Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Projekti
Pēdējās izmaiņas veiktas:
02.04.2014

Projekts „Vācijas-Baltijas akadēmiskais seminārs jūdaikā „Uz tilta: Vāczeme, Baltija un ebreji Jaunajos laikos”

2014.gadā, pateicoties Baltijas-Vācijas Augstskolu biroja atbalstam, Jūdaikas studiju centrs sadarbībā ar Tībingenas un Potsdamas Universitāti, un Baltijas speciālistiem uzsāka projektu „Vācijas-Baltijas akadēmiskais seminārs jūdaikā „Uz tilta: Vāczeme, Baltija un ebreji Jaunajos laikos”.  

Projekta mērķis ir paplašināt Latvijas studentu un pētnieku zināšanas un izpratni par jūdaiku, ebreju vēsturi un kultūru, sniegt iespēju iepazīties ar laikmetīgām koncepcijām par ebreju vēsturi un kultūru Eiropas vēstures kontekstā, vienlaikus radot priekšstatu par Baltijas reģiona attīstības specifiku Jaunajos laikos un dažādu etnisko grupu savstarpējiem kontaktiem un mijiedarbību. Būtiski, ka projekts neizpaudīsies parastu vieslekciju formā, bet gan tiks realizēts, iekļaujot diskusijas un interaktīvas aktivitātes, ļaujot dalībniekiem gūt pēc iespējas plašāku pieredzes apmaiņu. Turklāt sadarbība ar Baltijas un Vācijas speciālistiem būs vērtīga iespēja gūt jaunu pieredzi un metodoloģisku pieeju.

Baltijas-Vācijas Augstskolu biroja projektu finansiāli atbalsta Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienests (DAAD) no Vācijas Ārlietu ministrijas piešķirtajiem līdzekļiem.

Projekts  “Ebreju vēstures un kultūras izglītība Latvijā”

2012.g. janvārī, pateicoties “The Dutch Jewish Humanitarian Fund” (JHF) atbalstam, tika uzsākts projekts “Ebreju vēstures un kultūras izglītība Latvijā”, kas sekmīgi tik turpināts 2013.gadā. Projektā liela uzmanība tika veltīta starptautiskās un reģionālās sadarbības nostiprināšanā jomās, kuras saistītas ar ebreju vēstures izglītību un pētniecību. Projekta ietvaros tika nodrošināta iespēja studentiem, pētniekiem un citiem interesentiem akadēmiskā līmenī iegūt zināšanas ebreju vēsturē, kultūrā un reliģiskās domas jautājumos, tika organizētas pētnieciskas aktivitātes un sagatavotas izglītojošu materiālu publikācijas (sk. citās sadaļās).






Projekts „Sistemātisks Rīgas māju grāmatu kā ebreju vēstures ģenealoģijas pirmskara Latvijā avotu pētījums”

Projekts tika uzsākts 2009.g. oktobrī ar IIJG (International Institute for Jewish Genealogy) atbalstu. Projekta ietvaros, izmantojot ģenealoģiskas metodes, tika sīkāk analizētas Rīgas māju grāmatas, lai identificētu pirmskara Latvijas ebreju ģimenes.

Projekts "Cilvēku vārdi: Holokausta upuru Latvijā memoriālā saraksta sastādīšana" (The Latvia Holocaust Jewish Names Project).

Projekts "Cilvēku vārdi: Holokausta upuru Latvijā memoriālā saraksta sastādīšana" (Turpmāk "Vārdi") ir Jūdaikas studiju centra visnozīmīgākais projekts ar lielu starptautisku skanējumu, kura mērķis ir restaurēt visu Holokaustā bojā gājušo Latvijas ebreju vārdus.

Projekts "Vārdi" tika izstrādāts 2001.gadā, un to prezentēja Latvijas Prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, Latvijas Republikas Ārlietu Ministrijai un dažām starptautiskām organizācijām.

