Programmas kods 21216
Studiju virziens Iekšējā drošība un civilā aizsardzība
Fakultāte Ķīmijas fakultāte
Programmas mērķis un uzdevumi Profesionālā maģistra grāds darba aizsardzībā
Tiesības uz tālākām studijām Tiesības studēt doktorantūrā
Akreditācijas termiņš 05.06.2013 - 04.06.2019
Programmas direktors Ženija Roja
Programmas apjoms 80 KP vai 120 ECTS
Programmas īstenošanas forma, ilgums pilna laika: klātiene
4 semestri
Studiju maksa uzsākot studijas 2018. gada rudens semestrī Studiju maksa gadā - 2000 EUR
Studiju vietu skaits uzņemšanai 2018. rudens semestrī
Budžeta vietas- 12
2018. rudens semestrī
Maksas vietas - 50
Minimālais studējošo skaits - 10
Studiju uzsākšana 2019. rudens semestrī
Studiju organizācija

Piektdienās no plkst. 14.30. līdz 20.00 un sestdienās no plkst. 8.30 līdz 12.00

Studiju valoda Latviešu
Programmas anotācija

Profesionālā maģistra studiju programma “Darba vides aizsardzība un ekspertīze” sagatavo augsti kvalificētus, konkurētspējīgus un kompetentus speciālistus, vienlaikus iegūstot profesionālo maģistra grādu darba aizsardzībā un profesionālo kvalifikāciju „Darba aizsardzības vecākais speciālists”.

Studiju kursus vada augsti kvalificēta, labi motivēta un pieredzējusi akadēmiskā personāla komanda. Mūsdienīgi radošā studiju procesā studentiem ir iespēja apgūt vispusīgas zināšanas par pasaulē un Latvijā populārākajām darba vides risku novērtēšanas metodēm, ergonomiku, veselības veicināšanu un darba aizsardzības sistēmas kvalitātes vadīšanu. Iegūtās teorētiskās zināšanas studentiem ir iespēja realizēt praksē dažādās Latvijas organizācijās. Studiju programmas realizācijā piedalās arī vieslektori no vadošajām pasaules un Latvijas augstskolām. 

Vairāki studiju kursi “Darba vides ekspertīze”, “Ergonomikas pamati”, “Vides objektu analīze”, un “Veselības veicināšana darbā” ir veltīti vispusīgām zināšanām par pasaulē populārākām darba vides risku novērtēšanas metodēm un slodzes ergonomiku, padziļinātām zināšanām veselības veicināšanai darbā un arodtoksikoloģijā, kā arī atziņām par vides objektu analīzi, kas ietver arī vides piesārņojumu un tā noteikšanas metodes. Minētos kursus lasa profesori un as. profesori, kas ir Latvijas Zinātņu padomes eksperti savās zinātņu jomās, vai ir starptautiski atzīti eksperti ergonomikā, kas ieguvuši Eiropas ergonomista sertifikātu. Programmā DVAE ir 12 budžeta vietas.

Programmas mērķis un uzdevumi

Studiju Programmas mērķis ir sagatavot kvalificētus speciālistus, kas var piedalīties komercsabiedrību, valsts vai pašvaldību dibināto institūciju vai sabiedrisko organizāciju darba un apkārtējās vides aizsardzības nodrošināšanā, veicot darba vides aizsardzības sistēmas organizēšanu, uzraudzību un ekspertīzi atbilstoši Latvijas Republikas, kā arī Eiropas Savienības likumu un noteikumu prasībām.

LU apvienots pietiekoši augsts zinātniskais un akadēmiskais personāls, kas ļauj realizēt ne tikai studiju programmas mērķi, bet arī no tā izrietošos uzdevumus:

