Studentiem un darbiniekiemMecenātiemMedijiemAbsolventiem

LUFI vēsture

LU FI vēsture

Latvijas Universitātes Fizikas institūta vēstures ir ārkārtīgi plaša un dažāda. Šajā lapā atradīsiet konspektīvu aprakstu par nozīmīgākajiem notikumiem Fizikas institūtā senāko institūta darbības gadu griezumā.
 

1946

LZA Fizikas un matemātikas institūts (FMI) dibināts 1946.g.1.aprīlī
Pirmais direktors Nikolajs Brāzma {1946-1948}
Sākotnējie štati un struktūra:
  • vadība, sekretariāts, adminstratīvi - saimnieciskā nodaļa;
  • vispārīgās fizikas sektors (vad. A. Apinis),
  • tehniskās fizikas sektors (vad. E. Papēdis),
  • matemātikas sektors (vad.A.Lūsis),
  • astronomijas un mehānikas sektors (vad. E.Blumbahs).
 

1947

Gada beigās FMI bija 34 darbinieki, no tiem divi zin.dokt.,prof. (A. Lūsis un F. Blumbahs) un seši zin. kand. (N. Brāzma, L. Jansons, S. Kračkovskis, E. Fogels, A. Apinis, J. Čudars).
3 cilv. (administrācija) strādā Smilšu ielā 1, 21 cilv. strāda LVU telpās, 10 cilv. strādā mājās.
Oktobrī LZA komisija FMI darbu atzīst par neapmierinošu. Konkrēts trūkums – daudztēmība:
  • vispārīgā fizika - 8 tēmas,
  • tehniskā fizika - 15,
  • matemātika - 12,
  • astronomija un mehānika - 4.
Liela nozīme ideoloģijai (8. oktobrī avīzē raksts “LPSR ZA partijas organizācija malā no pamatuzdevumiem”). Tiek lemts nomainīt direktoru.

1948

Direktors Igors Kirko {1948-1967}
No darba atlaiž iepriekšējo direktoru N. Brāzmu.
Pensijā aizvada F. Blumbahu, viņa vietā par astron. sekc vadītāju ieceļ Jāni Ikaunieku.
Marksisma - ļeņinisma Universitātē mācās 14 darbinieki.
Pirmā pēckara publikācija fizikā (magnētismā) –I. Babre ”Svešo piemaisījumu un iekšējo spriegumu ietekme uz koercitīvo spēku “ (LZA Vēstis, 1948. Nr.3).

1949

Ar. 1.janvāri 4 sektoru vietā rada 5 sekcijas:
  • Elektromagnētisko svārstību sekcija (vad. V. Djakovs);
  • Elektronu un jonu procesu sekcija (vad. L. Jansons);
  • Metālu fizikas sekcija (vad. E. Papēdis);
  • Matemātikas sekcija  (vad. A. Lūsis);
  • Astronomijas sekcija (vad. J. Ikaunieks)  
 

1950

Institūtā faktiski likvidē „klasisko”matemātiku ( no institūta aiziet A. Lūsis, E. Fogelis, G. Eņģelis, E. Āriņš). Atlaiž LVU pasniedzējus J. Čudaru, J. Eidusu un A. Apini. Aiziet arī laboratoriju vadītāji L. Jansons un E. Papēdis. Metālfizikas sekciju pārdēvē par Metālfizikas un magnētisma sekciju (vad. I. Kirko). Par optikas lab. vadītāju ieceļ Martu Loju. Sāk strādāt L. Pelēķis, Z. Pelēķe, P. Prokofjevs, H. Gune, E. Trinklers, V. Breslava.

1951


27. janvārī MP lemj „pārorganizēt“ Fizikas - Matemātikas Institūtu par LZA Fizikas institūtu ar šādu struktūru:
  • Magnētisma un metālu fizikas lab.;
  • Stiprības lab.;
  • Akustikas lab.;
  • Matemātikas un aprēķinu iekārtu sektors.;
  • Astronomijas sektors.
Sāk strādāt kodolfiziķi Pjotrs Kuņins un Igošua Taksārs.. Starp gada galvenajiem rezultatiem akcentēti kodolspēku teorijas pētījumi daļiņām ar spinu 3/2, kā arī kodolu „pilienu“ modeļa pētījumi.  

1952

Par direktora vietn. zin. darbā sāk strādāt I. Tjutins, lietišķās magnētiskās hidrodinamikas (MHD) pamatlicējs FI. Sākta tēma „Elektromagnētiskie procesi šķidros metālos”. Sāk strādāt S. Varčeņa, L. Ulmanis, D. Dobrjakovs.
LZA saņem pirmo starojuma reģistrēšanas iekārtu un FI tiek sākti eksperimenti radioaktīvā starojuma mērīšanā. Raksturīgs praktisks piemērs - gruntsūdeņu filtrācijas efektivitātes pētītšana ar iezīmēto atomu metodi, izmantojot 60Co.
Atzinigi tiek novērtēs FI astronomijaas sektora darbs, tiek ieteikts celt observatoriju (Baldonē).
Oktobrī institūts iegūst telpas L. Altonovas ielā 13.

