Saskaņā ar Augstskolu likuma grozījumiem, kas stājas spēkā ar 01.01.2019., studiju programmu akreditācijas termiņš ir pagarināts. Jaunos akreditācijas termiņus var redzēt šeit.

Programmas kods 43440
Studiju virziens Fizika, materiālzinātne, matemātika un statistika
Fakultāte Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte
Iegūstamais grāds Dabaszinātņu bakalaura grāds fizikā
Tiesības uz tālākām studijām Tiesības studēt maģistrantūrā vai otrā līmeņa profesionālajās augstākās izglītības studiju programmās, kuras paredzētas studijām pēc bakalaura grāda ieguves
Programmas direktors Ģirts Barinovs
Programmas apjoms 120 KP vai 180 ECTS
Programmas īstenošanas forma, ilgums pilna laika: klātiene
6 semestri
Studiju maksa uzsākot studijas 2019. gada rudens semestrī Studiju maksa gadā - 2000 EUR ES/EEZ/ Šveices Konfederācijas pilsoņiem, pastāvīgajiem iedzīvotājiem un viņu ģimenes locekļiem
Studiju maksa gadā - 2000 EUR citu valstu pilsoņiem
Studiju vietu skaits uzņemšanai 2019. rudens semestrī
Budžeta vietas- 60
2019. rudens semestrī
Maksas vietas - 20
Minimālais studējošo skaits - 25
Studiju uzsākšana 2020. rudens semestrī
Studiju organizācija

Darba dienās, galvenokārt no 8:30 - 18:00 atkarībā no konkrētās dienas nodarbību plānojuma

Studiju valoda Latviešu
Programmas anotācija

Fizikas bakalaura programma nodrošina fizikas nozarei nepieciešamās prasmes atbilstoši Eiropas fizikas biedrības (European Physical Society) specifikācijai. Iegūtās prasmes un fizikas izpratnes līmenis ļauj turpināt studijas Fizikas maģistra un citās radniecīgās maģistra programmās, tai skaitā pasaules labākajās (top 100) augstskolās. Studiju process ir studentcentrēts un izmanto modernās mācību metodes. Pasniedzēji ir starptautiski aktīvi zinātnieki, kas doktora grādus un darba pieredzi ieguvuši labās augstskolās visā pasaulē.

Programmas ietvaros tiek apgūti tādi priekšmeti, kā fizika, modernā fizika, astronomija, nanozinātne, prakse, programmēšanas pamati, datu apstrāde, matemātiskā analīze, analītiskā ģeometrija, lineārā algebra, diferenciālvienādojumi, elektronika, fizikālie mērījumi, eksperimentu vadība, matemātiskās modelēšanās metodes fizikā un inženierijā, ķīmija, bioloģija, un fizikas apakšnozaru izvēles kursu piedāvājums.

Lai iegūtu starptautisku pieredzi, daļu no kursiem ir iespējams apgūt ERASMUS+ programmas ietvaros kādā no 14 Eiropas valstu 30 augstskolām. ERASMUS sadarbības partneraugstskolu saraksts šeit . Īsāku starptautisko pieredzi studējoši var iegūt Merseburgas augstskolā Vācijā “Lāzertehnikas un ultraskaņa” vasaras kursā studentu apmaiņas programmas ietvaros, skatīt šeit .

 

Programmas mērķis un uzdevumi

Fizikas bakalaura programmas mērķis ir izveidot studentos mūsdienīgu izpratni par fizikālām likumsakarībām apkārtējā pasaulē un tehnoloģijās, attīstīt radošumu, kritisko domāšanu, eksperimentālās prasmes, fizikālas un matemātiskas modelēšanas spējas, gatavot studentus darbam pētniecībā, industrijā, izglītības un citās jomās.

