Programmas kods 21023
Studiju virziens Fizika, materiālzinātne, matemātika un statistika
Fakultāte Fizikas,matemātikas un optometrijas fakultāte
Programmas mērķis un uzdevumi Dabaszinātņu bakalaura grāds fizikā
Tiesības uz tālākām studijām Tiesības studēt maģistrantūrā vai otrā līmeņa profesionālajās augstākās izglītības studiju programmās, kuras paredzētas studijām pēc bakalaura grāda ieguves
Akreditācijas termiņš 29.05.2013 - 28.05.2019
Programmas direktors Ģirts Barinovs
Programmas apjoms 120 KP vai 180 ECTS
Programmas īstenošanas forma, ilgums pilna laika: klātiene
6 semestri
Studiju maksa uzsākot studijas 2018. gada rudens semestrī Studiju maksa gadā - 2000 EUR
Studiju vietu skaits uzņemšanai 2018. rudens semestrī
Budžeta vietas- 60
2018. rudens semestrī
Maksas vietas - 20
Minimālais studējošo skaits - 25
Studiju uzsākšana 2019. rudens semestrī
Studiju organizācija

Darba dienās, galvenokārt no 8:30 - 18:00 atkarībā no konkrētās dienas nodarbību plānojuma

Studiju valoda Latviešu
Programmas anotācija

Fizikas bakalaura studiju programma piedāvā iegūt augstāko akadēmisko pamatizglītību fizikā kā vienā no fundamentālo dabaszinātņu jomām. Studijas paredzētas kā studentiem, kas tālāk plāno studēt fizikas maģistrantūrā un pievērsties pētniecībai (industrijā vai akadēmiskās iestādēs), tā arī studentiem, kas vēlas iegūt plašu fizikā bāzētu izglītību, kas nodrošinās viņu daudzpusīgu konkurētspēju darba tirgū.

 

Fizikas bakalaura studiju programmā tiek apskatītas vispārīgas un fundamentālas fizikas tēmas, nodrošinot arī modernās fizikas tematu izvēli un attīstot pētnieciskās, eksperimentālās, matemātiskās, datoru, modelēšanas un citas vispārīgās iemaņas un prasmes. Programma orientēta uz pasaulē un Latvijā perspektīviem fundamentālās zinātnes un analītiskajiem inženierfizikas virzieniem, kurus šobrīd pārstāv Latvijas Universitāte un ar to asociētie zinātniskās un lietišķās pētniecības centri.

 

Programma piedāvā iespējami pilnu studiju izvēli Latvijas fizikas zinātnei un tautsaimniecībai konkurētspējīgā līmenī apgūstamās tradicionālajos (cietvielu fizika, optika un spektroskopija, elektronika, u.c.) un arī LU relatīvi jaunajos (siltumfizika, hidrodinamika, lāzeru tehnoloģijas, nanotehnoloģijas u.c.) virzienos.

 

Programma attīsta studentos fizikālās iemaņas un prasmes:

  • formulēt un atrisināt fizikālas problēmas. Studenti iemācās, kā identificēt attiecīgos fizikālos principus, novērtēt lielumu kārtas, formulēt problēmu un to atrisināt, skaidri izdalot pieņēmumus un tuvinājumus.
  • plānot, veikt un aprakstīt eksperimentālos vai teorētiskos pētījumus. Izmantot atbilstošas metodes kļūdu un nenoteiktību novērtēšanai. Salīdzināt iegūto rezultātu ar atbilstošajām teorētiskajām zināšanām.
  • izmantot matemātiskās metodes fizikālo parādību aprakstam. Saprast matemātiskās modelēšanas būtību un tuvinājumu lomu. Studenti spēj kritiski salīdzināt modelēšanas rezultātus ar novērojumu un eksperimentu rezultātiem.
     

Programmas pilna apguve dod iespēju turpināt studijas fizikas un ar to funkcionāli asociētās maģistrantūrās ar vai bez papildus nosacījumiem, atkarībā no maģistrantūras rakstura.

