļa tehnoloģijas I | Eksāmens | 2 |
DatZ2019 | Tīmekļa tehnoloģijas II | Eksāmens | 2 |
Prakse | 18 | ||
DatZR003 | Prakse | Prakse | 18 |
Valsts pārbaudījums | 8 | ||
DatZN009 | Kvalifikācijas darbs programmēšanā un datortīklu administrēšanā | Eksāmens | 8 |
Ierobežotās izvēles kursi | 14 | ||
Informācijas tehnoloģijas | 14 | ||
Informācijas tehnoloģijas - obligātā | 6 | ||
DatZ2159 | Datorsistēmu arhitektūra un datoru inženierijas pamati II | Eksāmens | 2 |
DatZ1039 | Datoru tīkli II | Eksāmens | 2 |
DatZ2076 | Datoru tīklu administrēšana | Eksāmens | 2 |
Informācijas tehnoloģijas - izvēles | 8 | ||
DatZ2024 | Biroja informācijas sistēmas | Eksāmens | 2 |
DatZ3029 | Cilvēka-datora saskarne | Eksāmens | 2 |
DatZ1039 | Datoru tīkli II | Eksāmens | 2 |
DatZ2076 | Datoru tīklu administrēšana | Eksāmens | 2 |
DatZ3045 | Datu bāzes II | Eksāmens | 2 |
DatZ3168 | Datu struktūras un algoritmi | Eksāmens | 4 |
Mate1005 | Grafu teorijas elementi | Eksāmens | 2 |
DatZ1091 | Lietotņu izstrāde .NET vidē | Eksāmens | 2 |
Mate1015 | Lineārā algebra I | Eksāmens | 2 |
Mate2006 | Lineārā algebra II | Eksāmens | 2 |
DatZ3122 | Linux sistēmas programmēšana | Eksāmens | 4 |
Mate2004 | Matemātiskā analīze II | Eksāmens | 2 |
Valo2335 | Nozares angļu valoda datorzinātnē | Eksāmens | 2 |
Valo1465 | Praktiskā latviešu valoda ārvalstu studentiem I | Eksāmens | 4 |
DatZ3038 | Programmatūras testēšana | Eksāmens | 2 |
DatZ2036 | Specseminārs II | Eksāmens | 2 |
DatZ3056 | Specseminārs III | Eksāmens | 2 |
Programmatūras inženierija | 14 | ||
Programmatūras inženierija - izvēles | 14 | ||
DatZ2024 | Biroja informācijas sistēmas | Eksāmens | 2 |
DatZ3029 | Cilvēka-datora saskarne | Eksāmens | 2 |
DatZ2159 | Datorsistēmu arhitektūra un datoru inženierijas pamati II | Eksāmens | 2 |
DatZ2076 | Datoru tīklu administrēšana | Eksāmens | 2 |
DatZ3045 | Datu bāzes II | Eksāmens | 2 |
DatZ3168 | Datu struktūras un algoritmi | Eksāmens | 4 |
Mate1005 | Grafu teorijas elementi | Eksāmens | 2 |
DatZ1091 | Lietotņu izstrāde .NET vidē | Eksāmens | 2 |
Mate1015 | Lineārā algebra I | Eksāmens | 2 |
Mate2006 | Lineārā algebra II | Eksāmens | 2 |
DatZ3122 | Linux sistēmas programmēšana | Eksāmens | 4 |
Mate2004 | Matemātiskā analīze II | Eksāmens | 2 |
Valo2335 | Nozares angļu valoda datorzinātnē | Eksāmens | 2 |
Valo1465 | Praktiskā latviešu valoda ārvalstu studentiem I | Eksāmens | 4 |
DatZ3038 | Programmatūras testēšana | Eksāmens | 2 |
DatZ2036 | Specseminārs II | Eksāmens | 2 |
DatZ3056 | Specseminārs III | Eksāmens | 2 |
Zinātnes nozare | Datorzinātne |
EKI līmenis | 5 |
Programmas praktiskā īstenošana |
