Pamatojoties uz LU Doktorantūras skolu nolikumu (LU Senāts, 02.07.2018, nr. 2009. - 239), LU Mūžizglītības Doktorantūras skola (LU-DS-LLL) “Cilvēka kapacitātes stiprināšana un mācīšanās dzīvei un darbam dažādību iekļaujošos kontekstos” ir starpnozaru doktora studiju programmu tematiski orientēts projekts. Doktorantūras skolu vada tās padome ar starptautiskiem un nacionāliem pārstāvjiem, kā arī iesaistīto doktorantūras programmu pārstāvjiem. Doktorantūras skola piedalās arī maģistra studiju programmu īstenošanā, jo tā sagatavo studentus iespējamām doktorantūras studijām.

LU Mūžizglītības Doktorantūras skolas mērķis ir paaugstināt Latvijas Universitātes (turpmāk - Universitāte) zinātniskās darbības kvalitāti un efektivitāti starptautiskā līmenī.

LU LLL doktorantūras skolas uzdevumi ir:

  • Kalpot kā forumam ideju un prakses attīstībai katrā programmā.
  • Izstrādāt un nodrošināt doktora darba kvalitāti.
  • Atbalstīt un vadīt starpdisciplinārus projektus, kurus uzsākuši doktorantūras skolas studenti.
  • Izstrādāt un vadīt doktora programmu kursus (6 EC T) un kopīgas aktivitātes.
  • Piesaistīt starptautiski atpazīstamus pētniekus.
  • Izveidot un uzturēt stimulējošu pētniecības vidi doktorantiem.
  • Veicināt jaunu novatorisku metožu izmantošanu doktora studiju strukturēšanā un ieviešanā.
  • Veicināt sadarbību ar nacionālajiem un starptautiskajiem pētniecības tīkliem.

Cilvēku kapacitāti un mācīšanās kvalitāti sekmējoši transdisciplinārie pētījumi tiks izstrādāti uz pedagoģijas, bioloģijas, ekonomikas, izglītības vadības un citu zinātņu nozaru jaunāko teorētisko atziņu sinerģijas pamata, līdz ar to radot jaunas zināšanas un inovatīvus transdisciplinārus risinājumus Latvijas lokālai, reģionālai, nacionālai un Eiropas ilgtspējīgai izglītības attīstībai, jo

1) Cilvēkkapacitātes jēdziens, kas sākotnēji tika ieviests ekonomikas zinātnē kā resurss ekonomiskai izaugsmei, tiek skatīts arī bioloģijā kā dzīvības zinātnē, izglītības vadībā, pedagoģijā. Cilvēka kapacitāte ir cilvēku rīcības, darbošanās un strādāšanas spēja kā dinamiska sistēma, kas ietver sevī līdzdalības motivāciju un kompetentu iespēju identificēšanu, izmantošanu un jaunu iespēju radīšanu (innovations and creativity) utt. Cilvēka kā sociālās būtnes rīcības dinamiskās sistēmas mehānisms tiek pētīts bioloģijā. Cilvēka kapacitātes kāpināšanas programmu, modeļu, teoriju u.c. izstrāde ir pedagoģisks jautājums. Jaunu pedagoģisko risinājumu ieviešana – izglītības politikas vadības jautājums. Tas paver jaunu trans- un starpdisciplināru pētījumu paradigmu.

2) Cilvēka kapacitāte ir cieši saistīta ar mācīšanās kvalitāti (bioloģiskā mācīšanās neirozinātniskā izpratne kā bioķīmisks un biofizisks visa cilvēka organisma darbības process, kurā īpaša nozīme ir limbiskajai sistēmai (Roth, 1997): „As a fundamental biological phenomenon, memory signifies the modification of an organism... In this way it lies at the very basis of the learning process" (Colvin, 2008).

3) Mācīšanās kvalitātes sekmēšana dzīves garumā nosaka cilvēkkapitāla sabiedrības kā garīgo vērtību valsts ekonomiskajā attīstībā pārejā no industriālās sabiedrības uz postindustriālu. Mācīšanas kvalitātes sekmēšana ir pedagoģijas jautājumus. Mācīšanās sekmēšanas pedagoģisko risinājumu ieviešana – izglītības vadības.