 

Fizikas bakalaura programmas uzdevumi:

  • apgūt vispārīgo un moderno fiziku prasmīgu pasniedzēju vadībā, kā arī specializēties kādā no fizikas apakšnozarēm pieredzējušu zinātnieku vadībā,
  • attīstīt matemātikas zināšanas un IT prasmes,
  • izstrādāt laboratorijas darbus mūsdienīgās mācību un zinātniskās laboratorijās, apmācīt studentus plānot un veikt eksperimentus, veikt eksperimentālo datu apstrādi, analizēt un prezentēt iegūtos rezultātus,
  • bakalaura darba ietvaros veikt zinātniskos pētījumus mūsdienu fizikai aktuālā tematikā.
     
Programmas studiju rezultāti

Fizikas bakalaura studiju rezultātā iegūtās iemaņas atbilstoši Eiropas fizikas bakalaura specifikācijai fizikas nozarē ir:

  • Fizikas pamatsadaļu pārzināšana.
  • Mūsdienu fizikas attīstības kvalitatīva izpratne.
  • Matemātikas izmantošana fizikālo modeļu aprakstam un problēmu risināšanā. Matemātiskā kompetence.
  • Eksperimentālās iemaņas. Eksperimentālo datu iegūšana un apstrāde. Pieredze eksperimenta veikšanā. Eksperimentālo rezultātu prezentācija.
  • Fizikas bakalauri spēj:

            o    Formulēt fizikālas problēmas un tās atrisināt.

            o    Plānot un veikt eksperimentu, analizēt iegūtos datus, novērtēt mērījumu kļūdas.

            o    Izmantot matemātisko aprakstu fizikālo procesu analīzei.

 

Savukārt fizikas bakalaura programmā attīstītās vispārīgās iemaņas ir

  • Pētnieciskās un problēmu risināšanas iemaņas.
  • Analītiskās un IT iemaņas.
  • Komunikācijas un valodu prasmes.
  • Ētiska rīcība.


Detalizētākus programmas rezultātus skatīt šeit.

 

Darba iespējas

Fizikas bakalauriem nav problēmu atrast darbu. Absolventi strādā vietējos vai ārvalstu uzņēmumos, institūtos, valsts pārvaldē, skolās  Latvijas un ārvalstu augstskolās, un veido savus jaunuzņēmumus, skatīt šeit . Tā ir interesanta un dinamiska darba vide, kas nodrošina tālākas attīstības iespējas.

Studējošie uzsāk strādāt specialitātē jau no pirmā kursa un, pabeidzot studijas, lielākai daļai studentu ir darba pieredze fizikas nozarē. Daļa absolventu turpina studijas maģistrantūrā gan fizikas, gan citās nozarēs, studijas savienojot ar darbu specialitātē. 

 

Uzņemšanas nosacījumi

Vidējā izglītība


Vispārīgie nosacījumi (skatīt šeit)


Konkursa kritēriji personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību sākot no 2004. gada:


1. Variants - CE latviešu valodā, CE angļu valodā vai CE franču valodā, vai CE vācu valodā, CE matemātikā, CE fizikā tiek ņemts vērā tikai gadījumos, ja tāds ir kārtots.

2. Variants - CE latviešu valodā, CE angļu valodā vai CE franču valodā, vai CE vācu valodā, CE matemātikā, CE fizikā

 

CE angļu, franču vai vācu valodā aizstāšana ar starptautiska valodas testa rezultātu


Konkursa kritēriji personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004. gadam (neieskaitot), kā arī personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs vai personām ar īpašām vajadzībām:


gada vidējā atzīme latviešu valodā un literatūrā

gada atzīme matemātikā (vai vidējā atzīme algebrā un ģeometrijā) vai fizikā

gada vidējā atzīme noteiktos mācību priekšmetos


Īpaši nosacījumi: vidējās izglītības dokumentā jābūt sekmīgam (ne zemākam par 4) vērtējumam fizikā;

 

Priekšrocības: Latvijas valsts, Eiropas vai starptautiskās fizikas vai matemātikas olimpiādes 1. – 3. pakāpes un atzinības rakstu ieguvējiem 2019. un 2020. gadā vai Latvijas valsts skolēnu ZPD konferences fizikas un astronomijas zinātņu nozares 1. – 3. pakāpes ieguvējiem 2019. un 2020. gadā; atklātās fizikas, matemātikas vai astronomijas olimpiādes 1. – 3. vietas un atzinības rakstu ieguvējiem 2019. un 2020. gadā.