 

Studiju programmas A daļā jāapgūst studiju kursi 76 kredītpunktu apjomā, B daļā 40 kredītpunktu apjomā, C daļā 4 kredītpunktu apjomā. A daļā apgūstamie studiju kursi ir Mehānika, Vielas uzbūve un siltumprocesi, Elektromagnētisms, Optika, Kvantu fizika, Astronomija un astrofizika, Lineārā algebra un analītiskā ģeometrija, Matemātiskā analīze, Diferenciālvienādojumi, Matemātiskās fizikas metodes, Mehānikas, Molekulārfizikas, Elektrības, Optikas, Kvantu fizikas un Spektroskopijas laboratorijas, Ķīmija un Bioloģija.

 

Sadarbībā ar ERASMUS, studēt var sekojošās universitātēs - Rostokas Universitātē (Vācijā), Kaizerslauternas Universitātē (Vācijā), Aveiro Universitātē (Portugālē), Umea Universitātē (Zviedrijā), Hannoveres Universitātē (Vācijā), Merzeburgas Augstskola (Vācijā), Parīzes VI Universitāte (Francija), Vīnes Universitāte (Austrija), Linčopingas Universitāte (Zviedrijā), Patras Universitāte (Grieķijā), Kielce Tehniskā Universitāte (Polijā), Grenobles Politehniskais Institūts (Francijā), Tartu Universitāte (Igaunijā), Brēmenes Universitāte (Vācijā). CAMPUS EUROPAE ietvaros var studēt sekojošās universitātēs – Lodžas Universitātē (Polijā), Novi Sadas Universitāte (Serbijā), Kauņas Universitāte (Lietuva), Limerikas Universitāte (Īrijā), Aveiro Universitāte (Portugālē), Lježas Universitāte (Francija).

 

Darba iespējas: darba vietas, kurās nepieciešamas zināšanas fizikā, elektronikā, pamata iemaņas fizikālu un inženiertehnisku mērījumu veikšanai, pētnieciskā darba veikšanai - institūtos, firmās, skolās, tirdzniecībā u.c.

Programmas mērķis un uzdevumi

Programmas mērķis ir attīstīt studentos izpratni par fizikas būtiskākajām sastāvdaļām, secīgi padziļinot izpratnes līmeni, katrā jaunā līmenī atklājot jaunas parādības un padziļinot ieskatu vielas un starojuma likumsakarībās.

 

Fizikas bakalaura studiju uzdevums ir attīstīt studentos sekojošas fizikālās un vispārīgās iemaņas un prasmes.

Fizikas studijām jāattīsta sekojošas fizikālās iemaņas un prasmes:

  • formulēt un atrisināt fizikālas problēmas. Studentiem jāiemācās, kā identificēt attiecīgos fizikālos principus, novērtēt lielumu kārtas, formulēt problēmu un to atrisināt, skaidri izdalot pieņēmumus un tuvinājumus.
  • plānot, veikt un aprakstīt eksperimentālos vai teorētiskos pētījumus. Izmantot atbilstošas metodes kļūdu un nenoteiktību novērtēšanai. Salīdzināt iegūto rezultātu ar atbilstošajām teorētiskajām zināšanām. 
  • izmantot matemātiskās metodes fizikālo parādību aprakstam. Saprast matemātiskās modelēšanas būtību un tuvinājumu lomu. Studentiem jāspēj kritiski salīdzināt modelēšanas rezultātus ar novērojumu un eksperimentu rezultātiem.

Fizikas studijām jāattīsta sekojošas vispārīgās iemaņas un prasmes:

  •  problēmu risināšanas iemaņas. Studiju laikā tiek risinātas kā problēmas ar labi definētu atrisinājumu, tā arī tiek dots ieskats problēmās, kuru atrisinājums nav zināms. Studentiem jāattīsta spējas formulēt problēmas izmantojot precīzus jēdzienus un noteikt svarīgākos faktorus. Studentiem jāiemācās izmantot dažādas pieejas sarežģītu problēmu risināšanas gaitā.
  • pētnieciskās iemaņas. Studentiem jāattīsta šīs iemaņas veicot neatkarīgu pētījumu. Studenti mācās meklēt informāciju izmantojot mācību grāmatas, monogrāfijas, žurnālu rakstus, datubāzes, kā arī komunicējot ar kolēģiem.
  • komunikācijas iemaņas. Fizika un fizikas matemātiskās metodes raksturojas ar pārsteidzošām idejām un sarežģītām koncepcijām, tāpēc ļoti svarīgi ir attīstīt komunikācijas iemaņas, studentiem jāiemācās uzmanīgi klausīties, lasīt komplicētus tekstus, prezentēt sarežģītu informāciju skaidrā un koncentrētā veidā.
  • analītiskās iemaņas. Studenti iemācās pievērst uzmanību detaļām, attīsta spējas manipulēt ar precīzām un sarežģītām idejām, konstruēt loģiskus argumentus un korekti izmantot tehniskus terminus.
  • IT iemaņas. Studiju laikā studenti attīsta šīs spējas dažādos veidos, ieskaitot spējas izmantot programmēšanas valodas un gatavas programmatūras paketes.
  • personiskās iemaņas. Studenti attīsta iemaņas veikt individuālu darbu, izrādīt iniciatīvu, organizēt sevi termiņu ievērošanā, konstruktīvi sadarboties ar kolēģiem.
Programmas studiju rezultāti

Fizikas bakalaura studiju rezultātā studenti demonstrē pamatiemaņas zinātnisku pētījumu organizācijā un inovāciju tehnoloģijās:

  • fizikas fundamentālo likumu un principu zināšanas un šo zināšanu kompetentu pielietošanu dažādām fizikas apakšnozarēm;
  • spējas risināt fizikālas problēmas, izmantojot atbilstošas matemātiskas metodes, studenti prot identificēt būtiskos fizikālos principus un veikt tuvinājumus, lai iegūtu atrisinājumu;
  • spējas veikt eksperimentu vai teorētisku pētījumu un kritiski analizēt tā rezultātus, izdarīt pamatotus secinājumus. Studenti spēj novērtēt rezultāta ticamības līmeni un salīdzināt savus datus ar sagaidāmo rezultātu, teorētiski paredzētiem vai publicētiem rezultātiem;
  • efektīvu IT pakešu/sistēmu izmantošanu datu analīzei un nepieciešamās informācijas iegūšanai;
  • spējas datu skaitliskā apstrādē, to grafiskā prezentēšanā un interpretācijā;
  • spējas matemātisku metožu izmantošanā fizikālu problēmu aprakstam un analīzei;
  • zinātniskas informācijas komunicēšanas spējas, it sevišķi skaidru un precīzu zinātnisku pārskatu sagatavošanā;
  • individuālā darba spējas, spējas izmantot zinātniskos tekstus;
  • labu fizikas laboratorijās izmantojamo vienkāršāko mēraparātu un mērīšanas metožu pārzināšanu.
Uzņemšanas nosacījumi

Vidējā izglītība


Vispārīgie nosacījumi (skatīt šeit)


Konkursa kritēriji personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību sākot no 2004. gada:


CE latviešu valodā

CE fizikā vai CE matemātikā


Konkursa kritēriji personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004. gadam (neieskaitot), kā arī personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs vai personām ar īpašām vajadzībām:


gada vidējā atzīme latviešu valodā un literatūrā

gada atzīme matemātikā (vai vidējā atzīme algebrā un ģeometrijā) vai fizikā

gada vidējā atzīme noteiktos mācību priekšmetos


Īpaši nosacījumi: vidējās izglītības dokumentā jābūt sekmīgam (ne zemākam par 4) vērtējumam fizikā;

 

Priekšrocības: Latvijas valsts, Eiropas vai starptautiskās fizikas vai matemātikas olimpiādes vai Latvijas valsts skolēnu zinātniskās konferences fizikas sekcijas vai astronomijas sekcijas 1. – 3. pakāpes un atzinības rakstu ieguvējiem 2018. un 2019. gadā; atklātās fizikas, matemātikas vai astronomijas olimpiādes 1. – 3. vietas un atzinības rakstu ieguvējiem 2018. un 2019. gadā;

 

Papildus punkti: LU Jauno fiziķu skolas dalībnieki 2019. gadā, kuri saņēmuši sertifikātu, papildus iegūst 100 punktus.

