Projekta nosaukums: ĢĢI rekonfigurējama kosmisko objektu optiskas novērošanas sistēma – ieviešanas etaps

Projekta līguma numurs: 1.1.1.2/VIAA/4/20/619

Projekta vadītājs (pēcdoktorants): vadošā pētniece, Dr.sc.ing. Diāna Haritonova

Projekta īstenošanas termiņš: 01.01.2021.-30.06.2023.

Projekta kopējais finansējums, LU daļa: 111,504.90 EUR, LU daļa: 5,575.25 EUR

Projekta mērķis: uzstādīt un konfigurēt Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūta (ĢĢI) kosmisko objektu optiskas novērošanas sistēmu un uzsākt tās ekspluatāciju, izmantojot to pozicionāliem astrometriskiem novērojumiem. Projekts dos iespēju panākt radikālas izmaiņas ĢĢI optiskas sistēmas attīstībā, kā arī nodrošinās pēcdoktoranta jaunu zināšanu un pieredzes apgūšanu.

Projekta rezultāti: divi zinātniskie raksti, četras starptautisku zinātnisku konferenču tēzes, mobilitātes komandējumi, materiālu un metožu apraksts, kas būtu noderīgs projekta rezultātu integrēšanai studiju procesā, kā arī tiek plānots sekmēt optiskas novērošanas sistēmas komercializāciju.

Kontakti: diana.haritonova@lu.lv

 

1. ceturksnis: 01.01.2021.–31.03.2021.

Optiskas novērošanas sistēmas eksperimentālais instruments tika transportēts uz LU Akadēmiskā centra Zinātņu māju, kur tas tiks uzstādīts datorvadāmā paviljonā tuvākajā laikā.

Ir veikti sagatavošanas darbi: paviljona gabarītu un darbības iespēju novērtējums, optiskas novērošanas sistēmas orientācijas novērtējums tajā izmantojot 3D vizualizācijas programmatūru, iepazīšanās ar paviljona vadības programmatūru, instrumenta atsevišķo mezglu uzlabošanas pasākumi – novērtētas dažu detaļu aizvietošanas iespējas.

Sniegts ziņojums Latvijas Universitātes starptautiskās zinātniskās konferences "Astronomijas sekcijas sēdes" ietvaros tiešsaistē. Iesniegts abstrakts.

2. ceturksnis: 01.04.2021. – 30.06.2021.

Ir noslēdzies darbs pie datorvadāmā paviljona vadības nodrošinājuma no ĢĢI tehniskās telpas: pabeigta paviljona elektriskā un vadības elektronikas instalācija. Iegūti dati un izveidots paviljona slodzes modelis visām azimuta vērtībām, lai nodrošinātu savlaicīgu apstāšanos atbilstoši lūkas izvēlētai pozīcijai.

Turpinās darbs pie optiskas novērošanas sistēmas montāžas. Tika uzlaboti sistēmas atsevišķi mezgli, pārbaudīta to darbība saskaņā ar nepieciešamo precizitāti, kā arī notestētas vadības programmatūrā implementētās funkcijas.

Ir pieteikta un apstiprināta dalība virtuālajā vasaras skolā “Asteroīdu Fotometrija“, kura norisināsies no 16. līdz 27. augustam (2021.g.) Molētu astronomiskajā observatorijā Lietuvā. Vairāk informācijas ŠEIT.

Tiek vākti materiāli, kas nepieciešami kosmisko objektu novērojumu veikšanas metodoloģijas izstrādei un turpmākai aprobācijai.

3. ceturksnis: 01.07.2021. – 30.09.2021.

ĢĢI optiskas novērošanas sistēma ir gatava testa novērojumu veikšanai. Fokusēšanas apakšsistēma ir nokalibrēta. Aktuālais solis ir sistēmas orientācijas definēšana izmantojot zvaigžņu novērojumus, kā arī jauna montāžas kļūdu modeļa noteikšana.

No 16. līdz 27. augustam pēcdoktorante veiksmīgi piedalījās virtuālajā starptautiskajā vasaras skolā “Asteroīdu Fotometrija“, kuru organizēja Viļņas Universitātes Molētu Astronomiskā Observatorija (MAO). Šīs skolas ietvaros bija iespējams iepazīties ar MAO Maksutova tipa teleskopa darbības principiem; attālināti veikt reālus novērojumus ar to; iegūt astronomiskos datus; apgūt CCD attēlu apstrādes un analīzes programmatūras paketi CCLRC Starlink, attālinātu pieeju kurai nodrošināja Ādama Mickēviča Universitāte (Poznaņa); iegūt mērķa asteroīda spožuma līkni un sinodisko periodu. Plašāka informācija par pasākumu pieejama ŠEIT.

