Programmas kods 21124
Studiju virziens Vides aizsardzība
Fakultāte Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte
Programmas mērķis un uzdevumi Dabaszinātņu bakalaura grāds vides zinātnē
Tiesības uz tālākām studijām Tiesības studēt maģistrantūrā vai otrā līmeņa profesionālajās augstākās izglītības studiju programmās, kuras paredzētas studijām pēc bakalaura grāda ieguves
Akreditācijas termiņš 05.06.2013 - 04.06.2019
Programmas direktors Iveta Šteinberga
Programmas apjoms 120 KP vai 180 ECTS
Programmas īstenošanas forma, ilgums pilna laika: klātiene
6 semestri
Studiju maksa uzsākot studijas 2018. gada rudens semestrī Studiju maksa gadā - 2000 EUR
Studiju vietu skaits uzņemšanai 2018. rudens semestrī
Budžeta vietas- 50
2018. rudens semestrī
Maksas vietas - 50
Minimālais studējošo skaits - 25
Studiju uzsākšana 2019. rudens semestrī
Studiju organizācija

Darba dienās, galvenokārt no 8:30 - 18:00 atkarībā no konkrētās dienas nodarbību plānojuma

Studiju valoda Latviešu
Programmas anotācija

Programmas struktūru veido obligātās daļas (A daļa) studiju kursi (80 kredītpunkti), obligātās izvēles daļas (B daļa) studiju kursi (37 kredītpunkti) un brīvās izvēles daļas (C daļa) citu zinātnes nozaru studiju kursi (3 kredītpunkti). Vides zinātnes bakalaura studiju programmas obligātās daļas studiju moduļi ietver šādus studiju kursus: ievads vides zinātnes studijās, bioloģija, Zemes fizika, ķīmija, Zemes zinātnes, datu analīze vides un Zemes zinātnēs, vides ķīmija, vides piesārņojums, ekoloģija ar ainavu ekoloģijas pamatiem, vides tehnoloģijas, vides ekonomika, vides tiesības, vides pārvaldība. Studiju procesā studentiem ir iespēja apgūt arī ģeogrāfiskās informācijas sistēmas, resursu vērtēšanu un pārvaldību un bioloģiskās daudzveidības aizsardzības pārvaldību, kā arī citas vides zinātnes speciālistiem nepieciešamās zināšanas un iemaņas. Praktiskās iemaņas un prasmes studenti apgūst laboratorijas un praktiskajos darbos, kā arī lauku kursos dažādās Latvijas vietās. Studiju ietvaros studenti veic patstāvīgus pētījumus vides zinātnē, izstrādājot bakalaura darba projektu un noslēgumā - bakalaura darbu, kas ir oriģināls pētījums kādā no vides zinātnes jomām.

 

Vides zinātnes studiju programmas studentiem ir iespējams atsevišķus kursus, gan arī vairākus semestrus studēt Eiropas un ASV augstskolās. Sadarbība pastāv ar Ziemeļu valstu augstskolām - Stokholmas, Lundas, Linčepingas, Gēteborgas Universitātēm un Karalisko Tehnisko Institūtu Zviedrijā; Helsinku, Ivaskilas, Turku Universitātēm Somijā, Roskildes, Kopenhāgenas Universitātēm Dānijā. Sadarbība pastāv arī ar Plimutas Universitāti Lielbritānijā, Rietummičiganas Universitāti ASV un citām universitātēm un pētniecības institūtiem.

Programmas mērķis un uzdevumi

Studiju programmas mērķis ir nodrošināt studentiem pamata akadēmiskās un profesionālās zināšanas vides kā starpdisciplinārā zinātnē, tanī skaitā vides zinātnes un ar to saistīto zinātņu nozaru teorētisko un metodoloģisko pamatu apguvi, vienlaikus, studentiem pastāvīgi risinot vides zinātnē aktuālās teorētiskās un praktiskās problēmas, nodrošinot šo zināšanu pielietošanu pētniecībā un praksē. Studiju programmas apakšmērķis ir studentu vispārējā izglītības un kultūras līmeņa paaugstināšana.

