Saskaņā ar Augstskolu likuma grozījumiem, kas stājas spēkā ar 01.01.2019., studiju programmu akreditācijas termiņš ir pagarināts. Jaunos akreditācijas termiņus var redzēt šeit.

Programmas kods 47722
Studiju virziens Veselības aprūpe
Fakultāte Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte
Iegūstamais grāds Profesionālā maģistra grāds klīniskajā optometrijā
Tiesības uz tālākām studijām Tiesības studēt doktorantūrā
Programmas direktors Aiga Švede
Programmas apjoms 80 KP vai 120 ECTS
Programmas īstenošanas forma, ilgums pilna laika: klātiene
4 semestri
Studiju maksa uzsākot studijas 2019. gada rudens semestrī Studiju maksa gadā - 4000 EUR
Studiju vietu skaits uzņemšanai 2019. rudens semestrī
Budžeta vietas- 0
2019. rudens semestrī
Maksas vietas - 24
Minimālais studējošo skaits - 5
Studiju uzsākšana 2019. rudens semestrī
Programmas īstenošanas forma, ilgums nepilns laiks: neklātiene
5 semestri
Studiju maksa uzsākot studijas 2019. gada rudens semestrī Studiju maksa gadā - 4000 EUR
Studiju vietu skaits uzņemšanai 2019. rudens semestrī
Budžeta vietas- 0
2019. rudens semestrī
Maksas vietas - 24
Minimālais studējošo skaits - 5
Studiju uzsākšana 2019. rudens semestrī
Studiju valoda Angļu
Programmas anotācija

 Optometrijas profesionālās augstākās izglītības maģistra studijas ir plaša profila, redzes zinātnē un primārās redzes aprūpes mūsdienu problemātikā balstītas, studijas. programmā iegūstamā profesionālā kvalifikācija atbilst profesijas standarta „Optometrists” prasībām.

 

Izpildot programmas prasības, students iegūst gan profesionālās prasmes un iemaņas primārās redzes aprūpes jomā – optometrijā, gan arī akadēmiskās zināšanas redzes zinātnē, lai varētu studēt tālāk doktorantūras programmā.

 

Studiju programmas saturs pamatā veidojas no profesionālajiem (klīniskajiem) un dabaszinātņu (eksperimentālajiem) priekšmetiem, kuri attiecas uz cilvēka redzes sistēmas izvērtēšanu, izpēti un izpratni. Programmas darba apjoma procentuālo sadalījumu veido: prakses – 33%, medicīna un redzes fizioloģija – 35%, bet pārējo – dabas zinātņu un psiholoģijas nozares priekšmeti. Studiju programma (80 kredītpunktu apjomā) satur lekciju kursus un prakses, kuru sastāvā ir gan obligātā, gan arī ierobežotās izvēles daļas. Prakses ir 26 kredītpunktu apjomā. Studiju programmas obligātā A daļa (66 kredītpunkti) satur specializācijas kursus – vispārējā medicīna optometrijā, acu slimības un farmakoterapija, kontaktkorekcija, redzes uztveres modeļi, kā arī valsts pārbaudījumu un maģistra darbu, bet ierobežotās izvēles B daļa (14 kredītpunkti) satur klīniskās un eksperimentālās optometrijas kursus. Valsts pārbaudījums sastāv no teorētiskā eksāmena optometrijā (tests), praktiskā eksāmena pacienta redzes funkciju izvērtēšanā un redzes korekcijas noteikšanā un ir paredzēts 2 kredītpunktu apjomā. Maģistra darba izstrāde un aizstāvēšana ir 20 kredītpunktu apjomā.

