Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Ebreji Kandavā
Pēdējās izmaiņas veiktas:
12.05.2010

Autors: Anna Korba, LU Juridiskā fakultāte, 204
e-pasts: INTERLATKONSULTS@inbox.lv

1.IEVADS

Kandava (jidišā raksta - KANDOI, vācu valodā - KANDAU) atrodas 85 km no Rīgas uz rietumu pusi, Kurzemes novadā (Kurlandē) Tukuma rajonā (agrāk Talsu rajonā), uz Abavas upes krasta.


Kandava (senrakstā: Candowe) dibināta 13.gs. un bija Teitoņu Livonijas ordeņa pārvaldībā (Vācu kristiešu bruņinieku ordenis). No 1561 .gada tā bija daļa no Kurzemes novada, kurš bija Polijas hercogistes pārvaldībā, līdz Kurzeme tika ar varu pievienota Krievijai 1796. gadā. Līdz ar to, ka Kandavā rūpniecība nebija attīstīta, ekonomika balstījās uz lauksaimniecību.

2.KANDAVAS EBREJI

Ebreji apmetās uz dzīvi Kandava 19. sakumā. Uzskata, ka tie bija ebreji no Aizputes un Piltenes, kā arī no Latgales. 1840. gadā ebreji dzīvoja Kandavā pastāvīgi.

1863. gadā Kandavā ebreju īpatsvars sastādīja 55,2%. Kā mēs redzam no l.tabulas, 1881.gadā Kandavā dzīvoja 775 ebreju, kas sastādīja vairākumu no pilsētas iedzīvotāju kopskaita.

l. tabula
Ebreju skaits Kandavā 1881.-1935. gadā

 
Gads
 
 
Kopējais iedzīvotāju skaits
 
 
Ebreju skaits
 
 
skaitliski
 
 
%
 
 
1881.
 
 
1520
 
 
775
 
 
51
 
 
1897.
 
 
1843
 
 
620
 
 
34
 
 
1910.
 
 
2380
 
 
1000
 
 
45
 
 
1920.
 
 
1045
 
 
44
 
 
4
 
 
1925.
 
 
1497
 
 
85
 
 
6
 
 
1930.
 
 
1628
 
 
68
 
 
4
 
 
1935.
 
 
1718
 
 
68 (70?)
 
 
4
 


19.gs. otra pusē uzcelta lielākā daļa Kandavas ebreju namu, t.sk. pirts 1, sinagoga, kā arī tagadējais Kandavas pilsētas kultūras nams Lielā ielā 28 (agrāk Lielā iela 18), kurš iesākumā celts kā Ebreju biedrības nams, tomēr pēc I Pasaules kara atjaunots kā Latviešu biedrības nams (sk. 4.attēlu nobeigumā – Red.).


Pirms I Pasaules kara Kandavā ebreju kopskaits ir tuvu 1000 cilvēki. Šis ir uzplaukuma laiks Kandavas ebrejiem. Lielākā daļa ebreju nodarbojās ar tirdzniecību un ir turīgi. Piedāvāju Jums apskatīt tabulu par Kandavas ebreju tautības uzņēmējiem.


2. tabula

Kandavas ebreju tirdzniecības un rūpniecības iestādes 1907.gadā

 
Judelis Baumgarts
 
 
Manufaktūras un modes preču tirgotava
 
 
Pils iela 57
 
 
Leizers Gotlibs
 
 
Gaļas tirgotava
 
 
Tirgus Laukums 84
 
 
Vulfs Jakobsons
 
 
Gaļas tirgotava
 
 
Tirgus Laukums 84
 
 
Ābrams Fridbergs
 
 
(коробочный c6op)
 
 
Tirgus Laukums 5 1
 
 
Meijers Fridbergs
 
 
Gaļas tirgotava
 
 
Tirgus Laukums 84
 
 
Bērs Fridbergs
 
 
Gaļas tirgotava
 
 
Tirgus Laukums 84
 
 
Leizers Fridbergs
 
 
Gaļas tirgotava
 
 
Tirgus Laukums 84
 
 
Nahmans Talbergs
 
 
Darbnīca
 
 
Lielā iela 26
 
 
Hanna Šergevics
 
 
Bakalejas un tabakas tirgotava
 
 
Lielā ielā 24/91 (stūru māja)
 