Galvenie uzdevumi vides zinātnes bakalaura studiju programmai:

  • paaugstināt zināšanas, prasmes un iemaņas dabas zinātnēs (fizikā, ķīmijā, bioloģijā un Zemes zinātnēs);
  • pilnveidot zināšanas par dabiskās vides sfērām un to savstarpējo mijiedarbību – biosfēru, litosfēru, hidrosfēru un pedosfēru;
  • radīt izpratni par sabiedrības attīstības procesiem un to ietekmi uz vidi;
  • sniegt zināšanas par nozīmīgākajiem politiskajiem, tiesiskajiem, ekonomiskajiem un tehnoloģiskajiem risinājumiem, lai novērstu vai samazinātu sabiedrības ietekmi uz vidi un nodrošinātu vides kvalitātes uzlabošanos;
  • nodrošināt teorētisko zināšanu pielietošanu praksē – praktisko darbu, lietišķo studiju kursu, laboratorijas darbu un lauku kursu veidā, līdz ar to sekmējot studentu prasmju un iemaņu paaugstināšanu;
  • attīstīt studentiem no vienas puses pastāvību, bet no otras puses iemaņas un prasmes strādāt grupā;
  • attīstīt studentiem pētnieciskās iemaņas, kas izpaužas bakalaura darba projekta un bakalaura darba izstrādāšanā.
Programmas studiju rezultāti

Zināšanas: studenti ir apguvuši teorētiskās un praktiskās zināšanas vides zinātnē, kas dod iespēju visaptveroši analizēt un novērtēt vides stāvokli un kvalitāti, un to ietekmējošos faktorus. Pēc programmas absolvēšanas studenti, balstoties uz savām zināšanām, kā arī piesaistot ekspertus un sabiedrību kopumā, spēj pieņemt lēmumus, lai novērstu iespējamo ietekmi un uzlabotu vides kvalitāti. Zināšanas dod iespēju studentiem sekmīgi turpināt studijas maģistrantūrā Latvijas un citu valstu augstskolās.

Prasmes: Studenti atbilstoši risināmajai vides problēmai spēj to visaptveroši izvērtēt un balstoties uz to izvēlēties atbilstošas pētījumu metodes vai iespējamos risinājumus, problēmai izpētei vai tās novēršanai, kas parāda studentu spēju zināšanu pielietošanu praksē. Studenti ir arī apguvuši vides objektu ķīmiskās analīzes metodes, lauku pētījumu metodes, vides datu statistiskās apstrādāšanas un modelēšanas metodes, kā arī spēju vides datu apkopošanā, analīzē un secinājumu izdarīšanā, kas dod iespēju uz kvalitatīvo vai kvantitatīvi datu pamata pieņemt lēmumu saistībā ar vides ilgtspējīgas attīstības plānošanu un vides kvalitātes uzlabošanu.

Kompetences: Studenti ir spējīgi veikt individuāli un komandā vides problēmu analīzi, sintēzi un izvērtēšanu, kā arī nākt klajā ar savām idejām problēmas risināšanā.

 

Darba iespējas

Pēc bakalaura studiju programmas beigšanas lielākā daļa studentu turpina mācības maģistrantūrā Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē, citās Latvijas un ārvalstu augstskolās. Vienlaikus pastāv iespējas atrast darbu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un tās pakļautās institūcijās: Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā, Valsts vides dienestā, kā arī Zemkopības ministrijā un tās pakļautās institūcijās, pašvaldībās. Daudzi studiju programmu absolventi strādā privātās vides konsultatīvās firmās, ražošanas un pakalpojumu uzņēmumos. Latvijas tautsaimniecībā aizvien nozīmīgāka kļūst vides kvalitātes vadība, videi draudzīgas ražošanas risinājumi un vides tehnoloģiju ieviešana, kur tiek piesaistīti vides zinātnes studiju programmu absolventi.

Izmēģini profesiju!

