1. februāris, 2016

10:00 - 16:00
Jelgavas ielā 1, 107. telpā

Sekcijas sēde "Molekulārās bioloģijas sekcijas sēde"
Bioloģija
Vadītājs Kaspars Tārs

10:00 - 16:30
Jelgavas ielā 1, 108. telpā

Sekcijas sēde "Latvijas ūdeņu vides pētījumi un aizsardzība"
Bioloģija
Vadītājs Ivars Druvietis, Maija Balode, Māris Plikšs

Ēriks Krūze
Mencu barošanās izmaiņas Baltijas Jūras centrālajā daļā

Marta Dieviņa, Matīss Žagars
Sudraba zušu (Eiropas zuša (Anguilla anguilla) attīstības fāze) vecums Alūksnes ezerā

Linda Briede, Rita Poikāne
Dzīvsudraba saturs Burtnieka un Alūksnes ezera zivīs

Māris Plikšs, Didzis Elferts, Danuta Uzars
Baltijas mencas kanibālisms: izdevīga iespēja vai krājuma blīvuma atkarība

Aigars Lavrinovičs, Maija Viška, Sandra Sprukta, Juris Aigars
Garkrasta sedimentu plūsmas fizikālā ietekme uz Baltijas jūras piekrastes rifu biotopiem

Madara Alberte, Juris Aigars, Aigars Lavrinovičs, Sandra Sprukta, Ingrīda Puriņa, Solvita Strāķe
Bentisko bioloģiskās daudzveidības indikatoru izstrāde fizikālās ietekmes novērtēšanai

Astra Labuce, Solvita Strāķe, Anda Ikauniece
Kopepoda Eurytemora affinis populācija Rīgas līcī

Atis Labucis, Ieva Bārda, Iveta Jurgensone, Anda Ikauniece
Fitoplanktona pirmprodukcijas sezonālā dinamika Rīgas līcī 2015. gadā

Viesturs Bērziņš
Baltijas jūras centrālās daļas skābekļa koncentrācijas izmaiņu īpatnības starpslānī laikā no 1961 gada līdz mūsdienām

Solvita Strāķe, Ieva Bārda, Vadims Jermakovs, Māra Harju, Astra Labuce, Atis Labucis,Viktors Pērkons, Ieva Putna-Nīmane, Agnija Skuja, Svetlava Romanoviča
Vides apstākļu un svešzemju sugu sastopamības salīdzinājums Liepājas, Ventspils un Rīgas ostās

Evita Strode, Maija Balode, Ingrīda Puriņa
Ekotoksikoloģiskie pētījumi Rīgas līča sedimentu kvalitātes noteikšanai

Ausma Meinerte, Rasma Tretjakova
Rēzeknes upes ūdens bakteriālā piesārņojuma avotu izpēte

Ingrīda Puriņa, Ieva Bārda
Klimata pārmaiņu ietekme uz Burtnieka un Alūksnes ezera fitoplanktona attīstību

Dāvis Gruberts, Jana Paidere
Fitoplanktona un zooplanktona mainība Daugavas vidusteces posmā vasaras mazūdens periodā

Linda Buholce, Matīss Žagars
Zooplanktons un zivju sabiedrības 6 Latvijas ezeros: klimata pārmaiņu ietekme un sakarības ar fosfora koncentrāciju

Dāvis Ozoliņš, Jolanta Jēkabsone, Agnija Skuja, Natalja Grudule
Viendienītes Eurylophella karelica Tiensuu, 1935 izplatība un ekoloģiskās prasības

Zane Kuriloviča, Roberts Šiliņš, Ivars Druvietis, Jānis Reihmanis
Niedrāja fragmentācijas ietekme uz Engures ezera Ziemeļu daļas ekosistēmu

Dāvis Ozoliņš, Ivars Druvietis, Linda Dobkeviča, Māra Harju, Gunta Spriņģe
Kīleveina grāvja hidrobioloģiskā priekšizpēte un ekoloģiskā stāvokļa novērtējums

Loreta Urtāne, Andris Urtāns
Latvijas ūdensteču hidromorfoloģiskie pārveidojumi un to izraisītās funkcionālas izmaiņas

Linda Uzule
Abavas upes apsekošana dabas aizsardzības plāna “Abavas senleja” ietvaros

