Programmas kods | 21212 |
Studiju virziens | Ķīmija, ķīmijas tehnoloģijas un biotehnoloģija |
Fakultāte | Ķīmijas fakultāte |
Programmas mērķis un uzdevumi | Dabaszinātņu bakalaura grāds ķīmijā |
Tiesības uz tālākām studijām | Tiesības studēt maģistrantūrā vai otrā līmeņa profesionālajās augstākās izglītības studiju programmās, kuras paredzētas studijām pēc bakalaura grāda ieguves |
Akreditācijas termiņš | 24.05.2013 - 23.05.2019 |
Programmas direktors | Jānis Švirksts |
Programmas apjoms | 120 KP vai 180 ECTS |
Programmas īstenošanas forma, ilgums | pilna laika: klātiene 6 semestri |
Studiju maksa uzsākot studijas 2018. gada rudens semestrī | Studiju maksa gadā - 2000 EUR |
Studiju vietu skaits uzņemšanai |
2018. rudens semestrī
Budžeta vietas- 70 2018. rudens semestrī Maksas vietas - 30 Minimālais studējošo skaits - 25 |
Studiju uzsākšana | 2019. rudens semestrī |
Studiju organizācija |
Darba dienās, galvenokārt no 8:30 - 18:00 atkarībā no konkrētās dienas nodarbību plānojuma |
Studiju valoda | Latviešu |
Programmas anotācija |
Beidzot ķīmijas bakalaura studiju programmu, absolventi iegūst dabaszinātņu bakalaura grādu ķīmijā.
Ķīmijas bakalaura akadēmisko studiju mērķis ir sniegt studentiem zināšanas un prasmes ķīmijas pamatpriekšmetos un dabaszinātņu pamatos.
Programmas uzdevumi:
Ķīmijas bakalaura studiju programmā tiek apskatītas ķīmijas apakšnozares – neorganiskā, organiskā, fizikālā, analītiskā ķīmija, kā arī pārtikas ķīmija, ķīmijas didaktika u.c. Programma sadalīta 3 daļās: obligātā A daļa (80 kredītpunkti); izvēles kursi B daļā (38 kredītpunkti) un brīvās izvēles kursi C daļā (2 kredītpunkti).
Specializācija kā tāda nepastāv, bet studenti, sākot strādāt zinātnisko darbu, jau otrajā vai trešajā kursā izvēlas tēmu kādā viņus interesējošā ķīmijas nozarē un attīsta to bakalaura darbā.
Programmas A daļā tiek apgūti pamatkursi Neorganiskajā, Fizikālajā, Analītiskajā un Organiskajā ķīmijā, kā arī Bioloģija, Fizika, Augstākā matemātika, Bioloģiskā ķīmija un Vides zinātne, bet B daļā studentiem ir iespēja apgūt šādus kursus: Datoru lietošana ķīmijā, Savienojumu pētīšanas metodes, Sadzīves ķīmija, Organisko vielu iegūšanas metodes, Heterocikliskie savienojumi, Dabasresursu un lietišķā ķīmija, Lielmolekulāro savienojumu ķīmija, Hromatogrāfija, Koordinācijas savienojumu ķīmija, Pārtikas ķīmija, Kristālķīmija, Masspektrometrijas pamati u.c.
Ķīmijas bakalaura programma dod studentiem gan plašas teorētiskās zināšanas dažādas ķīmijas apakšnozarēs, gan arī praktiskās iemaņas darbam ķīmijas laboratorijās, kā arī ļauj izmantot teorētiskās un praktiskās zināšanas zinātnisku pētījumu veikšanā.
Sekmīga programmas apguve dod iespēju turpināt studijas ķīmijas maģistra programmā Ķīmijas fakultātē, kā arī turpināt studijas ārzemēs, piemēram, Gentes universitātē (Beļģija), Hannoveres universitātē (Vācija), Oslo universitātē (Norvēģija), Lilles universitātē (Francija) u.c.
