Notikusi vieslekcija un diskusija par demogrāfijas izaicinājumiem, demogrāfijas politikas aktualitātēm Latvijā

Lekcijas sākumā klausītājus iepazīstināja ar lietoto terminoloģiju un tas īpatnībām. Nereti publiskajā telpā tiek uzsvērts, ka Latvijā nepieciešams uzlabot demogrāfiju. Tomēr demogrāfija tulkojumā no grieķu valodas nozīmē – zinātni par tautu jeb zinātni par iedzīvotājiem. Tādēļ publiskajā telpā jālieto termins demogrāfiskās situācijas uzlabošana nevis demogrāfijas uzlabošana.

Latvijā būtiskākais iedzīvotāju samazinājums saistīts ar dabiskā pieauguma līkni, kas Latvijā laika posmā no 2016. – 2019. gadam ir negatīva, proti, dabiskās iedzīvotāju kustības rezultātā iedzīvotāju skaits samazinās.

Ļoti aktuāla ir trešā bērna politika, kas pēdējos gados ieviesusi pozitīvas tendences. Kopš 90to gadu sākuma, proti, pēdējo 30 gadu laikā pieaudzis ģimeņu skaits ar 3 bērniem. 2010.gadā tas sastādīja 11.3%, bet 2018. gadā ģimeņu skaits ar 3 bērniem pieaudzis līdz 15.9%.  Papildus tam bērnu skaits uz vienu sievieti Latvijā ir 1.8 bērni, kas pārsniedz Eiropas vidējo rādītāju, kas ir 1.59. Visaugstākais rādītājs ir Francijā – 1.9, bet viszemākais Maltā – 1.26.

Straujš pieaugums pagājušajā gadā vērojams noslēgto laulību skaita ziņā, kas tieši saistīts ar izmaiņām likumā, kas paredz vienu gadu saņemt 50%  no mirušā dzīvesdrauga pensijas. Šī tiek uzsvērta kā tieša iedzīvotāju reakcija uz izmaiņām likumā.

Pēdējos gados Latvijā arī uzlabojies jaundzimušo mirstības rādītājs, kas iepriekš bija viens no augstākajiem Eiropā.

Tomēr eksperte atzīsta, ka ar dzimstības uzlabošanu vien Latvijā nevarēs atrisināt visus demogrāfiskās situācijas izaicinājumus. Politiskajā dienas kārtībā ir jautājums par remigrāciju, kas veiksmīgi darbojas caur plānošanas reģionu koordinētu reģionālo koordinatoru tīklu.

Neskatoties uz to, ka nepieciešams ieguldīt lielas pūles bērnu un senioru dzīves kvalitātes pilnveidei un atbilstošo pakalpojumu nodrošināšanai. Liela vērība jāpiegriež darba spējas vecuma cilvēkiem, kuri šobrīd ir tā saucamā “sandwich generation” jeb sviestmaizes paaudze, jo tie atrodas saspiesti un ir atbildīgi, gan par saviem bērniem, gan vecākiem. Lai to panāktu labāku līdzsvaru nodrošinot valsts finansētus pakalpojumi senioru aprūpei, valstij arī jānodrošina lielāks komforts strādājošajiem.

Ilustrācija no mājaslapas: www.gagasisterhood.com

Lekcijas noslēgumā lektore deva ieskatu par politikas dokumentu sagatavošanas kārtību un Labklājības ministrijas un pašvaldību atbildību katrā no jomām.

"Demogrāfijas izaicinājumi un demogrāfiskās politikas aktualitātes" lekcijas prezentācija (.pdf)

Plašāka informācija par ģimenes politiku atrodama šeit: Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011. – 2017.gadam ex-post novērtējums