Andris Urtāns
Ūdeņu biotopu aizsardzības un apsaimniekošanas paņēmieni Latvijas Natura 2000 teritorijās

Arkādijs Poppels
Stenda referāts. Dažu Latvijas mazo upju zoobentosa strukturālā sastāva sezonālie pētījumi

Lauma Vizule - Kahovska, Linda Uzule
Stenda referāts. Makrofīti kā vides kvalitātes indikatori Baltijas valstīs: kopīgais un atšķirīgais

Lauma Vizule - Kahovska, Ilze Čakare
Stenda referāts. Irbes upes un tai piegulošo vecupju biotopu raksturojums un kvalitātes izvērtējums

Agnija Skuja, Dāvis Ozoliņš, Jolanta Jēkabsone
Stenda referāts. Brūnūdens upju bentisko bezmugurkaulnieku sabiedrību struktūra un abiotisko faktoru raksturojums

Aija Brakovska, Jana Paidere
Stenda referāts. Zooplanktona taksonu skaits un dinamika Pļaviņu ūdenskrātuvē

2. februāris, 2016

10:00 - 15:00
Jelgavas ielā 1, 109. telpā

Sekcijas sēde "Augu bioloģija"
Bioloģija
Vadītājs Ģederts Ieviņš

D. Roze, D. Megre, G. Jakobsone
Lēzela lipares Liparis loeselii izdzīvošana mitraiņu biotopos: priekšstati un realitāte

G. Čekstere, A. Osvalde, P. Vollenweider
Liepu lapu strukturālās izmaiņas sāls piesārņojuma ietekmē

I. Alsiņa, D. Sergejeva, L. Dubova
Krāsaino mulču ietekme uz dārzeņu ražas veidošanos

L. Dubova, I. Alsiņa, A. Šenberga, L. Zaharāne
Dubultsimbiozes ietekme uz zirņu ražas veidošanos

V. Alle, A. Osvalde, M. Vikmane
Minerālelementu daudzuma izmaiņas miežos un salātos kadmija piesārņojuma apstākļos

O. Krišāns, Ā. Jansons, Ģ. Ieviņš
Samazināta nokrišņu apjoma ietekme uz parastās egles stādu fotosintēzi un augšanu pēc auglības atšķirīgos augsnes substrātos

Ģ. Ieviņš
Vienotas augu fizioloģisko adaptāciju teorijas izveides nepieciešamība

I. Apine, A. Jakovičs
Celtniecības materiālu ietekme uz mikrobioloģisko piesārņojumu telpās

3. februāris, 2016

09:00 - 12:00
Jelgavas ielā 1, 108. telpā

Sekcijas sēde "Botānikas un ekoloģijas sekcija"
Bioloģija
Vadītājs Guntis Tabors

V. Šulcs
Augu nosaukumu maiņa: cēloņi un sekas nacionālajā botāniskajā nomenklatūrā.

A. Indriksons, P. Trapenciere
Kokaudzes, augsnes un zemsedzes augu veģetācijas atšķirības atsevišķos slapjā mētrāja, slapjā damakšņa un slapjā vēra meža augšanas apstākļu tipu nogabalos.

N. Krasņevska, D. Grauda, Ī. Rašals
Sibīrijas mēlziedes Ligularia sibirica ploiditāte Latvijas atradnēs.

L. Miķelsone, E. Zviedre
Sugu sastāva atšķirības regulētos un dabiskos upju posmos un to iespējamie ietekmējošie faktori.

D. Meiere
Jauna pazemes sēņu suga Latvijai - baltā cūktrifele Choiromyces meandriformis.

D. Meiere
Dzijas krāsošana ar sēnēm.

D. Piliksere
Tīruma nezāļu sugu daudzveidība Priekuļos augsekas un mēslošanas sistēmas ietekmē.

K. Kenigsvalde, A. Kenigsvalde, I. Brauners, Z. Gžibovska, T. Gaitnieks
Phlebiopsis gigantea augļķermeņu attīstība dažādos gada laikos zāģētu skuju koku celmos.