Projekts tika uzsākts 2002.gadā kā neatkarīgs Jūdaikas studiju centra zinātniski pētnieciskais projekts. Tā mērķis ir restaurēt Holokaustā (1941.-1945.) bojā gājušo Latvijas ebreju kopienas locekļu vārdus un personības. Projekta uzraudzības komitejā ietilpst gan Latvijas (Dr. Ruvins Ferbers, Profesors, Latvijas Universitāte, Jūdaikas studiju centra valdes priekšsēdētājs, Dr. Aivars Stranga, Profesors, Latvijas Universitāte, Latvijas vēstures katedras vadītājs, Irīna Veinberga, Latvijas Valsts Vēstures galvenā arhivāre, atbildīga par materiāliem, kas saistīti ar ebreju vēsturi, Rīga), gan ārvalstu speciālisti (Constance Whippman, Advokāts, Lielbritānija, All Latvia Database JewishGen dibinātāja un koordinātore).

Projekta pieeja ir akadēmiska, tā darbs ir pamatā balstīts uz arhīva materiāliem un pilnībā apseko Latvijas Valsts Vēstures Arhīvā (Rīga) pieejamos resursus, kā arī izmanto arhīvu materiālus, kuri piejami citās Latvijas institūcijās. Tāpat darbs tiek veikts arhīvos bijušās Padomju Savienības teritorijā, Izraēlā, ASV un Vācijā, kur atrodami nozīmīgi materiāli par Latvijas ebreju likteņiem.

Kā projekta rezultāts ir iecerēts izveidot piemiņas grāmatu, kurā būtu apkopoti Holokausta upuru, Latvijas ebreju, vārdi un personas dati. Šāda veida darbs ietver pētniecību, datu ievadīšanu, analīzi un īpaši dažādu arhīvu dokumentālo datu salīdzināšanu, balstoties uz daudzveidīgajiem avotiem. Avoti, kuri tiek izmantoti šādas datu bāzes izveidošanā, ietver dzimtsarakstus, tautas skaitīšanas materiālus, deportēto sarakstus, izdzīvojušo sarakstus, Yad Vašem (Yad Vashem) un citos arhīvos pieejamos materiālus. Ciešā sadarbība, kura ir noslēgta ar Yad Vašem (The Holocaust Martyrs' and Heroes' Remembrance Authority Yad Vashem), liek strādāt kopīgiem mērķiem Latvijas ebreju likteņu saglabāšanā. Projekta komisijai ir uzticēts nodrošināt un uzraudzīt, lai datu iegūšana un ievadīšana tiktu paveikta saskaņā ar augstākajiem akadēmiskajiem un profesionālajiem standartiem iespējami visefektīvākajā veidā. Pētījumu rezultāti regulāri tiek publicēti akadēmiskajos izdevumos (žurnālos).

Datu bāze ar meklētāju pieejama: http://names.lu.lv

Projekts patreiz ir tapšanas stadijā, daudzas personu kartīšu ailes nav aizpildītas, vēl jānoskaidro lielas daļas Latvijas ebreju likteņi, un mēs būsim pateicīgi visiem, kas mums varēs palīdzēt, daloties smagās atmiņās par savu radu, tuvinieku un draugu likteni.

Informāciju (labojumus, papildinājumus) lūdzam sūtīt uz elektroniskā pasta adresi names@latnet.lv

Projekts "Latvijas ebreju mutvārdu vēsture".

Jūdaikas studiju centrs īsteno projektu "Latvijas ebreju mutvārdu vēsture", kurš kā organiska sastāvdaļa ietiplst Filozofijas un socioloģijas institūta veiktajā projektā "Latvijas Nacionālā mutvārdu vēsture". Projekts tiek veikts sadarbībā ar JewishGen Latvia Special Interest Group un Association of Latvian and Estonian Jews in Israel .

Tā ietvaros tiek intervēti Latvijā dzimušie ebreji, lai saglabātu šo cilvēku dzīvesstāstus un atmiņas. Projekta mērķis ir rekonstruēt ebreju kopienu dzīvi dažādos Latvijas reģionos starpkaru periodā, balstoties uz mutvārdu vēstures liecībām. Intervijas tiek ierakstītas magetafona lentē latviešu vai krievu valodā, pēc tam attiecīgi apstrādātas un ievadītas datorā.