 

Uzņemšanas nosacījumi

Vidējā izglītība


Vispārīgie nosacījumi (skatīt šeit)


Konkursa kritēriji personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību sākot no 2004. gada:


CE latviešu valodā

CE angļu valodā vai CE franču valodā, vai CE vācu valodā

gada atzīme ģeogrāfijā


CE angļu, franču vai vācu valodā aizstāšana ar starptautiska valodas testa rezultātu


Konkursa kritēriji personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004. gadam (neieskaitot), kā arī personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs vai personām ar īpašām vajadzībām:


gada vidējā atzīme latviešu valodā un literatūrā

gada atzīme ģeogrāfijā

gada atzīme angļu valodā vai franču valodā, vai vācu valodā

gada vidējā atzīme noteiktos mācību priekšmetos



Piezīme: Ja vidējās izglītības dokumentā nav gada atzīmes ģeogrāfijā, tiek ņemta vērā vismaz divu dabaszinātņu mācību priekšmetu (fizika, ķīmija, bioloģija, vides zinības) gada vidējā atzīme vai gada atzīme dabaszinībās


Priekšrocības: Latvijas valsts vai starptautiskās ģeogrāfijas olimpiādes vai Latvijas valsts skolēnu zinātniskās konferences zemes zinātnes un ekonomiskās ģeogrāfijas sekcijas vai vides zinātnes sekcijas 1. – 3. pakāpes ieguvējiem no 2017. līdz 2019. gadam. LU E. Birznieka Jauno ģeogrāfu skolas absolventiem ar izcilību un LU Jauno vides zinātnieku skolas „Vides akadēmija” absolventiem ar izcilību 2018. un 2019. gadā

Konkursa aprēķina formulas

Personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību sākot no 2004. gada: CE latviešu valodā un literatūrā līdz 2011. gadam vai CE latviešu valodā no 2012. gada (rakstīšana vai tekstveide (2,5 x 100 = 250)) + CE angļu valodā vai CE franču valodā, vai CE vācu valodā (klausīšanās (0,5 x 100 = 50) + lasīšana (0,5 x 100 = 50) + runāšana (0,5 x 100 = 50) + valodas lietojums (0,5 x 100 = 50) + rakstīšana (0,5 x 100 = 50)) + vidējās izglītības dokumenta gada atzīme ģeogrāfijā (50 x 10 =500).


Personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004. gadam (neieskaitot), kā arī personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs vai personām ar īpašām vajadzībām: vidējās izglītības dokumenta gada vidējā atzīme latviešu valodā un literatūrā (15 x 10 = 150) + vidējās izglītības dokumenta gada atzīme angļu valodā vai franču valodā, vai vācu valodā (15 x 10 = 150) + vidējās izglītības dokumenta gada atzīme ģeogrāfijā (50 x 10 = 500) + vidējās izglītības dokumenta gada vidējā atzīme noteiktos mācību priekšmetos (20 x 10 = 200).

Kontaktinformācija

Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Rīgā, Jelgavas ielā 1.

Tālr.: 67033910, 29104605, 67332704

Programmas direktore asoc. prof. Iveta Šteinberga, e-pasts: Iveta.Steinberga@lu.lv;

Programmas studiju metodiķe Antra Dūle, e-pasts Antra.Dule@lu.lv;