 

Programmas mērķis un uzdevumi

Optometrijas profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas vispārējais mērķis ir nodrošināt valsts ekonomiskai attīstībai un sociālām vajadzībām atbilstošas profesionālās maģistra studijas optometrijā, sekmējot augstas kvalifikācijas optometristu konkurētspēju mainīgos sociālekonomiskos gan Latvijas, gan Eiropas apstākļos, kā arī dot padziļinātas teorētiskas zināšanas, attīstīt pētniecības iemaņas un prasmes studenta izvēlētajā medicīniskās fizikas apakšnozarē. Profesionālā augstākās izglītības maģistra programma pieprasa veidot mērķim atbilstošu gan profesionālo, gan akadēmisko vidi. No šādas komplicētas vides veidošanas izriet studiju programmas uzdevumi:

  • nodrošināt iespēju, apgūstot optometrijas profesionālo augstākās izglītības maģistra studiju programmu un sekmīgi nokārtojot valsts pārbaudījumus, iegūt optometrista piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju;
  • nodrošināt zināšanas un prasmes atbilstoši optometrista profesijas standarta prasībām;
  • nodrošināt iespēju aktīvi piedalīties klīniskajās praksēs;
  • dot iespēju programmā studējošiem radoši pielietot jaunākās zinātniskās atziņas optometrijā;
  • attīstīt studentu prasmes moderno optometrijas instrumentu lietošanā;
  • attīstīt studentos augstu profesionālo ētiku un piedāvāt sociālās pamata prasmes komunikācijā, patstāvīgajā un komandas darbā;
  • attīstīt studentos prasmes, izmantot teorētiskās zināšanas un iemaņas darbā ar zinātnisko periodiku, lai veidotu izpratni par konkrētas redzes zinātnes problēmas pētīšanas iespējām jaunā vidē un multi-disciplinārā kontekstā;
  • iemācīt studentus gan speciālistu, gan nespeciālistu auditorijās skaidri un viennozīmīgi izklāstīt savu klīnisko vai zinātnisko pētījumu secinājumus, dodot tiem loģisku eksperimentos vai modelēšanā balstītu pamatojumu;
  • attīstīt studentos iemaņas patstāvīgu zinātnisko pētījumu veikšanai un publikāciju sagatavošanai, kā arī radīt viņos interesi par doktorantūru;
  • dot absolventiem motivāciju tālākizglītībai un sistemātiskai profesionālās kvalifikācijas pilnveidei.
Programmas studiju rezultāti

Pēc sekmīgi izpildītas optometrijas profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas studentam ir jādemonstrē:

  • zināšanas un prasmes par redzes fizioloģiju, acu slimībām, redzes uztveres modeļiem, redzes izvērtēšanas iespējām, izmantojot arī jaunākās tehnoloģiskās izstrādnes;
  • zināšanas par optometrijas un redzes zinātnes pamatatziņām redzes refraktīvo defektu korekcijā;
  • pārliecinošas spējas pielietot praksē redzes refraktīvo defektu korekcijas iemaņas;
  • zināšanas par pasaules vadošajiem akadēmiskajiem centriem redzes zinātnē un spējas veidot nepieciešamos akadēmiskos kontaktus;
  • pārliecinošas spējas pielietot praksē svešvalodas, komunikatīvās un organizatoriskās iemaņas kolektīvu projektu veidošanai un to vadīšanai;
  • spējas interpretēt eksperimentālos un teorētiskos rakstus par klīnisko optometriju un redzes zinātni;
  • spējas patstāvīgi plānot un veikt eksperimentāla rakstura pētījumus ar pacientiem par optometrijas un redzes zinātnes problēmām;
  • stabila interese par karjeras turpināšanu optometrijā un/vai redzes zinātnē;
  • gatavību profesionālajai pilnveidei un patstāvīgai tālākizglītībai.
Uzņemšanas nosacījumi

1) dabaszinātņu bakalaura grāds optometrijā; 2) bakalaura grāds vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība (vai tai pielīdzināma augstākā izglītība), kurā ir ietverta optometrijas bakalaura studiju programmas obligātā A daļa; 3) bakalaura grāds vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība (vai tai pielīdzināma augstākā izglītība) citās radnieciskās zinātņu nozarēs


Vispārīgie nosacījumi (skatīt šeit)


Bez iestājpārbaudījuma;


Papildu nosacījumi: 1) personām, kurām iepriekšējā izglītība nav bakalaura grāds optometrijā, pirms studiju sākšanas jāapgūst optometrijas tālākizgītības kurss “Optometry basic” angļu valodā 20 KP apjomā;