 
Samuāls Vite
 
 
Sīktirgotājs
 
 
Lielā iela 54
 
 
H. Durbahs
 
 
Sīktirgotājs
 
 
Lielā iela 26
 
 
Sara Lea Šneidere
 
 
Bakalejas un tabakas tirgotava
 
 
Jelgavas iela 37
 
 
Brenne Glāzere
 
 
Bakalejas un tabakas tirgotava
 
 
Jaunā iela 85
 
 
Iciks Bergmanis
 
 
Bakalejas un tabakas tirgotava
 
 
Tirgus Laukums 52
 
 
Šmuels Fridbergs
 
 
Bakalejas un tabakas tirgotava
 
 
Tirgus Laukums 84
 
 
Ore Neimanis
 
 
Bakalejas un tabakas tirgotava
 
 
Tirgus Laukums 84
 
 
Hanna Kalmanis
 
 
Bakalejas tirgotava
 
 
Aleksandrovskas iela 38
 
 
Lea Karštadt
 
 
Bakalejas un tabakas tirgotava
 
 
Lielā iela 16
 
 
Rohe Golcmans
 
 
Bakalejas un tabakas tirgotava
 
 
Aleksandrovskas iela 38
 
 
Josels Karštadt
 
 
Bakalejas tirgotava
 
 
Lielā iela 50
 
 
Leibs Firksers
 
 
Pulksteņu darbnīca un tirgotava
 
 
Lielā iela 26
 
 
M. Jakobsons
 
 
Aptieka
 
 
Lielā iela 28
 
 
Iciks Levinsons
 
 
Metālizstrādājumu darbnīca un tirgotava
 
 
Tirgus Laukums 48
 
 
Simons Fridbergs
 
 
Manufaktūras un modes preču tirgotava
 
 
Ūdens iela 85
 
 
Š. Friksers
 
 
Manufaktūras un modes preču tirgotava
 
 
Lielā iela 26
 
 
Josels Fridbergs
 
 
Manufaktūras un audumu tirgotava
 
 
Pils iela 51
 

1915. gadā I Pasaules kara laikā pēc Krievijas cara pavēles ebreji tiek izsūtīti l dienas laikā (24 stundu laikā) no Kurzemes uz Krieviju, jo tika uzskatīti par vainīgiem I Pasaules kara neveiksmēs. Pēc kara 1920. gadā Kandavā atgriežas tikai 44 ebreji, kuri ieraudzīja bēdīgu ainu, jo kara laikā sagrautas 18 ebreju privātās mājas un 3 ebreju sabiedriskās ēkas. Visi no šiem ebrejiem izrādījās smagā ekonomiskā stāvoklī. Ebreju kopiena pēc I Pasaules kara tika atjaunota ar Amerikas ebreju palīdzības organizācijas "Joint" finansējumu, kura palīdzēja ebreju kopienai un piešķīra vietējai kredītsabiedrībai 11000 rubļus. Šajā laikā Kandavā savu darbību atsāka sinagoga, kā arī sabiedriskās organizācijas un uzņēmēji. Bija arī savs gaļas griezējs 2. Daži ebreji aizbrauca. 1935.gadā Kandavā ir 68 (70?) ebreji, kas sastādīja 4% no pilsētas iedzīvotāju kopskaita. Ebreju personīgo īpašumu skaits bija proporcionāli lielāks nekā viņu skaits pilsētā. Kā mēs redzam no 2. tabulas un no 3. tabulas, ebreji pārtika galvenokārt no tirdzniecības.