Sinerģija izpaudīsies jaunās zināšanās par cilvēku kapacitāti un mācīšanās kvalitāti un starpnozaru uzņēmējdarbības, izglītības zinātnieku un politiķu tīklu sadarbībā, lai izstrādātu un īstenotu attiecīgas programmas, kas veicinātu motivāciju un mobilizētu dažādu tautsaimniecības jomu darbiniekus mācīties mūžgarumā.

Zinātnieki, kas strādā Latvijas Universitātē, citās Latvijas un ārvalstu universitātēs un pētniecības iestādēs, ieskaitot studentus un viņu vadītājus doktora un maģistra studiju programmās, kuri ir imatrikulēti akreditētās vai citādi valstiski atzītās doktora vai maģistra studiju programmās, kā arī doktoranti var apmeklēt doktorantūras skolas kursus un aktivitātes, kas vēl vairāk nostiprina tās starpdisciplināro profilu:

  • dabaszinātnes (bioētika);
  • vides zinātnes;
  • sociālās zinātnes (ekonomika, vadības zinātne);
  • izglītības zinātnes (pedagoģija, izglītības vadība).

1) IKT prasmju, e-satura un e-mācību un studiju kultūras attīstība (1. pētniecības virziens).

2) Profesionāla uz darbu orientēta mācīšanās. Kompetence mācīties darba vietā un darba vietai, mācīšanās organizācijas kultūras (2. pētniecības virziens).

3) Mūžizglītības profesionalizācija, īpašu uzsvaru liekot uz skolotāju studijām un tālākizglītību (3. pētniecības virziens).

4) Valsts, reģionālās un vietējās mūžizglītības stratēģijas, ņemot vērā pilsoņu motivāciju un šķēršļu novēršanu, kas kavē tālākizglītību un mācības, studijas (4. pētniecības virziens).

5) Cilvēka galvenās kompetences un pamatprasmes attiecībā uz nodarbinātību un inovācijām (5. pētniecības virziens).

Pētījumu rezultāti veicinās zinātniski pamatotu politiku, kas uzlabotu pirmsskolas, sākumskolas un vidusskolas, kā arī augstākās izglītības iestāžu mūžizglītības kvalitāti. Tajos tiks uzsvērta iekļaujošas vides nozīme, mācību iespēju paplašināšana dažādās institūcijās (projektos, savstarpējā mācīšanās, tīklos, komandās), kas ir mūža neformālā un ikdienas izglītība dažādos iekļaujošos sociālos kontekstos (reģionālajā, valsts utt.), lai mazinātu pretrunu starp nevienlīdzīgām iespējām un vienlīdzīgām tiesībām. Šo pretrunu tradicionālajās formālo skolu sistēmās ir grūti novērst, jo sabiedrības noteiktās vērtības galvenokārt tiek apgūtas neformālā un ikdienas izglītībā.

Pētījuma rezultāti īpaši sekmēs ASEM Mūžizglītības izglītības un pētniecības centra (ASEM LLL Hub) darbību, kas veicina savstarpēju izpratni dažādu jomu pētniekiem, darba devējiem un politikas veidotājiem no Eiropas un Āzijas savstarpējās cieņas un attiecību gaisotnē, kas balstās uz taisnīgumu un kura mērķis ir veikt uz pierādījumiem balstītus pētījumus mūžizglītības jomā, un sekmēs ikgadējas sanāksmes pētniekiem un izglītības politikas veidotājiem, lai:

- integrētu mūžizglītību profesionālajā attīstībā;

- uzlabotu mūžizglītības kvalitāti, lai nodrošinātu efektīvu pārvietošanos starp dažādiem izglītības līmeņiem un modalitātēm;

- uzlabotu mūžizglītības attīstību un tās realizēšanu kā svarīgu augstākās izglītības sastāvdaļu.

LU Mūžizglītības doktorantūras skolā studentiem tiek piedāvāta iesaiste salīdzinošos pētniecības projektos, tostarp ASEM Mūžizglītības izglītības un pētniecības centrā. Šo projektu ietvaros doktoranti var veikt uz praksi orientētus un starpdisciplinārus pētījumus, izmantojot starptautisku mācību ieguvumus un ietekmes metodoloģijas. LU doktorantūras skola LLL jaunajiem pētniekiem un viņu pētniecības vadītājiem sniedz iespējas pilnveidot savas kompetences, izmantojot angļu valodu un dažādus medijus, un palīdz viņiem nākotnē izveidot neatkarīgas institūcijas, uzņēmumus vai izglītības sistēmas, piedāvājot inovatīvus risinājumus cilvēku spēju paaugstināšanai nodarbinātības, dzīves prasmju un ilgtspējas jomā. LU doktorantūras skola LLL nodrošina ceļu pētījumu rezultātu attīstībai un tiešai ietekmei uz izglītības politiku, kā arī risinājumu atrašanai mūžizglītībai, cilvēku spējām, nodarbinātības iespējām un inovācijām dažādās ekonomikas nozarēs un ilgtspējai.

