Saskaņā ar Augstskolu likuma grozījumiem, kas stājas spēkā ar 01.01.2019., studiju programmu akreditācijas termiņš ir pagarināts. Jaunos akreditācijas termiņus var redzēt šeit.

Programmas kods 47344
Studiju virziens Ekonomika
Fakultāte Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte
Iegūstamais grāds Profesionālā maģistra grāds ekonomikā
Tiesības uz tālākām studijām Tiesības studēt doktorantūrā
Programmas direktors Inga Būmane
Programmas apjoms 40 KP vai 60 ECTS
Programmas īstenošanas forma, ilgums pilna laika: klātiene
2 semestri
Studiju maksa uzsākot studijas 2019. gada rudens semestrī Studiju maksa gadā - 2000 EUR
Studiju vietu skaits uzņemšanai 2019. rudens semestrī
Budžeta vietas- 0
2019. rudens semestrī
Maksas vietas - 40
Minimālais studējošo skaits - 10
Studiju uzsākšana 2019. rudens semestrī
Studiju organizācija

Darba dienās no plkst. 18.15 līdz 21.30, izvēles studiju kursi var notikt sestdienās no plkst. 8.30 līdz 20.05

vai

sestdienās no plkst. 8.30 līdz 20.05, izvēles studiju kursi var notikt piektdienās no plkst. 18.15. līdz 21.30

Studiju valoda Latviešu
Programmas anotācija

Studiju programma ir vienīgā akreditētā profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programma Latvijā, kas dod iespēju pamatstudijas absolvējušām personām apgūt padziļinātas akadēmiskās un augstākā līmeņa profesionālās zināšanas un prasmes grāmatvedībā un auditā.


Studiju programmas saturs aptver svarīgākās grāmatvedības un audita jomas, kuru apgūšana ir nepieciešama, lai sagatavotu darbam Latvijas un starptautiskajos uzņēmumos konkurētspējīgus speciālistus ar nepieciešamām akadēmiskām un augstākā līmeņa profesionālām kompetencēm grāmatvedībā un auditā. Nozīmīgu vietu studiju programmā ieņem mācību prakses (80 kredītpunktu studiju plānā tās aizņem  gandrīz 33% un 40 kredītpunktu studiju plānā – 15% no kopējā programmas apjoma), kas ir tieši saistītas un saturiski izriet no programmas nozares teorētiskajiem studiju kursiem. Prakses lakā studenti strādā nacionālajos un starptautiskajos uzņēmumos un organizācijās, kas bāzējās Latvijā. Prakses vietas studenti var brīvi izvēlēties vai arī, saskaņā ar noslēgto sadarbības līgumu starp Latvijas Universitāti un LR Grāmatvežu asociāciju, tās nodrošina minētā grāmatvežu profesionālā organizācija. 


Studenti var doties ERASMUS apmaiņas studijās uz aptuveni 130 dažādām ārvalstu universitātēm Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, Dānijā, Islandē, Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Vācijā, Francijā, Nīderlandē, Beļģijā, Austrijā, Itālijā, Luksemburgā, Spānijā, Portugālē, Horvātijā, Slovēnijā, Slovākijā un Turcijā. Pie tam studentu starptautiskās apmaiņas programmas (The International Student Exchange Program) ietvaros studentiem ir iespēja vienu semestri studēt kādā no ASV universitātēm. 

Programmas mērķis un uzdevumi

Programmas mērķis ir sagatavot darbam Latvijas un starptautiskajos uzņēmumos speciālistus ar nepieciešamām akadēmiskām un augstākā līmeņa profesionālām kompetencēm grāmatvedībā un auditā, nodrošinot iespēju iegūt profesionālā maģistra grādu ar tiesībām turpināt izglītību doktora studiju programmās.

