Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Vēstures un filozofijas fakultātē
Pēdējās izmaiņas veiktas:
10.02.2016

Tradicionālā loģika (Filz1035)

Kursa mērķis ir sniegt priekšstatu par loģikas priekšmetu, tās sistemātiku un vēsturiskajiem aspektiem, kā arī norādīt uz pielietojuma jomām un jaunākajām atziņām nozarē. Kursa gaitā tiks veidotas un attīstītas praktiskās iemaņas loģikas profesionālam lietojumam, iegūto zināšanu ekstrapolācijai teorētiskās un praktiskās darbības jomās. Liela nozīme kursā tiek piešķirta aktīvajām mācību formām. Kursā tiek aplūkotas domāšanas un valodas attiecības izziņā, to formālie un saturiskie aspekti, formālās analīzes pielietojuma iespējas un robežas. Kursā tiek izvērsti sniegti teorētiskie un praktiskie kritēriji, kuri ļauj veidot secīgu, nepretrunīgu un skaidru domāšanu, korekti definēt un lietot ikdienas, profesionālās un zinātniskās valodas terminus, analizēt savu un citu cilvēku argumentāciju. Kursā izvērsti tiks aplūkotas pastarpinātie un nepastarpinātie slēdzienu, slēdzienu formas, loģiskie operatori, skaitļošana ar patiesuma vērtībām saliktu izteikumu analīzē.

Kursa gaitā tiek izkoptas studentu analītiskās un kritiskās argumentācijas spējas, prasme definēt un analizēt definīcijas, atpazīt definīcijas un argumentācijas kļūdas, veidot nepretrunīgu un secīgu, sakarīgu argumentāciju, kā arī veikt darbības ar tiešiem, pastarpinātiem slēdzieniem un vienkāršiem loģiskiem operatoriem

Vēstures palīgdisciplīnas (Vēst1013)

Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar vēstures palīgdisciplīnām, to vietu vēstures zinātnē un nozīmi vēsturnieku darbā. Kursā aplūkots palīgdisciplīnas jēdziens, klasifikācija, raksturotas nozīmīgākās palīgdisciplīnas (numismātika, heraldika, paleogrāfija, ģeneoloģija u.c.), to izpētes objekti un īpatnības, sniedzot nepieciešamās zināšanas un atvieglojot turpmākās studijas. Kursā sniegtas zināšanas par palīgdisciplīnu attīstību Latvijā, to nozīmi Latvijas vēstures atsevišķu jomu izpētē.

Muiža, krogs un baznīca Latvijas jauno laiku vēsturē: sociālekonomiskie aspekti (Vēst2149)

Kursa ietvaros studentiem tiek dota izpratne par jauno laiku trim svarīgām institūcijām - muižu baznīcu un krogu -, ar kurām iedzīvotāji sastapās savā ikdienā un kuri spēlēja būtisku lomu ļoti plašā aspektā, ietekmējot viņu dzīvi kopš dzimšanas un līdz pat nāvei.

Laikmeta atspoguļojums Rīgas kinostudijas mākslas filmās 20.gs.60.-80. gados (Vēst1073)

Padomju propaganda paredzēja, ka kino ir viens no tās galvenajiem instrumentiem. Tajā bija jāatspoguļo sistēmas panākumi. Tomēr ideoloģija un propaganda, tai skaitā arī tās izpausmes mākslas kino mainījās līdzi laikam. Sākot ar 20. gs. 60. gadiem latviešu padomju kino sāka reālistiskāk atspoguļot dzīves īstenību un mazāk uzmanības pievērsta sociālisma vērtību propagandai. Parādījās filmas, kurās tika pievērsta uzmanība dažādām negācijām vai tādas, kurām bija tikai izklaidējošs nolūks. Kursā mēģināsim analizēt dažādu 20. gs. 60. – 80. gadu padomju Latvijas realitātes izpausmju atspoguļojumu atsevišķās Rīgas kinostudijas mākslas filmās.

