BEGIN:VCALENDAR
VERSION:2.0
PRODID:-//TYPO3/NONSGML Calendarize//EN


BEGIN:VEVENT
UID:calendarize-dzimis-aleksis-dreimanis-20230813
DTSTAMP:20210209T111425Z

DTSTART;VALUE=DATE:20230813
DTEND;VALUE=DATE:20230814
    
SUMMARY:Dzimis Aleksis Dreimanis
DESCRIPTION:1914. gada 13. augustā Valmierā dzimis viens no izcilākajiem latviešu un Kanādas ģeologiem Aleksis Dreimanis. \n1938. gadā Dreimanis absolvēja Latvijas Univeristātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultāti. Līdz 1944. gadam bija privātdocents Latvijas Universitātē\, pētījis Latvijas kvartāra nogulumus\, Izstrādājis ērtu un populāru mineraloģiski petrogrāfisko analīžu metodi\, strādājis arī Zemes bagātību pētīšanas institūtā\, kopā ar P. Liepiņu sarakstījis grāmatu „Latvijas minerāli un ieži” (1942). Dienējis Latviešu leģionā\, bijis karagūsteknis Itālijā\, 1946–1948 Baltijas Universitātes ārkārtas profesors. \nKopš 1948. gada Rietumontario Universitātes (Londonā\, Kanādā) mācībspēks\, kopš 1964 profesors. Kanādas Karaliskās biedrības loceklis\, Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis no 1990\, Amerikas Kvartāra pētniecības apvienības prezidents\, Starptautiskās Kvartāra pētniecības savienības (INQUA) Litoģenēzes un litoloģijas komisijas vadītājs (1982–1987). Autors vairāk nekā 200 zinātniskiem rakstiem par ģeoloģijas jautājumiem\, daudz rakstījis arī trimdas latviešu presē - par zinātni Padomju Latvijā un par latviešu trimdas zinātniekiem\, sevišķi\, ģeologiem. 18 gadus bijis Latviešu Nacionālās Apvienības Kanādā (LNAK) priekšsēdis. Goda doktora titulu ieguvis Voterlū\, Rietumontario un Latvijas Universitātē. Saņēmis Kanādas ģeologu augstāko apbalvojumu — Logana medaļu. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.\nLU Muzejā glabājas gan A. Dreimaņa 20. gs. pirmajā pusē vākti iežu paraugi\, gan dažādi ģeoloģijas vēstures materiāli.\nPapildus materiāli:\nZelčs V.\, Raukass A. Aleksis Dreimanis - dzīva leģenda kvartārģeoloģijā. Aleksim Dreimanim - 95. Akadēmiskā dzīve Nr 46\, 2009. 111-114 lpp.\nZelčs V. Alekša Dreimaņa piemiņai. Akadēmiskā dzīve Nr 48\, 2011. 130-134 lpp.
X-ALT-DESC;FMTTYPE=text/html:<p>1914. gada 13. augustā Valmierā dzimis viens no izcilākajiem latviešu un Kanādas ģeologiem <strong>Aleksis Dreimanis</strong>.&nbsp\;</p>\n<p>1938. gadā Dreimanis absolvēja <strong>Latvijas Univeristātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultāti</strong>. Līdz 1944. gadam bija privātdocents Latvijas Universitātē\, pētījis Latvijas kvartāra nogulumus\, Izstrādājis ērtu un populāru mineraloģiski petrogrāfisko analīžu metodi\, strādājis arī <strong>Zemes bagātību pētīšanas institūtā</strong>\, kopā ar P. Liepiņu sarakstījis grāmatu „Latvijas minerāli un ieži” (1942). Dienējis Latviešu leģionā\, bijis karagūsteknis Itālijā\, 1946–1948 <strong>Baltijas Universitātes</strong> ārkārtas profesors.&nbsp\;</p>\n<p>Kopš 1948. gada <strong>Rietumontario Universitātes</strong> (Londonā\, Kanādā) mācībspēks\, kopš 1964 profesors. <strong>Kanādas Karaliskās biedrības</strong> loceklis\, <strong>Latvijas Zinātņu akadēmijas</strong> ārzemju loceklis no 1990\, <strong>Amerikas Kvartāra pētniecības apvienības</strong> prezidents\, <strong>Starptautiskās Kvartāra pētniecības savienības (INQUA) </strong>Litoģenēzes un litoloģijas komisijas vadītājs (1982–1987). Autors vairāk nekā 200 zinātniskiem rakstiem par ģeoloģijas jautājumiem\, daudz rakstījis arī trimdas latviešu presē - par zinātni Padomju Latvijā un par latviešu trimdas zinātniekiem\, sevišķi\, ģeologiem. 18 gadus bijis <strong>Latviešu Nacionālās Apvienības Kanādā (LNAK)</strong> priekšsēdis. Goda doktora titulu ieguvis <strong>Voterlū\, Rietumontario</strong> un <strong>Latvijas Universitātē</strong>. Saņēmis Kanādas ģeologu augstāko apbalvojumu — <strong>Logana medaļu</strong>. Apbalvots ar <strong>Triju Zvaigžņu ordeni</strong>.</p>\n<p>LU Muzejā glabājas gan A. Dreimaņa 20. gs. pirmajā pusē vākti iežu paraugi\, gan dažādi ģeoloģijas vēstures materiāli.</p>\n<p><strong>Papildus materiāli:</strong></p>\n<p>Zelčs V.\, Raukass A. Aleksis Dreimanis - dzīva leģenda kvartārģeoloģijā. Aleksim Dreimanim - 95. <i>Akadēmiskā dzīve </i>Nr 46\, 2009. 111-114 lpp.</p>\n<p>Zelčs V. Alekša Dreimaņa piemiņai. <i>Akadēmiskā dzīve </i>Nr 48\, 2011. 130-134 lpp.</p>
LOCATION:
END:VEVENT

END:VCALENDAR