Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Ķīmijas fakultātē
Pēdējās izmaiņas veiktas:
10.02.2016

Darba aizsardzība (ĶīmiP001)

Studiju kursa mērķis ir veidot studentiem izpratni par pareizu attieksmi pret darba vidi un sniegt pamatzināšanas par riska faktoriem darba vidē, to ietekmi uz organismu, drošām darba metodēm, aizsardzību un profilaksi. Kurss sniedz zināšanas arī par elektrodrošību, sprādziendrošību, ugunsdrošību, augsta un zema spiediena drošību, radiācijas drošību, ķīmisko vielu drošību un drošības tehnikas līdzekļiem, t.sk. ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmām, par drošām darba metodēm ķīmijas, fizikas un citās dabas un tehnisko zinātņu laboratorijās. Semināri tiek organizēti grupu darbu veidā.

Darba aizsardzība ķīmijas laboratorijās (Ķīmi1058)

Studiju kursa mērķis ir sniegt studentiem zināšanas par darba drošības aspektiem un drošām darba metodēm ķīmijas laboratorijās, bīstamo ķīmisko vielu īpašībām un drošām darba metodēm darbā ar ķīmiskajām vielām. Kursā apskatītas ķīmisko vielu īpašības un to bīstamības novērtēšana, darba aizsardzības prasības, ES un Latvijas likumdošana un vielu neitralizācijas metodes.

Hromatogrāfijas metodes (Ķīmi2000)

Kursa mērķis ir sagatavot studentus gāzu un šķidrumu hromatogrāfijas metožu praktiskai lietošanai organisko vielu analīzē: sintēzes paraugu, vides paraugu un pārtikas analīzē. Studenti apgūst teorētiskas zināšanas par organisko vielu sorbcijas likumībām sistēmās gāze -šķidrums un šķidrums – cietviela dinamiskā kvazilīdzsvara apstākļos, kā arī iepazīstas ar iekārtu uzbūvi un to darbības fizikālajiem pamatiem. Kursa mērķis ir studentu sagatavošana vienkāršāko kvalitatīvās un kvantitatīvā analīzes metožu izmantošanai ar gāzu un augstefektīvās šķidrumu hromatogrāfijas (AEŠH) palīdzību.

Instrumentālās analīzes metodes (Ķīmi3015)

Studiju kursa mērķis ir sniegt studentiem zināšanas par galvenajām instrumentālajām analīzes metodēm: potenciometriju, jonometriju, elektrogravimetriju, kulonometriju, voltamperometriju, molekulāro un atomu absorbciometriju. Visās tēmās ir iekļauti laboratorijas darbi, kur izmanto modernu mūsdienu aparatūru. Īpaša uzmanība ir pievērsta pareizu un precīzu rezultātu ieguvei, un kā arī dažādu instrumentālo metožu priekšrocību, ierobežojumu un kļūdu avotu izvērtēšanai. Sekmīga kursa apguve dod iespēju izmantot iegūtās zināšanas gan maģistra, gan doktora studiju pētniecības darbos, gan dažādās testēšanas un pētniecības laboratorijās.

Kristālķīmija (Ķīmi2020)

Studiju kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar kristālisku vielu uzbūves vispārējiem principiem un kristālisko struktūru klasifikāciju, ar sakarībām starp kristālu struktūru un atomu ķīmiskās mijiedarbības dabu tajos, ar saikni starp vielas kristālisko struktūru un tās fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām.

Lielmolekulārie savienojumi (Ķīmi3008)

Studiju kursa mērķis ir sniegt zināšanas par polimēriem kā par patstāvīgu fundamentālu ķīmijas nozari un tās lomu zinātniski tehniskā progresā. Kursā apskatīta makromolekulāro sistēmu uzbūve, ķīmiskās un fizikālās īpašības. Dots pārskats par polimēru sintēzes un pārstrādes metodēm. Polimēru materiālu izmantošana tehnikā un sadzīvē ir aplūkota kontekstā ar to struktūru un īpašībām. Visā kursā ir uzsvērti polimēru ilgizturības nodrošināšana, kā arī reciklēšana un/vai biodegeradēšana.

Neorganiskā ķīmija I (Ķīmi2011)

Studiju kursa mērķis ir sniegt studentiem pamatzināšanas par ķīmisko elementu periodiskās sistēmas 1. , 2., 13., 14. un 15. grupas elementiem un to raksturīgākajiem neorganiskajiem savienojumiem: to nomenklatūru, uzbūvi, iegūšanas paņēmieniem, svarīgākajām fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām. Kursā tiek norādīti arī šo ķīmisko elementu un to savienojumu svarīgākie izmantošanas veidi. Studenti iepazīstas ar pārejas elementu veidoto savienojumu molekulu un jonu telpisko uzbūvi. Ķīmiskie elementi un to savienojumi tiek aplūkoti balstoties uz informāciju par atoma uzbūvi, savienojumu struktūru un ķīmisko saišu teorijām. Studenti attīsta prasmes iegūt neorganiskos savienojumus, attīrīt tos no piemaisījumiem, kā arī pētīt to īpašības, ievērojot drošas darba metodes.

Organiskā ķīmija I (Ķīmi2005)

Studiju kursa mērķis ir sniegt studējošiem zināšanas par organiskiem savienojumiem un to pārvērtībām - to vietu dabā un cilvēku dzīvē, iegūšanas metodēm, fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām, izmantošanas jomām un iespējām, kā arī attīstīt prasmes iegūt un pārveidot organiskās vielas, tās pareizi nosaukt, izskaidrot to rašanās vai pārveidību vienkāršākos mehānismus. Kursā ir īsi aplūkotas visas nozīmīgākās organisko savienojumu klases, parādītas to savstarpējās pārvērtības, atzīmētas pašas svarīgākās fizikālās un ķīmiskās īpašības, aplūkoti organisko savienojumu nomenklatūras principi un prakse.

Organiskā ķīmija (Ķīmi 1020)

Kurss ir izveidots medicīnas fakultātes studentiem. Kursā apskata dažādu veidu organisko vielu struktūru un reakcijas spēju. Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar dažādu organisko klašu savienojumu uzbūvi, iegūšanu, īpašībām un to nozīmi bioķīmijā un izmantošanu farmācijā.

Organisko savienojumu pētīšanas metodes (Ķīmi1037)

Kursa mērķis ir sniegt pamatzināšanas par organisko savienojumu attīrīšanas paņēmieniem, fizikāli-ķīmisko raksturlielumu noteikšanu, savienojumu tīrības un struktūras noteikšanas metodēm. Lekciju kursā dots pārskats par dažādām hromotogrāfiskām metodēm un dažādām spektrālām metodēm un parādītas to rezultātu izmantošanas iespējas organisko savienojumu analīzē.

Organisko vielu iegūšanas metodes (Ķīmi4006)

Studiju kursa mērķis ir sniegt studējošiem ieskatu par organisko savienojumu sintēzes stratēģiju un izmantojamām metodēm. Vienlaikus ar māku un iemaņām sintezēt organiskās vielas, studējošie apgūst nepieciešamās zināšanas par reakciju mehānismiem un reakciju gaitu ietekmējošiem faktoriem, kā arī iespējām tos mainīt. Kursā ir sīkāk aplūkotas populārākās oglekļa – oglekļa saites veidošanas metodes un zaļās ķīmijas aspekti organisko vielu sintēzē. Vajadzīgas pamatzināšanas organiskā ķīmijā.