Ebreji Latvijā II (16.gs.- 20.gs. beigas) (Vēst2414)

Kursa mērķis ir sniegt studentiem sistemātiskas un padziļinātas zināšanas par Latvijas ebreju vēsturi Eiropas ebreju vēstures kontekstā, sākot ar periodu pēc 1905. g. revolūcijas sakāves; ietvert Pirmā Pasaules kara iespaidu uz Latvijas ebreju likteni, atspoguļot ebreju dalību cīņās par Latvijas neatkarību (1918. - 1920.), ka arī viņu devumu neatkarīgās Latvijas attīstībā (1920 - 40). Īpaša uzmanība tiek pievērsta Latviju okupējošo valstu - PSRS un Vācijas - politikai pret ebrejiem. Holokaustam tiek veltīta pastiprināta uzmanība. Tiek izvērtēts valstiskais antisemītisms PSRS, īpaši - Staļina dzīves pēdējos gados; PSRS politika pret ebrejiem tiek izsekota līdz 1980. g. beigām. Kursa nobeigumā tiek aplūkota ebreju piedalīšanās Atmodā un atjaunotās, neatkarīgās Latvijas dzīvē. Īpaša uzmanība tiek veltīta jaunākās historiogrāfijas analīzei.

Ikdiena Latvijā (1945-1985) (Vēst2097)

LPSR ikdienas dzīves pētniecībai jāpalīdz izprast iedzīvotāju un politiskās varas attiecības dažādos PSRS attīstības posmos. Kā ikdienas dzīves norises ietekmēja dažādos politiskos procesus vai arī to neesamību - bruņoto pretestību, attieksmi pret staļiniskām represijām (palīdzība iespējamiem to upuriem, vai represīvās sistēmas izmantošana personīgo mērķu labā), destaļinizācijas 50. to gadu otrajā pusē un relatīvās labklājības izveidošanos 60.to-70.to gadu mijā? Kursā paredzēts uz laikabiedru atmiņu, publicēto atmiņu un preses pamata izvērtēt sabiedrības labklājības un iedzīvotāju līdzdalības līmeņa dažādās sabiedriskās aktivitātēs to attieksmi pret politisko varu dažādos laika periodos.

Numismātika (Vēst1388)

Kursa mērķis ir raksturot vienu no nozīmīgākajām vēstures zinātnes palīgdisciplīnām - numismātiku, tās iespējas seno sabiedrību atsevišķu dzīves aspektu izpētē. Kursa ietvaros tiek analizēta zinātnes attīstības vēsture, pamatjēdzieni, izpētes metodes, kā arī monētpētniecības attīstība Rietumeiropā un Centrāleiropā no paleonaudas formām līdz jauno laiku vēstures sākumposmam.

Ievads kultūras studijās (SDSK1084)

Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar kultūras studijām, atspoguļojot saskarsmi kultūras pētniecības jautājumos vairāku zinātņu nozaru (antropoloģijas, vēstures un arheoloģijas) starpā. Īpaša uzmanība pievērsta kultūrantropoloģijas attīstībai, uzsverot tās starpdisciplināro raksturu un ciešo saistību ar humanitārajām un sociālajām zinātnēm. Kursa ietvaros tiek aplūkota antropoloģijas vēsture kopš tās izveidošanās 19. gadsimtā līdz mūsdienām, kā arī nozīmīgākie kultūrantropoloģijas pētniecības jautājumi, kas skar gan sabiedrības organizāciju un varas raksturu, gan ekonomiskās un kultūras attiecības.

Latvijas ārpolitikas pamatjautājumi (1918. gads–mūsdienas) (Vēst1054)

Kurss paredzēts vispārēju zināšanu radīšanai par Latvijas ārpolitikas vēstures svarīgākajiem aspektiem jaunāko laiku un mūsdienu vēstures posma ietvaros (1918. gads–mūsdienas). Kursā kā atsevišķi vēstures periodi aplūkots Latvijas Republikas neatkarības laiks (1918.–1940., 1991. gads–mūsdienas). Kursā akcentēta sociālpolitisko, etnisko un ekonomisko norišu vēstures ciešā saistība ar ārpolitikas vēsturi. Uzmanība pievērsta gan svarīgāko faktu vēsturei, gan teorētisku jautājumu un historiogrāfisku diskusiju izklāstam.

Integrācijas procesi Eiropā pēc Otrā pasaules kara (Vēst5333)

Kursa gaitā studenti iepazīstas ar integrācijas procesu īsu priekšvēsturi, lielāku uzmanību pievēršot starpkaru periodam. Otrā pasaules kara seku un drošības problēmas risinājums virzīja Rietumeiropas valstis integrācijas virzienā. Eiropas ekonomiskā kopiena un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācija kā divi alternatīvie integrācijas modeļi. Eirooptimisma un pesimisma viļņi integrācijas procesā. Māstrihtas līgums- integrācijas procesa padziļināšanas un paplašināšanas process. Jaunu valstu uzņemšanas problēmas.