Fakultātē iegūtā izglītība nodrošina absolventu konkurētspēju darba tirgū, un fakultātes absolventi pēc beigšanas parasti strādā ķīmijā. Ķīmijas fakultātes absolventi strādā dažādās zinātniski pētnieciskās iestādēs, valsts pārvaldes institūcijās, uzņēmējsabiedrībās, mācību iestādēs, dažādu nozaru kvalitātes kontroles dienestos: akciju sabiedrībā “Grindeks”, akciju sabiedrībā “Olainfarm”, Hidroekoloģijas institūtā, Latvijas Muitā, Latvijas Organiskās sintēzes institūtā, Latvijas Vides aģentūrā, Nacionālajā Vides veselības centrā, Pārtikas testēšanas laboratorijās, Pilsētu un uzņēmumu vides aizsardzības dienestos, Radiācijas kontroles laboratorijās, Tiesu ekspertīžu laboratorijās u.c.
Kopš 2012. gada Programmai ir piešķirta kvalitātes zīme “Chemistry Eurobachelor”, ko piešķir Eiropas Ķīmijas tematiskā tīkla asociācija (ECTNA), sertifikāti Nr.EB1104, 18.04.2012, Nr.EBR1603, 21.03.2017. |
Programmas mērķis un uzdevumi |
Ķīmijas bakalaura akadēmisko studiju mērķis ir sniegt studentiem zināšanas un prasmes ķīmijas pamatpriekšmetos un dabaszinātņu pamatos, kas ļautu turpināt studijas ķīmijas maģistra studiju programmā un ļauj iekļauties atsevišķos darba tirgus konkrētos sektoros, kas piedāvā sākuma līmeņa darbu ķīmijā.
Programmas galvenais uzdevums ir sagatavot tādus ķīmijas speciālistus, kuri ir ieguvuši:
|
Programmas studiju rezultāti |
Ar ķīmiju saistītās kognitīvās spējas un kompetences:
Ar ķīmiju saistītās praktiskās prasmes:
Vispārējās bakalaura kompetences:
|
Darba iespējas |
Uzzini par mūsu absolventu profesionālo darbību un karjeru: |
Uzņemšanas nosacījumi |
Vidējā izglītība Vispārīgie nosacījumi (skatīt šeit)
Konkursa kritēriji personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību sākot no 2004. gada:
CE latviešu valodā CE ķīmijā vai CE matemātikā Konkursa kritēriji personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004. gadam (neieskaitot), kā arī personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs vai personām ar īpašām vajadzībām: gada vidējā atzīme latviešu valodā un literatūrā gada atzīme ķīmijā vai matemātikā (vai vidējā atzīme algebrā un ģeometrijā) gada vidējā atzīme noteiktos mācību priekšmetos Īpaši nosacījumi: vidējās izglītības dokumentā jābūt sekmīgam (ne zemākam par 4) vērtējumam fizikā, ķīmijā un matemātikā (algebra, ģeometrija);
Papildu punkti: LU Jauno ķīmiķu skolas dalībnieki 2019. gadā, kuri saņēmuši sertifikātu, papildus iegūst 20 punktus; LU Jauno ķīmiķu konkursa 1. – 3. vietas ieguvēji 2019. gadā papildus iegūst 50 punktus;
Priekšrocības: Latvijas valsts vai starptautiskās ķīmijas olimpiādes vai Latvijas valsts skolēnu zinātniskās konferences ķīmijas sekcijas 1. – 3. pakāpes ieguvējiem 2018. un 2019. gadā. |
Konkursa aprēķina formulas |
Personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību sākot no 2004. gada: CE latviešu valodā un literatūrā līdz 2011. gadam vai CE latviešu valodā no 2012. gada (rakstīšana vai tekstveide (2,5 x 100 = 250)) + CE ķīmijā līdz 2010. gadam (zināšanas un pamatprasmes (3 x 100 = 300) + situāciju analīze (4,5 x 100 = 450)) vai CE ķīmijā no 2011. gada (zināšanas un pamatprasmes (3 x 100 = 300) + zināšanu lietojums standartsituācijās (2 x 100 = 200) + zināšanu lietojums nestandarta situācijās (2,5 x 100 = 250) vai CE matemātikā līdz 2008. gadam (zināšanas