Saskaņā ar Augstskolu likuma grozījumiem, kas stājas spēkā ar 01.01.2019., studiju programmu akreditācijas termiņš ir pagarināts. Jaunos akreditācijas termiņus var redzēt šeit.

Programmas kods 45850
Studiju virziens Vides aizsardzība
Fakultāte Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte
Iegūstamais grāds Dabaszinātņu maģistra grāds vides zinātnē
Tiesības uz tālākām studijām Tiesības studēt doktorantūrā
Programmas direktors Gunta Spriņģe
Programmas apjoms 80 KP vai 120 ECTS
Programmas īstenošanas forma, ilgums pilna laika: klātiene
4 semestri
Studiju maksa uzsākot studijas 2019. gada rudens semestrī Studiju maksa gadā - 2000 EUR
Studiju vietu skaits uzņemšanai 2019. rudens semestrī
Budžeta vietas- 28
2019. rudens semestrī
Maksas vietas - 20
Minimālais studējošo skaits - 10
Studiju uzsākšana 2019. rudens semestrī
Studiju organizācija

Ceturtdienās un piektdienās no plkst. 8.30 - 18.00 pēc konkrētās dienas lekciju grafika, trešdienās patstāvīgie vai praktiskie darbi

Studiju valoda Latviešu
Programmas anotācija

Vides zinātnes maģistra studiju programma nodrošina augstāko akadēmisko maģistra izglītību vides zinātnē, kas ir interdisciplināra zinātne, kurā integrētas dabaszinātņu un sociālo zinātņu atziņas. Programma sniedz mūsdienīgas teorētiskās un metodiskās zināšanas vides zinātnes apakšnozarēs – dabas aizsardzībā, vides pārvaldībā, vides ķīmijā un ekotoksikoloģijā, vides inženierijā, vienlaikus sniedzot pārskatu par nozares attīstību kopumā un sekmējot darba tirgū nepieciešamo praktisko iemaņu apgūšanu. Studiju programma tiek attīstīta atbilstoši vides zinātnes attīstības tendencēm, kā arī darba devēju, studējošo un absolventu ieteikumiem. Kursu organizācijas pamatshēma ir “lekcijas + laboratorija/praktiskie darbi + patstāvīgas studijas”. Ir lauka kurss, kurā studenti praksē iepazīstas ar vides problēmām un to risinājumiem visā Latvijas teritorijā. Studiju laikā iespējams apgūt arī kursu „Lietišķās vides zinātnes studijas”  sadarbībā ar valsts, pašvaldības vai privāto uzņēmumu.

Lai padziļinātu savas zināšanas un pētniecības potenciālu, maģistrantūras programmas studentiem ir iespēja līdzdarboties vairākās Doktorantūras skolās, piemēram, „Zemes resursi un to ilgtspējīga izmantošana”, „Dzīvnieku daudzveidība un vides kvalitāte” u.c.

Programmas absolventiem ir tiesības turpināt studijas doktorantūrā kā Latvijā, tā arī ārzemju universitātēs.

 

Studiju iespējas ārvalstīs:

LU Vides zinātnes maģistra studiju programma studentiem Sokrates/ Erasmus un Erasmus+ programmu ietvaros ir iespējams studēt arī ārvalstu augstskolās.  

Programmas mērķis un uzdevumi

Maģistra studiju programmas mērķis ir sniegt mūsdienīgas teorētiskās un metodiskās zināšanas vides zinātnes apakšnozarēs un virzienos, vienlaikus sniedzot pārskatu par nozares attīstību kopumā un sekmējot darba tirgū nepieciešamo praktisko iemaņu apgūšanu.