 

2) angļu valodas prasme, kuru apliecina starptautisko angļu valodas testu rezultāti - TOEFL (Test of English as a Foreign Language) Internet-based vismaz 72 punkti vai IELTS (International English Language Testing System) vismaz 5,5 punkti, vai CPE (Cambridge Certificate of Proficiency in English) jebkurš līmenis, vai CAE (Cambridge Certificate in Advanced English) jebkurš līmenis, vai FCE (First Certificate in English) – B, vai PTE (Pearson Test of English) General – vismaz B2, vai apliecinājums par angļu valodas prasmi vismaz B2 līmenī saskaņā ar Eiropas kopīgajām valodu pamatnostādnēm, vai vērtējums angļu valodā iepriekšējās izglītības dokumentā (atzīmei jābūt ne zemākai kā 6 (10 ballu skalā) jeb „gandrīz labi”), izņemot gadījumus, kad iepriekšējā izglītība iegūta angļu valodā.

Konkursa aprēķina formulas

Personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību sākot no 2004. gada: CE latviešu valodā (daļu vidējais vērtējums procentos (1 x 100 = 100)) + CE angļu valodā (daļu vidējais vērtējums procentos (1,5 x 100 = 150)) + CE matemātikā (daļu vidējais vērtējums procentos (7,5 x 100 = 750))

 

Personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004. gadam (neieskaitot), kā arī personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs vai personām ar īpašām vajadzībām: vidējās izglītības dokumenta gada atzīme angļu valodā (20 x 10 = 200) + vidējās izglītības dokumenta gada atzīme matemātikā (vai vidējā atzīme algebrā un ģeometrijā) (60 x 10 = 600) + vidējās izglītības dokumenta gada vidējā atzīme noteiktos mācību priekšmetos (20 x 10 = 200)

Kontaktinformācija

Studiju programmas koordinatore: Aija Tolstoja, e-pasts: aija.tolstoja@lu.lv, telefona nr. 67033940

Optometrija   80
Obligātā daļa   66
Obligātā daļa   18
Medi5058 Acu slimības un farmakoterapija Eksāmens 4
RedZ5008 Binokulārās redzes traucējumi Eksāmens 2
RedZ5013 Kontaktkorekcija Eksāmens 4
Valo5315 Latviešu valodas pamatkurss Eksāmens 2
RedZ5006 Redzes uztvere Eksāmens 2
RedZ5016 Redzes zinātnes aktuālās problēmas Eksāmens 2
RedZ5004 Vājredzība Eksāmens 2
Prakse   26
RedZR009 Klīniskā prakse optometrijā I Prakse 8
RedZR003 Klīniskā prakse optometrijā II Prakse 8
RedZR004 Klīniskā prakse optometrijā III Prakse 6
RedZR005 Klīniskā prakse optometrijā IV Prakse 4
Valsts pārbaudījums   22
Fizi6019 Maģistra darbs Sad.kurss (maģistra darbs/DP) 20
RedZE000 Valsts pārbaudījums - eksāmens optometrijā Nobeiguma eksāmens 2
Fizi5076 Valsts pārbaudījums – Eksāmens optometrijā Nobeiguma eksāmens 2
Ierobežotās izvēles kursi   14
RedZ5002 Acu kustības Eksāmens 2
Fizi5055 Fizioloģiskā optika Eksāmens 2
RedZ5014 Klīniskā ētika optometristiem Eksāmens 2
RedZ5021 Klīniskās diagnostikas metodes optometrijā Eksāmens 2
Fizi5064 Modelēšana redzes zinātnē Eksāmens 2
Medi5060 Neatliekamā medicīniskā palīdzība Eksāmens 2
RedZ5015 Pediatrijas optometrija Eksāmens 2
RedZ5000 Psihofizika Eksāmens 2
RedZ5019 Redzes neirozinātne Eksāmens 2
RedZ5005 Redzes optika Eksāmens 2
RedZ5001 Redzes treniņi Eksāmens 2
RedZ5003 Stereoredze Eksāmens 2
Medi5656 Uzvedības optometrija Eksāmens 2
VadZ5110 Uzņēmējdarbības pamati optometrijā Eksāmens 2
Fizi5073 Vides optometrija Eksāmens 2
Papildus kursi civilajā un vides aizsardzībā   2
Ķīmi1059 Civilā aizsardzība Ieskaite 1
VidZ1032 Vides aizsardzība Eksāmens 1
Zinātnes nozare Fizika
EKI līmenis 7
Programmas praktiskā īstenošana