Minētā mērķa sasniegšanai izvirzīti šādi uzdevumi:

1.      nodrošināt iespēju apgūt otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmu atbilstoši LR Ministru kabineta pieņemtajiem „Noteikumiem par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu” un piektā līmeņa Ekonomista profesijas standartam;

2.      nodrošināt iespēju, sekmīgi apgūstot profesionālo augstākās izglītības maģistra studiju programmu un sekmīgi nokārtojot valsts pārbaudījumu, iegūt profesionālā maģistra grādu ekonomikā;

3.      nodrošināt elastīgu pieeju studiju procesa saturam attiecībā uz mainīgu ekonomisko, tai skaitā arī grāmatvedības un audita problēmu risināšanas nepieciešamību;

4.      radīt nepieciešamos nosacījumus Latvijas un Eiropas Savienības darba tirgū konkurētspējīgu, augsti kvalificētu grāmatvedības un audita speciālistu sagatavošanai;

5.      nodrošināt tādu zināšanu un prasmju kopuma apguves iespējas, kas ļautu programmas beidzējiem padziļināt zināšanas un pielietot Starptautisko grāmatvedības standartu, Starptautisko finanšu pārskatu standartu un Starptautisko revīzijas standartu prasības un patstāvīgi risināt teorētiskas un praktiskas grāmatvedības un audita problēmas;

6.      attīstīt studentos ekonomisko un radošo domāšanu, sekmēt studentu intelektuālo pilnveidi un atbalstīt centienus patstāvīgai zināšanu paplašināšanai un praktisko iemaņu nostiprināšanai.

Programmas studiju rezultāti

Studiju programmas absolventi spēj patstāvīgi praksē izvēlēties un pielietot Starptautisko finanšu pārskatu standartu (IFRS) prasības dažādu uzņēmumu grāmatvedībā; izvēlēties visefektīvākās procedūras revīzijā, balstoties uz Starptautisko revīzijas standartu (IAS) prasībām, kā arī pielietot revīzijas metodes un paņēmienus revīzijas uzdevumu veikšanā; analizēt iekšējās kontroles sistēmas kļūdas, organizēt un plānot atbilstošas iekšējā audita procedūras, pielietot iekšējā audita metodes un ētikas principus. Izmantojot studiju laikā iegūtās zināšanas, absolventi spēj identificēt konkrētas praktiskas un metodoloģiskas grāmatvedības un audita problēmas dažādos uzņēmumos, kā arī spēj izstrādāt, publiski prezentēt un aizstāvēt pamatotus priekšlikumus to risināšanai. Pie tam absolventi spēj patstāvīgi izmantot specifiskās statistikas metodes ekonomisko un biznesa parādību analīzē; sastādīt saistību līgumu paraugu; identificēt un analizēt dažādas pasaules ekonomikas attīstības problēmas, tajā skaitā arī Latvijas ekonomikas attīstības problēmas, un izvērtēt to ietekmējošos faktorus un apstākļus.

Darba iespējas

Pēc studiju beigšanas absolventi var strādāt uzņēmumos, auditorfirmās, grāmatvedības un revīzijas pakalpojumu sniedzošajos uzņēmumos, bankās, ministrijās, Valsts Ieņēmumu dienestā, muitā un citās iestādēs par finanšu direktoriem, galvenajiem grāmatvežiem, nodokļu ekonomistiem, revidentiem un auditoru asistentiem. 

Uzņemšanas nosacījumi

Otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība (vai tai pielīdzināma augstākā izglītība) ekonomikā vai vadībzinātnē

Vispārīgie nosacījumi (skatīt šeit)

 

Konkursa vērtējuma aprēķināšanas formula: vidējā svērtā atzīme (60 x 10 = 600) + noslēguma pārbaudījumu kopējā (vai vidējā) atzīme (40 x 10 = 400)

Kontaktinformācija

Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte, Rīgā, Aspazijas bulv. 5

Programmas direktore Dr.oec., prof. Inga Būmane, 434. telpa, tālr. 67034633, e-pasts: inga.bumane@lu.lv

Programmas studiju metodiķe Alla Ščukina, 312. telpa, tālr. 67034771, e-pasts: alla.scukina@lu.lv

