Saskaņā ar Augstskolu likuma grozījumiem, kas stājas spēkā ar 01.01.2019., studiju programmu akreditācijas termiņš ir pagarināts. Jaunos akreditācijas termiņus var redzēt šeit

Programmas kods 21104
Studiju virziens Ģeogrāfijas un zemes zinātnes
Fakultāte Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte
Programmas mērķis un uzdevumi Dabaszinātņu maģistra grāds ģeogrāfijā
Tiesības uz tālākām studijām Tiesības studēt doktorantūrā
Programmas direktors Agrita Briede
Programmas apjoms 80 KP vai 120 ECTS
Programmas īstenošanas forma, ilgums pilna laika: klātiene
4 semestri
Studiju maksa uzsākot studijas 2018. gada rudens semestrī Studiju maksa gadā - 2000 EUR
Studiju vietu skaits uzņemšanai 2018. rudens semestrī
Budžeta vietas- 25
2018. rudens semestrī
Maksas vietas - 20
Minimālais studējošo skaits - 10
Studiju uzsākšana 2019. rudens semestrī
Studiju organizācija

Ceturtdienās un piektdienās no plkst. 8.30 - 18.00 pēc konkrētās dienas lekciju grafika, trešdienās- patstāvīgie vai praktiskie darbi

Studiju valoda Latviešu
Programmas anotācija

Ģeogrāfijas maģistra studiju programma piedāvā iegūt augstāko akadēmisko maģistra izglītību ģeogrāfijā kā vienā no fundamentālo dabaszinātņu jomām.

 

Izvēles kursos un maģistra darbā iespējama šaurāka specializēšanas kādā no ģeogrāfijas apakšnozarēm- dabas jeb fiziskajā ģeogrāfijā, cilvēka ģeogrāfijā, reģionālā un vides ģeogrāfijā, lietišķās ģeogrāfijas un ģeomātikas apakšnozarēs.

LU Ģeogrāfijas maģistra studiju programma studentiem Erasmus ārvalstu augstskolu programmu ietvaros ir iespējams atsevišķus kursus, gan arī semestri studēt Eiropas augstskolās. Sadarbība pastāv ar Skandināvijas valstu augstskolām- Stokholmas, Gēteborgas Universitātēm Zviedrijā; Helsinku, Oulu, Turku, Joensu Universitātēm Somijā, Bambergas un Trīres universitātēm Vācijā, Prāgas Kārļa un Ústí nad Labem Universitātēm Čehijā. 

Lai padziļinātu savas zināšanas un pētniecības potenciālu, maģistrantūras programmas studentiem ir iespēja līdzdarboties vairākās Doktorantūras skolās, piemēram, „Zemes resursi un to ilgtspējīga izmantošana” un „ Baltijas jūras reģiona valstu integrācija ES nozīmīgākās sadarbības dimensijās”.


Programmas absolvēšana un maģistra diploma saņemšana dod tiesības turpināt studijas doktorantūrā kā Latvijā, tā arī ārzemju universitātēs. 

Programmas mērķis un uzdevumi

Ģeogrāfijas maģistra studiju programmas mērķis ir nodrošināt studējošiem kvalitatīvas teorētiskās zināšanas un pētniecības iemaņas, lai sagatavotie speciālisti būtu spējīgi veikt pastāvīgus pētījumus un veiksmīgi iesaistīties valsts pārvaldes institūcijās tautsaimniecības problēmu risināšanā un nodarboties pētniecībā ģeogrāfijas nozarē.