Arheoloģija un  politika 20.gadsimtā (Vēst5093)

Kurss iepazīstina ar arheoloģijas un aizvēstures lomu jaunāko laiku, īpaši 20.gs. ideoloģiskajās koncepcijās un politiskajās sistēmās. Kursā aplūkots kā dažādās valstīs, arī Latvijā, arheoloģijā un aizvēsturē izvirzītās teorijas izmantotas impērisma un nacionālisma ideoloģijā dažādu politisko mērķu sasniegšanai. Tiek aplūkotas arī teorētiskās problēmas aizvēstures etnisko jautājumu risināšanā.

Krievijas militāri politiskās vēstures problēmjautājumi (1914–1922) (Vēst5073)

Studiju kursa mērķis ir panākt izpratni par galvenajiem Krievijas 1914.–1922. gada vēstures procesiem un notikumiem, to iespaidu uz valsts attīstību un starptautiskajām attiecībām. Kursa ietvaros aplūkota Krievijas piedalīšanās Pirmajā pasaules karā un tās tiešās sekas – revolūcija un lielinieku apvērsums 1917. gadā, tam sekojošais Krievijas Pilsoņu karš, Krievijas tautu atbrīvošanās kustība, iespaids uz starptautiskajām attiecībām (Rietumvalstu attieksme pret Krievijas notikumiem, Krievijas kari ar kaimiņvalstīm, Kominternes darbība u. c.), iespaids uz jaunizveidoto Versaļas-Rīgas sistēmu, galvenie iekšpolitiskie procesi Padomju Krievijas iekšpolitikā, PSRS izveidošanās 1922. gada decembrī.

Ideoloģiskais atkusnis Latvijā (1955-1959) tekstos un attēlos (Vēst5146)

Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar nacionālkomunisma ideoloģijas izpētes iespējām. Tas sniedz ieskatu 20.gs. Latvijas vēstures būtiskā jomā. Uzmanības centrā ir ideoloģiskā atkušņa parādību atspoguļojums rakstītajos un vizuālajos avotos, akcentējot arī ideoloģiskā atkušņa laika dažādo vērtējumu mūsdienu historiogrāfijā.

Latvijas vēstures problēmas (Vēst2042)

Kurss veltīts Latvijas vēstures aktuālajiem jautājumiem, aplūkojot sociālo, politisko, ekonomisko un kultūras attīstību Latvijā dažādos vēstures laikaposmos (aizvēsturē, viduslaikos, jaunajos laikos un mūsdienu vēstures laikmetā). Uzmanība tiek pievērsta gan atšķirīgajai informācijai vēstures avotos, gan dažādiem mūsdienu vēsturnieku viedokļiem par noteiktiem vēsturiskajiem procesiem.

Klasiskā retorika (Filz1068)

Kursa mērķis ir teorētiski un praktiski apgūt klasisko retoriku, iemācīties veidot, analizēt un teikt runas. Kursā tiek apgūta runas uzbūve, runātāja darba stadijas. Kursā ievingrinās runu teikšanā un diskutēšanas mākslā.

Teorētiskā ētika (Filz1080)

Kursa mērķis ir padziļināt filosofiskās ētikas zināšanas, iepazīstināt ar galvenajām paradigmām un pamatošanas (argumentācijas) stratēģijām. Vienlaikus studenti kursā tiek iepazīstināti ar svarīgākajiem ētikas konceptiem un risinājumiem. Kursā tiek skatīta arī ētikas izstrādņu reaktualizācija.

Eiropas ideja (Filz5045)

Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar aktuālajiem starpdisciplināriem pētījumiem (vēsture, sociālas zinātnes, filozofija) par Eiropas ideju, aplūkojot to vairākās dimensijās. Vēsturiskā dimensija, kuras aizmetņus varam meklēt jau antīkajā pasaulē, iepazīstina ar mainīgajiem Eiropas pašizpratnes modeļiem līdz pat mūsdienām. ES izveidošana pēc otra pasaules kara, tās paplašināšanās un integrācijas politika mūsdienās ievērojami pārsniedz kopīgas ekonomiskās un politiskās telpas dimensijas, liekot uzdot jautājumu par jaunas post-nacionālas kopības formas iespējamību. Vai šādai kopības formai ir nepieciešams kultūras pamatojums? Eiropieiskums, Eiropas identitāte un kopīgu vērtību meklējumi, sociālā atmiņa, lojalitāte ir aktuālo diskusiju atslēgas vārdi.