un pamatprasmes (3 x 100 = 300) + situāciju analīze (4,5 x 100 = 450)) vai CE matemātikā no 2009. gada (zināšanas un pamatprasmes (2,5 x 100 = 250) + lietošana standartsituācijās/zināšanu lietojums standartsituācijās (2,5 x 100 = 250) + problēmsituāciju risināšana/zināšanu lietojums nestandarta situācijās (2,5 x 100 = 250)) Personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004. gadam (neieskaitot), kā arī personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs vai personām ar īpašām vajadzībām: vidējās izglītības dokumenta gada vidējā atzīme latviešu valodā un literatūrā (20 x 10 = 200) + vidējās izglītības dokumenta gada atzīme ķīmijā vai matemātikā (vai vidējā atzīme algebrā un ģeometrijā) (60 x 10 = 600) + vidējās izglītības dokumenta gada vidējā atzīme noteiktos mācību priekšmetos (20 x 10 = 200) |
Kontaktinformācija |
Ķīmijas fakultātē, Rīgā, Jelgavas ielā 1 Programmas direktors, asoc. prof. Jānis Švirksts, e-pasts: janis.svirksts@lu.lv ĶF dekāne, asoc. prof. Anda Prikšāne, e-pasts: anda.priksane@lu.lv |
Ķīmija | 120 | ||
Obligātie kursi | 96 | ||
Obligātā daļa | 86 | ||
Ķīmi1062 | Analītiskā ķīmija I | Eksāmens | 4 |
Ķīmi3013 | Analītiskā ķīmija II | Eksāmens | 5 |
Ķīmi3000 | Atomu un molekulu struktūra | Eksāmens | 2 |
Mate2017 | Augstākā matemātika I | Eksāmens | 5 |
Mate1067 | Augstākā matemātika II | Eksāmens | 4 |
Biol1064 | Bioloģija | Eksāmens | 4 |
Ķīmi3037 | Bioloģiskā ķīmija** | Eksāmens | 4 |
Ķīmi1059 | Civilā aizsardzība | Ieskaite | 1 |
Ķīmi1058 | Darba aizsardzība ķīmijas laboratorijās | Eksāmens | 1 |
Fizi1070 | Fizika ķīmiķiem | Eksāmens | 4 |
Ķīmi3002 | Fizikālā ķīmija I | Eksāmens | 5 |
Ķīmi3036 | Fizikālā ķīmija II | Eksāmens | 4 |
VidZ1031 | Ilgtspējīga vides attīstība | Eksāmens | 2 |
Ķīmi3015 | Instrumentālās analīzes metodes | Eksāmens | 4 |
Ķīmi3017 | Kinētika un katalīze | Eksāmens | 5 |
ĶīmiK003 | Kursa darbs | Kursa darbs/projekts | 2 |
Ķīmi2011 | Neorganiskā ķīmija I* | Eksāmens | 4 |
Ķīmi3009 | Neorganiskā ķīmija II* | Eksāmens | 6 |
Ķīmi1037 | Organisko savienojumu pētīšanas metodes | Eksāmens | 2 |
Ķīmi1000 | Organisko savienojumu spektroskopijas pamati | Eksāmens | 3 |
Ķīmi2005 | Organiskā ķīmija I | Eksāmens | 4 |
Ķīmi3007 | Organiskā ķīmija II** | Eksāmens | 6 |
Ķīmi1005 | Vispārīgā ķīmija* | Eksāmens | 5 |
Gala pārbaudījums | 10 | ||
Ķīmi4058 | Bakalaura darbs ķīmijā | Bakalaura darbs | 10 |
Ierobežotās izvēles kursi | 22 | ||
Valo1091 | Angļu valoda I | Eksāmens | 2 |
Valo1415 | Angļu valoda ķīmiķiem I | Eksāmens | 2 |
Valo1416 | Angļu valoda ķīmiķiem II | Eksāmens | 2 |
Ķīmi2046 | Dabas resursu un lietišķā ķīmija | Eksāmens | 4 |
ĶīmiP001 | Darba aizsardzība | Eksāmens | 2 |
SDSK1090 | Datoru lietošana ķīmijā | Eksāmens | 3 |
Ķīmi3099 | Energoietilpīgā ķīmija | Eksāmens | 2 |
Ķīmi4039 | Heterocikliskie savienojumi* | Eksāmens | 5 |
Ķīmi2000 | Hromatogrāfijas metodes | Eksāmens | 4 |
Ķīmi1034 | Koordinācijas ķīmija | Eksāmens | 2 |
Ķīmi2020 | Kristālķīmija | Eksāmens | 2 |
Ķīmi3008 | Lielmolekulārie savienojumi | Eksāmens | 4 |
Ķīmi3034 | Nanoķīmija | Eksāmens | 3 |
Ķīmi4006 | Organisko vielu iegūšanas metodes | Eksāmens | 4 |
Ķīmi3016 | Praktiskā analītiskā ķīmija | Eksāmens | 4 |
Ķīmi2017 | Sadzīves ķīmija | Eksāmens | 2 |
Ķīmi4016 | Vispārīgā pārtikas ķīmija | Eksāmens | 4 |