Studiju programma tiek īstenota latviešu valodā. Programmas realizācijā tiek ievērotas LU nostādnes veicināt Latvijas Universitātes personāla un studējošo latviešu valodas kā valsts valodas un angļu valodas kā starptautiski atzītas zinātniskās komunikācijas valodas prasmes, kas nodrošina absolventiem plašākas sadarbības iespējas. Studiju pamatvaloda ir latviešu valoda, tomēr pietiekama maksas studentu apjoma gadījumā pirmajā gadā spējam nodrošināt studijas arī angļu valodā, ko praktiski jau esam realizējuši 2016./2017. studiju gada rudens semestrī. Angļu valodā runājošiem studentiem pieejamie kursi ir: 1. Algoritmi un programmēšana (Algorithms and programming) 2. Datorsistēmu arhitektūra un datoru inženierijas pamati I (Computer Architecture and computer engineering fundamentals I) 3. Datoru tīkli I un ieskats nozarē (Computer networks I and insight into industry) 4. Diskrētā matemātika I (Discrete mathematics I) 5. Diskrētā matemātika II (Discrete Mathematics II) 6. Operētājsistēmas (Operating System) 7. Tīmekļa tehnoloģijas I (Web Technologies I) 8. Algebra (Algebra) 9. Datu bāzes un informācijas sistēmu pamati (Databases and Information Systems Fundamentals) 10. Internets, tīkla etiķete un tiesiskais regulējums (Internet, Netiquette And The Legal Regulation) 11. Matemātiskā analīze I (Calculus I) 12. Programmatūras izstrādes pamati (Software development fundamentals) 13. Tīmekļa tehnoloģijas II (Web Technologies II) 14. Praktiskā latviešu valoda ārvalstu studentiem I (Practical Latvian for International Students I) Kvalitatīvu zināšanu ieguvei tiek izmantotas dažādas studiju formas un metodes. Studiju programmās tiek izmantotas visas tradicionālās pasniegšanas metodes – lekcijas, praktiskās nodarbības un laboratorijas darbi, tostarp arī individuālais un grupu darbs. Īpaši jāuzsver studentu kolektīvais darbs, kad līdzīgi kā IT uzņēmumos tiek veidotas projekta izstrādes grupas no 3-5 studentiem. Tādejādi studenti mācās darboties komandās, kas IT industrijā ir īpaši nozīmīgi. Papildus tradicionālajām nozīmīgas studiju formas ir 4 mēnešu ražošanas prakse, kas studentu jau studiju laikā iekļauj IT uzņēmumu ražošanas vidē un līdz ar to garantē programmas absolventa gatavību praktiskam darbam uzreiz pēc diploma iegūšanas, kā arī kvalifikācijas darba izstrāde un aizstāvēšana, kas pierāda absolventa spēju atrisināt netriviālu praktisku uzdevumu programmēšanas vai datortīklu administrēšanas jomā. Būtiski paplašināta studentu e-apmācība. Visu studiju kursu mācību materiāli ir pieejami MOODLE e-vidē. Daudzos kursos arī mācību procesa organizācija, ieskaitot kontroldarbus un testus, balstās uz e-vidi. Studentu aptauja liecina, ka studenti augsti vērtē e-mācīšanās iespējas. Tomēr, balstoties uz vairāku kursu pasniegšanas pieredzi un studentu aptaujām, pagaidām uzskatām, ka visu studiju īstenošanu nav lietderīgi pārcelt uz e-vidi. Tiešais kontakts ar pieredzējušu IT speciālistu pagaidām nav aizvietojams ar jaunajām apmācības tehnoloģijām. Pāriet uz patstāvīgām studijām bez pasniedzēju klātbūtnes joprojām nav iespējams studentu vājo angļu valodas zināšanu un patstāvīgā darba iemaņu trūkuma dēļ, turklāt ir arī subjektīvi pedagoģiski faktori, kas ir par labu klātienes nodarbību saglabāšanai. |