Konkursa aprēķina formulas

Personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību sākot no 2004. gada: CE latviešu valodā un literatūrā līdz 2011. gadam vai CE latviešu valodā no 2012. gada (rakstīšana vai tekstveide (2,5 x 100 = 250)) + CE fizikā līdz 2010. gadam (zināšanas un pamatprasmes (3,75 x 100 = 375) + situāciju analīze (3,75 x 100 = 375)) vai CE fizikā no 2011. gada (zināšanas un pamatprasmes (3 x 100 = 300) + zināšanu lietojums standartsituācijās (2 x 100 = 200) + zināšanu lietojums nestandarta situācijās (2,5 x 100 = 250), vai CE matemātikā līdz 2008. gadam (zināšanas un pamatprasmes (3,75 x 100 = 375) + situāciju analīze (3,75 x 100 = 375)) vai CE matemātikā no 2009. gada (zināšanas un pamatprasmes (3,5 x 100 = 350) + lietošana standartsituācijās/zināšanu lietojums standartsituācijās (2 x 100 = 200) + problēmsituāciju risināšana/zināšanu lietojums nestandarta situācijās (2 x 100 = 200));

 

Personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004. gadam (neieskaitot), kā arī personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs vai personām ar īpašām vajadzībām: vidējās izglītības dokumenta gada vidējā atzīme latviešu valodā un literatūrā (20 x 10 = 200) + vidējās izglītības dokumenta gada atzīme fizikā vai matemātikā (vai vidējā atzīme algebrā un ģeometrijā) (60 x 10 = 600) + vidējās izglītības dokumenta gada vidējā atzīme noteiktos mācību priekšmetos (20 x 10 = 200).

Kontaktinformācija

Fizikas un matemātikas fakultāte, Rīgā, Zeļļu ielā 25, Fizikas nodaļa Zeļļu ielā 23

Studiju programmas direktors doc.Ģirts Barinovs, tel. 67033769, e-pasts: girts.barinovs@lu.lv

Vecākā metodiķe Dzintra Holsta, 115.telpa, tel. 67033702, e-pasts dzintra.holsta@lu.lv

