Programmas kods 21006
Studiju virziens Fizika, materiālzinātne, matemātika un statistika
Fakultāte Fizikas,matemātikas un optometrijas fakultāte
Programmas mērķis un uzdevumi Dabaszinātņu maģistra grāds fizikā
Tiesības uz tālākām studijām Tiesības studēt doktorantūrā
Akreditācijas termiņš 29.05.2013 - 28.05.2019
Programmas direktors Sandris Lācis
Programmas apjoms 80 KP vai 120 ECTS
Programmas īstenošanas forma, ilgums pilna laika: klātiene
4 semestri
Studiju maksa uzsākot studijas 2018. gada rudens semestrī Studiju maksa gadā - 2000 EUR
Studiju vietu skaits uzņemšanai 2018. rudens semestrī
Budžeta vietas- 25
2018. rudens semestrī
Maksas vietas - 20
Minimālais studējošo skaits - 10
Studiju uzsākšana 2019. rudens semestrī
Studiju organizācija

Darba dienās no plkst. 8:30 līdz 18:00 pēc konkrētās dienas lekciju grafika

Studiju valoda Latviešu
Programmas anotācija

Fizikas maģistra studiju programma piedāvā iegūt augstāko akadēmisko maģistra izglītību fizikā kā vienā no fundamentālo dabaszinātņu jomām. Šī studiju programma paredzēta studentiem, kas nākotnē plāno pievērsties pētniecības darbam (industrijā vai akadēmiskās iestādēs, turpinot studijas doktorantūrā), kā arī tiem studentiem, kas vēlas iegūt padziļinātu fizikā bāzētu izglītību, kas nodrošinātu viņu daudzpusīgu konkurētspēju darba tirgū, īpaši tajās darba tirgus nišās, kas saistītas ar zinātņietilpīgu tehnoloģiju attīstību.

 

Fizikas maģistra programma sniedz studentiem zināšanas par fizikas kā nozares saturu, metodoloģiju, attīstības virzieniem un lietošanas iespējām. Izvēles (specializācijas) kursi nodrošina speciālās teorētiskās un empīriskās zināšanas atbilstošajā fizikas apakšnozarē. Fizikas maģistra studiju programmā aplūko gan vispārīgu, gan specializētu modernās fizikas tēmu apguvi, attīstot pētnieciskās, eksperimentālās, modelēšanas un citas vispārīgās iemaņas un prasmes.

 

Izvēles kursos un maģistra darbā iespējama šaurāka specializēšanas kādā no fizikas apakšnozarēm: cietvielu fizika un materiālzinātne, astronomija un astrofizika, lāzeru fizika, tehnika un spektroskopija, teorētiskā fizika, ķīmiskā fizika, fizikas didaktika, fizikālā okeanogrāfija un piekrastes pētniecība, cieta ķermeņa mehānika, nepārtrauktas vides fizika, biomedicīniskā optika, fizika un tehnoloģijas līdzsvarotai attīstībai.

 

Pabeidzot studijas students spēj analizēt fizikas nozarē notiekošos procesus un atbilstoši risināmo teorētisko vai empīrisko problēmu dabai izvēlēties piemērotas pētniecības metodes, nepieciešamības gadījumā veicot adekvātus tuvinājumus.

 

Programmas pilna apguve dod iespēju turpināt studijas fizikas, astronomijas un mehānikas doktora studiju programmā. Maģistra programmas ietvaros iespējams iegūt fizikas skolotāja kvalifikāciju, ja specializējas fizikas didaktikā un papildus, ārpus maģistra studijām, iziet praksi skolā.

Programmas mērķis un uzdevumi

Fizikas maģistra programmas mērķi ir

  • nodrošināt studentiem iespēju apgūt padziļinātas zināšanas par fiziku kā empīrisku dabaszinātni, tās saturu, principiem, matemātiskajām un eksperimentālajām metodēm;
  • ·attīstīt prasmes radoši pielietot fizikas zināšanas aktuālu pētniecības uzdevumu un praktisku, zināšanu ietilpīgu tehnoloģisku problēmu risināšanā, īpaši uzsverot matemātiskās modelēšanas un empīrisko datu kvantitatīvās analīzes iemaņas;
  • sekmēt studentu specializēšanos vienā no fizikas apakšnozarēm, kuru aktualitāti nosaka 21. gadsimta tehnoloģiskās sabiedrības vajadzības un darba tirgus specifika, veicinot spēju piedalīties inovatīvā, starptautiski konkurētspējīgā pētniecībā akadēmiskajā zinātnē un ražošanā.

