BEGIN:VCALENDAR
VERSION:2.0
PRODID:-//TYPO3/NONSGML Calendarize//EN


BEGIN:VEVENT
UID:calendarize-dzimis-janis-endzelins-20260222
DTSTAMP:20250127T103810Z

DTSTART;VALUE=DATE:20260222
DTEND;VALUE=DATE:20260223
    
SUMMARY:Dzimis Jānis Endzelīns
DESCRIPTION:Latviešu valodnieks\, baltu valodu pētnieks\, salīdzināmās un vēsturiskās valodniecības speciālists Jānis Endzelīns dzimis 1873. gada 22. februārī Kauguru pagastā\, Mičkēnu mājās.Studēja Tērbatas Universitātē klasisko filoloģiju (1893‒1897) un slāvu filoloģiju (1897‒1900)\, abās nozarēs ieguva kandidāta grādu. Lai sagatavotos akadēmiskajam darbam slāvu filoloģijā un salīdzināmajā valodniecībā\, viņš tika atstāts universitātē divu gadu maģistrantūrā. Studiju laikā pievienojies studentu korporācijai Lettonia.Studiju laikos nolēma pievērsties dzimtās latviešu valodas pētīšanai. Pirmos zinātniskos rakstus par latviešu valodas vēsturiskās fonētikas un morfoloģijas jautājumiem publicēja arī prestiži vācu un krievu valodniecības žurnāli un augstu novērtēja Eiropas valodnieki.Pedagoģisko darbību sāka Tērbatas Universitātē kā salīdzināmās un slāvu valodniecības privātdocents (1903‒1909)\, sagatavoja un 1905. gadā aizstāvēja maģistra disertāciju salīdzināmajā valodniecībā ‒ “Latviešu valodas prievārdi”.Strādāja Harkivas Universitātes Salīdzināmās valodniecības un sanskrita katedrā un Augstākajos sieviešu kursos privātcocenta\, ārkārtas profesora un profesora amatā\, vadīja eksperimentālās fonētikas kabinetu (1909–1920).1912. gadā Pēterburgas Universitātē aizstāvējis to kā disertāciju\, ieguva salīdzināmās valodniecības doktora grādu.1920. gada maijā atgriežas Latvijā\, lai strādātu Latvijas Augstskolā (tag. Latvijas Universitāte). LU nostrādā 30 gadus (1920‒1950): Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns (1920‒1923)\, izveidoja un vadīja pirmo un ilgus gadus vienīgo Baltu filoloģijas nodaļu pasaules universitātēs (1921‒1940)\, nodibināja Filologu biedrību (1920‒1940)\, bija tās Rakstu (FBR) 20 sējumu redaktors\, arī LU Zinātnisko rakstu pirmais redaktors. Docēja latviešu valodas zinātnisko gramatiku\, baltu valodu salīdzināmo gramatiku\, slāvu valodu salīdzināmo gramatiku\, ievadu baltu filoloģijā\, leišu valodas zinātnisko gramatiku\, ģermāņu pirmvalodu\, senislandiešu\, sensakšu valodu\, sanskritu un citas.1944. gada martā parakstīja Latvijas Centrālās padomes Memorandu par Latvijas suverenitātes atjaunošanu.Padomju otrreizējās okupācijas laikā bija viens no nedaudzajiem augsti kvalificētajiem zinātniekiem\, kuri palika dzimtenē. Vadīja Latviešu valodas katedru Latvijas Valsts universitātē (1944‒1950)\, taču drīz bija spiests aiziet no darba\, jo ignorēja padomju režīma uzspiesto pseidozinātnisko Nikolaja Marra mācību. J. Endzelīna princips bija: “Varas vīriem nelieksimies\, zemākajiem neliegsimies”. Padomju laikā viņš materiāli un morāli palīdzēja represētajiem filologiem.\n15 zinātnisku grāmatu un vairāk nekā 300 zinātnisku un populārzinātnisku publikāciju autors latviešu\, vācu un krievu valodā.\nJ. Endzelīna vārdā nosaukta iela Rīgā.\nJ. Endzelīns devies mūžībā 1961. gada 1. jūlijā.\n\nJānis Endzelīns\nJānis Endzelīns\nEndzelīns \, Jānis\nJānis Endzelīns Latvijas Universitātē: darbs\, mantojums\, piemiņa\nJānis Endzelīns kā latviešu valodas kopējs\nVai zini\, cik cildens un krietns vīrs bijis mūsu valodnieks Jānis Endzelīns?