Vispārējā mērķa sasniegšanai studiju programmai ir izvirzīti šādi galvenie uzdevumi:

  • sniegt mūsdienīgas zināšanas un prasmes kādā no vides zinātnes apakšnozarēm (dabas aizsardzība, vides pārvaldība, vides ķīmija un ekotoksikoloģija, vides inženierzinātnes) vai virzieniem, kā arī priekšstatu par vides zinātnes kopējām attīstības tendencēm;
  • attīstīt kompetences, kas ir būtiskas konkurētspējas nodrošināšanā darba tirgū, gūt zināšanas un radīt izpratni par inovatīvās darbības pamatiem;
  • sekmēt prasmes veikt individuālus darba uzdevumus un strādāt grupās;
  • attīstīt pētnieciskās iemaņas, veicot zinātnisku pētījumu akadēmiskā personāla vadībā un tā rezultātus apkopojot maģistra darbā.
Programmas studiju rezultāti
  • Padziļināti apgūts teorētiskais saturs un pētījumu metodoloģija vides zinātnē, prasme izmantot interdisciplināru pieeju vides zinātnes problēmu risināšanā;
  • apgūts teorētiskais saturs un praktiskā darba iemaņas vides un attīstības plānošanas jomā, kas ietver vides resursu izpēti, novērtēšanu un pārvaldību, vides plānu izstrādi;
  • padziļināti apgūta pētnieciskā darba veikšanas metodoloģija, veicot patstāvīgus pētījumus (ne mazāk kā 23 nedēļu jeb 23 kredītpunktu apjomā) un rezultātus apkopojot maģistra darbā.
Darba iespējas

Vides zinātnes maģistru potenciālās darba vietas ir Latvijas un pasaules valsts un pašvaldību institūcijas, zinātniskie institūti, privātie uzņēmumi u.c. iestādes

 

Ar vides zinātnes studiju beidzēju veiksmes stāstiem varat iepazīties šeit

Uzņemšanas nosacījumi

Bakalaura grāds vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība (vai tai pielīdzināma augstākā izglītība) dabaszinātnēs, vides zinātnē, inženierzinātnēs, lauksaimniecības zinātnēs vai mežzinātnēs

Vispārīgie nosacījumi (skatīt šeit)

 

Konkursa vērtējuma aprēķināšanas formula: vidējā svērtā atzīme (35 x 10 = 350) + noslēguma pārbaudījumu kopējā (vai vidējā) atzīme (35 x 10 = 350) + iestājpārbaudījums (1 x 300 = 300)


Tiesības pretendēt uz ārpuskonkursa reģistrāciju: 2018./2019. akadēmiskā gada LU bakalaura studiju programmas „Vides zinātne” absolventiem, kuriem vidējā svērtā atzīme bakalaura studijās nav zemāka par 7 un bakalaura darba vērtējums nav zemāks par 8 (ļoti labi)


Papildu nosacījums: dzīves gājuma apraksts (CV)

Iestājpārbaudījuma apraksts

Iestājpārbaudījumā tiek ņemts vērā:


1) iestājpārbaudījuma jautājumu vērtējums;

2) studiju izvēles motivācija, iecerētais pētījuma virziens;

3) darba pieredze pētniecībā, uzstāšanās ar referātu zinātniskajās konferencēs;

4) stažēšanās ārzemju augstskolās un pētniecības institūcijās;

5) paredzamās maģistra darba tēmas aktualitāte un atbilstība aktuāliem vides zinātnes pētījumu virzieniem;

6) maģistra darba iestrāde.

Kontaktinformācija

Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Rīgā, Jelgavas ielā 1.

Tālr.: 29403305; 28638894; 28367549

Programmas direktore asoc.prof. Gunta Spriņģe, e-pasts: Gunta.Springe@lu.lv; 

Programmas studiju metodiķe Antra Dūle, e-pasts: Antra.Dule@lu.lv; 

Programmas lietvede Inese Silamiķele, e-pasts: Inese.Silamikele@lu.lv

 