Fizikas maģistra studiju uzdevumi ir formulēti saskaņā ar izvirzīto mērķi un maģistra programmas prasībām:

  • nodrošināt studentiem piekļuvi mūsdienīgām zināšanām un apgūt atbilstošās prasmes kādā no fizikas apakšnozarēm: cietvielu fizika un materiālzinātne, astronomija un astrofizika, lāzeru fizika, tehnika un spektroskopija, teorētiskā fizika, ķīmiskā fizika, fizikas didaktika, fizikālā okeanogrāfija un piekrastes pētniecība, cieta ķermeņa mehānika, nepārtrauktas vides fizika, biomedicīniskā optika, fizikas un tehnoloģijas līdzsvarotai attīstībai;
  • nodrošināt zinātniskos pētījumu veikšanu kvalificēta akadēmiskā personāla vadībā, iegūtos rezultātus kopā ar to analīzi apkopot maģistra darbā; 
  • attīstīt studentiem: pētnieciskās iemaņas, ieskaitot informācijas meklēšanas iemaņas (grāmatās, zinātniskās publikācijās, komunikācijā ar citiem zinātniekiem), komunikācijas iemaņas, spēju prezentēt iegūtos rezultātus;
  • attīstīt studentos iemaņas un prasmes, kas nepieciešamas lai formulētu un atrisinātu fizikālas problēmas, pielietojot nepieciešamo matemātisko aparātu;
  • attīstīt studentiem iemaņas eksperimentālo un teorētisko pētījumu plānošanai, apmācot viņus analizēt dažādu fizikas nozaru procesus un izvēlēties piemērotas pētniecības metodes, fokusējot studentus uz galvenā izdalīšanu vairāku fizikālo procesu kopumā, nošķirot nebūtiskos faktorus un piemērojot nepieciešamos tuvinājumus;
  • sniegt nepieciešamās zināšanas par moderno IT programmatūras pakotņu lietošanu fizikālos pētījumos;
  • iepazīstināt studentus ar modernajām fizikas mērījumu metodēm un tām atbilstošajiem mērinstrumentiem.
Programmas studiju rezultāti

Sekmīgu maģistra studiju rezultātā students demonstrē zināšanu, prasmju un iemaņu kopumu, kas atbilst fizikas maģistra grādam un tai pašā laikā ir nepieciešamais līmenis (priekšnoteikums) lai students varētu turpināt izglītību fizikas doktorantūras studijās:

  • spēju analizēt fizikālos procesus un atbilstoši risināmo teorētisko vai empīrisko problēmu dabai izvēlēties piemērotas pētniecības metodes, nepieciešamības gadījumā veicot adekvātus tuvinājumus;
  • padziļinātas fizikas fundamentālo likumu zināšanas un prasmi šīs zināšanas kompetenti pielietot dažādās fizikas apakšnozarēs, demonstrējot spēju skaidrot procesu cēloņsakarības, prognozējot to gala iznākumu; 
  • spēju veikt teorētiskos un/vai lietišķos pētījumus dažādās fizikas apakšnozarēs, ar kurām saistīta studenta specializācija izvēles kursos;
  • zināšanas modernajās fizikas mērījumu metodēs un tām atbilstošajos mērinstrumentos, lai konkrētajā situācijā izvēlētos vispiemērotāko; spēju kritiski novērtēt iegūto rezultātu ticamības līmeni un salīdzināt tos ar citiem pieejamajiem analoģiskiem rezultātiem (teorētiski paredzētiem, citu autoru publicētiem, utt.);
  • spēju izvēlēties (atbilstoši pētījumu specifikai) IT programmatūras pakotnes datu iegūšanai un to analīzei, kā arī tās efektīvi lietot;
  • komunikācijas spējas, prasmi zinātniski argumentēt savu patstāvīgo pētījumu (zinātniskā vadītāja pārraudzībā iegūtos) rezultātus, kura tiek demonstrēta maģistra darba aizstāvēšanā, spējas strādāt zinātniskajā kolektīvā, sadarbojoties ar citiem;
  • individuālās iemaņas darbam ar specifiskās nozares mācību un zinātnisko literatūru (ieskaitot publikācijas), iemaņas informācijas meklēšanā, izvērtēšanā un integrēšanā savā pētnieciskajā darbā, attīstot prasmju kopumu, kas nepieciešams zinātniskās publikācijas sagatavošanā un noformēšanai;
  • izpratni par inovatīvas darbības pamatprincipiem un iespējām zināšanas komercializēt noteiktā fizikas apakšnozarē.
Uzņemšanas nosacījumi