3. tabula
Ebreju uzņēmējdarbību veidi Kandavā

 
uzņemej darbību veidi
 
 
šā veida veikalu kopskaits
 
 
veikalu skaits, kas piederēja ebrejiem
 
 
bakaleju veikali
 
 
17
 
 
10
 
 
galantērijas veikali
 
 
7
 
 
5
 
 
gaļas veikali
 
 
3
 
 
1
 
 
apavu veikali
 
 
?
 
 
3
 
 
dažāda asortimenta veikali
 
 
?
 
 
6
 
 
viesnīcas
 
 
7
 
 
1
 

Kandavas ebreju kopiena aktīvi pievienojās cionisma kustībai. 19 gs. beigas un 20.gs. sākums ir cionisma kustības uzplaukuma laiks pasaulē. Cionisms ir ebreju tautas ilgas pēc savas zemes - Izraēlas atjaunošanas tās vēsturiskajā teritorijā. Kandavas ebreju kopiena pievienojās cionismam un atbalstīja organizāciju KEREN KAYEMETH LE ISRAEL, kas vāca naudu zemes pirkšanai Palestīnā, ar mērķi tur celt mājas un pilsētas, lai ebreji varētu atgriezties savā vēsturiskajā dzimtenē. Kandavā šim uzdevumam tika izveidotas un piepildītas 14 krājkastītes (Izraēlas palīdzības fonds). Interesants fakts, ka šai organizācijai bija sava "zelta grāmata", kurā ierakstīja pasaulē slavenus cilvēkus, ebreju tautas atbalstītājus. Tur tika ierakstīts arī latviešu lielā dzejnieka Raiņa vārds, kurš bija ebreju tautas draugs un aizstāvis šajā laikā.


1933. gadā 18. Vispasaules Cionistu kongresā piedalījās arī 25 Kandavas ebreji un 22 no viņiem balsoja par cionistiem-revizionistiem un 3 par sarakstu "Erec-Israel aovedet".


Piedāvāju apskatīt 4.tabulu par Kandavā dzīvojošajiem ebrejiem. Informācija šīs tabulas sastādīšanai tiek ņemta no Latvijas valsts vēstures arhīva.


4.tabula
Kandavā dzīvojošie ebreji.

 
uzvārds, vārds
 
 
dzimums
 
 
 
dzimš. gads laulības stāvoklis ģimenes loceklis nodarbošanās  
dzīvesvieta
 
 
 
 
1.
 
 
Levinsone
 
Fnda
 
 
siev.
 
1868. atraitne māte  
pārtikas preču veikals
 
 
Tirgus laukums 1-1
 
 
Levinsons
 
Boruchs
 
vīr. 1902. neprec, dēls  
pārtikas
 
preču veikals
 
 
Tirgus laukums 1-1
 
 
Levinsons
 
Naftalis
 
vīr. 1911 neprec, dēls  
pārtikas
 
preču veikals
 
 
Tirgus laukums 1-1
 
 
 
 
 
Slijons Idels
 
 
vīr.
 
1897. prec. vīrs  
manufaktūras veikals
 
 
Tirgus laukums 1-2
 
 
Slijons Dore
 
 
siev.
 
1890. prec. sieva  
manufaktūras veikals
 
 
Tirgus laukums 1-2
 
 
Jankelovičs Mundels
 
vīr. 1860. atraitnis sievastēvs    
Tirgus laukums 1-2
 
 
2.
 
 
Frīdbergs Ābrams
 
 
vīr.
 
1882. prec. virs  
manufaktūras preču veikals
 
 
Tirgus laukums 2-3
 
 
Frīdbergs Tamāra
 
 
siev.
 
1888. prec. sieva  
manufaktūras preču veikals
 
 
Tirgus laukums 2-3
 
 
Hagans Hanna
 
 
siev.
 
1885. atraitne radiniece manufaktūras preču veikals  
Tirgus laukums 2-3
 
 
Simansons Minna
 
 
siev.
 
1864 neprec.    
Kolonial preču veikals
 
 
Tirgus laukums 2-4
 
 
3.
 
 
Frīdbergs Dveira
 
 
siev.
 