Vides zinātne   80
Obligātā daļa   46
Obligātā daļa   26
VidZ5039 Dabas un vides procesu modelēšana Eksāmens 4
VidZ5072 Ekosistēmu ekoloģija ar socioekoloģijas pamatiem Eksāmens 4
VidZ5040 Ekotoksikoloģija Eksāmens 4
VidZ5047 Maģistra darba projekts Eksāmens 3
VidZ5088 Reģionālais lauku kurss vides zinātnē Eksāmens 3
VidZ6041 Vides filozofija un ētika Eksāmens 4
VidZ6038 Vides plānošana Eksāmens 4
Gala pārbaudījums   20
VidZ6043 Maģistra darbs Maģistra darbs 20
Ierobežotās izvēles kursi   34
Ģeog5087 Ainavu ekoloģija: teorija un prakse Eksāmens 4
VidZ5070 Atkritumu saimniecības pārvaldība Eksāmens 2
VidZ5042 Augsnes ekoloģija un aizsardzība Eksāmens 2
VidZ5043 Baltijas jūras ekoloģija Eksāmens 4
VidZ5062 Biotehnoloģija un vidi saudzējošas tehnoloģijas Eksāmens 4
SDSK5136 Cilvēka un vides mijattiecības teorijā un praksē Eksāmens 4
VidZ5064 Eiropas vides politika: teorija un prakse Eksāmens 2
VidZ6045 Ekodizains Eksāmens 4
Ģeog5073 Ievads ģeogrāfiskajās informācijas tehnoloģijās Eksāmens 4
VidZ6057 Ilgtspējīga patēriņa attīstība un pārvaldība Eksāmens 2
VidZ6055 Klimata pārmaiņu pārvaldība Eksāmens 3
VidZ6039 Lauksaimniecības ekoloģija un ilgtspējīga saimniekošana Eksāmens 3
VidZ5067 Lietišķās studijas vides zinātnē Eksāmens 4
VidZ5048 Riska analīzes pamati Eksāmens 4
VadZ5151 Stratēģiskā vadīšana un projekti Eksāmens 4
VidZ5054 Vides komunikācija Eksāmens 3
VidZ6046 Vides pārvaldības sistēmas Eksāmens 6
VidZ5085 Vides un civilā aizsardzība Eksāmens 4
Ģeog5105 Vides ģeomorfoloģija Eksāmens 4
VidZ5049 Ūdens resursi un tos ietekmējošie faktori Eksāmens 4
VidZ5037 Ūdens resursu pārvaldība Eksāmens 2
VidZ5038 Ūdensapgāde un notekūdeņu attīrīšana Eksāmens 2
Papildus kursi civilajā un vides aizsardzībā   1
Ķīmi1059 Civilā aizsardzība Ieskaite 1
Zinātnes nozare Vides zinātne
EKI līmenis 7
Programmas praktiskā īstenošana

Atbilstoši Latvijas Universitātes kā Eiropas Savienības dalībvalsts augstskolas valodas politikas nostādnēm, kas vērstas uz Eiropas Savienības un Eiropas Padomes direktīvu un rekomendāciju („Common European Framework of Reference for Languages: Learning, Teaching. Assessment”, “Multilingualism: an asset for Europe and a shared commitment”), kā arī Latvijas Republikas tiesību aktiem un plānošanas dokumentiem (Latvijas Republikas Satversme, Valsts valodas likums, Izglītības likums, Augstskolu likums, Zinātniskās darbības likums un Valsts valodas politikas pamatnostādnes), Vides zinātnes maģistru studiju programma pamatā tiek īstenota valsts valodā. Tai pašā laikā 2013. gadā uzsākts kurss, kurā studiju valoda ir angļu valoda „Eiropas vides politika: teorija un prakse”. Angļu valodā iespējams apgūt kursu “Ekodizains” (“Ecodesign”) (4 KP), tiks piedāvāti vēl studiju kursi “Ekotoksikoloģija” (“Ecotoxicology”) (4 KP) un “Cilvēka un vides mijattiecības teorijā un praksē” (“Contemporary Approaches to Studies of Places and Environment”) (3 KP). Bez tam svešvalodas, īpaši angļu valodas, lietojumu nosaka zinātnisko rakstu izmantošana dažādos kursos, piemēram, „Maģistra darba projekts”, „Ūdens resursi un tos ietekmējošie faktori” u.c. Tādējādi tiek ievērotas Latvijas Universitātes studiju programmu un tālākizglītības programmu nolikuma prasības, kas nosaka, ka akadēmiskajās maģistra studiju programmās studiju kursus angļu valodā apgūst vismaz 8 KP apjomā, veicinot tādu multikulturālu studiju, pētniecības un darba vidi Latvijas Universitātē, kas nodrošinātu tai vai tās absolventiem plašākas sadarbības saites citviet pasaulē. Vienlaikus kursus, kuri tiek pasniegti angļu valodā, varēs izvēlēties arī ERASMUS+ programmas studenti.

