Saskaņā ar Augstskolu likuma grozījumiem, kas stājas spēkā ar 01.01.2019., studiju programmu akreditācijas termiņš ir pagarināts. Jaunos akreditācijas termiņus var redzēt šeit.

Programmas kods 45345
Studiju virziens Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība
Fakultāte Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte
Iegūstamais grāds Sociālo zinātņu maģistra grāds sabiedrības vadībā
Tiesības uz tālākām studijām Tiesības studēt doktorantūrā
Programmas direktors Lilita Seimuškāne
Programmas apjoms 80 KP vai 120 ECTS
Programmas īstenošanas forma, ilgums pilna laika: klātiene
4 semestri
Studiju maksa uzsākot studijas 2019. gada rudens semestrī Studiju maksa gadā - 2000 EUR
Studiju vietu skaits uzņemšanai 2019. rudens semestrī
Budžeta vietas- 3
2019. rudens semestrī
Maksas vietas - 20
Minimālais studējošo skaits - 10
Studiju uzsākšana 2020. rudens semestrī
Studiju organizācija

Nodarbības notiek 2-3 dienas nedēļā: 1-2 darba dienu vakaros no plkst. 18.15-21.30 un sestdienās laikā no plkst. 8.30-20.05 saskaņā ar nodarbību sarakstiem

Studiju valoda Latviešu
Programmas anotācija

Sabiedrības vadības programma nodrošina nepieciešamo kompetenci ekonomikas, pārvaldes, tiesību, politikas, komunikāciju un ētikas jomās.


Programmas ietvaros studenti var apgūt:

  • teorētisko priekšstatu iztirzājumu;
  • starptautisko un ārvalstu pieredzi;
  • Latvijas un ārvalstu pieredzes salīdzinošu apskatu;
  • padziļinātus Latvijas tiesiskās un institucionālās vides pārskatus un izvērtējumus;
  • analīzes, plānošanas un izvērtēšanas prasmes;
  • izskaidrošanas dialoga un pārliecināšanas prasmes;
  • pētniecības kvalitatīvās un kvantitatīvās metodes un to pielietošanu;

kā arī attīstīt: profesionālās prasmes, organizatoriskās un vadības prasmes, saskarsmes prasmes, prasmi mācīties, datorprasmi.


Studentiem ar labām Eiropas valodu zināšanām ir iespēja doties Erasmus+ apmaiņas studijās vai praksē (prakse nav obligāta dotas programmas ietvaros) uz vairākām Eiropas valstīm, piemēram, Vāciju, Itāliju, Lietuvu, Maltu, Nīderlandi, Norvēģiju, Poliju, Portugāli, Čehiju, Spāniju, Zviedriju, Turciju, u.c. Kā arī var piedalīties apmaiņas programmās divpusējo līgumu ietvaros, kas šobrīd ir noslēgti ar 119 augstskolām 40 valstīs (t.sk. ASV, Argentīnā, Austrālijā, Brazīlijā, Dienvidkorejā, Indijā, Japānā, Kanādā, Ķīnā, Krievijā u.c.) vai studēt vienu semestri kādā no ASV universitātēm, pieteicoties ISEP apmaiņas programmai. 

Programmas mērķis un uzdevumi

Programmas stratēģiskais mērķis ir paaugstināt publiskā sektora veiktspēju sekmīgai Latvijas attīstībai un konkurencei Eiropas un globālas ekonomikas kontekstā. Programmas mērķis ir nodrošināt studentiem akadēmisko izglītību un augstākā līmeņa speciālistu sagatavotību sabiedrības vadībā, attīstīt šo zināšanu jomu, lai turpinot integrēšanos Eiropas Savienībā saglabātu Latvijas intelektuālo potenciālu un veicinātu tā tālāku efektīvu attīstību atbilstoši pasaulē notiekošiem globalizācijas procesiem.