1895. atraitne māte  
Pārtikas preču veikals
 
 
Tirgus laukums 3-2
 
 
Frīdbergs Haims
 
 
vīr.
 
1924. neprec. dēls  
 
 
Tirgus laukums 3-2
 
Frīdbergs Bella
 
 
siev.
 
1926. neprec. meita  
 
 
 
Tirgus laukums 3-2
 
 
Frīdbergs Pēra
 
 
siev.
 
1928 neprec. meita  
 
 
Tirgus laukums3-2
 
Veicmanis Bērs
 
 
vīr.
 
1920. neprec, māsas dēls  
 
 
 
Tirgus laukums 3-2
 
 
4.
 
 
Bergmanis Šore
 
 
siev.
 
1882. atraitne, matē  
Kolonial preču veikals
 
 
Tirgus laukums 3-1
 
 
Bergmanis Dāvids
 
vīr. 1914. neprec, dēls  
Pulksteņu darbnīca
 
 
Tirgus laukums 3-1
 
 
Bergmanis Šoloms
 
 
vīr.
 
1916. neprec, dēls  
 
 
 
Tirgus laukums 3-1
 
 
Verbelovs
 
Haims
 
 
vīr.
 
1875. prec. vīrs  
Cepuru veikals
 
 
Sabiles 1-7
 
 
Verbelovs
 
Rilke
 
 
siev.
 
1874. prec. sieva  
Cepuru veikals
 
 
Sabiles 1-7
 
 
Verbelovs
 
Haims
 
 
vīr.
 
1908. neprec, dēls  
Cepuru veikals
 
 
Sabiles 1-7
 
 
Verbelovs
 
Reise
 
 
siev.
 
1913. neprec, meita  
Cepuru veikals
 
 
Sabiles 1-7
 
 
Veinbergs Ženija
 
 
siev.
 
1921. neprec, radiniece  
 
 
 
Sabiles 1-7
 
 
5.
 
 
 
 
Izakovičs Marija
 
 
siev.
 
       
namsaimiecība
 
 
Sabiles 3
 
 
6.
 
 
 
 
Durbahs Bērs
 
 
vīr.
 
1877. prec. virs  
cepuru veikals
 
 
Sabiles 5
 
 
Durbahs Tolni
 
 
siev.
 
1885. prec. sieva  
cepuru veikals
 
 
Sabiles 5
 
 
Durbahs Laija
 
 
siev.
 
1915. neprec, meita  
Sabiles 5
 
 
 
 
 
Glāzers Heine-Raše
 
 
siev.
 
1876. prec.    
namsaimniecība
 
 
Sabiles 5-1
 
 
vīrs tirgotājs bieži
 
 
brauc uz Krieviju
 
       
 
 
 
 
 
 
Jakobsons Vulfs
 
 
vīr.
 
1872. prec. vīrs  
Kolonial preču veikals
 
 
Sabiles 5-5
 
 
Jakobsons Haje-Šnore
 
siev. 1874. prec. sieva  
Kolonial preču veikals
 
 
Sabiles 5-5
 
 
Jakobsons Ārons
 
 
vīr.
 
1902. neprec dēls  
Kolonial preču veikals
 
 
Sabiles 5-5
 
 
Jakobsons Šeihe
 
 
siev.
 
1910. neprec, meita  
Kolonial preču veikals
 
 
Sabiles 5-5
 
 
Jakobsons Reine
 
 
siev.
 
1913. neprec, meita  
Kolonial preču veikals
 
 
Sabiles 5-5
 
 
Jakobsons Bendēts
 
vīr. 1904. prec. dēls  
Lopu tirdzniecība
 
 
Sabiles 5-5
 
 
Bendeta sieva
 
           
 
 
 
7.
 
 
 
 
Blumenavs Šaje
 
 
vīr.
 
1868. prec. vīrs  
Trauku un dzelzs tirgotava
 
 
Sabiles 6-1
 
 
Blumenavs Rivka
 
 
siev..
 
1873. prec. sieva  
Trauku un dzelzs tirgotava
 
 
Sabiles 6-1
 
 
Blumbergs Šlove
 
 
siev.
 