 

Papildus punkti: LU Jauno fiziķu skolas dalībnieki 2020. gadā, kuri saņēmuši sertifikātu, papildus iegūst 100 punktus.

Konkursa aprēķina formulas

Personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību sākot no 2004. gada:

1. variants: CE latviešu valodā (daļu vidējais vērtējums procentos (1,5 x 100 = 150)) + CE angļu valodā vai CE franču valodā, vai CE vācu valodā (daļu vidējais vērtējums procentos (1 x 100 = 100)) + CE matemātikā (daļu vidējais vērtējums procentos (7,0 x 100 = 700)) + CE fizikā (daļu vidējais vērtējums procentos (0,5 x 100 = 50); ja nav CE fizikā, tad 0)

2. variants: CE latviešu valodā (daļu vidējais vērtējums procentos (1,5 x 100 = 150)) + CE angļu valodā vai CE franču valodā, vai CE vācu valodā (daļu vidējais vērtējums procentos (1 x 100 = 100)) + CE matemātikā (daļu vidējais vērtējums procentos (0,5 x 100 = 50)) + CE fizikā (daļu vidējais vērtējums procentos (7,0 x 100 = 700));


 

Personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004. gadam (neieskaitot), kā arī personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs vai personām ar īpašām vajadzībām: vidējās izglītības dokumenta gada vidējā atzīme latviešu valodā un literatūrā (20 x 10 = 200) + vidējās izglītības dokumenta gada atzīme fizikā vai matemātikā (vai vidējā atzīme algebrā un ģeometrijā) (60 x 10 = 600) + vidējās izglītības dokumenta gada vidējā atzīme noteiktos mācību priekšmetos (20 x 10 = 200).

Kontaktinformācija

Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte, LU Zinātņu māja, Jelgavas iela 3, Rīga LV-1004

Studiju programmas direktors doc. Ģirts Barinovs, e-pasts: girts.barinovs@lu.lv

Metodiķe Dārta Pētersone, 516.telpa, e-pasts darta.petersone@lu.lv

Informatīvais e-pasts fmf@lu.lv.