1956

1.janvārī FI dibina skaitļošanas centru (vad. J. Daube). Uzdevums - diskrētas darbības elektroniskās skaitļošanas mašīnas izmantošana ražošanas aprēķinu mehanizācijai. Tiek radīta „LM-3“ - jauna, Latvijā pirmā ESM. Kā bāze izmantota Minskā izstrādātā M-3.  
Autoratīva PSRS ZA komisija atzīmē, ka LZA Fizikas institūta galvenais virziens varētu būt šķidro metālu magnētiskā hidromehānika (MHD), jo šinī virzienā sāktie darbi esot sevišķi oriģināli un perspektīvi.

1957

Par dir. vietn. zin. darbā sāk strādāt V. Veldre (pārnāk no LVU fiz.-mat. fak. teorētiskās fizikas katedras). Jau 1961. tiek radīts teorētiskās fizikas sektors, kuram bija patstāvīgs zinātniskais virziens „Elektronu un atomu sadursmes”. Sīkākai informācijai skatīt sadaļu Teorētiskās fizikas laboratorijas vēsture.

1958

Astronomijas sektoru izdala no FI kā LZA Astrofizikas laboratoriju pie LZA tehn. zin. nodaļas (dir. J. Ikaunieks). Pieņemts lēmumu par radioastronomijas centra celtniecību Baldonē Riekstu kalna apkaimē. Vācijā tiek pasūtīts Lielais Šmita teleskops (uzstādīts 1967 g.).
No L. Altonovas ielas 13 uz Augstceltni pārvietotas FI magnētisma un radiolaboratorijas, skaitļošanas centrs, KB un darbnīca.
No institūta aiziet tā pirmie (kopš 1946. g.) darbinieki I. Kurzemniece - Daube, D. Kondratjeva, M. Dīriķis, ilggadīgie darbinieki N. Cimahoviča, A. Balklavs, M. Zepe, Z. Alksne, V. Peļipeiko u.c., kopā 17 zinātnieki. Aiziet arī tikai 1957. g. pieņemtais matemātiķis L. Reiziņš, vēlākais matemātikas virziena atjaunotājs FI.

1959

Aizsākums būtiskam etapam FI attīstībā – reaktora celtniecībai. Reaktors saglabājas Institūta sastāvā līdz 1992. gadam. Sīkāk pielikumā skatīt sadaļu „Reaktors“.
Institūtā celtniecībs darbus koordinēja direktors un viņa vietnieks, bet zinātnisko pētījumu sagatavošana tika uzticēta P.Prokofjevam un L.Pelēķim. Plānos
parādas tēma:“Atomreaktora sagatavošana pētījumiem“ (vad.P.Prokofjevs).
Uz jaunorganizēto LZA Elektronu un skaitļošanas tehnikas institūts tiek pārvesta FI skaitļošanas ierīču lab. (vad. J.Daube) un matemātikas sektors ( vad,v,i, Jānis Dambītis) - kopā 31 darbinieks.

1960

LZA Prezidijs nosaka Institūta galvenos uzdevumus – pabeigt reaktora celtniecību, pabeigt mazo skaitļošanas mašīnu LM-3, attīstīt darbus magnētisko parādibu fizikā un cietvielu fizikā.

1961

Strukturālas pārmaiņas – tiek organizētas pielietojamās MHD lab. (vad. J. Lielpēters), magnētisko sistēmu lab. (vad. J. Birzvalks), pusvadītāju fizikas lab. (vad. I. Feltiņš), radītas zin.-teh. grupas - ātruma mērīšanas elektromagnētiskās metodes, virsmas fizika, magnētiskā hidraulika. Tiek izveidots arī teorētiskās fizikas sektors (vad. V. Veldre), apvienojot kā elektronu un atomu sadursmju, tā arī cietvielfizikas un MHD teorētiķus.

1962

FI Radioaktīvo automatizācijas metožu laboratoriju (23 darbinieki) pārveido par patstāvīgu Radioizotopu laboratoriju (vad. V. Januškovskis) LZA Fizikas un tehn. nodaļas sastāvā, tai nododot arī ēku L. Altonovas 13.
PSRS ZA Koordinācijas Padome norāda, ka FI galvenie zin. darbības virzieni ir:
  • MHD un atomu sadursmju teorija;
  • Cietvielu fizika.
 

1964

LVU telpās (Ļeņina 32) atklāj Fizikas inst. radioizotopu laboratoriju, kur varēja strādāt ar slēgtām un atklātām radioaktīvām vielām. Tās uzdevums bija arī veikt studentu apmācīšanu. Līdzīga lab atradās FI telpās L. Altonovas 13.

