LU Sociālo zinātņu fakultāte aicina pieteikties dalībai doktorantūras skolā "Politisko, sociālo un ekonomisko procesu analīze postpadomju telpā" un apmeklēt lekcijas!

Postpadomju studijas ir starpdisciplināra zinātniska nozare, kas pēta bijušās Padomju Savienības valstu sociālās, ekonomiskās un politiskās attīstības īpatnības un šo valstu starptautiskās attiecības. Neraugoties uz Latvijas un pārējo Baltijas valstu atšķirīgo vēsturi un dalību Eiropas Savienībā un NATO, arī Baltijas valstis ir daļa no postpadomju telpas un to attīstības perspektīvas ir ievērojamā pakāpē saistītas ar postpadomju mantojumu un tā pārvarēšanu. Doktorantūras skola ir noderīga sadarbības platforma doktorantiem, docētājiem un pētniekiem no dažādām disciplīnām. Pirmām kārtām, tā apvieno doktorantus no Sociālo zinātņu fakultātē pārstāvētām doktora studiju jomām – politikas zinātnes, socioloģijas un sociālā darba, plašsaziņas līdzekļu un komunikācijas nozares studijām. Reizē tiek laipni aicināti doktoranti no citām jomām, kam varētu būt sakars ar postpadomju telpas problemātiku -  vēstures, ekonomikas, filoloģijas, ģeogrāfijas, izglītības zinātnēm, psiholoģijas u.c.

Vēlams, lai  pretendenta promocijas darbs atbilstu vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

  1. Ģeogrāfiskais kritērijs – vai promocijas darba tēma skar kādu postpadomju telpas valsti;
  2. Teorētiskais kritērijs – vai promocijas darbs izmanto postpadomju studiju teorētisko ietvaru;
  3. Salīdzinošā perspektīva – ja promocijas darba tēma ir par Latviju, vai Latvija tiek salīdzināta ar citām postpadomju vai postsociālistiskām valstīm;
  4. Pašidentifikācija – vai doktorants pats vēlas gūt zināšanas par postpadomju studijām un saredz savu promocijas darbu un turpmāko profesionālo karjeru šajā kontekstā.

Pētījumu virzieni, ko priekšplānā izvirzījuši skolas doktora studiju programmu direktori:

  1. 20.gs. vēstures, sociālās atmiņas, komemorācijas padomju un postpadomju mantojuma analīze;
  2. demokratizācijas procesa analīze – demokratizācijas veiksmes un neveiksmes postpadomju telpā saistībā ar mantoto politisko kultūru, pilsonisko sabiedrību un partiju sistēmu, kā arī dabas resursu izvietojumu, ekonomiskās attīstības īpatnībām un pieredzi korupcijas mazināšanā; 
  3. iedzīvotāju, mājsaimniecību, sociālo grupu, uzņēmumu un organizāciju rīcībspējas, rīcības un mijiedarbības analīze un modelēšana ekonomikas izaugsmes un ilgtspējīgas attīstības kontekstā; jaunu stratēģiju analīze salīdzinošā perspektīvā; ekonomikas sociālo aspektu analīze postpadomju telpā;
  4. informācijas vides analīze – kopīgās (Krievijas mediju un krievu valodas lietotāji) un atšķirīgās (vārda brīvības līmenis) iezīmes, galvenie aģenti (mediji, mediju īpašnieki, bibliotēkas u.c.) un prakses, kas atspoguļo pagātnes mantojumu un iezīmē jaunas stratēģijas;     
  5. kritiskās domāšanas analīze visos izglītības līmeņos, izvērtējot padomju laika ietekmi uz Latvijas un citu postpadomju valstu izglītības sistēmām un izstrādājot stratēģijas, kas nostiprinās kritiskās domāšanas pieeju;
  6. Krievijas attiecību ar kaimiņiem analīze – Krievijas centieni izmantot „maigo varu” (soft power)uzņēmējdarbību, krievu valodu, kultūru, pareizticību, sportu u.c. – savas ietekmes vairošanai, izmantot kaimiņvalstu energoatkarību; Krievijas un ES/NATO interešu krustošanās postpadomju telpā;
  7. telpiskās struktūras izmaiņas un attīstība postpadomju valstīs.

Doktorantūras skolas programma ir paredzēta diviem gadiem:

Doktorantūras skolā tās dalībnieki sadarbībā ar saviem promocijas darbu vadītājiem sagatavos akadēmisko publikāciju par promocijas darba tēmu.  Pirmajā gadā doktoranti noklausīsies lekciju kursu par postpadomju telpas studiju pamatvirzieniem  un aktuāliem politiskiem, ekonomiskiem un sociāliem jautājumiem postpadomju telpas valstīs un to attiecībām ar Eiropas Savienību, bet noslēgumā sagatavos un apspriedīs savas publikācijas ieceri.  Otrajā gadā doktoranti sagatavos publikāciju kopumā (melnraksts), kas tiks apspriesta kursa noslēgumā. Katru reizi  apspriežamo tekstu  recenzēs doktoranta  studiju programmas mācībspēks, citas  nozares  docētājs un kāds no kursa  doktorantiem.

Pretendentiem katra akadēmiskā gada sākumā (līdz 30. septembrim) jāiesniedz šādi dokumenti:

  • Pieteikums;
  • Motivācijas vēstule
  • Īss promocijas darba tēmas apraksts (3–5 lpp.);
  • CV.

Dokumentus lūgums iesniegt fakultātes sekretārei Anetei Zasai LU Sociālo zinātņu fakultātē Rīgā, Lauvas ielā 4, 202. telpā (no pirmdienas līdz ceturtdienai no plkst.10.00–13.00 un 14.00–18.00, tālrunis: 67140233). Augstāk minētos dokumentus lūgums iesūtīt arī elektroniski uz e-pastu Anete.Zasa@lu.lv

Doktorantūras skolas vadības padome (apstiprināta ar LU 30.10.2017. rīkojumu Nr. 1/338):

Juris Rozenvalds, Dr.filoz. (LU Sociālo zinātņu fakultāte, Politikas zinātnes doktora studiju programmas direktors) – priekšsēdētājs

Vita Zelče, Dr. vēst. (LU Sociālo zinātņu fakultāte, Komunikācijas zinātnes doktora studiju programmas direktore)

Tālis Tisenkopfs, Dr. soc. (LU Sociālo zinātņu fakultāte, Socioloģijas doktora studiju programmas direktors)

Aija Zobena, Dr.soc. (LU Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūts)

Ieva Bērziņa, Dr. polit. (Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centrs)

Daina Stukuls Eglītis, PhD (Džordža Vašingtona universitāte, ASV)

Velta Skolmeistere – sekretāre

Sīkāka informācija par doktorantūras skolu pie doktorantūras skolas vadības padomes priekšsēdētāja LU Sociālās zinātņu fakultātes prof. Jura Rozenvalda (juris.rozenvalds@lu.lv).

Doktorantūras skolas 1. kursa lekciju saraksts 2020./2021. ak. g. 

Laipni aicināti visi interesenti! Pieteikšanās lekcijām, rakstot uz e-pastu: Anete.Zasa@lu.lv