  • nodrošināt iespēju apgūt Programmu, iegūstot zināšanas un prasmes atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par augstākās profesionālās izglītības valsts standartu (maģistra grādu darba aizsardzībā un 5. līmeņa profesionālo kvalifikāciju darba aizsardzībā;
  • nodrošināt iespēju apgūt profesionālo augstākās izglītības maģistra studiju programmu darba aizsardzībā un vienlaikus iegūt darba aizsardzības vecākā speciālista profesionālo kvalifikāciju, kas nodrošina zināšanas un prasmes atbilstoši profesijas standarta „Darba aizsardzības vecākais speciālists” prasībām;
  • dot iespēju programmā studējošiem radoši pielietot jaunākās zinātniskās atziņas darba un apkārtējās vides aizsardzības jomā, atspoguļojot to praksē, veicot risku novērtēšanu uzņēmumos, un pētnieciskā darbā;
  • attīstīt studentos augstu profesionālo ētiku un komunikācijas prasmes; 
  • attīstīt studentos iemaņas patstāvīgu zinātnisko pētījumu veikšanai un publikāciju sagatavošanai;
  • dot motivāciju tālākizglītībai un profesionālās kvalifikācijas pilnveidei.
Programmas studiju rezultāti

o    spēja sagatavotajiem speciālistiem/ekspertiem patstāvīgi identificēt riskus darba vidē un izvērtēt darba vides aizsardzības problēmas;

o    formulēt un realizēt praksē šo problēmu optimālas atrisināšanas iespējas, ieviešot jaunākās atziņas par kolektīvajiem un individuālajiem darba aizsardzības līdzekļiem;

o    spējas patstāvīgi plānot un veikt eksperimentāla rakstura pētījumus, kas saistīti ar fizikālo, ķīmisko, bioloģisko un ergonomisko risku ietekmi uz strādājošo, ar nolūku radīt drošu darba vidi un nodrošinātu strādājošo veselības aizsardzību;

o    spējas interpretēt pētījumos iegūtos rezultātus, tos apstrādāt, izmantojot speciālās darba aizsardzības datorprogrammas, sagatavot darbus prezentācijai konferencēs un publicēšanai žurnālos;

o    spējas pielietot praksē komunikatīvās un organizatoriskās prasmes.

o    uzņemties atbildību par savu profesionālo darbību darba aizsardzības vai ar to saistītajās jomās;

o    objektīvi izvērtēt un prezentēt pētījumu rezultātus, sadarbojoties ar citu nozaru speciālistiem;

o    pieņemt lēmumus darba vides risku identifikācijā un novērtēšanā un, ja nepieciešams, veikt papildus pētījumus un to analīzi;

o    izprast un pielietot uzņēmējdarbības principus un inovatīvās nostādnes darba aizsardzībā vai citās nozarēs.

 

Darba iespējas

Absolvējot maģistra studiju programmu “Darba vides aizsardzība un ekspertīze”, absolventi strādā vietējās vai starptautiskās organizācijās, valsts institūcijās, kā arī kompetentās darba drošības pakalpojumu sniegšanas kompānijās par darba aizsardzības speciālistiem, ekspertiem, speciālistiem. Piemēram, Jolanta Geduša - Labklājības ministrijas Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta vecākā eksperte; Jeļena Mihailova – Arodveselības un drošības darbā speciāliste  SIA Orkla Confectionery & Snacks Latvija, Dagnis Garais - SIA Ventspils Nafta termināls bīstamo kravu pārvadājumu drošības konsultants.

Uzņemšanas nosacījumi

1) bakalaura grāds vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība (vai tai pielīdzināma augstākā izglītība) dabaszinātnēs vai inženierzinātnēs; 2) bakalaura grāds vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība (vai tai pielīdzināma augstākā izglītība) citās izglītības jomās ar ne mazāk kā divu gadu darba pieredzi darba aizsardzībā

Vispārīgie nosacījumi (skatīt šeit)

 

Konkursa vērtējuma aprēķināšanas formula: iestājpārbaudījums (1 x 1000 = 1000)

Iestājpārbaudījuma apraksts

Iestājpārbaudījums sastāv no trim daļām:


1. Loģiskās domāšanas tests

2. Tests darba aizsardzības jomā

3. Situāciju uzdevumi

Kontaktinformācija

Ķīmijas fakultāte, Rīgā, Jelgavas ielā 1,

Fakultātes sekretāre Vija Gutāne, e-pasts Vija.Gutane@lu.lv

Darba vides aizsardzība un ekspertīze   80
Obligātie kursi   56
Obligātā daļa   10
Ķinž5001 Darba vides ekspertīze Eksāmens 4
Medi5064 Ergonomikas pamati Eksāmens 4
DatZ5005 Informācijas tehnoloģija Eksāmens 2
Prakse   26
Ķīmi5025 Mācību prakse I Prakse 6
Ķīmi5026 Mācību prakse II Prakse 8
Ķīmi6004 Mācību prakse III Prakse 12
Valsts pārbaudījums   20
Ķinž6001 Maģistra darbs Maģistra darbs 20
Ierobežotās izvēles kursi   24
Ķīmi5023 Arodtoksikoloģija Eksāmens 3
Medi5062 Arodveselība un darba medicīnas pamati Eksāmens 3
SDSK5042 Darba vides aizsardzība Eksāmens 4
VadZ5133 Komercdarbības vadīšana Eksāmens 2
VadZ4185 Kvalitātes vadības metodes Eksāmens 2
ĶīmiP003 Ražošanas tehnoloģiju drošība Eksāmens 2
ĶīmiP008 Tiesu ķīmiskā ekspertīze Eksāmens 2
Medi5063 Veselības veicināšana darbā Eksāmens 2
Ķīmi5024 Vides objektu analīze Eksāmens 3
Ķīmi5027 Ķīmija un vides aizsardzība Eksāmens 3
Zinātnes nozare Citi
EKI līmenis 7
Programmas praktiskā īstenošana

Studiju programmas mērķu un uzdevumu īstenošanai un studiju plānā ietverto kursu apgūšanai tiek izmantotas šādas pasniegšanas metodes:

  •     lekcijas;
  •     semināri;
  •     praktiskie darbi, t.sk. darbs grupās, kurus veic semināru laikā;
  •     laboratorijas darbi vai to demonstrējumi specializētās laboratorijās;
  •     individuālais darbs - mācību prakses un maģistra darba izstrādes laikā.

Pasniedzēji savā darbā lieto uzskates līdzekļus un izdales materiālus. Lekciju materiāla vizuālās informācijas nodrošināšana tiek veikta, izmantojot pamatā digitālo projektoru. Atsevišķos gadījumos kursa satura izklāstā tiek lietotas arī kodoskopa plēves vai videofilmas.

      Lekcijas ir viena no pasniegšanas metodēm, kur veic studiju kursu pamatproblēmu (koncepcijas, teorijas, klasifikācijas u.tml.) apskatu un iztirzājumu. Visas lekcijas tiek sagatavotas, izmantojot PowerPoint prezentācijas. Lekciju prezentācijās studentiem var parādīt videofilmas un sarežģītas shēmas, papildinot ar skaidrojumu. Studenti aktīvi tiek iesaistīti  miniprojektu izstrādāšanā, kas saistīti ar attiecīgā materiāla patstāvīgu apgūšanu, piemēram, ergonomiskie risisnājumi darbavietās, arodveselības un drošības darbā preventīvie un aizsardzības pasākumi u.tml.

      Turpinās vairāku kursu lekciju materiāla pārveide arī elektroniskā veidā, kas tiek ievadīta LU informācijas sistēmā LUIS (e-studijās). Prezentācijas ir pieejamas arī video formātā, īpaši ārzemju vieslektoru prezentācijas.

      Studiju kursos tiek iekļauts studentu patstāvīgais darbs, kura rezultāti tiek prezentēti semināros un atsevišķi vērtēti.       Semināros studenti iegūst pieredzi dalīties ar citiem savās zināšanās un piedalīties akadēmiskās diskusijās. Šī darba forma dod iespēju labākajiem studentiem pašapliecināties, bet vājākiem studentiem - gūt papildus motivāciju nopietnāk pievērsties studijām.

      Praktiskajos darbos laboratorijās studenti nostiprina lekcijās iegūtās zināšanas un iegūst praktiskās amatprasmes iemaņas, piemēram, darba vides riska faktoru parametru mērīšanā. Šai nolūkā ir sagatavoti laboratorijas darbu apraksti un izdales materiāli.

      Prakses darbs tiek organizēts nozarei atbilstošā organizācijā. Prakses rezultātu studenti prezentē un aizstāv. Kā galvenos prakses uzdevumus var minēt: iegūt iemaņas darbā ar normatīviem dokumentiem darba un apkārtējās vides aizsardzības jomā; pilnveidot organizatoriskās un saskarsmes prasmes darba kolektīvā; apgūt praktiskās iemaņas darba un apkārtējās vides risku analīzē; apgūt iemaņas risku analīzes datu apstrādē, izmantojot datorprogrammas; apgūt pētnieciskā darba iemaņas.