4. februāris, 2016

09:00 - 13:00
Jelgavas ielā 1, 108. telpā -

Sekcijas sēde "Dendroekoloģija"
Bioloģija
Vadītājs Didzis Elferts

Linda Robalte, Diāna Jansone, Roberts Matisons, Didzis Elferts, Guntis Brūmelis, Āris Jansons
Melleņu rametu vecuma un struktūru salīdzinājums saimnieciskā mežā un mežā ar dabiskām struktūrām

Diāna Jansone, Linda Robalte, Didzis Elferts
Melleņu rametu struktūras salīdzinājums dabas liegumā “Gruzdovas meži” un Slīteres nacionālā parka teritorijā

Āris Jansons, Roberts Matisons, Oskars Krišāns, Baiba Džeriņa, Mārtiņš Zeps
Mēslošanas ietekme uz parastās egles 34 gadu pieaugumu un gadskārtu parametriem

Sintija Inne, Agita Treimane, Didzis Elferts
Parastās egles (Picea abies) atmirušās koksnes veidošanās un tās sadalīšanās ātrums, un tās saistība ar bioloģisko daudzveidību

Imants Liepa, Olga Miezīte, Linarts Sisenis, Dagnija Bērziņa
Āra bērza (Betula pendula Roth) un purva bērza (B. pubescens Ehrh.) vidējā periodiskā pieauguma specifika

Kristīne Čerļenoka, Guntis Brūmelis, Dagnija Lazdiņa, Ieva Bebre
Veģetācijas atjaunošanās gaita zem dažādu kokaugu vainagiem rekultivētā kūdras atradnē

Aigars Indriksons, Kristians Igaunis, Pēteris Zālītis
Bioloģiski vecas parastās priedes mežaudzes koku taksācijas rādītāju un zemsedzes augu sugu daudzveidības novērtējums senā meža meliorācijas sistēmā ar kūdras augsnēm

Ilze Pušpure, Roberts Matisons
Malas ietekme uz Fraxinus excelsior dabisko atjaunošanos

10:00 - 16:00
Jelgavas ielā 1, 334. telpā

Sekcijas sēde "Zooloģija un dzīvnieku ekoloģija"
Bioloģija
Vadītāji: Voldemārs Spuņģis, Jānis Priednieks

R.Rozenfelde
Taisnspārņu izmantošana sausu kaļķainu zālāju kvalitātes indikācijā dabas parkā „Abavas senleja"

M.Štokmane, V.Spuņģis, I.Cera
Zāļu purvu arahnofaunas apskats: sugu sastāvs, dominances struktūra un zirnekļu vertikālais sadalījums starp virsaugsnes stāvu un zālaugu stāvu

A.Rozenberga
Abiotisko un biotisko faktoru ietekme uz epigeisko bezmugurkaulnieku sugu sabiedrībām kalcifīlajos zāļu purvos Latvijas Piejūras zemienē

M.Biļdina
Liepu raibkodes Phyllonorycter issikii ekoloģija Rīgas pilsētas teritorijā

J.Ozols, K.Vilks
Šneidera mizmīļa Boros schneideri ekoloģija medņa Tetrao urogallus mikroliegumos Centrāllatvijā

A.Rozenberga
Stenda referāts. Trihogrammu Trichogramma sp. ražošana Latvijā

L.Ozolina-Pole, A.Šmits, I.Salmane, R.Ciematnieks, Z.Striķe, I.Silinš
Stenda referāts. Magtoksīna tb efektevitātes novērtējums apaļkoku zemmizas kaitēkļu ierobežošanai

A.Pupiņa, M.Pupiņš
Satelīttēviņi sarkanvēdera ugunskrupja Bombina bombina populācijā Latvijā

A.Pupiņa, M.Pupiņš, A.Škute, A.Kārkliņš
Invazīvo rotanu (Perccottus glenii, Perciformes, Eleotridae), noķertu Dienvidaustrumu Latvijā, morfometriskie raksturojumi

J.Reihmanis, J.Lips, L. van Drongelen, R.Šiliņš
Ligzdojošas lielā dumpja Botaurus stellaris mātītes laika patēriņš: interneta tiešraides kameras datos balstīts uzvedības un klātbūtnes kvantitatīvs novērtējums

A. Avotiņš jun., D.Drazdovskis, J.Reihmanis, A.Kalvāns
Vistu vanaga konstatēšanas iespējamība Latvijā: metožu salīdzinājums un atsevišķu ietekmējošo faktoru analīze