 

Programmas uzdevumi:

  • nodrošināt sabiedrības vadībai nepieciešamo kompetenci ekonomikas, pārvaldes, tiesību, politikas, komunikāciju un ētikas jomās;
  • apgūstamo kompetenču ietvaros panākt, lai studenti spētu apgūt teorētisko priekšstatu iztirzājumu; starptautisko un ārvalstu pieredzi; Latvijas un ārvalstu pieredzes salīdzinošu apskatu; padziļinātus Latvijas tiesiskās un institucionālās vides pārskatus un izvērtējumus; analīzes, plānošanas un izvērtēšanas prasmes; izskaidrošanas dialoga un pārliecināšanas prasmes; pētniecības kvalitatīvās un kvantitatīvās metodes un to pielietošanu;
  • nodrošināt studiju kursu docēšanai akadēmisko personālu, kas apgūst un prasmīgi pielieto mūsdienīgas pasniegšanas metodes, kā arī veic pētniecības darbu;
  • motivēt studentus patstāvīgi strādāt un pilnveidot savas prasmes, radīt interesi par sabiedrības vadības problemātiku;
  • atbalstīt studentus augstas kvalitātes maģistra darbu sagatavošanā un aizstāvēšanā par aktuālām sabiedrības vadības tēmām;
  • uzturēt un paaugstināt programmas aktualitāti un konkurētspēju, sekmējot valsts un pašvaldību politikas kvalitātes pilnveidi un vadības kultūras izkopšanu.
Programmas studiju rezultāti

Zināšanas:

  • teorētisko priekšstatu iztirzājumu ekonomikas, pārvaldes, tiesību, politikas, komunikāciju un ētikas jomās;
  • informācijas un komunikācijas tehnoloģijās un to izmantošanā sabiedrības vadības problēmu risināšanai;
  • ekonomikā un finansēs;
  • starptautisko un ārvalstu pieredzi sabiedrības vadības jomā;
  • Latvijas un ārvalstu pieredzes salīdzinošu apskatu;
  • padziļinātus Latvijas tiesiskās un institucionālās vides pārskatus un izvērtējumus;
  • pētniecības kvalitatīvās un kvantitatīvās metodes un to pielietošanu.

Prasmes:

  • profesionālās prasmes – vispusīga izpratne par Latvijas un Eiropas Savienības publiskās pārvaldes līmeņiem, to funkcijām un mijiedarbību ar sabiedrību,  studiju laikā iegūto zināšanu praktiskā pielietojuma un to diversificēšanas spējas atbilstoši mainīgajām situācijām darba tirgos Latvijā un ārzemēs; kritiskās un analītiskās domāšanas prasme; prasme veikt zinātniskus pētījumus starptautiski finansētos projektos un līgumdarbos, kā arī promocijas darbu izstrādāšanas ietvaros turpinot studijas doktorantūrā.
  • organizatoriskās un vadības  prasmes – prasme piemēroties, darboties jaunās un iepriekš neprognozējamās situācijās ekonomiskajā un praktiskajā pārvaldē; prasme plānot, vadīt un organizēt savu un citu darbu; prasme plānot savu profesionālo izaugsmi, karjeru; prasme sakārtot problēmas un to risināšanas secību pēc noteiktām prioritātēm;
  • saskarsmes prasmes – spēja kvalitatīvi un radoši pildīt atbildīgus amatpienākumus publiskā sektora struktūrās, sekmīgi vadīt darbus nevalstiskajās organizācijās, prasme strādāt profesionāļu komandā, komunikāciju prasmes saskarsmē ar kolēģiem, klientiem, Latvijas un ārvalstu partneriem;
  • prasmes mācīties – zināšanu praktiska izmantošana un to sistemātiskā padziļināšana; spēja produktīvi darboties pētniecības, ekspertīžu un konsultāciju sniegšanas jomā par publisko sektoru, prasme sameklēt, sakārtot, apstrādāt un prezentēt informāciju; prasme patstāvīgi mācīties, apgūt jaunas iemaņas, nepārtraukti paaugstinot savu kvalifikāciju; prasme profesionāli prezentēt un argumentēt savu viedokli Latvijas un ārvalstu sabiedrībai;
  • datorprasme – prasme profesionāli strādāt ar datoru, darba pienākumu izpildei specifisku datorprogrammu pārzināšana; prasme veikt analītiskos aprēķinus, izmantojot kvantitatīvās analīzes metodes un pieejamās datorprogrammas.
Darba iespējas

Publiskās pārvaldes institūcijas, kurās strādā absolventi ir:

  • Ārlietu ministrijā;
  • Izglītības un zinātnes ministrija;
  • Latvijas Pašvaldību savienība;
  • Latvijas Universitāte;
  • Rīgas pašvaldību sabiedrības kārtības institūcija;
  • Saeima;
  • Valsts kanceleja;
  • Valsts reģionālās attīstības aģentūra;
  • Veselības norēķinu centrs;
  • Zemkopības ministrija;
  • Zonālais valsts arhīvs u.c.