      Maģistra darbs ir noslēdzošais studiju posms un tajā tiek realizētas prakses atziņas, izvērtēta pētījumu aktualitāte, parādīti svarīgākie iegūtie rezultāti darba vai apkārtējās vides risku novērtēšanā, salīdzināti ar līdzīgiem pētījumiem pēc literatūras datiem, novērtēta rezultātu atbilstība izvirzītajām problēmām vai hipotēzēm. Studentu maģistra darbi ir saistīti ar pētniecisko darbu, jo tiek ņemta vērā gan pašu studējošo pieredze un veiktais darbs attiecīgajā organizācijā, gan LU Ķīmijas fakultātes akadēmiskā personāla pētnieciskajā darbā iegūtās atziņas.

      Studējošie Programmā „Darba vides aizsardzība un ekspertīze” tiek iesaistīti vairākās Ķīmijas fakultātē realizētajās pētniecības programmās.

      Studentiem tiek dota iespēja izstrādāt arī savas datorprogrammas, kas atvieglo riska ekspertīzes (novērtēšanas) procesu un nodrošina maģistra darba izpildi augstākā zinātniskā līmenī.

Vērtēšanas sistēma

Studiju sasniegumi tiek vērtēti vispārpieņemtajā 10 baļļu sistēmā. Atbilstoši šim lēmumam noteikti šādi pārbaudījumu veidi:

  • starppārbaudījumi (kopējais vērtējums - ne mazāk kā 50% no kopējā vērtējuma); kontroldarbs; pastāvīgais darbs; praktiskais darbs/laboratorijas darbs; referāts;
  • studiju kursa noslēguma pārbaudījums: eksāmens (10 līdz 50% no kopējā vērtējuma, atkarībā no studiju kursa satura); praksei un maģistra darbam - aizstāvēšana.

Studiju kursu apguves pārbaudījumu forma ir rakstisks pārbaudījums, kurā mācībspēks vērtē studējošā rakstveida izpildītu testu, atbildes uz uzdotajiem jautājumiem vai aprakstītu situācijas uzdevumu.

     Eksāmeni, kontroldarbi un pārbaudījumi tiek kārtoti individuāli. Praktiskajos darbos studenti strādā grupās, kurās sagatavo un aizstāv savu darbu rezultātus kolektīvi vai individuāli.

     Studentu zināšanu pārbaudē pielietotās novērtēšanas metodes un novērtēšanas biežumu nosaka studiju Programmas mērķis un uzdevumi. Novērtēšanas biežums ir atkarīgs no kursa apjoma un specifikas, to nosaka kursa pasniedzējs, bet novērtēšanas biežumu kopumā nosaka laiki, kas paredzēti Ķīmijas fakultātes eksāmenu sesijai un gala pārbaudījumiem - maģistra darba aizstāvēšanai.

      Katra konkrētā kursa vērtēšanas sistēma ir detalizēti izklāstīta studiju kursu ceļvežos, kas ir pieejami Ķīmijas fakultātes mājaslapā un kas katru semestri tiek atjaunoti. Iespējas atkārtoti kārtot pārbaudījumus ir aprakstītas kursu ceļvežos. Vairuma gadījumu studentiem tiek dotas iespējas atkārtoti kārtot visas pārbaudījumu formas, samazinot par noteiktu punktu skaitu maksimālo iespējamo gala vērtējumu par katru mēģinājuma reizi.

      Semestra studiju kursu vērtēšana. Zināšanu pārbaude, apgūstot atsevišķus kursus, tiek veikta semināru laikā, izmantojot testa jautājumus vai analizējot studentu mājas darbos dotos risinājumus. Tests vai kontroldarbs ar situācijas uzdevumiem darba aizsardzības jomā tiek izmantots, lai novērtētu teorētiskās zināšanas. Testi parasti veidoti tā, lai pārbaudītu teorētiskās zināšanas un spēju interpretēt zināmo faktu loģiskas kombinācijas. Testos par katru pareizu atbildi dod noteiktu punktu skaitu, kuru nosaka kursa docētājs. Pēc savākto punktu summas tiek novērtēts studentu darbs. Ja testa jautājumi ir precīzi noformulēti, tad studentu vērtējums ir objektīvs. Gala eksāmens ir tikai daļa no galējā vērtējuma. Šo daļu procentuāli nosaka kursa aprakstā dotais nosacījums. Ar vērtēšanas kritērijiem studenti tiek iepazīstināti, uzsākot studijas.

