Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Uzņēmēji un speciālisti privātajā sektorā
Pēdējās izmaiņas veiktas:
17.03.2015

Gundars Ratnieks

Absolvējis LU Fizikas un matemātikas fakultātes Fizikas nodaļu 2000. gadā.

2000. gadā pabeidzu fizikas maģistratūru LU Elektrodinamikas un nepārtrauktas vides mehānikas katedrā, apgūstot fizikālu procesu skaitlisko modelēšanu. No 2001. gada divus gadus nostrādāju kā zinātniskais līdzstrādnieks Elektrotermisko procesu tehnoloģiju institūtā Hannoverē. 2003. gadā sāku strādāt firmā „Siltronic AG” Burghauzenā, kur strādāju joprojām. Paralēli darbam Vācijā arī izstrādāju un 2008. gadā LU aizstāvēju promocijas darbu par kristālu audzēšanas procesu modelēšanu. Arī mana profesionālā darbība joprojām saistās ar šo tēmu. Cita starpā mums ir ļoti veiksmīga zinātniska sadarbība par industriālu procesu modelēšanu arī ar LU fizikas nodaļas pārstāvjiem.

Topošajiem LU studentiem iesaku - ja padodas matemātika, tad fizika kā pati fundamentālākā no dabaszinātnēm un tehnoloģiju pamats ir laba izvēle. Fizika patiks gan tiem, kam interesē, kas bija pirms Lielā Sprādziena (atbilde: pirms Lielā Sprādziena nebija "pirms", jo bez matērijas nebija laika), gan tehnoloģiju faniem (jā, arī iPhone ir veidojuši fiziķi).

Fizikas studijas esot grūtākas par studijām citos novirzienos, bet tas ir labi, jo nozīmē, ka mākslīgais intelekts, tāds kā "IBM Watson" kognitīvās tehnoloģijas, un dažādu līmeņu procesu automatizācija un digitalizācija nepadarīs jūsu darba vietas liekas.

Strauji mainīgā pasaulē katrs pats var pārmaiņās piedalīties un tās virzīt, ja ir izvēlējies kreatīvu profesiju, bet tam vajadzīgs izglītības pamats. Tādēļ studējiet fiziku un piedalieties pasaules pārveidošanā!


 

Dmitrijs Docenko

Absolvējis LU Fizikas un matemātikas fakultātes Fizikas nodaļu.

Izstrādnes inženieris „Bruker AXS”, Karlsrūhē, Vācijā.

Pēc dalības astronomijas olimpiādē 11. klasē nolēmu, ka astronomija ir man pietiekami interesanta, lai nodarbotos ar to profesionāli. Līdzdalība LU astronomijas pulciņā tikai pastiprināja šo pārliecību. Vienīga iespēja studēt astronomiju Latvijā bija Fizikas nodaļa Latvijas Universitātē, kas piedāvāja pusgada astronomijas kursu. Tur es arī iestājos 1996. gadā. No Astronomijas institūta piedāvātiem virzieniem izvēlējos Saules radiostarojuma izpēti, par ko arī uzrakstīju bakalaura darbu.

Pēc četriem bakalaura studiju gadiem jautājums par izpeļņu kļuva aktuālāks, un es sāku meklēt darbu fizikā. Daži no maniem kursabiedriem sāka strādāt LU vai tās institūtos. Man paveicās atrast darbu vienā no vēl joprojām eskistējošām industrijas paliekām – firmā "Baltic Scientific Instruments", kas tradicionāli nodarbojās ar jonizējošā (rentgen un gamma) starojuma detektoriem. Mani iekārtoja nelielā nodaļā, kas nodarbojās ar firmai relatīvi jaunu virzienu – rentgenfluorescento analīzi (RFA). Tur es arī strādāju paralēli manām astronomijas studijām maģistratūrā, kas bija veltītas jauno statistisko metožu izstrādei galaktiku kopu apakšstruktūras pētījumiem.

Pēc maģistratūras mana akadēmisko pētījumu vēlme vēl nebija beigusies, un nolēmu turpināt studijas doktorantūrā LU Astronomijas institūtā. Tās nebija īpaši sekmīgas, jo paralēli studijām es turpināju strādāt firmā, bet tas jau nebija savienojams ar pētījuma darba intensitāti, kas ir nepieciešams rezultatīvām doktora studijām.

Viens no maniem ārzemju doktora studiju pieteikumiem bija veiksmīgs, un 2004. gada rudenī es kļuvu par doktorantu Maksa Planka biedrības Astrofizikas institūtā, kas atrodas Vācijā, nelielā pilsētiņā Garhingā pie Minhenes. Tikai tur kļuva absolūti skaidrs, ka manu vispārīgo astronomijas zināšanu līmenis ir ļoti zems (drīzāk varētu teikt "uz 30 gadiem atpalicis"), salīdzinot ar to, kas mūsdienās tiek dots Vācijas universitātēs. Divus gadus es apmeklēju visus viesu seminārus, kur tikai bija iespējams nokļūt (vidēji 3-7 nedēļā), noklausījos astrofizikas kursus un tad varēju vienā līmenī  runāt ar vietējiem astronomiem. Diemžēl šī zināšanu līmeņa pacelšana bremzēja doktora darba progresu un man neizdevās to pabeigt tam atvēlēto trīs gadu laikā. Sakoncentrējoties uz darbu, kas tika veltīts dažu astrofizikas spektroskopijas problēmu pētījumiem, es to pabeidzu, un tad pamanīju, ka manas izredzes, turpinot darba gaitu zinātnes jomā, ir ne visai gaišas.

