Programmēšana un datortīklu administrēšana

Studiju programma tiek īstenota latviešu valodā. Programmas realizācijā tiek ievērotas LU nostādnes veicināt Latvijas Universitātes personāla un studējošo latviešu valodas kā valsts valodas un angļu valodas kā starptautiski atzītas zinātniskās komunikācijas valodas prasmes, kas nodrošina absolventiem plašākas sadarbības iespējas.

Studiju pamatvaloda ir latviešu valoda, tomēr pietiekama maksas studentu apjoma gadījumā pirmajā gadā spējam nodrošināt studijas arī angļu valodā, ko praktiski jau esam realizējuši 2016./2017. studiju gada rudens semestrī. Angļu valodā runājošiem studentiem pieejamie kursi ir:

1. Algoritmi un programmēšana (Algorithms and programming)

2. Datorsistēmu arhitektūra un datoru inženierijas pamati I (Computer Architecture and computer engineering fundamentals I)

3. Datoru tīkli I un ieskats nozarē (Computer networks I and insight into industry)

4. Diskrētā matemātika I (Discrete mathematics I)

5. Diskrētā matemātika II (Discrete Mathematics II)

6. Operētājsistēmas (Operating System)

7. Tīmekļa tehnoloģijas I (Web Technologies I)

8. Algebra (Algebra)

9. Datu bāzes un informācijas sistēmu pamati (Databases and Information Systems Fundamentals)

10. Internets, tīkla etiķete un tiesiskais regulējums (Internet, Netiquette And The Legal Regulation)

11. Matemātiskā analīze I (Calculus I)

12. Programmatūras izstrādes pamati (Software development fundamentals)

13. Tīmekļa tehnoloģijas II (Web Technologies II)

14. Praktiskā latviešu valoda ārvalstu studentiem I (Practical Latvian for International Students I)

Kvalitatīvu zināšanu ieguvei tiek izmantotas dažādas studiju formas un metodes. Studiju programmās tiek izmantotas visas tradicionālās pasniegšanas metodes – lekcijas, praktiskās nodarbības un laboratorijas darbi, tostarp arī individuālais un grupu darbs. Īpaši jāuzsver studentu kolektīvais darbs, kad līdzīgi kā IT uzņēmumos tiek veidotas projekta izstrādes grupas no 3-5 studentiem. Tādejādi studenti mācās darboties komandās, kas IT industrijā ir īpaši nozīmīgi.

Papildus tradicionālajām nozīmīgas studiju formas ir 4 mēnešu ražošanas prakse, kas studentu jau studiju laikā iekļauj IT uzņēmumu ražošanas vidē un līdz ar to garantē programmas absolventa gatavību praktiskam darbam uzreiz pēc diploma iegūšanas, kā arī kvalifikācijas darba izstrāde un aizstāvēšana, kas pierāda absolventa spēju atrisināt netriviālu praktisku uzdevumu programmēšanas vai datortīklu administrēšanas jomā. Būtiski paplašināta studentu e-apmācība. Visu studiju kursu mācību materiāli ir pieejami MOODLE e-vidē. Daudzos kursos arī mācību procesa organizācija, ieskaitot kontroldarbus un testus, balstās uz e-vidi. Studentu aptauja liecina, ka studenti augsti vērtē e-mācīšanās iespējas.

Tomēr, balstoties uz vairāku kursu pasniegšanas pieredzi un studentu aptaujām, pagaidām uzskatām, ka visu studiju īstenošanu nav lietderīgi pārcelt uz e-vidi. Tiešais kontakts ar pieredzējušu IT speciālistu pagaidām nav aizvietojams ar jaunajām apmācības tehnoloģijām. Pāriet uz patstāvīgām studijām bez pasniedzēju klātbūtnes joprojām nav iespējams studentu vājo angļu valodas zināšanu un patstāvīgā darba iemaņu trūkuma dēļ, turklāt ir arī subjektīvi pedagoģiski faktori, kas ir par labu klātienes nodarbību saglabāšanai.

Vērtēšanas vispārējie principi

Studiju rezultāti studiju programmās tiek vērtēti saskaņā ar LU Senāta pieņemtajiem nolikumiem. Katra pasniedzēja pienākums ir kursa ievadlekcijā precīzi definēt savas prasības un vērtēšanas kritērijus. Prasības kursa sekmīgai nokārtošanai

un vērtēšanas kritēriji ir definēti arī LUIS pieejamajos studiju kursu aprakstos; prasības un vērtēšana ir kursa apraksta sastāvdaļa.

Atkarībā no kursa specifikas Datorikas fakultātes pasniedzēji plaši izmanto tiem atļautās brīvības studiju rezultātu vērtēšanā. Ir sastopami 4 galvenie studiju rezultātu vērtēšanas varianti:

1. regulāri par lekcijās aplūkotām tēmām tiek uzdoti “īsie” kontroldarbi, kuru rezultāti iespaido gala vērtējumu;

2. tiek uzdoti 1-2 “lielie” kontroldarbi, kuri sastāda daļu, piemēram, 10% no gala vērtējuma;

3. semestra laikā tiek uzdoti 2-4 patstāvīgi risināmi uzdevumi, kurus studenti iesniedz pasniedzējam pārbaudei; risinājuma kvalitāte un izpildes termiņš iespaido gala vērtējumu tādā mērā, kā noteikts kursa aprakstā;

4. students vai studentu grupa patstāvīgi izstrādā informācijas sistēmas projektu, realizē to un aizstāv pie datora, demonstrējot savu sistēmu pasniedzējam vai komisijai. (Projekta novērtējums sastāda, piemēram, kursā Programminženierija - 50% no gala vērtējuma).

Speciāla kārtība un kritēriji ir kvalifikācijas darba aizstāvēšanā, kas atbilst Profesionālās augstākās izglītības standartam. Kvalifikācijas darba aizstāvēšanas tehniskās nianses aprakstītas attiecīgi programmētāja un datorsistēmu un datortīklu

administratora profesiju standartos, bet galvenie kvalifikācijas darba vērtēšanas aspekti ir, ka gan recenzents, gan vismaz 50% no komisijas (ieskaitot vadītāju) ir IKT nozares pārstāvji, tādējādi nodrošinot novērtēšanu atbilstoši nozares profesionāļu prasībām un izpratnei par nepieciešamajām zināšanām un prasmēm.

Vērtēšanas metožu daudzveidību nosaka datorikas nozares specifika – sastopami teorētiska rakstura (matemātika) kursi ar tradicionāliem vērtēšanas principiem (iepriekš minētie varianti 1 un 2) un praktiska rakstura tehnoloģiju apguves kursi, kur jāvērtē praktiskas iemaņas konkrētā tehnoloģijā (varianti 3 un 4).

Novērtēšanas biežums

Novērtēšanas biežumu izvēlas katrs mācībspēks atbilstoši LU noteiktajām prasībām un docējamā kursa specifikai. Praktiska rakstura kursos (Programmēšana, Pamatalgoritmi, Programminženierija un citos) studentiem, kur tiek doti individuāli uzdevumi un kuru izpildi pasniedzējs pārbauda pie datora, pārbaudes notiek laboratorijas darbu ietvaros reizi 1-2 nedēļās. Teorētiska rakstura kursos (Matemātika, Automātu teorija un citos) “mazie” kontroldarbi ir gandrīz katrā nodarbībā, bet “lielie” kontroldarbi 1-2 reizes semestrī. Kursa gala pārbaudījumi (eksāmens), kā likums, tiek organizēts rakstiski. Konkrētais pārbaudījumu grafiks noteikts kursa apraksta.