Programmas lietvede Inese Silamiķele, e-pasts: Inese.Silamikele@lu.lv

Vides zinātne   120
Obligātie kursi   84
Obligātā daļa   72
Ģeog1060 Augsnes zinātne Eksāmens 3
VidZ2040 Bakalaura darba projekts vides zinātnē Eksāmens 3
Biol1000 Bioloģija laboratorijā Eksāmens 3
VidZ2000 Dabas daudzveidība un aizsardzība Eksāmens 3
SDSK1115 Darba vides aizsardzība un civilā aizsardzība Eksāmens 3
VidZ1008 Datu analīze vides un Zemes zinātnēs Eksāmens 4
VidZ2006 Ekoloģija ar ainavu ekoloģijas pamatiem Eksāmens 3
Ģeog2003 Hidroloģija Eksāmens 3
SDSK1096 Ievads Zemes zinātnēs Eksāmens 3
VidZ1013 Ievads vides zinātnes studijās Eksāmens 3
Ģeog1018 Kartes, tālizpēte un ĢIS Eksāmens 4
Ģeog1085 Klimatoloģija un meteoroloģijas pamati Eksāmens 3
VidZ1029 Lauka kurss vides zinātnē Eksāmens 3
VidZ1028 Lauka metodes vides un Zemes zinātnēs Eksāmens 4
Ekon3051 Vides ekonomika Eksāmens 3
VidZ3010 Vides pārvaldība* Eksāmens 4
VidZ4000 Vides tehnoloģijas Eksāmens 3
JurZ3025 Vides tiesības Eksāmens 3
VidZP083 Vides zinātnes pamati Eksāmens 3
VidZ2023 Vides ķīmija Eksāmens 5
Fizi1010 Zemes fizika Eksāmens 3
Ķīmi1038 Ķīmija vides un Zemes zinātnēm Eksāmens 3
Svešvaloda   2
Valo1013 Angļu valoda I Eksāmens 2
Gala pārbaudījums   10
VidZ4009 Bakalaura darbs Bakalaura darbs 10
Ierobežotās izvēles kursi   34
VidZ2038 Atkritumu saimniecības pamati Eksāmens 3
VidZ3011 Baltijas jūras vide un aizsardzība Eksāmens 3
VidZ2011 Dabas aizsardzība Eksāmens 3
VidZ1043 Ilgtspējīgas attīstības ietvari Eksāmens 4
VidZ3000 Ilgtspējīgas attīstības ietvari Eksāmens 6
VidZ1033 Klimats un ilgtspējīga attīstība Eksāmens 2
Ģeog1019 Laika apstākļu praktiskā prognozēšana Eksāmens 2
Ģeog2020 Latvijas augsnes un dzīvā daba Eksāmens 3
Ģeog3006 Latvijas klimats un virszemes ūdeņi Eksāmens 3
VidZ3033 Latvijas virszemes ūdeņu ekoloģija Eksāmens 3
VidZ3032 Lietišķās studijas vides zinātnes pamatos Eksāmens 3
VidZ2036 Paleoekoloģijas pamati Eksāmens 3
VidZ3013 Resursu vērtēšana un pārvaldība Eksāmens 4
VidZ2022 Vides bioindikācija Eksāmens 2
VidZ2007 Vides monitorings un tā metodes Eksāmens 3
VidZ2008 Vides piesārņojums Eksāmens 3
VidZ3034 Vides pārvaldības institucionālā sistēma Eksāmens 2
VidZ4016 Zivju resursu aizsardzība Eksāmens 2
Ģeog2088 Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas Eksāmens 4
Brīvās izvēles kursi   2
Zinātnes nozare Vides zinātne
EKI līmenis 6
Programmas praktiskā īstenošana

Atbilstoši Latvijas Republikas tiesību aktiem (Latvijas Republikas Satversme, Valsts valodas likums, Izglītības likums, Augstskolu likums, Zinātniskās darbības likums un Valsts valodas politikas pamatnostādnes), vides zinātnes bakalaura studiju programma tiek īstenota valsts valodā. Ņemot vērā Latvijas Universitātes attīstības uzstādījumus, studiju kurss „Ilgstspējīgas attīstības ietvari”  tiek docēts angļu valodā.

     Vides zinātnes bakalaura studiju programmas pamata studiju kursi gandrīz pilnībā nodrošināti ar jaunām mācību grāmatām latviešu valodā, kas paver iespējas daudzveidot studiju metodes un formas. Minētās mācību grāmatas, kā pamatliteratūra tiek izmantota arī citās Latvijas augstskolās vides zinātnes studijās.

      Savukārt ,pateicoties fakultātē īstenotajam ESF projektam (2007. – 2008. gadā), vides zinātnes bakalaura studiju programmas studiju kursi ir labi nodrošināti ar e_ materiāliem. E-studiju vides apmeklēšanas līmenis ir ļoti augsts.