 

Uzņemšanas nosacījumi

Bakalaura grāds vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība, vai tai pielīdzināma augstākā izglītība

Vispārīgie nosacījumi (skatīt šeit)

 

Konkursa vērtējuma aprēķināšanas formula: iestājpārbaudījums (1 x 1000 = 1000); bakalaura grādu vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību (vai tai pielīdzināmu augstāko izglītību) sociālajās zinātnēs vai radniecisko zinātņu nozarēs ieguvušie var piedalīties konkursā ar šādu vērtējuma aprēķināšanas formulu: vidējā svērtā atzīme (50 x 10 = 500) + noslēguma pārbaudījumu kopējā (vai vidējā) atzīme (30 x 10 = 300) + darba pieredzes vērtējums (20 x 10 = 200)

 

Papildu nosacījums: dzīves gājuma apraksts (CV)

Iestājpārbaudījuma apraksts

Tests, kur tiks izskatīti pamatjautājumi ekonomikas teorijas pamatos, vadības teorijā, personāla vadīšanā, valsts pārvaldē un pašvaldību organizācijās.

Kontaktinformācija

Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte, Rīgā, Aspazijas bulv. 5

Studiju programmas direktore Dr.sc.admin., docente Lilita Seimuškāne, 338. telpa, tālr. 67034702, e-pasts: lilita.seimuskane@lu.lv

Studiju metodiķe Zanda Nilendere, 312. telpa, tālr. 67034742, e-pasts: zanda.nilendere@lu.lv

Informatīvais e-pasts: bvefinfo@lu.lv

Sabiedrības vadība   80
Obligātā daļa   68
Obligātā daļa   48
VadZ5271 Cilvēkresursu stratēģiskā vadīšana publiskajā pārvaldē Eksāmens 4
Ekon5062 Makroekonomikas analīze Eksāmens 4
VadZ5567 Projektu vadīšana Eksāmens 4
VadZ5119 Publiskā sektora stratēģiskā vadīšana Eksāmens 4
Ekon6034 Publiskā sektora un pašvaldību finanšu politika Eksāmens 4
VadZ6034 Publiskās pārvaldes analīzes metodes Eksāmens 4
JurZ6503 Publiskās tiesības Eksāmens 4
VadZ6077 Pārmaiņu vadība publiskajā pārvaldē Eksāmens 4
VadZ5011 Pētījumu metodes un organizācija Eksāmens 4
VadZ5131 Sabiedrības vadība Eksāmens 4
VadZ5112 Sociālekonomiskā analīze un prognozēšana Eksāmens 4
VadZ5036 Valsts pārvaldes un pašvaldību organizācija Eksāmens 4
Gala pārbaudījums   20
VadZ6014 Maģistra darbs Maģistra darbs 20
Ierobežotās izvēles kursi   12
VadZ5002 Baltijas reģiona attīstība un vide* Eksāmens 4
VadZ5126 Eiropas Savienības attīstība un institūcijas Eksāmens 4
SDSK6015 Publiskā sektora informācijas sistēmas Eksāmens 4
SDSK5041 Publiskās pārvaldes komunikācija Eksāmens 4
VadZ6042 Publiskās pārvaldes metodoloģiskais seminārs Eksāmens 4
Filz5038 Pārvaldība un ētika Eksāmens 4
Ekon5137 Tautas attīstība ekonomikas globalizācijas apstākļos Eksāmens 4
Papildus kursi civilajā un vides aizsardzībā   2
Ķīmi1059 Civilā aizsardzība Ieskaite 1
VidZ1032 Vides aizsardzība Eksāmens 1
Zinātnes nozare Vadībzinātne
EKI līmenis 7
Programmas praktiskā īstenošana

Programmas realizācijā tiek izmantota gan tradicionālās pasniegšanas metodes un formas – lekcijas, semināri, laboratorijas darbi, praktiskie darbi, kontroldarbi, testi, patstāvīgais darbs, referātu sagatavošana un nolasīšana; gan tiek praktizētas arī interaktīvas studiju metodes – projekti, komandu/grupu darbs, diskusijas, radošais seminārs, situāciju analīzes, lomu spēles u.c.