X-ALT-DESC;FMTTYPE=text/html:<p>Latviešu valodnieks\, baltu valodu pētnieks\, salīdzināmās un vēsturiskās valodniecības speciālists&nbsp\;<strong>Jānis Endzelīns dzimis 1873. gada 22. februārī</strong> Kauguru pagastā\, Mičkēnu mājās.<br />Studēja Tērbatas Universitātē <strong>klasisko filoloģiju</strong> (1893‒1897) un <strong>slāvu filoloģiju</strong> (1897‒1900)\, abās nozarēs ieguva kandidāta grādu. Lai sagatavotos akadēmiskajam darbam slāvu filoloģijā un <strong>salīdzināmajā valodniecībā</strong>\, viņš tika atstāts universitātē divu gadu maģistrantūrā. Studiju laikā pievienojies studentu korporācijai <a href="https://www.lu.lv/muzejs/notikumi/diena/notikums/e/dibinata-studentu-korporacija-lettonia-20270219/"><i><u>Lettonia</u></i></a>.<br />Studiju laikos nolēma pievērsties <strong>dzimtās latviešu valodas pētīšanai.</strong> Pirmos zinātniskos rakstus par latviešu valodas vēsturiskās fonētikas un morfoloģijas jautājumiem publicēja arī prestiži vācu un krievu valodniecības žurnāli un augstu novērtēja Eiropas valodnieki.<br /><strong>Pedagoģisko darbību sāka Tērbatas Universitātē</strong> kā salīdzināmās un slāvu valodniecības&nbsp\;<strong>privātdocents</strong> (1903‒1909)\, sagatavoja un <strong>1905. gadā aizstāvēja maģistra disertāciju salīdzināmajā valodniecībā ‒ “Latviešu valodas prievārdi”.</strong><br />Strādāja Harkivas Universitātes Salīdzināmās valodniecības un sanskrita katedrā un Augstākajos sieviešu kursos privātcocenta\, ārkārtas profesora un profesora amatā\, vadīja eksperimentālās fonētikas kabinetu (1909–1920).<br /><strong>1912. gadā Pēterburgas Universitātē aizstāvējis to kā disertāciju\, ieguva salīdzināmās valodniecības doktora grādu.</strong><br /><strong>1920. gada maijā atgriežas Latvijā\, lai strādātu Latvijas Augstskolā (tag. Latvijas Universitāte). </strong>LU nostrādā 30 gadus (1920‒1950): Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns (1920‒1923)\, izveidoja un vadīja pirmo un ilgus gadus vienīgo Baltu filoloģijas nodaļu pasaules universitātēs (1921‒1940)\, nodibināja Filologu biedrību (1920‒1940)\, bija tās Rakstu (FBR) 20 sējumu redaktors\, arī LU Zinātnisko rakstu pirmais redaktors. Docēja latviešu valodas zinātnisko gramatiku\, baltu valodu salīdzināmo gramatiku\, slāvu valodu salīdzināmo gramatiku\, ievadu baltu filoloģijā\, leišu valodas zinātnisko gramatiku\, ģermāņu pirmvalodu\, senislandiešu\, sensakšu valodu\, sanskritu un citas.<br /><strong>1944. gada martā parakstīja </strong><a href="https://enciklopedija.lv/skirklis/171407-Latvijas-Centr%C4%81l%C4%81-padome"><strong><u>Latvijas Centrālās padomes</u></strong></a><strong> Memorandu par Latvijas suverenitātes atjaunošanu.</strong><br />Padomju otrreizējās okupācijas laikā bija viens no nedaudzajiem augsti kvalificētajiem zinātniekiem\, kuri palika dzimtenē. Vadīja Latviešu valodas katedru Latvijas Valsts universitātē (1944‒1950)\, taču drīz bija spiests aiziet no darba\, jo ignorēja padomju režīma uzspiesto pseidozinātnisko Nikolaja Marra mācību. J. Endzelīna princips bija: “Varas vīriem nelieksimies\, zemākajiem neliegsimies”.<strong> Padomju laikā viņš materiāli un morāli palīdzēja represētajiem filologiem.</strong></p>\n<p><strong>15 zinātnisku grāmatu un vairāk nekā 300 zinātnisku un populārzinātnisku publikāciju autors latviešu\, vācu un krievu valodā.</strong></p>\n<p>J. Endzelīna vārdā nosaukta iela Rīgā.</p>\n<p>J. Endzelīns devies mūžībā 1961. gada 1. jūlijā.</p>\n\n<p><a href="https://enciklopedija.lv/skirklis/54533-J%C4%81nis-Endzel%C4%ABns"><strong>Jānis Endzelīns</strong></a></p>\n<p><a href="https://www.literatura.lv/personas/janis-endzelins"><strong>Jānis Endzelīns</strong></a></p>\n<p><a href="https://www.acadlib.lu.lv/pvp/0000000646.htm"><strong>Endzelīns \, Jānis</strong></a></p>\n<p><a href="https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/LU.LV/Apaksvietnes/Izstrade/Muzejs/klavina.pdf"><strong>Jānis Endzelīns Latvijas Universitātē: darbs\, mantojums\, piemiņa</strong></a></p>\n<p><a href="https://www.vestnesis.lv/ta/id/45178"><strong>Jānis Endzelīns kā latviešu valodas kopējs</strong></a></p>\n<p><a href="https://www.youtube.com/watch?v=FPGg3zFatIA"><strong>Vai zini\, cik cildens un krietns vīrs bijis mūsu valodnieks Jānis Endzelīns?</strong></a></p>
LOCATION:
END:VEVENT

END:VCALENDAR