Ķīmi1030 | Ķīmijas informācija un zinātniskās pētniecības pamati | Eksāmens | 2 |
Brīvās izvēles kursi | 2 |
Zinātnes nozare | Ķīmija |
EKI līmenis | 6 |
Programmas praktiskā īstenošana | Visu bakalaura programmas studiju kursu apraksti studentiem ir pieejami elektroniskā veidā Latvijas Universitātes informatīvajā sistēmā (LUIS). Studenti ar tiem var iepazīties jau savlaicīgi pirms attiecīgā studiju kursa docēšanas. Atbilstoši LU normatīvajiem dokumentiem, visiem bakalaura programas studiju kursiem ir izveidotas elektroniskās versijas (e-kursi) Moodle vidē. E-studiju kursi satur lekciju prezentācijas materiālus, drošības noteikumus darbam laboratorijā, laboratorijas darbu aprakstus, laboratorijas darbu noformēšanas noteikumus un to veidlapas (ja tādas ir nepieciešamas), semināru un praktisko darbu materiālus, atsevišķos gadījumos arī lekciju konspektus kā arī saites uz nepieciešamajiem informācijas materiāliem. Parasti šajos kursos tiek ievietoti arī iepriekšējo gadu eksāmenu jautājumi un kolokviju jautājumu paraugi. LUIS-ā ir pieejams arī katra kursa visu semestra nodarbību plāns (nodarbību saraksts), drukātā veidā tas ir pieejams arī fakultātē jau jūnija beigās nākošā akadēmiskā gada rudens semestrim un mēnesi pirms studiju sākuma pavasara semestrim. LUIS-ā studentiem ir pieejama informācija par Bakalaura darbu: LU saistošie dokumenti šajā jomā, bakalaura darba sagaidāmie rezultāti, tā organizācija, prasības tā izpildei, prezentācijai un darba novērtēšanas kritēriji un veidlapa. Katru gadu pirms pēdējā studiju semestra tiek organizēta programmas studentu tikšanās ar studiju programmas direktoru un fakultātes vadību, kuras laikā studenti tiek informēti gan par bakalaura darbu sagatavošanas detaļām, gan par tā izstrādes, nodošanas un aizstāvēšanas termiņiem, gan par tā vērtēšanu. Ķīmijas bakalaura studiju programma ir orientēta uz studentu zināšanu, prasmju un kompetenču pilnveidi atbilstoši ķīmijas zinātnes attīstības tendencēm. Bakalaura programmas studiju procesa īstenošanā izmantotā pieeja balstās uz studiju rezultātiem. Mācīšana ir vērsta uz studentu spēju demonstrēt ar ķīmijas priekšmetu saistītas prasmes un vispārējas kompetences, kuras veido studiju kursu rezultātus. Šo kompetenču izveide notiek integrētā cikliskā veidā, piemēram, būvējot vairāku pakāpju kursus un paaugstinot problēmu sarežģītības līmeni. Izvēlētās metodes atbilst pieaugušo izglītības didaktikas aspektiem un tās veicina domāšanas attīstīšanu, problēmu risināšanu un iegūto zināšanu pielietošanu. Lai sasniegtu studiju programmas mērķus, tiek izmantotas dažādas metodes: lekcijas, laboratorijas darbi, semināri, praktiskie darbi, individuālas diskusijas vai kolokviji, kontroldarbi, ziņojumu prezentācijas, grupu darbs, patstāvīgs darbs, datu apstrāde u.c. Katras metodes īpatsvaru konkrētajā studiju kursā nosaka šī kursa docētāji, balstoties gan uz priekšmeta specifiku, gan uz studentu iepriekšējām zināšanām un prasmēm. Šis process tiek vadīts un kontrolēts katedru līmenī. Lekcijas joprojām ir viena no galvenajām mācību metodēm, taču to īpatsvars pakāpeniski samazinās, pateicoties aktīvu mācīšanās metožu ieviešanai un lielajam skaitam mācību grāmatu un e-kursu materiālu. Lekcijas jau sen vairs nav galvenais informācijas avots, bet gan teoriju, jēdzienu un problēmu apskats. Lekciju