A.Avotiņš jun., A.Auniņš, A.Avotiņš sen., G.Grandāns, U.Ļoļāns
Latvijā biežāk ligzdojošo pūču sugu populācijas izmaiņas un pēc biotopu sastopamības aprēķinātā populācija

R.Matrozis
Paugurknābja gulbju Cygnus olor ligzdošana Rīgā un tās apkārtnē (1981-2015): skaita dinamika un vietu izvēle

A.Kalvāns, J.Bajinskis
Latvijas zivjērgļu barības bāze

R.Ondzule, G.Pētersons
Ainavas elementu nozīme sikspārņu sugu aktivitātē lauksaimniecības zemēs

V.Vintulis, G.Pētersons
Migrējošo sikspārņu sugu sastāvs un migrācijas stratēģija – pirmie atkārtotas masveida sikspārņu ķeršanas rezultāti Papes ornitoloģisko pētījumu centrā

V.Skuja
Āfrikas cūku mēris Latvijā - ieguvums vai zaudējums dabas daudzveidībai?

A.Žunna, D.E.Ruņģis, G.Bagrade, S.J.Howlett, M.Lūkins, A.Ornicāns, J.Šuba, J.Ozoliņš
Medību ietekme uz vilku populācijas stāvokli Latvijā

D.Luksa
Saistība starp nebrīvē turēto paipalu (Coturnix japonica) agrīno augšanu un individuālajām uzvedības atšķirībām - pirmie rezultāti

A.Pupina, M.Pupins
Stenda referāts. Bombina bombina, Emys orbicularis un herpetofaunas citas sugas Aizsargājamā ainavu apvidus ''Augšzeme'': izplatība, tilta populācijas, draudi un piedāvātie aizsardzības pasākumi

M.Pupins, A.Pupina
Stenda referāts. Eiropas purva bruņurupucis Emys orbicularis uz izplatības ziemeļu robežas Latvijā: jaunizšķīlušos bruņurupuču morfometriskie raksturojumi brīvdabas zook

M.Janaus, J.Vīksne
Stenda referāts. Pīļu tēviņu spalvu maiņa Latvijas iekšējos ūdeņos

13:00 - 16:00
Kandavas ielā 2, Lektorijā

Sekcijas sēde "Augu introdukcija un selekcija"
Bioloģija
Vadītāji: R. Kondratovičs, S. Tomsone

D. Grīviņa, R. Kondratovičs, G. Riekstiņa, Sk. Matisone, E. Cirša
Acāliju kolekcija LU Botāniskajā dārzā

L. Strazdiņa
Aizskart neaizskaramo - Augu sistemātiskās grupas pēc rekonstrukcijas: sasniegumi un zaudējumi 2010-2015

I. Langenfelde
LU Botāniskā dārza dendrārija atjaunošana – ieceres un realizācija

I. Nāburga – Jermakova
Jaunās bārdaino īrisu šķirnes LU Botāniskā dārza kolekcijā

A.Sparinska, I. Gudrupa
Zaļā raga salu flora un tās augu introdukcija LU Botāniskajā dārzā

M. Lazdāne, S. Tomsone
Augu audu kultūru tehnoloģija - iespējas aizsargājamo augu saglabāšanā un izmantošanā

I. Rūrāne
Krustziežu dzimtas (Cruciferae Juss.) raksturojums Latvijas florā

L. Strazdiņa, M. Pakalne
Veģetācijas atjaunošana degradētos augstajos purvos - pamatojums, metodes, citu valstu pieredze

E. Cirša, K. Kampuss
Latvijā iegūto aprikožu hibrīdu izvērtējums

A. Badūns
Baltziedu vasarzaļo rododendru šķirņu spraudeņu apsakņošanās atkarībā no pavairošanas laika

R. Kondratovičs, G. Riekstiņa
2015. gadā paveiktais brīvdabas rododendru selekcijā

10. februāris, 2016

10:00 - 14:00
Jelgavas ielā 1, 334. telpā

Sekcijas sēde "Mikrobioloģija"
Bioloģija
Vadītāji: Indriķis Muižnieks, Uldis Kalnenieks

Lelde Grantiņa-Ieviņa, Ieva Kalniņa.
Zemeņu sakņu kakla puve - aktuāla problēma 2015. gadā.

Dagnija Vecstaudža, M. Seņkovs, Vizma Nikolajeva, Olga Mutere.
Jaunu lauksaimniecības mikrobioloģisko biostimulatoru izstrāde un testēšana.