Optometrijas profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas praktiskajā realizācijā visos moduļos (vispārīgā optometrija, klīniskā optometrija un eksperimentālā optometrija) dominējoši tiek saglabāta tradicionālā apmācības metode – lekcijas, semināri, laboratorijas darbi un praktiskās nodarbības.

Lekcijas ir pasniegšanas pamatmetode visos kursos ārpus prakses. Lekcijās tiek piedāvāts studiju kursu pamatproblēmu (koncepcijas, teorijas, klasifikācijas) apskats. Dažādu studiju kursu apguvē tiek izmantotas gan tradicionālās lekcijas (ievadlekcijas, pārskata lekcijas, problēmlekcijas, vizuālās lekcijas), gan interaktīvās nodarbības (pāru un grupu darbs, projektu veidošana, diskusijas, lomu spēles), gan arī laboratorijas un praktiskie darbi. Šīs metodes atbilst mācīšanās didaktikai un attīsta kritiski analītisko domāšanu. Lekcijās plaši tiek izmantotas datorprezentācijas un interneta resursi. Turpinās vairāku kursu lekciju materiāla izstrāde elektroniskā veidā. Prezentācijas studentiem ir brīvi pieejamas e-studiju vidē.

Kursos tiek iekļauts studentu patstāvīgais darbs, kura rezultāti tiek prezentēti semināros ar sekojošu diskusiju un publisku diferencētu vērtējumu. Semināros studenti iegūst pieredzi dalīties ar citiem savās zināšanās un piedalīties akadēmiskās diskusijās.

Programmā tiek būtiski palielināts nepārtrauktas studentu zināšanu un apgūto iemaņu novērtēšanas īpatsvars (regulāri kontroldarbi, testi, referāti un esejas, izdales materiālu atreferējums, pacientu izmeklēšanas kartes individuālā darba novērtēšanai Studentu ambulancē).

Vienā no studentu savstarpējās līdzestības darba formām – iknedēļas semināros, kas tiek realizēti studiju kursā „Redzes zinātnes aktuālās problēmas” – līdztekus profesionālās maģistra programmu studentiem, tiek iesaistīti arī doktoranti. No doktorantu referātiem par sava zinātniskā darba rezultātiem studiju programmas studenti nepastarpināti iegūst informāciju par optometrijas un redzes zinātnes nodaļas zinātniskā darba jaunajiem virzieniem un darba metodēm. Regulāri semināros, līdztekus studentiem un doktorantiem, tiek pieaicināti atbilstošās nozares speciālisti, gan Latvijas, gan ārzemju vieslektori. Referātu formā tiek arī izskatītas atskaites par pasniedzēju, studentu un doktorantu līdzdalības rezultātiem starptautiskajās konferencēs.

Maģistra darbs ir noslēdzošais studiju posms un tā mērķis ir apliecināt studenta gatavību profesionāli veikt pētījumu klīniskās vai eksperimentālās optometrijas jomā. Students patstāvīgi izstrādā, noformē un aizstāv maģistra darbu. Darba gaitā students sistematizē un paplašina teorētiskās zināšanas, veic optometrisku problēmu praktisku izpēti, rezultātu apkopošanu un analīzi, kā arī noformē maģistra darbu atbilstoši vienotajiem LU izstrādātajiem un apstiprinātajiem noteikumiem. 

Vērtēšanas sistēma

Sasniegto rezultātu vērtēšanā atsevišķi jāizdala četras vērtējumu sadaļas: studiju kursi; prakšu rezultāti; valsts pārbaudījumu rezultāti un Maģistra darbi.