1914. neprec, radiniece  
Trauku un dzelzs tirgotava
 
 
Sabiles 6-1
 
 
8.
 
 
 
 
Tāls Jēkabs
 
 
vīr.
 
1899. neprec.    
Drogu veikals
 
 
Lielā 6-3
 
 
9.
 
 
 
 
Kalmanis Hanna
 
 
siev.
 
1868. atraitne    
Kolonial preču veikals
 
 
Lielā 14-4
 
 
Fridmans Iciks
 
 
vīr.
 
1903. neprec.    
Kurpnieku darbnīca
 
 
Lielā 14-3
 
 
Frīdmans Hiršs
 
 
vīr.
 
1858. atraitnis tēvs  
nestrādā
 
 
Lielā 14-3
 
 
10.
 
 
 
 
Sīmans Jakobi
 
vīr. 1843. neprec.    
bez nodarbošanās
 
 
Lielā 17-4
 
 
11.
 
 
 
 
Neimanis Ore
 
 
vīr.
 
1873. prec. vīrs Ādu, apavu un Kolonial preču veikals  
Lielā 21-5
 
 
Neimanis Lea
 
 
siev.
 
1880. prec. sieva  
Ādu, apavu un Kolonial preču veikals
 
 
 
 
Lielā 21-5
 
 
Neimanis Ida
 
 
siev.
 
1912. neprec, meita  
Ādu, apavu un Kolonial preču veikals
 
 
Lielā 2 1-5
 
 
Neimanis Rubens
 
vīr. 1909.  
neprec.
 
dēls  
 
Ādu, apavu un Kolonial preču veikals
Lielā 2 1-5
 
12.
 
 
Kabilers Taube
 
siev. 1859. atraitne    
 
bez nodarbošanās
Lielā 26-7
 
13.
 
 
Punkins Haja
 
siev. 1910.  
neprec.
 
   
 
Zobārsta privātprakse
Lielā 27-2
 
14.
 
 
Blumbergs Dāvids
 
vīr. 1878.  
prec.
 
vīrs  
 
Manufaktūras veikals
Lielā 25-1
 
Blumbergs Jete
 
siev. 1881.  
prec.
 
sieva  
 
Manufaktūras veikals
Lielā 25-1
 
Blumbergs Līna
 
siev. 1921.  
neprec.
 
audžumeita  
 
 
Lielā 25-1
 
 
 
 
Jankelovics Mozus
 
vīr. 1887.  
prec.
 
vīrs  
 
Kolonial preču veikals
Lielā 25-2
 
Jankelovics Hinte
 
siev. 1886.  
prec.
 
sieva  
 
Kolonial preču veikals
Lielā 25-2
 
Jankelovics Haims
 
vīr. 1923.  
neprec
 
dēls  
 
Kolonial preču veikals
Lielā 25-2
 
15.
 
 
Frīdbergs Meijers
 
vīr. 1906  
. neprec.
 
   
 
Gaļas tirdzniecība
Lielā 3 1-1
 
Frīdbergs Ābrams
 
vīr. 1904.  
neprec.
 
   
 
Kolonial preču veikals
Lielā 3 1-1
 
16.
 
 
Frīdbergs Šeine
 
siev. 1891.  
atraitne
 
   
 
Pārtikas preču tirdzniecība
Talsu 3-3
 
Beilis Channa
 
siev. 1892.  
neprec.
 
māsa  
 
Rokdarbi
Talsu 3-3
 
Beilis Rivki
 
siev. 1899.  
neprec.
 
māsa  
 
Rokdarbi
Talsu 3-3
 
17.
 
 
Veinbergs Ābrams
 
vīr.    
izbraucis uz Valdemārpili
 
   
 
 
Talsu 4-7
 
18.
 
 
Blumbergs Rachele
 
siev. 1888.  
atraitne
 
   
 
bez nodarbošanās
Talsu 6-2
 
19.
 