1) bakalaura grāds vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība (vai tai pielīdzināma augstākā izglītība) fizikā, matemātikā, datorzinātnēs; 2) bakalaura grāds vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība (vai tai pielīdzināma augstākā izglītība) dabaszinātnēs vai inženierzinātnēs, kurā ir jābūt vērtējumam fizikas nozares priekšmetos (ne mazāk kā 5 kredītpunktu apjomā) un matemātikas nozares priekšmetos (ne mazāk kā 4 kredītpunktu apjomā)

Vispārīgie nosacījumi (skatīt šeit)

 

Konkursa vērtējuma aprēķināšanas formula: vidējā svērtā atzīme (60 x 10 = 600) + noslēguma pārbaudījumu kopējā (vai vidējā) atzīme (40 x 10 =400).

Kontaktinformācija

Fizikas un matemātikas fakultāte, Rīgā, Zeļļu ielā 25, Fizikas nodaļa Zeļļu ielā 23

Programmas direktors asoc.prof. Sandris Lācis, tel. 67033775, sandris.lacis@lu.lv 

Studiju padomniece Ārija Deme, F-211. telpa, tel. 67033757 darba dienas laikā, e-pasts Arija.Deme@lu.lv

Fizika   80
Obligātie kursi   58
Obligātā daļa   38
Fizi5012 Atomu, molekulu, un lāzeru fizikas laboratorija Eksāmens 4
Fizi5011 Cietvielu un materiālu fizikas laboratorija Eksāmens 4
Mate5034 Diferenciālvienādojumi un kompleksā mainīgā funkcijas Eksāmens 4
Fizi5016 Elektrodinamika Eksāmens 4
Fizi5014 Klasiskā mehānika Eksāmens 4
Mate5035 Matemātiskās fizikas metodes II Eksāmens 4
Fizi5010 Nepārtrauktas vides fizikas laboratorija Eksāmens 4
Fizi6007 Nerelatīvistiskā kvantu mehānika Eksāmens 4
Fizi5015 Statistiskā termodinamika Eksāmens 4
Mate5036 Varbūtību teorija un matemātiskā statistika Eksāmens 2
Gala pārbaudījums   20
FiziN002 Maģistra darbs Sad.kurss (maģistra darbs/DP) 20
Ierobežotās izvēles kursi   22
Fizi5039 Aktuālas materiālu un cietvielu fizikas problēmas I* Eksāmens 2
Fizi5040 Aktuālas materiālu un cietvielu fizikas problēmas II* Eksāmens 2
Fizi5041 Aktuālas materiālu un cietvielu fizikas problēmas III* Eksāmens 2
Fizi6009 Atomārie un molekulārie procesi Eksāmens 2
Fizi5094 Biofotonika Eksāmens 4
Biol5212 Biomedicīniskās optikas pamati I Eksāmens 4
Biol6213 Biomedicīniskās optikas pamati II Eksāmens 4
Fizi6002 Biomedicīniskās optikas speciālā terminoloģija svešvalodās Eksāmens 3
Fizi5086 Cieto vielu spektroskopija Eksāmens 2
Biol3001 Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija Eksāmens 5
Fizi4025 E-izglītības materiāli un tehnoloģijas skolas fizikā Eksāmens 2
Fizi5019 Elektromagnētisma modeļi Eksāmens 2
Fizi5093 Fizika interešu izglītībā Eksāmens 2
Fizi5045 Fizikas eksperimentu metodika* Eksāmens 2
Fizi5029 Fizikas eksperimentālās metodes dabas zinātnēs Eksāmens 2