Informatīvais e-pasts fmf@lu.lv, telefons 67033706

Fizika   120
Obligātie kursi   76
Obligātā daļa   66
Fizi3112 Astronomija un astrofizika Eksāmens 4
Ķīmi1059 Civilā aizsardzība Ieskaite 1
Mate2013 Diferenciālvienādojumi* Eksāmens 2
Fizi2019 Elektromagnētisms Eksāmens 4
Fizi2178 Elektrības laboratorija Eksāmens 2
Biol1058 Ievads molekulārajā un šūnas bioloģijā Eksāmens 5
Fizi4008 Kvantu fizika Eksāmens 4
Fizi3006 Kvantu fizikas laboratorija Eksāmens 2
Mate1135 Lineārā algebra un analītiskā ģeometrija I Eksāmens 2
Mate2015 Lineārā algebra un analītiskā ģeometrija II Eksāmens 2
Mate1050 Matemātiskā analīze I Eksāmens 4
Mate1051 Matemātiskā analīze II Eksāmens 4
Mate2024 Matemātiskā analīze III Eksāmens 2
Mate3012 Matemātiskās fizikas metodes I Eksāmens 2
Fizi1001 Mehānika Eksāmens 4
Fizi1233 Mehānikas laboratorija Eksāmens 2
Fizi1177 Molekulārfizikas laboratorija Eksāmens 2
Fizi2023 Optika Eksāmens 4
Fizi2234 Optikas laboratorija Eksāmens 2
Fizi4009 Spektroskopijas laboratorija Eksāmens 2
VidZ1032 Vides aizsardzība Eksāmens 1
Fizi1015 Vielas uzbūve un siltumprocesi Eksāmens 4
ĶīmiP031 Ķīmija Eksāmens 5
Gala pārbaudījums   10
Fizi4172 Bakalaura darbs Bakalaura darbs 10
Ierobežotās izvēles kursi   40
FiziR000 Akadēmiskā prakse II Prakse 2
Fizi4012 Atomi ārējos laukos Eksāmens 2
Fizi4289 Atomu un molekulu spektroskopija Eksāmens 2
Fizi4292 Atomu un molekulu uzbūve. Kvantu teorija II Eksāmens 2
Fizi4010 Cietvielu fizikas pamati Eksāmens 2
Fizi2274 Cietvielu mehānikas pamati Eksāmens 2
DatZ1140 Datori un programmatūra I Eksāmens 4
DatZ1141 Datori un programmatūra II Eksāmens 4
Fizi2275 Datormodelēšanas pamati Eksāmens 2
Mate2081 Diferenciālvienādojumu risināšanas skaitliskās metodes Eksāmens 2
Fizi3055 Eksperimenta plānošana, veidošana un kontrole Eksāmens 2
Fizi3190 Eksperimentālo datu statistiskā apstrāde Eksāmens 2
Fizi3077 Elastības teorija Eksāmens 2
Fizi2004 Elektromagnētisma pielietojumi Eksāmens 2
Fizi3014 Elektronika Eksāmens 2
Fizi3009 Elektronikas laboratorija Eksāmens 2
Fizi3005 Elementārdaļiņu standartmodelis Eksāmens 2
Fizi1186 Fizikas un inženierfizikas seminārs Eksāmens 2
Fizi3007 Fizikālo mērījumu metodes un tehnoloģijas Eksāmens 2
Fizi4072 Galīgo elementu un robeželementu metodes Eksāmens 2
Fizi1004 Hidrodinamikas pamati Eksāmens 3
Fizi2193 Hologrāfija un Furjē optika Eksāmens 2
Mate1123 Ievads matematikā fiziķiem Eksāmens 4
Fizi4011 Ievads nanozinātnē Eksāmens 2
Fizi5013 Ievads teorētiskajā fizikā Eksāmens 2
Fizi1006 Kosmiskās informācijas tehnoloģijas* Eksāmens 2
Fizi3034 Lāzeru fizika Eksāmens 2
Fizi1005 Materiāli dabā un tehnikā Eksāmens 3
Fizi1081 Mīkstās vides fizika Eksāmens 2
Fizi3191 Nekristālisko vielu fizika Eksāmens 2
Fizi2000 Plāno kārtiņu pagatavošanas un strukturēšanas metodes Eksāmens 2
Fizi4032 Signālu analīze Eksāmens 2
Fizi3071 Skaitliskās metodes Eksāmens 2
Fizi3032 Skaitļošanas fizika Eksāmens 2
Fizi2002 Spektrālaparāti un spektrālie mērījumi* Eksāmens 3
Fizi2001 Tenzoru analīze Eksāmens 3
Brīvās izvēles kursi   4
SDSK3002 Fizikas un tehnikas vēsture Eksāmens 4
Zinātnes nozare Fizika
EKI līmenis 6
Programmas praktiskā īstenošana

Studiju programmā tiek izmantotas visas tradicionālās pasniegšanas metodes un pieejamie mācību līdzekļi. Uzsākot studiju kursu, students saņem izvērstu kursa programmu ar mācību literatūras sarakstu un norādēm patstāvīgajam darbam. Visos A kursu moduļos ir paredzēts individuālais darbs, kas galvenokārt izpaužas kā patstāvīgu uzdevumu risināšana, sekojot praktisko nodarbību piemēriem auditorijā. No kursam atvēlētā kredītpunktu apjoma vidēji 1/4 – 1/3 ir plānotās praktiskās nodarbības, pārējais – individuālais darbs. Īpaši jāuzsver, ka mācību darbs praktikumos un laboratorijās ir ļoti būtiska Fizikas bakalaura studiju programmas komponente un ka tai ir tradicionāli augsta līmeņa materiālais nodrošinājums. 