Ir pieteikts abstrakts dalībai 2. Starptautiskajā Lietišķās Ģeoinformātikas Simpozijā, kas norisināsies 2021. gada 2.-3. decembrī, Rīgā, Latvijas Universitātes Zinātņu mājā un/vai tiešsaistē. LU Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts organizē šo pasākumu. Plašāka informācija pieejama ŠEIT.

Ir pieteikts abstrakts dalībai starptautiskajā pasākumā AGU (American Geophysical Union) Fall Meeting 2021, kas norisināsies 2021. gada 13.-17. decembrī Ņūorleānā (ASV) un tiešsaistē.

4. ceturksnis: 01.10.2021. – 31.12.2021.

ĢĢI optiskas novērošanas sistēmai tika noteikti orientācijas parametri: precizēti leņķa devēju nullpunktu novietojumi, primārās ass azimuts un slīpums, precizēta asu perpendikularitāte. Pirmie testa novērojumi iegūti statiskajā un sekošanas režīmos. Apkopoti zvaigžņu kadru salikšanas rezultāti.

Sniegts ziņojums (tiešsaistē) 2. Starptautiskajā Lietišķās Ģeoinformātikas simpozijā, ko rīkoja Latvijas Universitātes Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts kopīgi ar Jildizas Tehnisko universitāti (Turcija). Informācija pieejama 

Sniegts ziņojums (tiešsaistē) starptautiskajā pasākumā AGU (American Geophysical Union) Fall Meeting 2021, kas norisinājās 2021. gada 13.-17. decembrī Ņūorleānā (ASV) un tiešsaistē. Ziņojuma abstrakts

6. un 8. decembrī LU Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūtā viesojās Latvijas Lauksaimniecības Universitātes (LLU) Vides un būvzinātņu fakultātes maģistranti un Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes bakalauri. Šo vizīšu laikā tika nodemonstrēta ĢĢI kosmisko objektu optiskas novērošanas sistēma darbībā kopā ar vadības programnodrošinājumu. Studentiem bija iespēja apskatīt novērošanas sistēmu uz jumta datorvadāmajā kupolā (LU Zinātņu māja), kur tika sniegta informācija par sistēmas darbības principu. Savukārt, tehniskajā telpā, no kuras notiek sistēmas vadība, tika prezentēta vadības un analīzes programmatūra kopā ar pēdējo testu novērojumu rezultātiem. Studentiem detalizēti tika izklāstīts par optiskas novērošanas sistēmas pielietošanas nozīmi satelītu ģeodēzijā.

5. ceturksnis: 01.01.2022. – 31.03.2022.

Veicot optiskos novērojumus 2022.g. 11. janvārī, tika iegūti 237 identificējami statiski kadri (ekspozīcijas laiks: 0.5 s) montāžu pārvietojot pa radiālām trajektorijām – pozīcijās ar azimuta soli 20 grādi un augstuma soli 10 grādi (40-90 grādi virs horizonta). Mainot augstumu novērotas fokusa vietas izmaiņas. Izmantojot iegūtos kadrus tika aprēķināti montāžas kļūdu modeļa parametri. Kā arī tika konstatēts galvenā spoguļa (vienai optiskajai sistēmai) stiprinājuma brīvgājiena efekts.

Izmantojot ĢĢI optiskas novērošanas sistēmu 28. februārī tika veikta sekošana diviem satelītiem; tie ir “Galileo-202” un “Etalon-2”. Kopumā pozicionēšanas precizitāte atbilst gaidītajam, tā ir 0.01 grādi tuvu zenītam, un līdz 0.07 grādi zemākā augstumā.

Sniegts ziņojums (tiešsaistē) Latvijas Universitātes starptautiskās zinātniskās konferences "Astronomijas sekcijas sēdes" ietvaros, kura notika 23. martā (2022.g.). Iesniegts abstrakts. Informācija par to ir pieejama: https://conferences.lu.lv/event/155/program

Ir pieteikta dalība starptautiskajā pasākumā 44th COSPAR Scientific Assembly, kas norisināsies Atēnās no 16. līdz 24. jūlijam (2022.g.). Informācija par to pieejama: https://www.cospar-assembly.org/assembly.php

Last changed