Fizika   120
Obligātā daļa   76
Obligātā daļa   66
FiziR000 Akadēmiskā prakse II Prakse 2
Fizi3112 Astronomija un astrofizika Eksāmens 4
Ķīmi1059 Civilā aizsardzība Ieskaite 1
Mate2013 Diferenciālvienādojumi Eksāmens 2
Fizi1075 Fizika I Eksāmens 6
Fizi1078 Fizika II Eksāmens 6
Fizi1079 Fizika III Eksāmens 6
Biol1058 Ievads molekulārajā un šūnas bioloģijā Eksāmens 5
Mate1135 Lineārā algebra un analītiskā ģeometrija I Eksāmens 2
Mate2015 Lineārā algebra un analītiskā ģeometrija II Eksāmens 2
Mate1050 Matemātiskā analīze I Eksāmens 4
Mate1051 Matemātiskā analīze II Eksāmens 4
Mate2024 Matemātiskā analīze III Eksāmens 2
Mate3012 Matemātiskās fizikas metodes I Eksāmens 2
Fizi2058 Modernā fizika I Eksāmens 6
Fizi3072 Modernā fizika II Eksāmens 6
VidZ1032 Vides aizsardzība Eksāmens 1
ĶīmiP031 Ķīmija Eksāmens 5
Gala pārbaudījums   10
Fizi4172 Bakalaura darbs Bakalaura darbs 10
Ierobežotās izvēles kursi   40
FiziR001 Akadēmiskā prakse Prakse 2
Fizi4012 Atomi ārējos laukos Eksāmens 2
Fizi4289 Atomu un molekulu spektroskopija Eksāmens 2
Fizi4010 Cietvielu fizikas pamati Eksāmens 2
Fizi2274 Cietvielu mehānikas pamati Eksāmens 2
DatZ1141 Datori un programmatūra II Eksāmens 4
Fizi2275 Datormodelēšanas pamati Eksāmens 2
Mate2081 Diferenciālvienādojumu risināšanas skaitliskās metodes Eksāmens 2
Fizi3055 Eksperimenta plānošana, veidošana un kontrole Eksāmens 2
Fizi3190 Eksperimentālo datu statistiskā apstrāde Eksāmens 2
Fizi2004 Elektromagnētisma pielietojumi Eksāmens 2
Fizi3014 Elektronika Eksāmens 2
Fizi3009 Elektronikas laboratorija Eksāmens 2
Fizi3005 Elementārdaļiņu standartmodelis Eksāmens 2
Fizi1186 Fizikas un inženierfizikas seminārs Eksāmens 2
Fizi3007 Fizikālo mērījumu metodes un tehnoloģijas Eksāmens 2
Fizi4072 Galīgo elementu un robeželementu metodes Eksāmens 2
Fizi1004 Hidrodinamikas pamati Eksāmens 3
Mate1123 Ievads matematikā fiziķiem Eksāmens 4
Fizi4011 Ievads nanozinātnē Eksāmens 2
Fizi5013 Ievads teorētiskajā fizikā Eksāmens 2
Fizi1006 Kosmiskās informācijas tehnoloģijas* Eksāmens 2
Fizi3034 Lāzeru fizika Eksāmens 2
Fizi1005 Materiāli dabā un tehnikā Eksāmens 3
Fizi1081 Mīkstās vides fizika Eksāmens 2
Fizi3191 Nekristālisko vielu fizika Eksāmens 2
Fizi2000 Plāno kārtiņu pagatavošanas un strukturēšanas metodes Eksāmens 2
Fizi4032 Signālu analīze Eksāmens 2
Fizi3032 Skaitļošanas fizika Eksāmens 2
Fizi2061 Spektrālie aparāti un mērijumi Eksāmens 4
Fizi2001 Tenzoru analīze Eksāmens 3
Brīvās izvēles kursi   4
SDSK3002 Fizikas un tehnikas vēsture Eksāmens 4
Zinātnes nozare Fizika
EKI līmenis 6
Programmas praktiskā īstenošana

Studiju programmā tiek izmantotas visas tradicionālās pasniegšanas metodes un pieejamie mācību līdzekļi. Uzsākot studiju kursu, students saņem izvērstu kursa programmu ar mācību literatūras sarakstu un norādēm patstāvīgajam darbam. Visos A kursu moduļos ir paredzēts individuālais darbs, kas galvenokārt izpaužas kā patstāvīgu uzdevumu risināšana, sekojot praktisko nodarbību piemēriem auditorijā. No kursam atvēlētā kredītpunktu apjoma vidēji 1/4 – 1/3 ir plānotās praktiskās nodarbības, pārējais – individuālais darbs. Īpaši jāuzsver, ka mācību darbs praktikumos un laboratorijās ir ļoti būtiska Fizikas bakalaura studiju programmas komponente un ka tai ir tradicionāli augsta līmeņa materiālais nodrošinājums. 

      Līdzās tradicionālajām mācību rezultātu kontroles formām pakāpeniski tiek ieviesta studentu darba e–kontrole, kas sevišķi nepieciešama pirmajiem bakalaura studiju gadiem. E–kontroles galvenā priekšrocība ir ātras frontālas pārbaudes iespējamība īpaši šim nolūkam paredzētā laikā datorklasēs ar ļoti operatīvi organizējamu atgriezenisko saiti pasniedzējs – students. Fizikas bakalaura programmas ietvaros visos vispārīgās fizikas moduļa kursos ir ieviesta e–kontroles un paškontroles forma. Otrs arī ar e–universitāti nozīmīgs realizēts pasākums ir Fizikas praktikuma darbu ciklu aprakstu un uzdevumu noformēšana digitālajā formātā. Šis gan cilvēkresursu, gan materiāla ziņā apjomīgais pasākums ir pabeigts (mehānika, elektromagnētisms, optika, kvantu fizika), un tā lietderība visu studiju profilu studentiem ir acīmredzama.

