Kursa kods PolZ7011
Fakultāte Datorikas fakultāte, Sociālo zinātņu fakultāte
Kredītpunkti, lekciju skaits
Kredītpunkti ECTS kredītpunkti Kopējais auditoriju stundu skaits Lekciju stundu skaits Semināru un praktisko darbu stundu skaits Studenta patstāvīgā darba stundu skaits
2 3 32 23 9 48
E-kursi PolZ7011: Sociālo zinātņu matemātiski-loģiskie metodoloģiju pamati
Kursa anotācija
Kurss sniedz izvērstu un padziļinātu pārskatu matemātiskās loģikas un ar to saistīto nozaru metodēm un piedāvās vairākus matemātisko metožu pielietojuma modeļus sociālajās zinātnēs. Kursa pirmajā daļā tiks aplūkoti matemātisko zinātņu pamatmetodes. Īpašs uzsvars tiks likts uz elementāras pierādījuma teorijas, predikātu loģikas (pamatā – pirmās pakāpes) un kopu teorijas apguvi. Kurss sniegs pārskatu būtiskākajām mūsdienu loģikas metodēm, pieejām un pamatjēdzieniem.
Kursa otrajā daļā tiks aplūkoti matemātisko metožu pielietojumi konkrētu metodoloģisko nostādņu ietvaros (spēļu teorija, varbūtību matemātiska analīze utt). Kurs sniegs ari ieskatu statistiskā, kvantitatīvā dabiskās valodas analīzē un norādīs tās pielietojumus sociālo zinātņu pētījumos.

Rezultāti
Students gūs izpratni par matemātiskās loģikas jēdzienisko aparātu, metodēm, nozarēm.
Students spēs izmantot savā pētījumā metodoloģijas, kas ir izveidojušās no matemātiskās loģikas.
Students būs spējīgs izmantot dabiskās valodas statistiskās analīzes metodes sociālajās zinātnēs.
Kursa plāns
1.Valodu klasifikācijaL 2
2.Izteikumu loģikaL2
3.Atomāras, molekulāras izteiksmes un to loģiskā analīze, loģiskie operatori, mainīgie un loģiskās konstantes.L 2
4.Patiesuma vērtības un to aprēķini.L 2
5.Pierādījuma teorija (izteikumu loģikā). Tās pamataspekti. Slēdzienu formas un ekvivalences L2 S1
6.Kvantifikācijas teorija, predikātu loģika. Monādiskā un poliādiskā predikātu loģika, relāciju loģika. Ieskats augstākas pakāpes predikātu loģikā.L2, S1
7.Ievads kopu teorijā. Operācijas ar kopām.L3, S1
8.Modeļteorija. L2
9.Pielietojumi I: spēļu teorija, varbūtību aprēķināšana, racionālas izvēles teorija (rational choice theory), lēmums kā racionālas izvēles parametrs un tā aprēķināšana (decision theory)S3, L3
10.Pielietojumi II: statististikā valodas korelāciju izpēte, kolokācijas, valodas relatīvais biežums un korelācija ar sociālo zinātņu empīrisko materiāluL3, S3
Prasības kredītpunktu iegūšanai
Lekciju apmeklējums nav obligāts.
Dalība kolokvijos 10%
Starppārbaudījums: rakstisks tests 20 %
Mutisks noslēguma eksāmens 30 %
Patstāvīga pētījuma izstrāde, izmantojot kādu no metodoloģijām 40%


Mācību literatūra
1.Barwise, J. (ed.) (1977) Handbook of Mathematical Logic, North Holland, Amsterdam (LUB: 2 eks. krievu val. tulk.)
2.Fudenberg, F., Tirole, T. (1991), Game Theory, Cambridge, MA: MIT Press. (LUB 1 eks.)
3.Kyburg, H.E., Jr., Teng, C.M. (2001), Uncertain inference. Cambridge: Cambridge University Press. (Ir pasutits. Moodle tiks ievietoti nepieciesamie fragmenti.)
4.Manning, C.D., Schuetze, H. (1999), Foundations of Statistical Natural Language Processing. Cambridge, MA: MIT Press. (pasutita; Moodle tiks ievietoti vajadzigie fragmenti)
5.Meldelsohn, E. (1987), Introduction to Mathematical Logic. .3rd ed. Wadsworth & Brooks: Monterey, CA.. (LUN 1 eks.)

Papildus literatūra
1.Copi, I.M., Introduction to Logic (fifth or newer edition).

2.McCawley J.D., Everything That Linguists Have Always Wanted to Know About Logic but Were Ashamed to Ask, Second Edition, The University of Chicago Press, Chicago, London 1993

3.van Benthem J., Ter Meulen A. (eds.), Handbook of Logic and Language, Elsevier Science B.V., MIT Press, Amsterdam, Cambridge MA 1997
4. Barwise J., The Situation of Logic, CSLI, Stanford 1989.
5.Gabbay D.M. (ed.), What is a Logical System?, Clarendon Press, Oxford 1994
6.Partee, B.H., Ter Meulen, A., Wall, R.E., Mathematical Methods in Linguistics. Springer / Kluwer: Dordrecht, Boston, London 1990
Periodika un citi informācijas avoti
1. Logica Universalis
2. Journal of Symbolic Logic
3.Journal of Logic, Language and Information
4.www.thebalticyearbook.org

5.

Studiju programmas Politikas zinātne
Datorzinātnes