 
Hiršbergs Leibe
 
vīr. 1881.  
prec.
 
vīrs  
 
Manufaktūras veikals
Ūdens 2-5
 
Hiršbergs Pēra
 
siev 1885.  
prec.
 
sieva  
 
Manufaktūras veikals
Ūdens 2-5
 
Johensons Basi
 
siev. 1929.  
neprec.
 
audžumeita  
 
 
Ūdens 2-1
 
Aronsons Arons
 
vīr. 1893.  
prec.
 
   
 
Skārdnieku darbnīca
Ūdens 2-5
 
Arons Rohe
 
siev.  
1890.
 
prec.  
sieva
 
 
Skārdnieku darbnīca
 
Ūdens 2-5
 
Soloveičik Hiršs
 
vīr.  
1914.
 
neprec.  
padēls
 
 
 
 
Ūdens 2-5
 
Soloveičik Leizer
 
vīr.  
1922.
 
neprec.  
padēls
 
 
 
 
Ūdens 2-5
 
20.
 
 
 
 
Bragins Ilma
 
siev.  
1882.
 
atraitne  
 
 
 
Pārtikas preču veikals
 
Jaunā 3-1
 
21.
 
 
 
 
Soloveičik Olga
 
siev.  
1918.
 
neprec.  
 
 
 
bez nodarbošanās
 
Plūdu 14-4

Pēc īsas padomju varas valdīšanas (1940.g.-1941.g.julija) Kandavu okupēja Nacistiskā Vācija. Sākās visas Eiropas, arī Kandavas ebreju lielākā traģēdija - Holokausts. Arī Kandavā tika izpildīts Hitlera rīkojums, kas paredz visu ebreju, arī sieviešu un bērnu pilnīgu iznīcināšanu. Kandavas ebreji tika aizvesti uz Elku mežu pie Rūmenes un naktī nošauti. Tur tagad ir piemiņas plāksne ar uzrakstu "Fašisma upuri - 568 1941.gads". Par līdzdalību vācu nacistu noziegumus pret vietējiem mierīgiem iedzīvotājiem 10.07.1945. bija apcietināts Kārkliņš Kārlis (dzim. 1899.g., Kandavā), kurš dienēja vācu palīgpolicijā. 22.12.1950. gadā bija apcietināts Alberts Kreicbergs (dzim. 1917.g., Talsu apriņķī), kurš dienēja armijas soda akciju vienību komandatūrā. 1967.gadā tika notiesāti divi vietējie policisti par piedalīšanos nacisma noziegumos Kandavā un Sabilē. Vienam bija piespriests nāves sods, otram - 15 gadi ieslodzījumā.

1. Kandava, Tirgus laukums 3. īpašnieks Bergmanis Elias. Dzīvoja Fndbergs Bella un Pēra, kas bija holokausta upuri.


2. Pirmajā rindā no kreisās - Bella Frīdberga. Viņas atdusas vieta - masu kapi Elku mežā, Rūmenē. Aculiecinieki stāsta, ka viņas skaistā bize vēl ilgi bijusi redzama virs pavirši aizbērtā . 1940. gada fotouzņēmums.


3. Kandava, Tirgus laukums 2. īpašnieks Frīdbergs Ābrams.


4. Kandava, Lielā iela 18 (tagad 28). 20.gs. sākumā sākta celt kā ebreju biedrības nams. Pēc I Pasaules kara latvieši vāc ziedojumus, lai pabeigtu kā Latviešu biedrības namu. Šodien šajā ēkā, kura ir kapitāli pārbūvēta un paplašināta, atrodas Kandavas pilsētas kultūras nams.


5. Piedāvāju Jums apskatīt Kandavas karti, kur var redzēt, ebreju mitināšanās vietas Kandavā.

3.EBREJU RELIĢISKĀ DZĪVE KANDAVĀ

Pirmais ebreju rabīns Kandavā ir Meijers Zimensons, kurš kalpoja sinagogā 1841.-1883.gados. Šajā laikā kopienā kalpoja arī skolotājs un šohets 2 Izaks Heimansons. No 1883.-1892. g. par rabīnu kalpoja Morduhajs Lihtenšteins no Tukuma, kas arī ir no rabīnu dzimtas. Trešais rabīns bija Baruhs-Mordehajs Izraelsons 1892.-1897.g. 1897.-1912.gados Kandavā ir kalpojis Rīgas rabīns Menahem-Mendel Zaks. Pēdējais no zināmiem rabīniem, kas kalpoja Kandavā, ir rabīns Segals.