       Akadēmiskā personāla pētnieciskās darbības ietekme uz studiju procesu Fizikas nodaļā ir vērtējama, kā ļoti pozitīva. Daudzie pētnieciskie projekti nodaļā nodrošina mācību materiālu mūsdienīgumu, interesantas un aktuālas bakalauru, maģistru un doktoru darbu tēmas, kā arī studentu iesaisti algotā projektu darbā paralēli mācībām. Visi fizikas nodaļas akadēmiskās kopas locekļi piedalās tā vai cita profila zinātniskajos pētījumos un daudzi no viņiem ir valsts mēroga vai starptautisku pētniecisko projektu, vai to etapu vadītāji.

      Izņemot jaunāko kursu fizikas praktikumu, kuros laboratorijas darbi ir organizēti pa cikliem, atbilstoši teorētiskajai mācību vielai un kas ir tikai mācību praktikums, vecāko kursu mācību laboratorijas ir integrētas institūtu zinātniskajās laboratorijās. Tas arī nozīmē, ka viens no šo laboratoriju uzdevumiem ir sniegt studentiem iemaņas eksperimentālās fizikas pētnieciskajās metodēs. Visi bakalaura programmu studenti, kas aizstāv bakalaura darbus, darba izstrādes laikā veic zinātnisko pētījumu kopā ar darba vadītāju kādā no laboratoriju grupām.

Vērtēšanas sistēma

Novērtēšanas sistēmu nosaka LU reglamentējošie dokumenti. Nekādas īpašas papildus metodes programmās lietotas netiek. Fizikas bakalaura programmas A daļai atbilst 20 eksāmeni. Līdzās tam bakalaura programmas B daļa paredz atkarībā no izvēles 15 … 20 eksāmenu nokārtošanu. Starp vērtēšanas metodēm programmu A daļā dominē mutiskais eksāmens – pārruna par eksāmena biļetes jautājumiem. Eksāmena programma ir zināma, nepieciešamo nejaušības elementu saglabā biļetes. Tomēr eksāmena atzīmi nosaka ne tikai mutiskā atbilde, bet vēl citu parametru kopums, kas raksturo studenta darbu semestra laikā: uzdevumu risināšanas mājasdarbu un kontroldarbu atzīmes, laboratorijas darbu ieskaitīšanas sekmes, e-universitātes ietvaros datorizētā studentu testēšana. Šis parametru kopums un relatīvi nelielais programmu studentu skaits dod iespēju pietiekami argumentēti pamatot eksāmena atzīmi, pie kam studenti ar zināšanu vērtēšanas sistēmu attiecīgajā kursā tiek iepazīstināti semestra sākumā. Studiju programmu padome akreditācijas periodā iebildumus par izliktām atzīmēm nav saņēmusi. Atsevišķi kursi pēc pasniedzēju iniciatīvas tiek vērtēti ar testu rezultātiem, piemēram, Vispārīgās fizikas praktikuma laboratorijas darbi (protokoli) tiek ieskaitīti semestra gaitā pie pasniedzēja, un no to atzīmēm tiek izlikts semestra vērtējums.

     Fizikas bakalaura programmas A daļas moduļu visos kursos paredzēta regulāra patstāvīgo darbu izpildes kontrole semestra laikā. Taču šīs kontroles biežums un tās ietekme uz gala novērtējumu tradicionāli ir kursa docētāja ziņā. Taču pastāv pasniedzēja noteikts pielaides slieksnis kursa gala pārbaudījumam.

Programmas izmaksas

Studiju izmaksas vienam studentam (gadā) atbilst norādītajai studiju maksai.