Kvalitatīvu zināšanu ieguvei tiek izmantotas dažādas studiju formas un metodes. Studijas balstītas uz interaktīvām lekcijām, tiek izmantotas tādas lekciju formas kā ievadlekcijas, kopsavilkuma lekcijas, problēmorientētas lekcijas un vizuālas lekcijas. Praktiski uzdevumi, semināri, individuālais, pāru un grupu darbs, diskusijas un projektu izstrāde tiek plaši izmantotas, kas atbilst pieaugušo izglītības didaktiskajiem aspektiem un veicina kritisko domāšanu. Atsevišķu lekciju nolasīšanai tiek pieaicināti praktiķi, profesionāļi no dažādām institūcijām, lai veicinātu teorijas un prakses vienotību.

Studiju metodes ietver arī praktiskos un laboratorijas darbus, informācijas vākšanu, datu statistisko apstrādi, rezultātu prezentāciju, zinātnisko rakstību u.c., vērstu uz mūsdienīgu akadēmisku un profesionālu izglītību, balstītu uz teorētiskām un metodoloģiskām zināšanām un praktiskām iemaņām vides zinātnes jomā.

 „Reģionālais lauku kurss vides zinātnē” papildina teorētiskās zināšanas ar praktisku pieredzi, iepazīstoties ar dažādām vides tehnoloģijām, dabas aizsardzību un vides apsaimniekošanu Latvijā.

Programmas ietvaros ir attīstīta interaktīva e-studiju vide un šo kursu turpmāka izstrāde tiek atzīta par nozīmīgu kursu attīstības virzienu, kas ļauj izmantot tālmācības metodes. Līdztekus tam tiek izmantots e-pasts (katram kursam ir kopīga e-pasta adrese) kā elektronisks saziņas līdzeklis, uz kuru tiek nosūtīti studiju materiāli pdf formā. E-pasta izmantošana ļauj ātri komunicēt, risinot aktuālus jautājumus gan studentiem savstarpēji, gan studentu un pasniedzēju starpā.

Kursu noslēgumā mācību spēki kopā ar studentiem novērtē sasniegtos rezultātus tiek veiktas kursu vērtējumu aptaujas, kuru atziņas tiek izmantotas turpmākajā kursu attīstībā. Vērā tiek ņemti arī darba devēju ieteikumi.

Vērtēšanas sistēma

Sagaidāmie rezultāti, vērtēšana kritēriji un metodes ir skaidri definēti visos kursu aprakstos, kas pieejami LUIS. Vērtējumam jāietver studentu zināšanu, prasmju un kompetences novērtējumu. Kā starppārbaudījuma veidi tiek izmantoti kontroldarbi, patstāvīgie darbi, praktiskie un laboratorijas darbi, ziņojumi un referāti, izstrādāti projekti. Starppārbaudījumu kopējais vērtējums dod ne mazāk kā 50% no kopējā vērtējuma, eksāmenā iegūtais vērtējums – ne mazāk kā 10% no kopējā vērtējuma.

Studiju kursa noslēguma pārbaudījumi ir eksāmeni, noslēguma darba projekti, lauku kursam, praksei – aizstāvēšana atbilstoši aizstāvēšanas un vērtēšanas kārtībai, kas noteikta LU normatīvajos aktos. Eksāmena kārtošana ir obligāta prasība, lai iegūtu kredītpunktus par studiju kursa apguvi. Atkārtota studiju pārbaudījumu kārtošana, studējošā un mācībspēku pienākumi un tiesības reglamentētas LU normatīvos. 

Studiju kursa apguvi vērtē ar atzīmi 10 ballu sistēmā, kursu uzskata par sekmīgi apgūtu, ja vērtējums 10 ballu skalā nav zemāks par „4”.