Vērtēšanas sistēma | Vērtēšanas vispārējie principi Studiju rezultāti studiju programmās tiek vērtēti saskaņā ar LU Senāta pieņemtajiem nolikumiem. Katra pasniedzēja pienākums ir kursa ievadlekcijā precīzi definēt savas prasības un vērtēšanas kritērijus. Prasības kursa sekmīgai nokārtošanai un vērtēšanas kritēriji ir definēti arī LUIS pieejamajos studiju kursu aprakstos; prasības un vērtēšana ir kursa apraksta sastāvdaļa. Atkarībā no kursa specifikas Datorikas fakultātes pasniedzēji plaši izmanto tiem atļautās brīvības studiju rezultātu vērtēšanā. Ir sastopami 4 galvenie studiju rezultātu vērtēšanas varianti: 1. regulāri par lekcijās aplūkotām tēmām tiek uzdoti “īsie” kontroldarbi, kuru rezultāti iespaido gala vērtējumu; 2. tiek uzdoti 1-2 “lielie” kontroldarbi, kuri sastāda daļu, piemēram, 10% no gala vērtējuma; 3. semestra laikā tiek uzdoti 2-4 patstāvīgi risināmi uzdevumi, kurus studenti iesniedz pasniedzējam pārbaudei; risinājuma kvalitāte un izpildes termiņš iespaido gala vērtējumu tādā mērā, kā noteikts kursa aprakstā; 4. students vai studentu grupa patstāvīgi izstrādā informācijas sistēmas projektu, realizē to un aizstāv pie datora, demonstrējot savu sistēmu pasniedzējam vai komisijai. (Projekta novērtējums sastāda, piemēram, kursā Programminženierija - 50% no gala vērtējuma). Speciāla kārtība un kritēriji ir kvalifikācijas darba aizstāvēšanā, kas atbilst Profesionālās augstākās izglītības standartam. Kvalifikācijas darba aizstāvēšanas tehniskās nianses aprakstītas attiecīgi programmētāja un datorsistēmu un datortīklu administratora profesiju standartos, bet galvenie kvalifikācijas darba vērtēšanas aspekti ir, ka gan recenzents, gan vismaz 50% no komisijas (ieskaitot vadītāju) ir IKT nozares pārstāvji, tādējādi nodrošinot novērtēšanu atbilstoši nozares profesionāļu prasībām un izpratnei par nepieciešamajām zināšanām un prasmēm. Vērtēšanas metožu daudzveidību nosaka datorikas nozares specifika – sastopami teorētiska rakstura (matemātika) kursi ar tradicionāliem vērtēšanas principiem (iepriekš minētie varianti 1 un 2) un praktiska rakstura tehnoloģiju apguves kursi, kur jāvērtē praktiskas iemaņas konkrētā tehnoloģijā (varianti 3 un 4). Novērtēšanas biežums Novērtēšanas biežumu izvēlas katrs mācībspēks atbilstoši LU noteiktajām prasībām un docējamā kursa specifikai. Praktiska rakstura kursos (Programmēšana, Pamatalgoritmi, Programminženierija un citos) studentiem, kur tiek doti individuāli uzdevumi un kuru izpildi pasniedzējs pārbauda pie datora, pārbaudes notiek laboratorijas darbu ietvaros reizi 1-2 nedēļās. Teorētiska rakstura kursos (Matemātika, Automātu teorija un citos) “mazie” kontroldarbi ir gandrīz katrā nodarbībā, bet “lielie” kontroldarbi 1-2 reizes semestrī. Kursa gala pārbaudījumi (eksāmens), kā likums, tiek organizēts rakstiski. Konkrētais pārbaudījumu grafiks noteikts kursa apraksta. |