laiku var izlietot pietiekoši efektīvi, jo visiem kursiem ir pieejamas to elektroniskās versijas, kuras ietver lekciju materiālus un prezentācijas. Īpaši liela vērība bakalaura programmā ir veltīta laboratorijas darbiem, semināriem un praktiskajām nodarbībām, jo tikai to sekmīgas īstenošanas rezultātā studenti var sasniegt plānotos studiju rezultātus. Laboratorijas darbu īpatsvars ķīmijas bakalaura studiju programmā ir ļoti liels. Četros programmas pamatpriekšmetos (organiskajā ķīmijā, neorganiskajā ķīmijā, analītiskajā ķīmijā un fizikālajā ķīmija) laboratorijas darbi ir sadalīti divās daļās un ilgst divu semestru garumā. Pirmās daļas laikā studenti laboratorijās galvenokārt apgūst praktiskās darba metodes, droša darba noteikumus un pēta savienojumu īpašības. Otrajā daļā laboratorijas darbi palīdz izveidot un uzlabot problēmu risināšanas un eksperimentu plānošanas prasmes. Laboratorijas darbu laikā tiek veikta individuāla katra studenta pārraudzība un, ja nepieciešams, doti individuāli norādījumi. Vairumu laboratorijas darbu studenti veic individuāli, taču pēdējos gados pētniecības projekti Organiskajā ķīmijā II un Neorganiskajā ķīmijā II tiek veikti kā grupu darbs 2 līdz 5 studentu sastāvā. Grupu darbu novērtēšanai vajadzīga specifiska pieeja, tāpēc ir izstrādāta īpaša vērtēšanas sistēma un studenti ar to tiek iepazīstināti jau pirms darbs uzsākšanas. Visos laboratorijas darbos ir ietverti pētniecības un problēmu risināšanas elementi, un tie tālāk tiek izvērsti pētniecības projektos (kursa projektos) un bakalaura darbā. Semināru laikā studenti risina problēmas, analizē mājas darbus un prezentē individuālos vai grupu ziņojumus. Prezentācijām parasti seko diskusijas un publiska darbu analīze. Vairākos kursos īpaša uzmanība tiek pievērsta ķīmisko vielu lietošanai videi draudzīgā un pamatotā veidā, kā arī ētikas vērtībām: paša studenta iegūto rezultātu prezentācijai, pareizai izmantoto literatūras avotu citēšanai utt. Lai panāktu mācību procesa metodoloģiskās darbības un jauninājumus, katedrās un Ķīmijas studiju programmu padomē tiek apspriesta metodika un pieejas mācīšanai. Pēc katra semestra beigām LUIS-ā ir pieejami studentu aptauju rezultāti par katru studiju kursu, kas ir noderīgs informācijas avots un palīdz atgriezeniskās saites veidošanai ar studentiem. Ķīmijas bakalaura programmas neatņemama sastāvdaļa ir arī pētniecības darbs. Laboratorijas un praktiskajos darbos studenti pilda dažādas sarežģītības uzdevumus, sākot ar standarta vingrinājumiem un turpinot ar nozīmīgāku problēmu risināšanu. Laboratorijas darbu noslēguma daļā Neorganiskajā ķīmijā, Organiskajā ķīmijā, Fizikālajā ķīmijā un Analītiskajā ķīmijā ir kursa projekts (mazais kursa darbs) – individuāls studenta vai nelielas studentu grupas pētījums par tēmu, kas paziņota semestra sākumā. Bakalaura darbos pētniecība un problēmu risināšana jau ir pašsaprotama lieta. Studenti tos parasti izstrādā esošu pētniecības projektu ietvaros Ķīmijas fakultātē vai citur. Daudzi bakalaura programmas studenti sāk pētījumus jau pirmajā kursā gan fakultātē, gan ārpus tās, galvenokārt pētniecības institūtos. Studenti regulāri piedalās Latvijas Universitātes ikgadējā zinātniskajā konferencē. Fakultātes studentu pašpārvalde deleģē trīs savus pārstāvjus fakultātes Domē un divus Ķīmijas nozares studiju programmu padomē, kur viņi pārstāv studentu intereses. |