      Studiju process tiek nodrošināts saglabājot līdzsvaru starp lekcijām un praktisko apmācību. Studentu prasmju un iemaņu attīstība notiek prakstisko darbu, laboratorijas darbu un semināru veidā. Vasarā teorētiskās zināšanas tiek papildinātas lauku studiju kursos Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes lauku stacionārā „Ļodesmuiža” un Rīgas apkārtnē, kā arī kopējās ekspedīcijās ar bakalaura darba vadītāju, izstrādājot bakalaura darbu.

Vērtēšanas sistēma

Vides zinātnes bakalaura studiju programmā katram studiju kursam ir sagatavots un regulāri tiek atjaunotas studiju kursa apraksts, kuros detalizēti norādīta kursa apguvei izmantojamā literatūra un prasības kredītpunktu saņemšanai. Uzsākot studiju kursu, docētājs iepazīstina studentus ar prasībām studiju kursa apguvē un studentu zināšanu, iemaņu un prasmju novērtēšanu.

      Studentu zināšanas vērtē pēc diviem rādītājiem: a) kvalitatīvais vērtējums - atzīme; b) kvantitatīvais vērtējums - kredītpunktu skaits. Studentu darbs tiek vērtēts regulāri visa semestra laikā, bet kritērijus un biežumu nosaka katra kursa docētājs. Visu studentu pārbaudes darbu novērtēšanai izmanto desmit baļļu sistēmu. Atkarībā no aplūkotās tēmas, studentu darba vērtēšanai tiek izmantoti kontroldarbi, testi, kolokviji, datoruzdevumi, referāti (esejas), uzstāšanās semināros, kontroldarbi un. gala pārbaudījums – eksāmens. Eksāmeni un kontroldarbi tiek kārtoti individuāli. Laboratorijas un praktiskajos darbos, lauka studiju projektu izpildē un semināros studenti strādā 2-5 cilvēku lielās grupās, sagatavo un aizstāv ziņojumus un protokolus kolektīvi vai individuāli. Visi studiju kursi noslēdzās ar eksāmenu.

      Bakalaura darbs vides zinātnē ir studenta pastāvīgs pētījums vienā no vides zinātnes apakšnozarēm. Bakalaura darbā studentam ir jāparāda savas zināšanas un prasmes zinātniskās literatūras izvēlē un analīzē, jāpamato pētījumā izvēlētā metodes, kuras izmantojot, jāveic pastāvīgs pētījums, kā arī iegūto rezultātus analīze, kas gala rezultātā noved pie secinājumu un vispārinājumu izdarīšanas. Bakalaura darbs tiek izstrādāts saskaņā ar Nolikumu par noslēguma pārbaudījumiem Latvijas Universitātē, LU rektora rīkojumu „Prasības noslēguma darbu (bakalaura, maģistra darbu, diplomdarbu un kvalifikācijas darbu) izstrādāšanai un aizstāvēšanai Latvijas Universitātē” un Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes domes apstiprināto nolikumu „Par noslēguma darba ģeogrāfijā, ģeoloģijā, vides zinātnē, telpiskajā plānošanā un skolotāju profesionālajās studiju programmās izstrādes un aizstāvēšanas kārtību. Bakalaura darbs ar atzīmi tiek vērtēts atbilstoši studiju programmas padomes apstiprinātajiem noslēguma darba vērtēšanas kritērijiem. Minētie nolikumi studentam ir pieejami LUISā un fakultātes mājas lapā.

      Bakalaura darbs tiek aizstāvēts komisijā, kuru izveido studiju programmu padome, akceptē fakultātes Dome un apstiprina LU rektors. Noslēguma darba aizstāvēšanas process ir atklāta, kurā piedalās komisija, students, darba recenzents un citi interesenti. Darba aizstāvēšanas gaita tiek protokolēta. Komisija vērtējumu par darbu pieņem slēgtā sēdē, kuru paziņo pēc tam individuāli studentam. Students atbilstoši LU iekšējiem noteikumiem var komisijas lēmumu pārsūdzēt. Studentu sūdzību izskata ĢZZF dekāna izveidota speciāla komisija. Iepriekšējā mācību gadā netika saņemtas sūdzības par vides zinātnes bakalaura darba noslēguma darbu vērtēšanas komisijas lēmumiem.