Ēriks Jēkabsons

Profesors
Vēstures un filozofijas fakultāte Vēstures un arheoloģijas nodaļa
Prombūtne
09.12.2018 - 19.12.2018
Konsultācijas
Katru nedēļu ceturtdienās no 16:00 līdz 18:00, bij. Latvijas un Austrumeiropas jauno un jaunāko laiku vēstures katedrā, 230.kabinets

Papildus informācija

Dr. hist.,  profesors Ēriks Jēkabsons
dzīves un darba gājums
(curriculum vitae)
 
Dzimšanas gads: 1965.
 
Izglītība:
 
1983–1990 studijas LVU Vēstures un filozofijas fakultātē
 
Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

2014- profesors
2006 Latvijas Universitātes asoc. profesors
2004  Latvijas universitātes docents
1995. Vēstures doktors, Dr. hist.
 
Nodarbošanās:
2014-profesors
2006– LU Vēstures un filozofijas fakultāte, asociētais profesors
2004–2006  LU Vēstures un filozofijas fakultāte, docents
1999–2002 Rīgas Stradiņa universitāte, Eiropas Integrācijas institūts, Politikas programmas direktors, docents (2004–2006 tikai docents)
1996 –2006 Latvijas Valsts vēstures arhīva Dokumentu publikācijas daļas vadītājs
1995–2008 LU Latvijas vēstures institūta pētnieks (no 2008 – vadošais pētnieks)
1993–1995 LU Latvijas Vēstures institūta asistents
1990–1993 Latvijas Zinātņu Akadēmijas Latvijas Vēstures institūta: jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas, monogrāfijas un biogrāfiskās vārdnīcas:
  1. Jēkabsons Ē., Piesardzīgā draudzība: Latvijas un Polijas attiecības 1919. un 1920. gadā. – Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2007, 244 lpp.
  2. Latvijas advokatūra. Zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi biogrāfjās 1919 – 1945. Biogrāfiska vārdnīca. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 2007, 610 lpp. (sastādītājs kopā ar V. Ščerbinski).
  3. Latgaliešu politiķi un politiskās partijas neatkarīgajā Latvijā. – Rīga: Jumava, 2006, 304 lpp. (sastādītājs kopā ar V. Ščerbinski).
  4. Latvijas ārlietu dienesta darbinieki 1918–1991. Biogrāfiska vārdnīca. – Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs; Zinātne, 2003, 437 lpp. (sastādītājs kopā ar V. Ščerbinski).
  5. Jēkabsons Ē., Lietuvieši Latvijā. – Rīga: Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts; Elpa, 2003, 124 lpp.
  6. Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918–1940. Biogrāfiska vārdnīca. – Rīga, Latvijas Valsts vēstures arhīvs; Nordik, 1998, 527 lpp. (sastādītājs kopā ar V. Ščerbinski).
  7. Jēkabsons Ē.,  Poļi Latvijā. – Rīga: Latvijas ZA Filozofijas un socioloģijas institūts, 1996, 167 lpp.
Monogrāfijas: 3
Biogrāfiskas vārdnīcas: 4

Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos: 135 zinātniski raksti (no tiem ap 60 – deviņās ārvalstīs – Polijā, Lietuvā, Igaunijā, Baltkrievijā, Krievijā, Čehijā, Rumānijā, Vācijā, Ukrainā), 43 recenzijas

Šķirkļu autors 6 Latvijas un Polijas enciklopēdijās

Konferenču tēzes: 19
Populārzinātniski raksti: 245

Zinātniski pētnieciskās darbības tematika:

1990–2008 Latvijas un reģiona 20. gs. I puses vēsture (attiecības ar Poliju, Lietuvu, Baltkrieviju, Ukrainu), latvijas nacionālo minoritāšu vēsture (poļi, lietuvieši, baltkrievi, ukraiņi), Latvijas, latviešu un reģiona militāri-politiskā vēsture, Polijas 19.–20. gs. vēsture

Piedalījies ar referātiem 95 starptautiskās zinātniskās konferencēs un semināros Latvijā un ārzemēs (Polijā, Lietuvā, Baltkrievijā, Krievijā, Igaunijā, ASV, Čehijā).

Akadēmiskie kursi:
  1. Centrālās un Austrumeiropas vēsture jaunākajos laikos, A daļa, 6 KP
  2. Semināri jaunāko laiku vēsturē: Centrālās un Austrumeiropas vēstures galvenās prroblēmas (1918–1945), B daļa, 4 KP
  3. Polijas 19.–20. gs. vēstures pamatjautājumi, B daļa, 2 KP
  4. Lietuvas 19.–20. gs. vēstures pamatjautājumi, B daļa, 2 KP
  5. Baltkrievijas 19.–20. gs. vēstures pamatjautājumi, B daļa, 2 KP
  6. Polijas ārējās politikas pamatprincipu analīze 20. gs., B daļa, 2 KP
  7. Latvijas Neatkarības kara (1918–1920) vēstures problēmjautājumi, B daļa, 2 KP
  8. Milirārais faktors Austrumeiropā 1918–1939, B daļa, 2 KP
  9. Krievijas 1914–1922 vēstures problēmjautājumi, B daļa, 2 KP

Papildus ziņas par profesionālo darbību:

  • Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Domes loceklis.
  • Latvijas Universitātes Vēstures promocijas padomes loceklis
  • Latvijas Vēsturnieku komisijas loceklis
  • Redakcijas kolēģijas loceklis izdevumā „Latvijas Kara muzeja gadagrāmata” , Aizsardzības ministrijas žurnālā „Militārais Apskats”, Latgales pētniecības institūta izdevumā „Acta Latgalica”, Latvijas Poļu savienības žurnālā „Polak na Łotwie”, Lietuvas Kara akadēmijas Zinātņu centra žurnāla “Karo archyvas”.
  • Polijas vēsturnieku biedrības (Polskie Towarzystwo Historyczne) biedrs
  • Armijas muzeja Bjalistokā (Polija) Zinātniskās padomes loceklis
  • Eiropas Zinātņu un Mākslu akadēmijas “Felix” veicināšanas balvas laureāts
  • Apbalvots ar Polijas Republikas Zelta Nopelnu krustu

2009. gada 21. janvārī