FiziP017 Fizikas izglītības organizācija Eksāmens 2
Fizi4024 Fizikas izglītības saturs skolā Eksāmens 2
Fizi5046 Fizikas uzdevumu risināšanas metodika* Eksāmens 2
Fizi5337 Furjē optika Eksāmens 2
Fizi5097 Ievads MHD tehnoloģijās Eksāmens 2
Fizi5030 Ievads bioloģiskajā fizikā Eksāmens 2
Fizi5032 Kvantu fizikas skaitliskās metodes Eksāmens 2
Fizi5318 Kvantu ķīmijas metodes Eksāmens 4
Fizi4019 Lāzeri fizikā un medicīnā Eksāmens 4
Fizi5095 Lāzeru fizika II Eksāmens 2
Fizi5033 Magnētiskā hidrodinamika* Eksāmens 2
Fizi5074 Makroskopisko parādību fizikas specseminārs I: mīkstu materiālu fizikas fundamentālie principi Eksāmens 2
Fizi5075 Makroskopisko parādību fizikas specseminārs II: vides un tehnoloģisko procesu problēmas Eksāmens 2
Fizi5018 Materiālu mehānikas pamati Eksāmens 2
Fizi6378 Medicīniskie gaismasvadi Eksāmens 4
Fizi5085 Modernie funkcionālie materiāli Eksāmens 2
Fizi6008 Multifizikālo procesu modeļi Eksāmens 2
Fizi6061 Multifizikālu procesu modelēšana ar atvērtā koda programmatūru Eksāmens 2
PedaPB00 Mācīšanās: teorija un prakse Eksāmens 2
Fizi5025 Mīkstie nanomateriāli Eksāmens 2
Fizi6010 Mūsdienu kvantu fizikas problēmas Eksāmens 2
Fizi5022 Nanotehnoloģijas un nanomateriāli Eksāmens 2
Fizi5084 Neorganisko un organisko pusvadītāju fizika un pielietojumi Eksāmens 2
Astr5009 Satelītu kustība Eksāmens 3
Fizi5301 Sistemoloģijas pamati Eksāmens 2
Fizi5017 Skaitliskā hidrodinamika* Eksāmens 2
PedaPB22 Skolotāja pētnieciskā darbība Eksāmens 2
Fizi5035 Specseminārs I* Eksāmens 2
Fizi5034 Specseminārs II* Eksāmens 2
Fizi6011 Specseminārs III* Eksāmens 2
Fizi5031 Statistiskās fizikas skaitliskās metodes Eksāmens 2
Fizi5028 Struktūra un nanofāzu raksturojums Eksāmens 2
Fizi5020 Teorētiskā hidrodinamika* Eksāmens 4
Fizi5306 Turbulence Eksāmens 2
Fizi6330 Virsmas nanofizika un nanoķīmija Eksāmens 3
Fizi6044 Ģeofizikas pamati Eksāmens 2
Papildus kursi civilajā un vides aizsardzībā   0
Ķīmi1059 Civilā aizsardzība Eksāmens 1
VidZ1032 Vides aizsardzība Eksāmens 1
Zinātnes nozare Fizika
EKI līmenis 7
Programmas praktiskā īstenošana

Programmā studiju valoda ir latviešu valoda, tomēr atsevišķos B daļas kursos, ar mērķi celt kopējo studiju programmas kvalitāti un pildot LU Stratēģijā noteiktos uzdevumus, kā arī ņemot vērā studentu viedokli, pasniegšana notiek angļu valodā. Fizikas maģistra studiju programma (turpmāk - FMSP) ir klātienes studiju programma, tāpēc tālmācības metodes netiek lietotas, tomēr tiek izmantota LU e-studiju vide (Moodle sistēma), kas ļauj studentiem attālināti piekļūt mācību materiāliem, atsevišķām kontroles formām, kā arī redzēt savu aktuālo sekmju stāvokli.