Vispārējā mērķa sasniegšanai studiju programmai ir izvirzīti šādi uzdevumi:

  •  apgūt mūsdienīgas zināšanas un prasmes kādā no ģeogrāfijas zinātnes apakšnozarēm (dabas ģeogrāfija, reģionālā un vides ģeogrāfija, lietišķā ģeogrāfija un ģeomātika un cilvēka ģeogrāfija) vai virzieniem, kā arī priekšstatu par ģeogrāfijas zinātnes kopējām attīstības aktualitātēm un tendencēm;
  •  sekmēt iemaņu apguvi, kas būtiska konkurētspējas nodrošināšanā darba tirgū, gūt zināšanas par inovatīvās darbības pamatiem;
  •  veikt zinātnisku pētījumu akadēmiskā personāla vadībā un tā rezultātus apkopot maģistra darbā.
Programmas studiju rezultāti
  • Studiju programmā studenti padziļināti apgūst mūsdienīgas zināšanas un prasmes kādā no ģeogrāfijas zinātnes apakšnozarēm (dabas ģeogrāfija, cilvēka ģeogrāfija, reģionālā un vides ģeogrāfija, lietišķā ģeogrāfija un ģeomātika) vai virzieniem, kā arī iegūst priekštatu par ģeogrāfijas zinātnes kopējām attīstības aktualitātēm un tendencēm. 
  • Studenti iegūst spēju izprast mijiedarbības procesus ģeogrāfiskajā telpā,  risināt interdisciplināras problēmas, kas sekmē darba tirgū nepieciešamo praktisko iemaņu  apgūšanu. 
  • Studiju laikā padziļināti tiek apgūta pētnieciskā darba veikšanas metodoloģija, patstāvīgi veicot pētījumus akadēmiskā personāla vadībā un tā rezultātus apkopojot maģistra darbā.

 

 

Darba iespējas

Ģeogrāfijas maģistru potenciālās darba vietas Latvijā ir teritoriju un vides pārvaldības institūcijas (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, Valsts Zemes dienests, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, u.c.), teritoriju plānošanas un apsaimniekošanas dienesti pašvaldībās, īpaši aizsargājamās dabas teritoriju administrācijas, pētnieciskie institūti. Resursu vērtēšanas, plānošanas un kartogrāfijas jomā sagatavoti speciālisti ir pieprasīti privātajā sektorā (piemēram, karšu izdevniecība „Jāņa Sēta”, mērniecības uzņēmums „Metrum”), kā arī konsultatīvajos uzņēmumos. Ģeogrāfijas speciālisti nepieciešami arī skolu un augstskolas sistēmā.

Uzņemšanas nosacījumi

Bakalaura grāds dabaszinātnēs, inženierzinātnēs, lauksaimniecības zinātnēs, mežzinātnēs vai sociālajās zinātnēs (vai tam pielīdzināma augstākā izglītība)


Vispārīgie nosacījumi (skatīt šeit)

 

Konkursa vērtējuma aprēķināšanas formula: vidējā svērtā atzīme (35 x 10 = 350) + noslēguma pārbaudījumu kopējā (vai vidējā) atzīme (35 x 10 = 350) + iestājpārbaudījums (1 x 300 = 300);

 

Tiesības pretendēt uz ārpuskonkursa reģistrāciju: 2018./2019. akadēmiskā gada LU bakalaura studiju programmas „Ģeogrāfija” absolventiem, kuriem vidējā svērtā atzīme bakalaura studijās nav zemāka par 7 un bakalaura darba vērtējums nav zemāks par 8 (ļoti labi);


Papildu nosacījums: dzīves gājuma apraksts (CV)

Iestājpārbaudījuma apraksts

Iestājpārbaudījumā tiek ņemts vērā:


1) iestājpārbaudījuma jautājumu vērtējums;

2) studiju izvēles motivācija, iecerētais pētījuma virziens;

3) darba pieredze pētniecībā, uzstāšanās ar referātu zinātniskajās konferencēs;

4) stažēšanās ārzemju augstskolās un pētniecības institūcijās;

5) paredzamās maģistra darba tēmas aktualitāte un atbilstība aktuāliem ģeogrāfijas pētījumu virzieniem;

6) maģistra darba iestrāde.

Kontaktinformācija

Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Rīgā, Jelgavas ielā 1.