      Efektīvākā studiju forma studentu vērtējumā ir studiju darba organizēšana interaktīvas lekcijas veidā, izmantojot video prezentācijas iekārtas, projektorus, portatīvos datorus. Efektīvs darbs ar studentiem tiek praktizēts komandas darba veidā kā lomu spēles, situāciju analīze (case study) u.c.

Vērtēšanas sistēma

Izglītības vērtēšanas pamatprincipi studiju programmā ir :

  • pozitīvo sasniegumu summēšanas princips;
  • pārbaudes obligātuma princips;
  • vērtēšanas kritēriju atklātības un skaidrības princips;
  • vērtēšanas formu dažādības princips;
  • pārbaudījuma pieejamības princips. 

Studiju programmas kursu mērķu un to sasniegšanas vērtēšanas sistēma:

  • Zināšanas, kas jāiegūst maģistrantiem – sociālo zinātņu maģistram sabiedrības vadībā atbilstošas zināšanas gan sociālā, gan humanitārā jomā, lai spētu pildīt atbilstoša speciālista funkcijas vai spētu turpināt studijas doktorantūrā. Vērtēšanas sistēma – pārbaudījumi, ieskaites darbi, vērtējumi par komandas darbu, kā arī referātu vērtējumi; gala rezultāts pārsvarā ir atkarīgs no darba rezultātiem semestrī – parasti 50-70% un pārbaudījumā 30-50%.
  • Nepieciešamās iemaņas un prasmes – pētnieciskās spējas; izziņas un pētniecisko prasmju individuāla lietošana noteiktas problēmas risināšanai. Vērtēšanas sistēma – izpildītie ieskaites darbi, grupu darbs, referāti, to izpildes vērtējums, piedalīšanās zinātniskā darbā, dažādos konkursos un tur ieņemtās vietas, maģistra darbu izstrāde.
  • Maģistra akadēmiskā grāda ieguvējam jābūt spējīgam nepārtraukti paaugstināt savas zināšanas par publisko sektoru un tā mijiedarbību ar privāto un nevalstisko sektoru; izpildīt sabiedrības vadības speciālista funkcijas. Vērtēšanas sistēma – izstrādātā maģistra darba līmenis un vērtējums, darba devēju, kā arī paša maģistra atsauksmes.

Studiju rezultāti programmā tiek vērtēti pēc diviem kritērijiem: kvalitātes rādītājs – atzīme pēc10 ballu skalas; kvantitatīvais rādītājs – kredītpunkti pēc kopējā stundu skaita katrā studiju kursā. Katra kursa pirmajā lekcija studenti saņem izdales materiālu, kurā atspoguļota kursa programma, ieteicamā literatūra, prasības kredītpunktu iegūšanai un vērtēšanas sistēma. Lai veicinātu sistemātisku studiju darba veikšanu semestra laikā izmantoti vairāki starppārbaudījumu veidi: kontroldarbi, patstāvīgie darbi, praktiskie darbi, laboratorijas darbi, referāti.

      Programmas apguvi noslēdz maģistra darba izstrāde un aizstāvēšana, kas tiek vērtēta desmit ballu skalā. Aizstāvot maģistra darbu studentiem ir iepriekš zināmi vērtēšanas kritēriji.

      Studentu zināšanu vērtējuma rezultāti ik gadu tiek apspriesti profesoru grupu sēdēs, maģistra darba aizstāvēšanas rezultāti – arī EVF Domes sēdēs; tie kalpo par pamatu tālākai studiju procesa pilnveidošanai.