      Programmā tiek izmantotas visas tradicionālās pasniegšanas metodes un pieejamie mācību līdzekļi. Ir noteikts, ka, uzsākot studiju kursu, students, papildus skaidrojumam par vērtēšanas sistēmu, saņem arī mācību literatūras sarakstu un norādes patstāvīgajam darbam (parasti šī informācija tiek dublēta e-studiju vidē, kur redzama arī studiju kursa izvērsta programma). Visos A kursu moduļos ir paredzēts individuālais darbs, kas teorētiskajos kursos galvenokārt izpaužas kā patstāvīgu uzdevumu risināšana, sekojot praktisko nodarbību piemēriem auditorijā. No kursam atvēlētā kredītpunktu apjoma vidēji 1/4 – 1/3 ir plānotās praktiskās nodarbības, pārējais – individuālais darbs. Īpaši jāuzsver, ka mācību darbs laboratorijās ir ļoti būtiska FMSP komponente un ka tai ir tradicionāli augsta līmeņa materiālais nodrošinājums. Blakus lekciju tipa, laboratoriju tipa un jauktā tipa (teorija un laboratorijas darbi), ir arī atsevišķi semināru kursi, kā tas redzams mācību plānā.

       Akadēmiskā personāla pētnieciskās darbības ietekme uz studiju procesu Fizikas nodaļā ir vērtējama kā ļoti pozitīva. Daudzie pētnieciskie projekti nodaļā nodrošina mācību materiālu mūsdienīgumu, interesantas un aktuālas maģistru darbu tēmas, kā arī studentu iesaisti algotā projektu darbā paralēli mācībām. Praktiski visi fizikas nodaļas akadēmiskās kopas locekļi piedalās tā vai cita profila zinātniskajos pētījumos, daudzi no viņiem ir Valsts mēroga vai starptautisku pētniecisko projektu vadītāji. 

      Maģistra programmas mācību laboratorijas ir cieši saistītas ar pētniecības institūtu zinātnisko tematiku. Galvenais no šo laboratoriju uzdevumiem ir sniegt studentiem iemaņas eksperimentālās fizikas pētnieciskajās metodēs. Izstrādājot laboratorijas darbus, studenti vienlaicīgi apgūst noteiktas prasmes, kas saistītas ar eksperimentālo darbu konkrētās fizikas apakšnozares pētnieciskajās laboratorijās. 

      Visi maģistra programmas studenti, kas aizstāv maģistra darbus, darba izstrādes laikā veic zinātnisko pētījumu kopā ar darba vadītāju kādā no laboratoriju grupām. 

Vērtēšanas sistēma

Vērtēšanas sistēmu nosaka LU reglamentējošie dokumenti, kas paredz:

  • aizstāvēšanu, kā noslēguma pārbaudījumu Maģistra darbam,
  • eksāmenu, kā pārbaudes formu pārējiem FMSP studiju kursiem.

Kursa ietvaros iespējamas starppārbaudījumu formas: kontroldarbs, patstāvīgais darbs, praktiskais darbs, laboratorijas darbs, ziņojums, referāts vai cits darba veids atbilstoši studiju kursa specifikai. Studiju kursa apguvi vērtē ar atzīmi 10 ballu sistēmā.

Eksāmeni, kontroldarbi un pārbaudījumi tiek kārtoti individuāli. Laboratorijas darbu eksperimentālā daļa bieži tikt izstrādāta 2 cilvēku grupā, tomēr darba rakstiskais noformējums un aizstāvēšana (kuras rezultātā students iegūst atzīmi) ir individuāla. Nekādas īpašas lokālas metodes studiju kursos lietotas netiek. Maģistra darbi tiek izstrādāti, aizstāvēti un vērtēti individuāli.

Atkarībā no aplūkojamās tēmas, studentu darba vērtēšanai tiek izmantoti kontroldarbi, testi. Parasti katrā kursā (izņemot Fizikas laboratorijas) ir vismaz viens nopietns kontroldarbs, kura atzīme parasti ietekmē gala atzīmi dotajā kursā.