Tālr.: Studentu informācijas centrs: 67033910, 29104605

Programmas direktore prof. Agrita Briede, e-pasts: Agrita.Briede@lu.lv 

Programmas studiju metodiķe Olga Ritenberga, e-pasts geografija@lu.lv; Olga.Ritenberga@lu.lv 

Programmas lietvede Gunta Vigule, e-pasts: Gunta.Vigule@lu.lv 

Ģeogrāfija   80
Obligātie kursi   44
Obligātā daļa   24
Ģeog5087 Ainavu ekoloģija: teorija un prakse Eksāmens 4
Ģeog5012 Globalizācija un attīstība Eksāmens 3
Ģeog5088 Ievads ģeogrāfijas maģistratūras studijās Eksāmens 2
Ģeog5082 Lauka kurss reģionālajā ģeogrāfijā Eksāmens 3
Ģeog5086 Maģistra darba projekts Eksāmens 4
Ģeog5091 Pētnieciskās metodes mūsdienu ģeogrāfijā I daļa Eksāmens 3
Ģeog5092 Pētnieciskās metodes mūsdienu ģeogrāfijā II daļa Eksāmens 3
Ģeog5076 Ģeogrāfiskās domas attīstība un teorijas Eksāmens 2
Gala pārbaudījums   20
Ģeog6002 Maģistra darbs Maģistra darbs 20
Ierobežotās izvēles kursi   36
SDSK5136 Cilvēka un vides mijattiecības teorijā un praksē Eksāmens 4
VidZ5039 Dabas un vides procesu modelēšana Eksāmens 4
Ģeog5077 Globālās pārmaiņas un adaptācija: hidroklimatoloģiskie un bioģeogrāfiskie procesi Eksāmens 6
Ģeog5073 Ievads ģeogrāfiskajās informācijas tehnoloģijās Eksāmens 4
Ģeog5047 Kvartāra paleoģeogrāfija un paleoekoloģija Eksāmens 4
Ģeog5089 Lietišķais pētījuma projekts ģeogrāfijā Eksāmens 4
Ģeog5053 Lietišķās studijas ģeogrāfijā Eksāmens 4
Ģeog5041 Loģistika un transporta ģeogrāfija Eksāmens 4
Ģeog5090 Meža ainavas un pārvaldība Eksāmens 4
Ģeol5021 Mūsdienu ģeoloģiskie procesi Eksāmens 4
Ģeog5029 Pilsētu ģeogrāfija un attīstība Eksāmens 4
VadZ5151 Stratēģiskā vadīšana un projekti Eksāmens 4
Ģeog5085 Telpa sociālās teorijās un praksēs Eksāmens 4
Ģeog5081 Teritoriālās sistēmas un reģioni Eksāmens 6
VidZ6038 Vides plānošana Eksāmens 4
Ģeog5105 Vides ģeomorfoloģija Eksāmens 4
Ģeog5084 Zemes virsas sistēmas Eksāmens 6
Ģeog5080 Ģeogrāfiskā mobilitāte Eksāmens 6
Papildus kursi civilajā un vides aizsardzībā   2
Ķīmi1059 Civilā aizsardzība Ieskaite 1
VidZ1032 Vides aizsardzība Eksāmens 1
Zinātnes nozare Ģeogrāfija
EKI līmenis 7
Programmas praktiskā īstenošana

Ģeogrāfijas maģistra studiju programma pamatā tiek īstenota valsts valodā.Tai pat laikā kopš 2012./2013. akad. gada tiek piedāvāts studiju kurss, kurā studiju valoda ir angļu valoda, un kuru docē viesprofesors E.V. Bunkše: „Arts and humanities cultural geography”. Bez tam svešvalodas, īpaši angļu valodas, lietojumu nosaka zinātnisko rakstu izmantošana studiju kursu apguvē. 

      2013./2014.akad.g., lai nodrošinātu iespējas studentiem iepazīties ar darba tirgus prasībām un paaugstinātu studentu prasmes un iemaņas ar ģeogrāfijas nozarē saistītu darbu izpildi, ģeogrāfijas maģistra studiju programmās B daļā ir iekļauts jauns studiju kurss „Lietišķās studijas ģeogrāfijā” (4kr.p.), kas tiek realizēts sadarbībā ar potenciālajiem darba devējiem un ĢZZF sadarbības partneriem.