Tipiskā mūsdienu zinātnieka dzīves gaita pēc doktora grāda iegūšanas iekļauj 5-10 gadu darbu "postdoka" amatos, turklāt katrā konkrētā vietā diez vai var uzturēties ilgāk par 3-5 gadiem. Pēc tam var cerēt uz pastāvīgu darba vietu, taču jauno vietu skaits nepārsniedz ap 10% no jauno doktoru skaita. Šie nosacījumi diemžēl ir tikai vāji savietojami ar normālu ģimenes dzīvi (piemēram, bērniem reti kad patīk mainīt apmācības valodu, kas ir diezgan tipiski, kad vecāki pārceļas uz citu valsti), tāpēc nolēmu atgriezties Latvijā, kas tajā laikā aktīvi sauca jaunos zinātniekus atpakaļ, lai būvētu "uz zināšanām bāzēto sabiedrību". Rīgā sāku strādāt LU Astronomijas institūtā par pētnieku un paralēli "Baltic Scientific Instruments" par RFA nodaļas vadītāju. Diemžēl līdz ar ekonomiskās krīzes atnākšanu LU bāzes finansējums vairs netika izmaksāts, kā arī man neizdevās atrast līdzdarbnieku grupu Eiropas zinātniskā projekta pieteikumam, tāpēc lieku uzsvaru uz darbu firmā.

Ekonomiskā krīze bija grūti pārvarāma arī firmai, tāpēc sāku meklēt citu darbavietu, kā rezultātā kopš 2010. gada strādāju par izstrādnes inženieri „Bruker AXS”, Karlsrūhē, Vācijā. Šeit turpinu savus pētījumus RFA jomā un piedalos jaunā analītiskā un metodiskā nodrošinājuma plānošanā un realizācijā. Uzskatu, ka beidzot esmu atradis vietu, tiesa gan negaidīti tā izrādījās rūpniecībā, nevis zinātnē, kur varu lietderīgi izmantot savas spējas un nodarboties ar fiziku, kas ir un paliek mana dzīves aizraušanās.

Kopš 1998. gada piedalos Latvijas Atklāto fizikas un astronomijas olimpiāžu organizēšanā; laika posmā no 1998. līdz 2004. gadam vadīju ekskursijas LU Astronomijas tornī.

Tāpat kā arī daži citi studiju virzieni, studijas fizikā dod ne tikai zināšanas, bet arī domāšanas un analīzes paņēmienus, un tie bieži vien ir vismaz tikpat vērtīgi, kā iegūtās zināšanas, kas arī rodas šo paņēmienu pielietošanas rezultātā. Latvijā fiziķu skaits ir pārāk mazs, lai pārklātu manāmo daļu no akadēmiskās fizikas virzieniem un to lietišķiem pielietojumiem. Šajā gadījumā pareizāka pieeja ir izvēlēties nelielu, šauru virzienu loku un koncentrēties tajā. Mans saraksts nav pilns, bet Latvijā šie tradicionāli stiprākie virzieni ir optiskā spektroskopija un magnetohidrodinamika.

Personīga iniciatīva ir atslēga paša dzīves ceļam!


 

Pēteris Treicis

Absolvējis LU Fizikas un matemātikas fakultātes Fizikas nodaļu.

Latvijas dizaina vannu ražotāja SIA „PAA” valdes priekšsēdētājs un dibinātājs. Uzņēmums produkciju eksportē uz 16 valstīm pasaulē.


 

Aivars Gribusts

Absolvējis LU Fizikas un matemātikas fakultātes Fizikas nodaļu.

Latvijā vadošā izglītības uzņēmuma „Lielvārds” valdes priekšsēdētājs un dibinātājs.

Kā astoņdesmitajos dekanāta durvis uzlauza? (Intervija ar Aivaru Gribustu)


 

Ainars Brūvelis

Absolvējis LU Fizikas un matemātikas fakultātes Fizikas nodaļu.

Riska kapitālu fonda „LABACA Accelerator and Venture Capital” konsultatīvās padomes loceklis. Fonds darbojas Silikona ielejā, ASV. Tas piesaista kapitālu inovatīvu tehnoloģiju izstrādei gan Rīgā, gan Kalifornijā. Brūvelis ir arī informācijas tehnoloģiju uzņēmuma „Lursoft” konsultants ar 20 gadu pieredzi IT biznesā.

Lursoft pārstāvi A.Brūveli ievēl Eiropas asociācijas valdē, novērtējot Latvijas panākumus valsts sektora informācijas atkalizmantošanas veicināšanā