      Vērtēšanas kritēriji studentiem ir iepriekš zināmi, tos pasniedzējs paziņo semestra sākumā atbilstoši LU prasībām. Mutiskajos un rakstiskajos pārbaudījumos labāku vērtējumu saņem studenti, kas ne tikai atkārto zināmas likumsakarības, bet spēj arī vielas apguvei pieiet analītiski: izvirzīt pamatotas hipotēzes, kritiski analizē pieejamo informāciju, formulēt likumsakarības, demonstrēt papildus zināšanas, kas apgūtas individuāli papildus lekcijās stāstītajam. Kopēja prakse vērtējumos ir tāda, ka atzīmes 9 un 10 students var saņemt tikai tad, ja students demonstrē, ka ir individuāli apguvis zināšanas, kas papildina lekciju materiālus.

      Otra tendence kursa gala vērtējuma noteikšanā saistās ar studenta darba semestra laikā ievērošanu: gala vērtējuma veidošanā tiek iekļauts vērtējums, ko students saņem semestra laikā par uzdevumu risināšanu mājasdarbos, kontroldarbu atzīmes, laboratorijas darbu ieskaitīšanas sekmes, datorizētā studentu testēšana e-universitātes ietvaros. 

LU kārtība paredz, ka starppārbaudījumu kopējais vērtējums veido ne mazāk kā 50% no kopējā vērtējuma, savukārt eksāmenā iegūtais vērtējums veido ne mazāk kā 10% no kopējā vērtējuma. Eksāmena kārtošana ir obligāta prasība, lai iegūtu kredītpunktus par studiju kursa apguvi.

      Eksāmeni var būt gan mutiski, gan rakstiski. Mutiskajos eksāmenos kontroli par visa kursa tematikas apguvi nodrošina jautājumu biļešu nejaušā izvēle. Rakstiskajos eksāmenos studentam tāpat ir jāgatavojas par visu kursa tematiku, konkrētie rakstiskā eksāmena jautājumi iepriekš nav zināmi un tiek vienmērīgi sadalīti pa visu kursa tematiku.

Fizikas maģistra programmas A daļas moduļu teorētiskajos kursos paredzēta regulāra patstāvīgo darbu izpildes kontrole semestra laikā. Kontroles biežums un tās ietekme uz gala novērtējumu tradicionāli ir kursa docētāja ziņā. Pastāv pasniedzēja noteikts pielaides slieksnis kursa gala pārbaudījumam.

      Lielākās studentu grupās tiek stādīts mērķis, lai kursa klausītājiem gala rezultātā atzīmju sadalījums būtu tuvs normālajam atzīmju sadalījumam ar maksimumu pie atzīmes 7 (labi). Tas notiek, izvēloties atbilstoša sarežģītības pārbaudījumus, nevis pārnormējot iegūtās atzīmes, tāpēc gala rezultātā iespējama atkāpe no normālā sadalījuma saistībā gan ar samērā augsto studentu sagatavotību maģistrantūrā, gan arī tāpēc, ka maģistrantūrā mēdz būt daudz kursu ar mazām studentu grupām, kurām šos kritērijus principā nevar pielietot.

      Līdzās tradicionālajām mācību rezultātu kontroles formām daudzos kursos aktīvi tiek izmantota studentu darba e–kontrole. e–kontroles galvenā priekšrocība ir ātras frontālas pārbaudes iespējamība īpaši šim nolūkam paredzētā laikā datorklasēs ar ļoti operatīvi organizējamu atgriezenisko saiti pasniedzējs – students. FMSP ietvaros e–kontroles un paškontroles formas tika pastiprināti ieviestas, izstrādājot ESF projekta ietvaros mācību kursu e-versijas, kas šobrīd realizētas LU e-studiju Moodle vidē.

      FN ir izstrādāti papildus dokumenti laboratorijas darbu un noslēguma darbu vērtēšanas kritērijiem. Akreditācijas periodā fizikas studiju programmu padomē (FSPP) pēc studentu ierosinājuma tika izskatīts jautājums par gala pārbaudījumu vērtēšanas kritērijiem, FSPP šobrīd precizē vērtēšanas kritēriju sadaļu par minimālajām prasībām, lai vērtējums būtu sekmīgs.

Programmas izmaksas

Studiju izmaksas vienam studentam (gadā) atbilst norādītajai studiju maksai.