      Kvalitatīvu zināšanu ieguvei tiek izmantotas dažādas studiju formas un metodes. Studijas balstītas uz interaktīvām lekcijām, tiek izmantotas tādas lekciju formas kā ievadlekcijas, kopsavilkuma lekcijas, problēmorientētas lekcijas un vizuālas lekcijas. Praktiski uzdevumi, semināri, individuālais, pāru un grupu darbs, diskusijas un projektu izstrāde tiek plaši izmantotas, kas atbilst pieaugušo izglītības didaktiskajiem aspektiem un veicina kritisko domāšanu. Atsevišķu lekciju nolasīšanai tiek pieaicināti praktiķi, profesionāļi no dažādām institūcijām, lai veicinātu teorijas un prakses vienotību.

     Studiju metodes ietver arī praktiskos un laboratorijas darbus, informācijas vākšanu, datu statistisko apstrādi, rezultātu prezentāciju, zinātnisko rakstību u.c., vērstu uz mūsdienīgu akadēmisku un profesionālu izglītību, balstītu uz teorētiskām un metodoloģiskām zināšanām un praktiskām iemaņām ģeogrāfijas jomā.

      Programmas ietvaros ir attīstīta interaktīva e-studiju vide, e-kursi Moodle vidē veido 30% no visiem studiju kursiem, un šo kursu turpmāka izstrāde tiek atzīta par nozīmīgu kursu attīstības virzienu, kas ļauj izmantot tālmācības metodes. Līdztekus tam tiek izmantots e-pasts (katram kursam ir kopīga e-pasta adrese), uz kuru tiek nosūtīti studiju materiāli pdf formā. E-pasta izmantošana ļauj ātri komunicēt, risinot aktuālus jautājumus gan studentiem savstarpēji, gan studentu un pasniedzēju starpā.

      Kursu noslēgumā mācību spēki kopā ar studentiem novērtē sasniegtos rezultātus, tiek veiktas kursu vērtējumu aptaujas, kuru atziņas tiek izmantotas turpmākajā kursu attīstībā. Vērā tiek ņemti arī darba devēju ieteikumi.

Vērtēšanas sistēma

Sagaidāmie rezultāti, vērtēšana kritēriji un metodes ir skaidri definēti visos kursu aprakstos, kas pieejami LUIS. Vērtējumam jāietver studentu zināšanu, prasmju un kompetences novērtējumu.

      Studiju kursu pārbaudījumu notiek atbilstoši LU kārībai. Kā starppārbaudījuma veidi tiek izmantoti kontroldarbi, patstāvīgie darbi, praktiskie un laboratorijas darbi, ziņojumi un referāti. Studiju kursa noslēguma pārbaudījumi ir eksāmeni, noslēguma darba projekti, lauka kursam, praksei – aizstāvēšana, atbilstoši aizstāvēšanas un vērtēšanas kārtībai, kas noteikta LU normatīvajos aktos.

      Studiju kursa apguvi vērtē ar atzīmi 10 ballu sistēmā, kursu uzskata par sekmīgi apgūtu, ja vērtējums 10 ballu skalā nav zemāks par „4”. Starppārbaudījumu kopējais vērtējums dod ne mazāk kā 50% no kopējā vērtējuma, eksāmenā iegūtais vērtējums – ne mazāk kā 10% no kopējā vērtējuma. Eksāmena kārtošana ir obligāta prasība, lai iegūtu kredītpunktus par studiju kursa apguvi. Atkārtota studiju pārbaudījumu kārtošana, studējošā un mācībspēku pienākumi un tiesības reglamentētas  atbilstoši LU kārībai.

Programmas izmaksas

Studiju izmaksas vienam studentam (gadā) atbilst norādītajai studiju maksai.