Informatīvais e-pasts: bvefinfo@lu.lv

Grāmatvedība un audits   40
Obligātā daļa   36
Nozares teorētiskie un praktiskie studiju kursi   8
Ekon5037 Starptautiskie finanšu pārskatu standarti Eksāmens 4
Ekon5028 Starptautiskie revīzijas standarti Eksāmens 4
Pētnieciskā, jaunrades, projektēšanas darba un vadībzinību studiju kursi   2
Ekon5024 Iekšējais audits Eksāmens 2
Prakse   6
EkonP106 Prakse - grāmatvedības un audita problēmu izpēte Prakse 6
Valsts pārbaudījums   20
Ekon6024 Maģistra darbs Maģistra darbs 20
Ierobežotās izvēles kursi   4
Izvēles daļa   4
Nozares teorētiskie un praktiskie studiju kursi   4
JurZ5051 Saistību tiesības Eksāmens 2
Ekon5124 Starptautiskie nodokļi Eksāmens 2
Pētnieciskā, jaunrades, projektēšanas darba un vadībzinību studiju kursi   4
Ekon5858 Pasaules ekonomikas attīstība Eksāmens 2
Ekon5456 Statistiskā analīze Eksāmens 2
VadZP003 Vides ekonomika Eksāmens 2
Papildus kursi civilajā un vides aizsardzībā   2
Ķīmi1059 Civilā aizsardzība Ieskaite 1
VidZ1032 Vides aizsardzība Eksāmens 1
Zinātnes nozare Ekonomika
EKI līmenis 7
Programmas praktiskā īstenošana

 Lekcijas kā pasniegšanas metode studiju programmā tiek izmantotas gan vispārizglītojošajos un nozares studiju kursos, gan profesionālās  specializācijas studiju kursos. To ietvaros studentiem tiek izklāstīti teorētiskie jautājumi, kas ilustrēti ar prakses situācijām un normatīvo aktu prasībām.

      Praktiskie darbi studiju kursos ir vingrinājumi uzskaites dokumentu sastādīšanā, praktisku situāciju risināšanā, finanšu pārskatu analīzē, finanšu un citu dokumentu auditā. Pamatojums – profesionālās studiju programmas paredz praktisku iemaņu iegūšanu un nostiprināšanu un tajās vismaz trešā daļa no apjoma tiek realizēti praktiskā veidā.

      Studiju kursā grupu darbs ir viena no prasmju apguves formām, kas ne tikai nostiprina lekciju un semināru ietvaros apgūto vielu, bet veido studentu komunikatīvās un darba organizācijas iemaņas.

      Semināri ir papildinājums teorētiskām un prakstiskām zināšanām par aktuālām problēmām. Semināros izmanto no mācību literatūras padziļināti izpētītu jautājumu diskutēšanu studentu grupā, tiek analizēti LR normatīvie akti, starptautiskie grāmatvedības un revīzijas standarti un citi dokumenti un novērtēta to prasību pamatotība un pielietošanas iespējas.

      Individuālais darbs izpaužas mājās izpildāmu uzdevumu risināšanā vai nelielu tēmu izstrādē. Šāda darba foma veicina studentu spējas patstāvīgi veikt noateiktus uzdevumus. Atkarībā no specifikas vairākos studiju kursos tiek izstrādāti patstāvīgā darba uzdevumi. Atbalsts studentu individuālajam darbam tiek nodrošināts, studiju kursu pasniedzējiem konsultējot par mācību materiāliem, praktsiko uzdevumu risināšanu un citiem ar studijām saistītiem jautājumiem. 

      Prakses profesionālo studiju programmās ir obligāta sastāvdaļa. Studiju programmā ir četras prakses ar noteiktu tematiku un mērķi. Katrai praksei ir izstrādāta programma, ar kuru iepazīstas students un uzņemuma prakses vadītājs. Students var brīvi izvēlēties prakses vietu vai arī programmas administrācija nodrošina atbalstu prakses vietas meklēšanā.