DS vieslekcijas, semināri un praktiskās nodarbības tiek plānotas, ņemot vērā DS dalībnieku priekšlikumus, PPMF PZI iespējas, LU Valsts zinātniskās darbības stratēģiju, kā arī DS prioritātes virzībā uz pētniecības ekselenci ASEM HUB LLL  pētniecības tīklos un Dažādības pedagoģisko risinājumu jomā. Plānotajās DS dalībnieku līdzdalības iespējās 1-2 projektos, uzsvars tiek likts uz DS zinātniskās domāšanas attīstību, zinātnisko rakstu izstrādi, jaunu tehnoloģiju ieviešanu, inovācijām.

DS aktivitātes tiek plānotas  piektdienās no plkst. 16:00 līdz 20:00 un sestdienās no plkst. 11:00. līdz 14:00.

Doktorantūras skolu vada Padome ar starptautiskiem un nacionāliem locekļiem, kā arī pārstāvjiem no trim LU fakultātēm ar studējošo līdzdalību.

Padomes locekļi

(Apstiprināts ar 15.10.2019 grozījumiem Nr.1/360 LU 28.12.2016. rīkojumā Nr. 1/498)

  1. Viesprofesors, Dr.hcmult. Arne Karlsens (Arne Carlsen), LU, Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte, Padomes priekšsēdētājs
  2. Profesors, Dr.habil.paed. Irina Maslo, LU, Izglītības, psiholoģijas un mākslas fakultāte, Padomes priekšsēdētāja vietniece
  3. Profesors, Dr.h.chem. Māris Kļaviņš, Vides zinātnes doktora studiju vadītājs, LU, Vides zinātnes pārstāvis, loceklis
  4. Profesore, Dr. paed. Zanda Rubene, Pedagoģijas izglītības zinātņu un inovāciju katedras vadītāja, LU Izglītības zinātņu pārstāve, locekle
  5. Profesors, Dr.phys. Andris Kangro, Izglītības vadības doktora studiju vadītājs, LU Sociālo zinātņu pārstāvis, loceklis
  6. Profesors, Dr. oec. Andrejs Geske, LU, Izglītības, psiholoģijas un mākslas fakultāte, Izglītības pētījumu institūta vadītājs, loceklis
  7. Profesore, PhD, FAcSS Karena Evansa, Londonas Universitātes koledžas Izglītības, mūžizglītības un salīdzinošās izglītības institūts, Lielbritānija, ASEM LLL HUB darba vietas mācību tīkla koordinatore, locekle
  8. Profesors, Ph.D. Ārons Benavots no Albānijas Universitātes Izglītības skolas Ņujorkā, ASV, loceklis
  9. Asociētā profesore, Ph.D. Margarita Pavlova, Honkongas Izglītības universitātes Starptautiskās izglītības un mūžizglītības departaments, UNESCO-UNEVOC centra Honkonga direktore, locekle
  10. Vadošais pētnieks Ph.D. Kai Pata, Tallinas Universitāte, Digitālo tehnoloģiju skola, Izglītības tehnoloģiju centrs, locekle
  11. Vadošais pētnieks, Dr. paed. Rita Birziņa, Bioloģijas fakultāte, LU Dabaszinātņu pārstāve , locekle
  12. Vadošais pētnieks, pēcdoktorantūras stipendiāts, Dr.paed. Manuel Joaquin Fernandez Gonzalez, LU Pedagoģijas zinātniskā institūta Izglītības, psiholoģijas un mākslas fakultāte

Padomes tehniskais sekretārs: vadošais pētnieks, Dr. paed. Rita Birziņa, Bioloģijas fakultāte 

Padomes tehniskā sekretāra palīgs: BSc. Līga Lāce-Jeruma - profesionālās maģistra studiju programmas „Izglītības vadība” studente

Kontaktpersona: Rita Birziņa

Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte

Adrese: Jelgavas iela 1, Rīga, Latvija, LV1004, 541. telpa

E-pasts: rita.birzina@lu.lv

Tālr.: 67033922