Projekta nosaukums “Latviskā identitāte globālajā kultūrtelpā: tradicionālās un mūsdienu kultūras aspekts”

Apstiprinātais finansējums: 6 455 EUR

Projekta vadītāja: LU Humanitāro zinātņu fakultātes prof. J.Kursīte

 

2018. gada projekta rezultāti

2018. gadā, tāpat kā iepriekšējos projekta posmos, projekta darbība īstenota vairākos paralēlos līmeņos. 

  • Reģionālās identitātes pētniecībā galvenais izpētes darbs koncentrējās Latgalē. 2018. gada vasarā, piedaloties LU pētniekiem un studentiem, tika realizēta plaša tradicionālās kultūras un mutvārdu vēstures ekspedīcija “Pa Preiļu rajona pēdām”, aptverot Līvānu  novada Rudzātu un Turku pagastus un Preiļu novada Saunas pagastu. Šie divi novadi – Preiļu novads un Līvānu novads – ir unikāli ar tradīcijas izcilumu – tajos aktīvi un sekmīgi darbojas virkne folkloras kopu. Tā Saunas pagastā vien darbojas trīs mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi, kuros dzied vai ir dziedājušas vienlaikus vairākas paaudzes – tādi ir “Golūda” un “Dzeipuriņš” Smelteros un 1953. gadā dibinātais etnogrāfiskais ansamblis “Naktineica” Prīkuļos. Savukārt Līvānu novada Turku pagasts slavens visā Latvijā ar Turku sievām, bet Līvāni ar “Ceiruleiti”. Ārpusnieka skatu novados piesaista arī vietējās rokdarbnieces (īpaši vietējās audējas, cimdu adītājas), godu saimnieces, kas pārmantojušas savas prasmes paaudzēs un citi latvisko/latgalisko ieražu praktizētāji. 2018. gada ekspedīcijā ar LU devās arī Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma topošie videooperatori, kuri ekspedīcijā veica vairāku ieražu videofiksāciju. Ar 2018. gada ekspedīcijas rezultātiem (nolasot 9 referātus un parādot nākamās videofilmas fragmentu), klātesot arī Saunas pagasta folkloras kopai “Golūda”, plašāka publika tika iepazīstināta LU 77. zinātniskajā konferencē “Preiļu un Līvānu novadu vērtību krustpunktos” (Rīga, LU, 08.03.2019). Lai veidotos pamats paliekošai un interesentiem visā Latvijā pieejamai vērtībai – grāmatai, ir nepieciešams padziļināt un paplašināt Līvānu un Preiļu novadu izpēti ar vēl vienu ekspedīciju, kas tiks realizēta 2019. gada vasarā.

2018. gadā nāca klajā projekta pētnieku (sadarbībā ar Daugavpils Universitāti) iepriekšējos gados apkopotais un izpētītais Latgales materiāls par Daugavpils novadu – monogrāfiskais rakstu krājums “Daugavpils novads: vietas vērtība” (grāmata tika izdota ar Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Latgales kultūras programmas atbalstu), izdevēji – apgāds “Zinātne”  un nodibinājums “Letonikas fonds”, krājuma sastādītāja un zinātniskā redaktore – J. Kursīte. Plašu sabiedrības uzmanību un publicitāti izpelnījās grāmatas atvēršanas svētki Daugavpils novadā, kas notika Vaboles pagasta kultūras namā 2018. gada 26. oktobrī un tika īstenoti sadarbībā ar Daugavpils novada domi un pagastu pašpārvaldēm.

  • Latviskās identitātes modeļi Latvijā un ārpus tās – 2018. gadā tika turpināts iepriekšējos posmos veiksmīgi uzsāktais izpētes darbs Lietuvā, izzinot latviešu diasporu Daunorovā jeb Dundurmuižā, Jonišķos (Lietuva). Daunoravas (tagad Daunorišķe) latviešu kolonija Jonišķu rajonā ir bijusi viena no lielākajām un kultūras dzīves aktivitātēs ilgstoši aktīvākajām latviešu kolonijām. Dokumentāras liecības par to arhīvos atrodamas kopš 18.gs. Pēc Otrā pasaules kara kolonija kā tāda vairs nepastāv, bet gan Lietuvā, gan Latvijā dzīvo kolonistu pēcteči. 2018. gada aprīlī veikts plašāks izpētes brauciens uz Lietuvu (Jonišķiem) un intervēti bijušo latviešu koloniju Lietuvā iedzīvotāji un viņu pēcteči – ekspedīcija notika sadarbībā ar Latvijas Republikas vēstniecību Lietuvā un Lietuvas pētniekiem. Ekspedīcijas laikā tika iegūts plašs audio un foto materiālu klāsts, kas paver jaunas iespējas, vienlaikus palielinot iecerētā darba apjomu. Ekspedīcijās iegūtie materiāli apliecina, ka Dundurmuiža un tās apkaime, ietverot pašus Jonišķus, ir spilgta daļa no latviešu diasporas pieredzes.

Tradicionālās kultūras izpausmes mūsdienās – 2018. gada sākumā tika realizēta LU 76. konferences folkloristikas sekcija “Tradicionālās kultūras mantojums un tā mūsdienu interpretācijas” (Rīga, LU, 02.02.2018), konferencē nolasīti 11 referāti.

Projekta ietvaros tika veikti pētījumi bērnu folkloras laukā, apzinot mūsdienu bērnu folkloru (J. Stauga), tika turpināts darbs pie monogrāfijas “Mītiskie priekšstati mūsdienās: identitātes konstruēšana” (I. Barovskis), tāpat tika turpināts darbs pie etnomūzikas izpausmju apzināšanas mūsdienu kultūrā (V. Muktupāvels). Sadarbībā ar VPP projektu “Habitus” izdota angļu versija V. Muktupāvela grāmatai “Folk music instruments in Latvia” (Rīga: Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds, 2018).

Gada izskaņā tika izdota J. Kursītes grāmata “Dainu kodekss” (SIA “Rundas”, 2018) – tas ir apjomīgs (798 lpp.) pētījums, vienlaikus pirmā dainu simbolu vārdnīca. Grāmata tika atvērta LU Mazajā aulā 2018. gada 14. decembrī. Pēc grāmatas Latvijas Radio 1 raidījumā „Labrīt“ 2019. gada martā tika raidīts radio sižetu cikls „Dainu simbolu vārdnīca Dainu kodekss”, kurā katru dienu mēneša garumā skaidrots kāds no grāmatā ietvertajiem folkloras simboliem (cikla autore – Janīna Kursīte).

Latvijas novados un ārpus Latvijas iegūtie pētnieciskie rezultāti izmantoti zinātniskajās konferencēs, kā arī populārzinātniskajās lekcijās un priekšlasījumos Latvijas novadu bibliotēkās un citviet. Projekta ietvaros zinātniskā darba prasmes lauka pētījumos ieguvuši un nostiprinājuši LU doktoranti un maģistranti. Viņi ekspedīcijās iegūto izmantojuši un izmanto saviem maģistra un doktora darbiem, kas jo īpaši vērtīgi.

Projekta trešajā posmā pētījums ir ieguvis vajadzīgo paplašinājumu, bet vienlaikus arī zinātnisko padziļinājumu, jo atsijāts nebūtiskais, paturot pētījuma sekmīgai realizācijai svarīgo.