BEGIN:VCALENDAR
VERSION:2.0
PRODID:-//TYPO3/NONSGML Calendarize//EN


BEGIN:VEVENT
UID:calendarize-dzimis-janis-kletnieks-20270623
DTSTAMP:20210209T112849Z

DTSTART;VALUE=DATE:20270623
DTEND;VALUE=DATE:20270624
    
SUMMARY:Dzimis Jānis Klētnieks
DESCRIPTION:1929. gada 23. jūnijā Cēsīs dzimis Jānis Klētnieks - latviešu ģeodēzists\, astronoms un zinātnes vēstures pētnieks. Sāka mācīties Cēsīs\, bet pabeidza pamata izglītību Rīgas 1. vidusskolā. Interesējās par ķīmiju\, bet Ķīmijas fakultātē iestāties neizdevās\, mācīijās Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Zemes ierīcības fakultātē. Darba gaitas aizsāka Latvijas Valsts Lauku celtniecības projektēšanas institūtā (1953–1957). Vēlāk pārgāja darbā uz LVU Astronomiskās observatorijas Laika dienestu (1957)\, bija tā vadītājs (1958–1959). Piedalījies Starptautiskā Ģeofiziskā gada (1957–1958) un Starptautiskās zinātniskās sadarbības gada (1959) zinātniskās programmas “Laika un ģeogrāfiskā garuma noteikšana” izpildē. Strādājot LVU Astronomiskajā observatorijā (līdz 1962)\, uzsācis praktisko darbu vadīšanu vispārīgajā un praktiskajā astronomijā un ģeodēzijā. 1957. gadā publicē pirmo zinātnisko rakstu “Astronomiski noteiktie pulksteņa labojumi”. J. Klētnieka disertācijas tēma – “Laika novērojumu precizitātes paaugstināšanas iespējas”. 1961. gadā pabeidza Maskavas Universitātes Astronomijas institūtā aspirantūru\, bet iesāktā disertācija netika aizstāvēta. Sākot no 1962.gada pārgāja darbā uz RTU\, bija Rīgas Tehniskās Universitātes mācībspēks (1962)\, docents (1984). Pētījis precīzā laika noteikšanas problēmas\, izveidojis Rīgas Tehniskās universitātes fotogrammetrijas laboratoriju\, sekmējis inženierfotogrammetrijas attīstību Latvijā\, licis pamatus arhitektūras un vēstures pieminekļu uzmērīšanai. Pētījis kosmisko parādību atspoguļojumu folklorā\, apkopojis materiālus par Rīgas Tehniskās universitātes vēsturi. Vairāk par 200 iespieddarbu un grāmatu ''Saules pulksteņi Latvijā'' (1983) un ''Nāk komēta'' (1986) autors. Talantīgs zinātnes popularizētājs\, aktīvs Latvijas Astronomijas biedrības biedrs (1957) un Ģeodēzijas sekcijas vadītājs (1966 — 1984). Populārzinātnisko izdevumu “Zvaigžņotā Debess” (1982 - 1992)\, “Astronomiskais kalendārs” (1995 - 2000) redakcijas kolēģijas loceklis. Jānis Klētnieks uzsāka LU Muzeja F. Candera un Latvijas astronomijas kolekcijas arhīvu kārtošanu un pētīšanu.\n\nNEAIZMIRSTAMĀS BIOGRĀFIJAS. Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Jānis Klētnieks\nIN MEMORIAM. JĀNIS KLĒTNIEKS (23.06.1929-01.01.2021)\nMūžībā devies LZA goda doktors Jānis Klētnieks
X-ALT-DESC;FMTTYPE=text/html:<p>1929. gada 23. jūnijā Cēsīs dzimis <strong>Jānis Klētnieks</strong> - latviešu <strong>ģeodēzists\, astronoms </strong>un <strong>zinātnes vēstures pētnieks</strong>. Sāka mācīties Cēsīs\, bet pabeidza pamata izglītību Rīgas 1. vidusskolā. Interesējās par ķīmiju\, bet Ķīmijas fakultātē iestāties neizdevās\, mācīijās Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Zemes ierīcības fakultātē. Darba gaitas aizsāka Latvijas Valsts Lauku celtniecības projektēšanas institūtā (1953–1957). Vēlāk pārgāja darbā uz LVU Astronomiskās observatorijas Laika dienestu (1957)\, bija tā vadītājs (1958–1959). Piedalījies Starptautiskā Ģeofiziskā gada (1957–1958) un Starptautiskās zinātniskās sadarbības gada (1959) zinātniskās programmas “Laika un ģeogrāfiskā garuma noteikšana” izpildē. Strādājot LVU Astronomiskajā observatorijā (līdz 1962)\, uzsācis praktisko darbu vadīšanu vispārīgajā un praktiskajā astronomijā un ģeodēzijā. 1957. gadā publicē pirmo zinātnisko rakstu “Astronomiski noteiktie pulksteņa labojumi”. J. Klētnieka disertācijas tēma – “Laika novērojumu precizitātes paaugstināšanas iespējas”. 1961. gadā pabeidza Maskavas Universitātes Astronomijas institūtā aspirantūru\, bet iesāktā disertācija netika aizstāvēta. Sākot no 1962.gada pārgāja darbā uz RTU\, bija Rīgas Tehniskās Universitātes mācībspēks (1962)\, docents (1984). Pētījis precīzā laika noteikšanas problēmas\, izveidojis Rīgas Tehniskās universitātes fotogrammetrijas laboratoriju\, sekmējis inženierfotogrammetrijas attīstību Latvijā\, licis pamatus arhitektūras un vēstures pieminekļu uzmērīšanai. Pētījis kosmisko parādību atspoguļojumu folklorā\, apkopojis materiālus par Rīgas Tehniskās universitātes vēsturi. Vairāk par 200 iespieddarbu un grāmatu ''Saules pulksteņi Latvijā'' (1983) un ''Nāk komēta'' (1986) autors. Talantīgs zinātnes popularizētājs\, aktīvs Latvijas Astronomijas biedrības biedrs (1957) un Ģeodēzijas sekcijas vadītājs (1966 — 1984). Populārzinātnisko izdevumu “Zvaigžņotā Debess” (1982 - 1992)\, “Astronomiskais kalendārs” (1995 - 2000) redakcijas kolēģijas loceklis. Jānis Klētnieks uzsāka LU Muzeja F. Candera un Latvijas astronomijas kolekcijas arhīvu kārtošanu un pētīšanu.</p>\n\n<p><a href="https://www.lu.lv/muzejs/par-mums/zinas/zina/t/84859/" target="_blank">NEAIZMIRSTAMĀS BIOGRĀFIJAS. Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Jānis Klētnieks</a></p>\n<p><a href="https://www.lza.lv/nodalas/391-in-memoriam-janis-kletnieks-23-06-1929-01-01-2021">IN MEMORIAM. JĀNIS KLĒTNIEKS (23.06.1929-01.01.2021)</a></p>\n<p><a href="http://geomatika.rtu.lv/lv/node/573">Mūžībā devies LZA goda doktors Jānis Klētnieks</a></p>
LOCATION:
END:VEVENT

END:VCALENDAR