Vērtēšanas sistēma | Studiju sasniegumu novērtēšana notiek saskaņā ar LU normatīvajiem dokumentiem 10 ballu sistēmā. Studentu rezultātu vērtējums balstās uz studiju kursa un programmas sasniegtajiem rezultātiem. Studiju kursu aprakstos LUIS sistēmā ir aprakstītas prasības kredītpunktu ieguvei. Atbilstoši LU normatīvajiem dokumentiem studiju kursa sasniegto rezultāta kopvērtējumu veido gan vērtējums par studenta darbu visa semestra garumā, kas nedrīkst būt mazāks par 50 % no gala vērtējuma, gan rakstisks vai mutisks eksāmens studiju kursa noslēgumā, kura īpatsvars nedrīkst būt mazāks par 10 %. Šāda sistēma veicina studentu patstāvīgā darba sistemātiskumu visa semestra laikā. Studentu darbu vērtēšanas rezultāti semestra laikā tiek parādīti Moodle vidē, ievadot tos katram testam, laboratorijas darba atskaitei utt. Katrs students var apskatīt tikai savu rezultātu. Šāda sistēma nevien ļauj jebkurā brīdī konstatēt savu virzību, bet arī disciplinē attiecīgo kursu docētājus, lai viņi savlaicīgi pārbauda un novērtē studentu darbus. Balstoties uz starprezultātiem, katra kursa docētājs var identificēt problēmas, kas parādās studiju kursa apguves agrīnā stadijā un veikt savlaicīgas korektīvas darbības. Dažos studiju kursos Moodle vide tiek izmantota arī studentu zināšanu tiešai pārbaudei – pirms katra kārtējā laboratorijas darba studentam jāizpilda tests. E-kursos ir paredzēti arī testi studentu pašnovērtējumam atsevišķu tēmu noslēgumā. Gandrīz visi eksāmeni un kontroldarbi semestra laikā notiek rakstveidā. Pēc tiem students var saņem atgriezenisko informāciju pārrunās ar priekšmeta docētāju. Studentu pārbaudes rezultātu kontroli Universitāte nereglamentē un tā fakultātē nenotiek regulāri. Tikai dažos kursos studentu eksāmena darbi tiek pārbaudīti papildus. LU prasības bakalaura darbu izpildei un aizstāvēšanai studenti var uzzināt LUIS-ā, e-kursā un arī studentu tikšanās reizē ar studiju programmas direktoru. Bakalaura darbi jāiesniedz gan uz papīra, gan augšupielādējot LUIS-ā PDF formātā ar anotācijām latviešu un angļu valodā. Bakalaura darbu anotācijas ir publiski pieejamas visiem LUIS-a lietotājiem. Recenzentam un bakalaura darbu aizstāvēšanas komisijas locekļiem ir pieejami darbu pilni teksti. Bakalaura darbi aizstāvēšanas komisiju izveido Fakultātes dome un apstiprina LU Mācību prorektors. Tā sastāv no 7 –12 dažādu ķīmijas apakšnozaru pārstāvjiem. Recenzenti novērtē iesniegtos bakalaura darbus atbilstoši LU prasībam un vadlīnijām, ko pieņēmusi Fakultātes dome un sagaidāmajiem rezultātiem, kas identificēti programmas aprakstā. Recenzenta pienākums ir savlaicīgi (vismaz dienu pirms darbu prezentēšanas) iepazīstināt studentu ar rakstisku darba recenziju. Bakalaura darba novērtējums aptver rezultātu kvalitāti, izvēlētās metodes, rezultātu analīzi, darba noformēšanu, prezentāciju un spēju izskaidrot, argumentēt un apspriest paša. Komisijas lēmumi par katra darba novērtējumu tiek dokumentēti, galīgo atzīmi nosaka pēc apspriešanas slēgtā sēdē. Bakalaura darbu vērtēšanas rezultāti tiek apspriesti un apstiprināti Fakultātes domē. Komisijas lēmumus var apstrīdēt atbilstoši LU noteiktajai kārtībai. |
Programmas izmaksas | Studiju izmaksas vienam studentam (gadā) atbilst norādītajai studiju maksai. |