BEGIN:VCALENDAR
VERSION:2.0
PRODID:-//TYPO3/NONSGML Calendarize//EN
BEGIN:VEVENT
UID:calendarize-dibinata-zemes-bagatibu-petisanas-komiteja-20260114
DTSTAMP:20210209T111455Z
DTSTART;VALUE=DATE:20260114
DTEND;VALUE=DATE:20260115
SUMMARY:Dibināta Zemes bagātību pētīšanas komiteja
DESCRIPTION:1936. gada 14. janvārī ar Latvijas valdības lēmumu tika dibināta Zemes bagātību pētīšanas komiteja. Šo notikumu uzskata par Latvijas zemes bagātību sistemātisku pētījumu sākumu.\nIdeja par šādas komitejas dibināšanu radās 1935. gada decembrī Izglītības ministrijas Skolu muzeja organizētās Kurzemes izstādes (tajā tika eksponēti “visdažādākie priekšmeti\, kuriem sakars ar Kurzemi”\, tai skaitā\, ļoti plašs derīgo izrakteņu klāsts\, ar kuru apmeklētājus iepazīstināja skolotājs Jānis Greste) laikā – lai nodrošinātu pētnieku un pētījumu rezultātu apvienošanu\, jo līdz tam derīgo izrakteņu pētījumos trūka “saskaņotas kopdarbības”.\nKomitejas galvenais uzdevums bija "pētīt mūsu zemes bagātību atrašanās vietas\, sastāvu\, apmērus un izmantošanas iespējas". Darbs sākās ar jau dažādās iestādēs esošo ziņu apkopošanu un sistematizēšanu\, pirmām kārtām apsekojot tautsaimniecībai nozīmīgākos derīgos izrakteņus.\nKomitejas sastāvu apstiprināja 1936. gada martā. Sākumā tajā bija 9 cilvēki - četru ministriju (Finanšu\, Zemkopības\, Izglītības\, Tautas labklājības) un Latvijas Universitātes pārstāvji. Komiteja bija Finanšu ministrijas pārziņā un tās pirmais direktors bija Aleksandrs Bulle. Vēlāk tās sastāvs tika papildināts ar Minerālvielu pētīšanas biedrības\, Ģeogrāfijas biedrības\, Inženieru biedrības un Lauksaimniecības kameras pārstāvjiem.\nSabiedrības izglītošanas nolūkā Zemes bagātību pētīšanas komiteja nolēma propagandēt Latvijas zemes bagātības skolās\, mazpulkos\, skolotāju organizācijās un konferencēs\, kā arī šim nolūkam izmantot radiofonu\, presi un filmas.\nJau 1936. gada 19. maijā komitejas darbinieks Jānis Greste nolasīja 30 minūšu garu radio lekciju “Ko slēpj mūsu zeme”\, kuru noklausīties īpaši tika aicinātas skolas\, kas nebija apmeklējušas minēto Kurzemes izstādi. Tam sekoja 45 minūšu garas dokumentālās filmas "Mūsu pelēkais dārgakmens" uzņemšanas organizēšana. Ierosinājumu uzņemt šādu filmu\, solot tai līdzekļus\, bija izteicis Valsts Prezidents Kārlis Ulmanis jau minētās izstādes apmeklējuma laikā. Filma stāsta par Latvijas derīgajiem izrakteņiem - kaļķakmeni un dolomītu\, to ieguvi\, pārstrādi\, izmantošanu\, tās scenārija autors - J. Greste\, režisors V. Pūce. Filmas pirmizrāde notika 1936. gada decembrī\, un tā tika atzīta par labāko no četrām 1936. gada dokumentālajām filmām.\n1937. gadā komiteja organizēja Zemgales izstādes novietni\, kura bija veltīta derīgajiem izrakteņiem\, to izpētei un pētījumos izmantotajiem instrumentiem.\n1938. gadā\, pārņemot Zemkopības ministrijas ģeologa posteni līdz ar dažiem tehniskajiem darbiniekiem un piesaistot vēl citus\, kā arī saņemot no Zemkopības ministrijas vienu rotācijas urbjmašīnu u.c. piederumus\, komiteja lika pamatus patstāvīgu pētījumu izdarīšanai.