Vērtēšanas sistēma

 Programmā studējošo novērtēšanai izmanato komplekso metodi. Tā ietver studentu prakstiskā darba, individuālā darba, starppārbaudījumu un eksāmenu rezultātu novērtējumu. Studenti semestra sākumā tiek infomēti  par to, kādā veidā, ņemot vērā semestra darba rezultātus, tiks noteikts galīgais rezultāts (atzīme). Studējošo darba novērtēšanas process ir nepārtraukts. Studentu zināšanu galīgo vērtējumu izdara semestra beigās pēc visu posmu - praktisko darbu, semināru, patstāvīgā darba, kontroles darbu un eksāmena - rezultātiem.  Katra kursa pasniedzējs ir izstrādājis novērtējuma metodiku.       Vērtēšanas metodika tiek  apspriesta Grāmatvedībaas un audita katedras metodiskajās grupās un nepieciešamības gadījumā  veikti papildinājumi. Vērtēšanas metodikā norāda cik procentus no kopējā novērtējuma sastāda katrs novērtējuma kritērijs, un studiju kursa sākumā ar to iepazīstina studentus. Gandrīz pusei studiju kursu gala pārbaudījums ir rakstisks eksāmena tests, kurš var būt papildināt s ar uzdevumiem.

      Lielāko daļu no prasībām kredītpunktu iegūšanai studetni izpilda semestra laikā. Starppārbaudījumu formas ir dažādas, tomēr dominē 2-3 kontroldarbi semestra laikā. Aktuās pārbaudes formas ir arī referāti, grupu darbi, lietišķās spēles, prezentācijas.

      Kursa darbu novērtēšanai raksturīgi vairāki darba izstrādes posmi. Darba sagatavošanas sākumposmā programmas direktora nozīmēts studiju darba vadītājs, konsultējot studentu par darba mērķi, uzdevumiem un tā struktūru, gūst priekšstatu par studenta spējām un iemaņām zinātniskā darba organizācijā un vēlāk - melnraksta izvērtēšanas gaitā – par analītisko metožu pieliietošanu un problēmu risināšanu. Aizstāvot iesniegto studiju darbu, students saņem vērtējumu 10 baļļu sistēmā, pamatojoties uz aizstāvētā darba zinātniskās kvalitātes novērtējumu, atbilstību darba noformējuma prasībām un studiju darba vadītāja vērtējumu par darba izstrādes gaitu.

      Prakses novērtējums tiek veikts atbilstoši prakses programmai. Pirms mācību prakses sākuma studenti tiek iepazīstināti ar prakses vadītāju, prakses programmu un tās gaitā veicamajiem uzdevumiem. Pēc prakses beigām noteiktā termiņā students iesniedz prakses vadītājam prakses atskaiti un prakses vietas apstiprinājumu. Prakses atskaites aizstāvēšana notiek pie prakses vadītāja, kurš to detalizēti izskatījis un sagatavojis jautājumus par prakses gaitu, studenta aktivitātēm prakses laikā un neskaidrajiem jautājumiem prakses atskaitē.

      Diplomdarbu vērtēšanā izmanto komplekso pieeju. Lai nodrošinātu kvalitatīvu diplomdarbu sagatavošanu, progammas realizācijā paredzēta prasība, ka students teorētisko kursu pabeidzis tikai tad, kad no diplomdarba vadītāja saņemts apstiprinājums par diplomdarba iestrādi. Tā kā viens no ceturtā  studiju gada prakses – uzskaites, finanšu analīzes vai audita situāciju izpēte – uzdevumiem ir apkopot infomrāciju diplomdarba izstrādei, veiksmīga prakses atskaites aizsstāvēšana vienlaicīgi kalpo par šādu apstiprinājumu. Pilnībā izstrādāta diplomdarba novērtēšana notiek valsts gala pārbaudījumu komisijā, pie kuras diplomands aizstāv recenzētu diplomdarbu. Kopējais diplomdarba vērtējums veidojas apkopojot katra komisijas locekļa izliktās atzīmes, pārrunu ceļā vienojoties par gala vērtējumu un par to balsojot. Komisijas priekšsēdētājam strīdu gadījumos ir noteicoša balss.

Programmas izmaksas

 Studiju programmas izmaksas vienam studentam (gadā) atbilst norādītajai studiju maksai.