Diāna Marcinkēviča, Gaļina Makarenkova, Zaiga Petriņa, Vizma Nikolajeva, Indriķis Muižnieks
Penicillium lanoso-viride AMP dezamināzes attīrīšana un raksturojums.

Ilze Vamža, Evelīna Puzo, Zane Ozoliņa, Agnese Kokina, Jānis Liepiņš.
Adenīna auksotrofijas ietekme uz oksidatīvā stresa izturību maizes rauga Saccharomyces cerevisiae CEN.PK celmā

Elīna Balodīte, Inese Strazdiņa, Ņina Gaļiņina, Uldis Kalnenieks
NADH dehidrogenāzes aktivitātes izmaiņas Zymomonas mobilis celmos.

Kristiāna Kovtuna, Jekaterīna Lukjaņenko, Jānis Liepiņš, Agnese Kokina, Juris Ķibilds, Armands Vīgants
Rauga Kluyveromyces marxianus acetāta tolerance.

Dmitrijs Perminovs, Kristīne Liepiņa, Gaļina Makarenkova, Indriķis Muižnieks.
Transpozīciju dinamika pAdCat plazmīdā E. coli XL-1 blue celma logaritmiskajā un stacionārajā kultūras augšanas fāzē.

Reinis Rutkis, Inese Strazdiņa, Elīna Balodīte, Zane Ļaša, Ņina Gaļiņina, Uldis Kalnenieks
Mazefektīvas elpošanas ķēdes loma glikozes patēriņa ātruma regulācijā baktērijās Zymomona mobilis.

Gundega Gulbe, Anda Valdovska, Vaira Saulīte, Simona Doniņa, Jevgenijs Jermolajevs, Lilija Peškova.
Imūnmodulējošu kompozīciju antibakteriālās aktivitātes pie govju subklīniskā mastīta izvērtēšana in vivo

Anete Ēberliņa, Kristīne Kenigsvalde, Tālis Gaitnieks
Phlebiopsis gigantea attīstība maza diametra skuju koku celmos.

Madars Dāvids, Olga Mutere, Vadims Bartkevičs
Farmaceitisko vielu ietekme uz Pseudomonas fluorescens AM11 celmu ekotoksicitātes un biodegradācijas aspektā.

Elza Kaktiņa, Mārtiņš Borodušķis, Anna Ramata-Stunda, Anete Borodušķe, Ilva Nakurte, Baiba Silamiķele, Jānis Ancāns, Nils Rostoks
No vietējiem augiem iegūtu bioloģiski aktīvo vielu novērtējums in vitro to potenciālajam pielietojumam kosmētikas produktos.

12. februāris, 2016

10:30 - 12:00
Jelgavas ielā 1, 107. telpā

Plenārsēde "Bioloģija"
Bioloģija
Vadītājs Līga Ozoliņa-Molla

Maija Dambrova
L-karnitīns: loma enerģijas metabolismā un kardiometabolie riski.

Līga Plakane
Fiziska slodze kā metabolismu koriģējošs faktors.

13:00 - 16:00
Jelgavas ielā 1, 545. telpā

Sekcijas sēde "Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija"
Bioloģija
Vadītājs Līga Ozoliņa-Molla

Toms Voits
Funkcionālo sinaptisko pūslīšu frakcionālā daļa, to aktivizācijas iespējamība un farmakoloģiskie modulatori hipokampa neironu kultūrā.

Irēna Trubina, Daina Voita
Uzmanības novērtēšana - būtisks psihofizioloģisks rādītājs vokālo ansambļu nodarbību pedagoģiskajā procesā.

Elīza Švampe, Līga Ozoliņa-Molla
Fiziskas slodzes ilguma un veida ietekme uz lipīdu oksidācijas intensitāti.

Artūrs Paparde
Nepārtrauktas un intermitētas akūtas sistēmiskas hipoksijas ietekme uz apakšdelma ādas mikrocirkulācijas asinsvadu endotēlija reaktivitāti.

Zbigņevs Marcinkevičs, Uldis Rubīns, Jana Bērziņa
Ādas mikrocirkulācijas novērtēšanas iespējas virspusējā subpapilārajā un dziļajā dermālajā asinsvadu pinumā.