      Lai studenti labāk sagatavotos, vairākos kursos ietvertais materiāls ir sadalīts pa tematiem. Piemēram, kursos „Darba vides aizsardzība” un „Arodveselība un darba medicīnas pamati” tēmas tiek noteiktas atbilstošiem darba vides riska faktoriem (fizikālie, ķīmiskie, bioloģiskie, ergonomiskie u.c. faktori). Kad lekcijās tiek apskatīti attiecīgo faktoru radītie riski, studenti veic patstāvīgo darbu – saņem darba uzdevumu ar 5−10 jautājumiem (uzdevumiem), kuru izpildot, students parāda, vai ir izpratis lekcijās saņemto informāciju, vai nē. Šādas zināšanu pārbaudes dotajā kursā tiek veiktas aptuveni 10 reizes semestrī. Rakstiskas pārbaudes tiek veiktas arī citos priekšmetos, piemēram, „Ķīmija un vides aizsardzība”, „Arodtoksikoloģija”, „Vides ķīmiskā analīze”, „Ergonomikas pamati”. Testos par katru pareizu atbildi dod noteiktu punktu skaitu. Pēc savākto punktu summas tiek novērtēts studentu zināšanas.

       Grupu darbos tiek risināti uzdevumi, kas atbilst dažādu nozaru specifikai (piemēram, riski konkrētās ražošanas nozarēs u.tml.). Tādējādi šajos grupu darbos studenti savlaicīgi iegūst iemaņas, kuras turpmāk var tikt izmantotas maģistra darba izstrādes laikā. Eksāmens ir tikai daļa no galējā vērtējuma un par vērtēšanas kritērijiem studenti tiek iepazīstināti iepriekš. Kursa noslēguma eksāmeni tiek kārtoti rakstiski un tiek vērtēti ar 10 baļļu sistēmu.

Studenti vērtējumus var katrs uzzināt individuāli LU informācijas sistēmā LUIS (e-studijas).

      Mācību prakšu vērtēšana. Prakses darba rezultāti tiek aizstāvēti dekāna nozīmētās komisijas sēdē, piedaloties profesionāļiem darba aizsardzībā. Programmā prakse 26 KP apjomā sadalīta trīs daļās:

1. prakses daļa 6 KP apjomā tiek aizstāvēta pirmajā studiju semestrī;

2. prakses daļa 8 KP apjomā - otrajā semestrī;

3. prakses daļa 12 KP apjomā - trešajā semestrī.

Par attiecīgo prakses tēmu vērtējumu ir atbildīgs nozīmētais prakses vadītājs.

      Valsts pārbaudījuma vērtēšana. Valsts pārbaudījums - maģistra darbs tiek aizstāvēts komisijā, kurā piedalās pārstāvji – profesionāļi darba aizsardzībā, citām augstskolām, kurās realizē līdzīgu programmu, vai valsts institūcijām, kā arī uzņēmējdarbības un darba aizsardzības jomas eksperti – speciālisti. Ikviena maģistra darba izvērtēšanai komisijā parasti tiek atvēlēta vismaz viena stunda laika. Studenti savlaicīgi tiek informēti par maģistra darbu novērtēšanas algoritmu un kritērijiem.

      Maģistra darbs tiek vērtēts tradicionāli, kā patstāvīgs zinātniskais darbs. Maģistra darba vērtējumā tiek ņemta vērā informācija par zinātniskos žurnālos publicētiem (vai iesniegtiem un apstiprinātiem) darbiem, kā arī autora piedalīšanās zinātniskajās konferencēs ar referātiem. Maģistra darba atzīme veidojas no darba vadītāja vērtējuma, recenzenta atzīmes un pārbaudījumu komisijas atzīmes par darba aizstāvēšanu.

Programmas izmaksas

Studiju izmaksas vienam studentam (gadā) atbilst norādītajai studiju maksai.