 

Studiju kursi

Iegūto zināšanu novērtēšanas formas katrā konkrētā studiju priekšmetā izvēlas pasniedzējs, tās ir noteiktas kursa aprakstos un pirmajā nodarbībā studenti tiek iepazīstināti gan ar studiju kursa programmu, gan ar studenta darba rezultātu novērtēšanas formām. Vairumā programmas studiju kursu studentu gala atzīme veidojas no visa semestra laikā akumulētiem studiju darba rezultātiem. Starp šādām studiju kursa sastāvdaļām apgūtā darba apjoma vērtējumā var minēt kontroldarbus (uzdevumu risināšanu, testus), laboratorijas darbus, kas noslēdzas ar individuālu iegūto rezultātu apspriešanu un darbā apgūto koncepciju “aizstāvēšanu”. Studiju priekšmeti visos gadījumos noslēdzas ar rakstisku vai mutisku kursa eksāmenu. Eksāmeni, kontroldarbi un pārbaudījumi tiek kārtoti individuāli. Studiju sasniegumi tiek vērtēti vispārpieņemtajā 10 baļļu sistēmā.

Laboratorijas un praktiskajos darbos studenti strādā 2-4 dalībnieku grupās, kurās sagatavo un aizstāv ziņojumus un protokolus kolektīvi vai individuāli.

Tests (kontroldarbs) tiek izmantots, lai novērtētu teorētiskās zināšanas. Testi parasti veidoti tā lai pārbaudītu faktu zināšanas (alternatīvie un izvēles jautājumi) un spēju loģiski sasaistīt dažādas lietas (procesu analīze, labi zināmo faktu loģiskas kombinācijas).

 

Prakse     

Lai pabeigtu studijas, studentam praksēs jāsavāc 26 kredītpunkti. Katrai prakses tēmai ir izvirzīti savi īstenošanas nosacījumi un kredītpunktu iegūšanas algoritms. Lielākai daļai tēmu tiek pieprasīts iesniegt un ieskaitīt visu laboratorijas darbu protokolus, pacientu ziņojumus, prakšu atskaites vai semināra ziņojumus. Ziņojumos minētajām personām jābūt studenta patstāvīgi izmeklētām. Par attiecīgo prakses tēmu vērtējumu ir atbildīgi nozīmētie prakšu vadītāji.

 

Valsts pārbaudījumi

Lai pabeigtu optometrijas profesionālās augstākās izglītības maģistra studijas un iegūtu kvalifikāciju „optometrists” ir jānokārto valsts pārbaudījums, kas sastāv no divām daļām:

1) teorētiskā (tests optometrijā) eksāmena;

2) praktiskā (pacienta redzes funkciju novērtēšana un redzes korekcijas noteikšana) eksāmena.

Valsts pārbaudījumā ir jābūt sekmīgi nokārtotām abām pārbaudījumu daļām ar atzīmi ne zemāku par 4 ballēm (gandrīz viduvēji).

 

Maģistra darbs

Ļoti liela uzmanība no nodaļas pasniedzēju puses tiek veltīta studenta maģistra darbu izstrādei, noformēšanai un iegūto rezultātu publiskai aizstāvēšanai. Ikviena maģistra darba izvērtēšanai komisijā parasti tiek atvēlēta vismaz viena stunda laika. Studenti savlaicīgi tiek informēti par maģistra darbu novērtēšanas algoritmu un kritērijiem. Studiju darba novērtēšanā arvien lielāka nozīme tiek piešķirta elektroniskajiem saziņas līdzekļiem. Maģistra darbs tiek vērtēts tradicionāli, kā patstāvīgs zinātniskais darbs. Maģistra darba vērtējumā tiek izmantota arī informācija par darba daļu publikācijām, vai autora piedalīšanos zinātniskajās konferencēs ar referātiem. Svarīgi atzīmēt, ka valsts pārbaudījumu komisijā bez Optometrijas un redzes zinātnes nodaļas pasniedzējiem piedalās arī primārās redzes aprūpes nozares speciālisti un darba devēju pārstāvji. Maģistra darba atzīme veidojas no darba vadītāja vērtējuma, recenzenta atzīmes un pārbaudījumu komisijas atzīmes par darba aizstāvēšanu.