      Līdzās tradicionālajām mācību rezultātu kontroles formām pakāpeniski tiek ieviesta studentu darba e–kontrole, kas sevišķi nepieciešama pirmajiem bakalaura studiju gadiem. E–kontroles galvenā priekšrocība ir ātras frontālas pārbaudes iespējamība īpaši šim nolūkam paredzētā laikā datorklasēs ar ļoti operatīvi organizējamu atgriezenisko saiti pasniedzējs – students. Fizikas bakalaura programmas ietvaros visos vispārīgās fizikas moduļa kursos ir ieviesta e–kontroles un paškontroles forma. Otrs arī ar e–universitāti nozīmīgs realizēts pasākums ir Fizikas praktikuma darbu ciklu aprakstu un uzdevumu noformēšana digitālajā formātā. Šis gan cilvēkresursu, gan materiāla ziņā apjomīgais pasākums ir pabeigts (mehānika, elektromagnētisms, optika, kvantu fizika), un tā lietderība visu studiju profilu studentiem ir acīmredzama.

       Akadēmiskā personāla pētnieciskās darbības ietekme uz studiju procesu Fizikas nodaļā ir vērtējama, kā ļoti pozitīva. Daudzie pētnieciskie projekti nodaļā nodrošina mācību materiālu mūsdienīgumu, interesantas un aktuālas bakalauru, maģistru un doktoru darbu tēmas, kā arī studentu iesaisti algotā projektu darbā paralēli mācībām. Visi fizikas nodaļas akadēmiskās kopas locekļi piedalās tā vai cita profila zinātniskajos pētījumos un daudzi no viņiem ir valsts mēroga vai starptautisku pētniecisko projektu, vai to etapu vadītāji.

      Izņemot jaunāko kursu fizikas praktikumu, kuros laboratorijas darbi ir organizēti pa cikliem, atbilstoši teorētiskajai mācību vielai un kas ir tikai mācību praktikums, vecāko kursu mācību laboratorijas ir integrētas institūtu zinātniskajās laboratorijās. Tas arī nozīmē, ka viens no šo laboratoriju uzdevumiem ir sniegt studentiem iemaņas eksperimentālās fizikas pētnieciskajās metodēs. Visi bakalaura programmu studenti, kas aizstāv bakalaura darbus, darba izstrādes laikā veic zinātnisko pētījumu kopā ar darba vadītāju kādā no laboratoriju grupām.

Vērtēšanas sistēma

Novērtēšanas sistēmu nosaka LU reglamentējošie dokumenti. Nekādas īpašas papildus metodes programmās lietotas netiek. Fizikas bakalaura programmas A daļai atbilst 20 eksāmeni. Līdzās tam bakalaura programmas B daļa paredz atkarībā no izvēles 15 … 20 eksāmenu nokārtošanu. Starp vērtēšanas metodēm programmu A daļā dominē mutiskais eksāmens – pārruna par eksāmena biļetes jautājumiem. Eksāmena programma ir zināma, nepieciešamo nejaušības elementu saglabā biļetes. Tomēr eksāmena atzīmi nosaka ne tikai mutiskā atbilde, bet vēl citu parametru kopums, kas raksturo studenta darbu semestra laikā: uzdevumu risināšanas mājasdarbu un kontroldarbu atzīmes, laboratorijas darbu ieskaitīšanas sekmes, e-universitātes ietvaros datorizētā studentu testēšana. Šis parametru kopums un relatīvi nelielais programmu studentu skaits dod iespēju pietiekami argumentēti pamatot eksāmena atzīmi, pie kam studenti ar zināšanu vērtēšanas sistēmu attiecīgajā kursā tiek iepazīstināti semestra sākumā. Studiju programmu padome akreditācijas periodā iebildumus par izliktām atzīmēm nav saņēmusi. Atsevišķi kursi pēc pasniedzēju iniciatīvas tiek vērtēti ar testu rezultātiem, piemēram, Vispārīgās fizikas praktikuma laboratorijas darbi (protokoli) tiek ieskaitīti semestra gaitā pie pasniedzēja, un no to atzīmēm tiek izlikts semestra vērtējums.

     Fizikas bakalaura programmas A daļas moduļu visos kursos paredzēta regulāra patstāvīgo darbu izpildes kontrole semestra laikā. Taču šīs kontroles biežums un tās ietekme uz gala novērtējumu tradicionāli ir kursa docētāja ziņā. Taču pastāv pasniedzēja noteikts pielaides slieksnis kursa gala pārbaudījumam.

Programmas izmaksas

Studiju izmaksas vienam studentam (gadā) atbilst norādītajai studiju maksai.