1840.-1841. gados Kandavā bija 3 hederi 3. Tolaik Kandavas ebrejiem bija gaļas griezējs 2 - rabīns Ichaks Heimansons, kurš bija arī skolotājs.


19.gs. vidū kopiena uzcēla pirti 1 Pils ielā 7, kas iesākumā kalpoja kā ebreju lūgšanas nams. Kandavas sinagoga tika uzcelta vēlāk, 1892.gadā. Tā atradās Lielā ielā 33 (tagad Lielā ielā 31). Pirms tam šis zemes īpašums piederējis Šlaumam Hiršam Klempneram, kurš to 1881. gada jūlijā uzdāvinājis Kandavas ebreju draudzei - sinagogas celšanai. Sinagogai bija liela nozīme ebreju dzīvē. 1943. gada 24. februārī tur pēc sastādītājā gruntsgabala kartītē parādās cits īpašnieks - akciju sabiedrība "Grūndstūkgesellschaft Lettlands" - vācu okupācijas laikā visi ebreju īpašumi tika konfiscēti. Sinagoga I un II Pasaules karu laikā netika nopostīta, tāpēc arī šodien atrodas savā vēsturiskajā vietā. Protams, pēc kara ēka pārgāja "visas tautas" īpašumā. Pielietojums - graudu noliktava. Skaistie arkveida logi aizmūrēti ar ķieģeļiem, - to atrašanas vietu tagad iespējams atšifrēt pēc mitrākām joslām uz sienas nokrišņu laikā. 1950.gadā sinagogas ēkā sāka darboties kā kinoteātris, kuram tik dots padomju garam atbilstošs nosaukums - "Spartaks". Atmodas laikā šeit bija bārs "Trīs kungi". Kādu brīdi kino afišās figurēja nosaukums "Auseklis". Ēka vēl aizvien ir Kandavas novada domes īpašums. Konkursa rezultātā kopš 1998. gada 26. novembra nomnieku statusā tur atradās Anitas Zīvertes individuālais uzņēmums "Kino Senleja". Tagad sabiedriskai organizācijai "Ebreju draugi" ir iecere atjaunot sinagogu, kurā tiks izvietota informācija par šis pilsētas ebreju dzīvi.


Piedāvāju Jums apskatīt Kandavas sinagogas bildi, rasējumus un skices.

6.


7.


8.

IZMANTOTĀS LITERATŪRAS SARAKSTS


Grāmatas

1) Dribins Leo. Ebreji Latvijā. Rīga: SIA "Elpa-2". 2002.

2) Talsu novada enciklopēdija.


Periodika

1) Zvaigznīte D. Aicina atbalstīt holokausta upura piemiņas vietas izveidi. Kandavas ziņas: 11.05.2004.


Citi resursi

1) Arhīva fonda Kandavas pilsētas valdes dokumenti.

2) Kandavas novada muzeja fonda materiāli.

3) Muzeja "Ebreji Latvijā" materiāli.

4) Sabiedriskas organizācijas "Ebreju draugi" materiāli.

5) 1938. gada ziņas par nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem LVVA F 130 A 12 L24112.

6) LVVA F 796 AI L103 lpp.116, 117.

Redaktora piezīmes

1 Domāta mikva – nams ar rituālu baseinu garīgai attīrīšanai.

2 Domāts šohets jeb miesnieks, kurš zin, kā nokaut lopus lietošanai pārtikā saskaņā ar jūdu likumiem.

3 Heders ir tradicionāla ebreju pamatskola, kurā apgūst jūdaisma pamatus un ebreju valodu.