1965

Kā ilgstoša FI darbības programa tiek apstiprinata magnētiskā hidrodināmika un cietvielu radiācijas fizika.  
Viens no galvenajiem 1965. gada notikumiem bija žurnāla Magnētiskā hidrodinamika radīšana.

1966

Pabeigta laboratoriju korpusa 1. kārtas un Hg lab. celtniecība Salaspilī.

1967

Par FI direktoru ieceļ LZA FEI lab. vadītāju, siltumfizikas un MHD speciālistu J. Mihailovu.
I. Kirko atbrīvo no FI direktora amata, atstājot par lab. vadītāju.
Uz FI tiek pārcelta arī J. Mihailova vadītā laboratorija, tai uzceļot speciālu piebūvi.
Tiek organizētas sekojošas FI ZP sekcijas:
  • MHD;
  • Radiācijas un kodolu pētījumi;
  • Matemātiskā un teorētiskā fizika.
 

1968

Pie FI rada MHD speciālo konstruktoru biroju (vad. V. Sirotenko).
Sākta neitronu ģenerātora NG-200 montāža.

1971

FI no kolhoza nopērk vecu māju un izremontē to par FI atpūtas un sporta bāzi “Pelādes” (nepilnu kilometru no Gaiziņkalna).

1973

Institūta skaiļošanas centrs (vad. J. Kriķis), saņem ESM BESM-4M.  

1987

J. Lielpēteri ievēlē par LZA viceprezidentu, vienlaicīgi viņš paliek arī FI lab. vadītājs.

1988

FI kopā strādā 504 darbinieki (21 zin.dr. un 90 zin. kand.):
  • Speciālais MHD konstruktoru birojs (270 darb. ,15 zin. kand.)
  • Centrālais starpzonu robototehnikas konstruēšanas un tehnoloģijas birojs un eksperimentāla ražotne (162 darbinieki, 1 zin.dokt., 5 zin.kand.)
 

1989

J. Lielpēteri ievēlē par LZA prezidentu.

1991

J. Mihailovs lūdz viņu atbrīvot no FI direktora amata, atstājot par ATSF lab. vadītāju.
Tiek noteiks, ka zinātni vada Latvijas Zinatnes Padome (LZP), pie kuras ir 13 ekspertu padomes, kas konkursa kārtība piešķir finansējumu projektiem (grantiem). FI ir 35 grantu vadītāji, kurus koordinē valde (A.Gailītis, K.Švarcs, O.Lielausis, Ņ.Mironova,J.Maniks).

1992

Par FI direktoru ievēlēts fiz. - mat. zin. dr., teorētiskās fizikas speciālists Imants Bērsons.
Dir. vietnieku A. Vilnīti nomaina J. Kļaviņš.
Par laboratoriju vadītājiem ievēlē:
  • magnētiskās hidraulikas lab. (O.Lielausis),
  • MHD tehnoloģijas lab. (J. Geļfgats),
  • kondensētās vides kodolpētījumu metožu lab. (J. Joļins),
  • nelīdzsvaroto procesu kinētikas lab. (E. Alukers),
  • jonu kristālu spektroskopijas lab. (B. Bērziņa),
  • teorētiskās fizikas lab.( E.Gailīte).
Darbinieku kopsapulce ievēl jaunu ZP sastāvu:
  • priekšsēdētajs hab. dr. Andrejs Cēbers;
  • priekšsēdētāja vietnieki: hab. dr. Erna Gailīte un dr. Jānis Maniks;
  • zin. sekretārs Ints Vīnkalns.
LZP apstiprina FI padomi ar promocijas un habilitācijas tiesībām fizikas nozares apakšnozarēs:
  • cietvielu fizika,
  • optika un spektroskopija,
  • optoelektronika,
  • teorētiskā fizika,
  • šķidrumu un gāzu dinamika,
  • siltuma un molekulārā fizika,
  • magnētisko paradību fizika.
Padome piešķīra hab.dokt. un dokt. grādus iepriekšējo zin.dokt. un zin.kand. gradu vietā.
Dānijas Zinātnes Padome veic Latvijas zinātnes starptautisku izvērtējumu.

Līdz 90. gadu sākumam

Fizikas instiūts pastāvēja kā plaša profila zinātniska iestāde. Tad notika būtiska institūta reorganizācija, cietvielu fizikas, kodolfizikas, teorētiskās fizikas un matemātikas laboratorijas pārgāja citu zinātnisku institūciju sastāvā.

Kopš 1994. gada sākuma

institūts ir specializēts zinātnes centrs, kur galvenokārt nodarbojas ar magnētiskās hidrodinamikas un siltumfizikas problēmu izpēti.

2006

Fizikas institūts kļūst par Latvijas Universitātes aģentūru.

2015

Fizikas institūts kļūst par Latvijas Universitātes struktūvienību.