\nPēc trīs darbības gadiem komiteja tika reorganizēta par institūtu\, savukārt minētās 1937. gada izstādes paraugi kļuva par institūta muzeja ekspozīcijas daļu.\nLU Muzejā glabājas Zemes bagātību pētīšanas komitejas materiāli\, ko saglabājis šīs komitejas darbinieks J. Greste un muzejam nodevis Viktors Grāvītis.\nSaistītie materiāli:\nKurzeme un viņas bagātības Rīgā. 1935. Jaunākās Ziņas\, Nr. 222. Rīga.\nKurzemes izstāde. 1936. Jaunākās Ziņas\, Nr. 266. Rīga.\nZemes bagātību pētīšanas institūta pētnieciskās darbības vispārīgs pārskats. Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas un ģeografijas institūts. Raksti I. Rīga: LVI\, 1947\, 15.–34. lpp.\nA. Kursīts. Zemes bagātību pētīšanas institūta darbība. Latvju Tautsaimnieks. Nr 13-14\, Rīga: 1942\, 378.–384. lpp.\nZemes bagātību pētīšana. 1936. Latvijas Kareivis\, Nr. 79. Rīga.\nKo slēpj mūsu zeme. 1936. Kurzemes Vārds\, Nr. 109. Liepāja.\nFinanču ministrijas kultūrfilmas “Mūsu pelēkais dārgakmens” pirmizrāde. Informatīvs izdevums. 1936. Rīga. 6 lpp.\nZemes bagātību pētīšanas komitejas Zemgales izstādes novietne 1937. g. Informatīvs izdevums. 1937. Rīga. 14 lpp.
X-ALT-DESC;FMTTYPE=text/html:1936. gada 14. janvārī ar Latvijas valdības lēmumu tika dibināta Zemes bagātību pētīšanas komiteja. Šo notikumu uzskata par Latvijas zemes bagātību sistemātisku pētījumu sākumu.
\nIdeja par šādas komitejas dibināšanu radās 1935. gada decembrī Izglītības ministrijas Skolu muzeja organizētās Kurzemes izstādes (tajā tika eksponēti “visdažādākie priekšmeti\, kuriem sakars ar Kurzemi”\, tai skaitā\, ļoti plašs derīgo izrakteņu klāsts\, ar kuru apmeklētājus iepazīstināja skolotājs Jānis Greste) laikā – lai nodrošinātu pētnieku un pētījumu rezultātu apvienošanu\, jo līdz tam derīgo izrakteņu pētījumos trūka “saskaņotas kopdarbības”.
\nKomitejas galvenais uzdevums bija "pētīt mūsu zemes bagātību atrašanās vietas\, sastāvu\, apmērus un izmantošanas iespējas". Darbs sākās ar jau dažādās iestādēs esošo ziņu apkopošanu un sistematizēšanu\, pirmām kārtām apsekojot tautsaimniecībai nozīmīgākos derīgos izrakteņus.
\nKomitejas sastāvu apstiprināja 1936. gada martā. Sākumā tajā bija 9 cilvēki - četru ministriju (Finanšu\, Zemkopības\, Izglītības\, Tautas labklājības) un Latvijas Universitātes pārstāvji. Komiteja bija Finanšu ministrijas pārziņā un tās pirmais direktors bija Aleksandrs Bulle. Vēlāk tās sastāvs tika papildināts ar Minerālvielu pētīšanas biedrības\, Ģeogrāfijas biedrības\, Inženieru biedrības un Lauksaimniecības kameras pārstāvjiem.
\nSabiedrības izglītošanas nolūkā Zemes bagātību pētīšanas komiteja nolēma propagandēt Latvijas zemes bagātības skolās\, mazpulkos\, skolotāju organizācijās un konferencēs\, kā arī šim nolūkam izmantot radiofonu\, presi un filmas.
\nJau 1936. gada 19. maijā komitejas darbinieks Jānis Greste nolasīja 30 minūšu garu radio lekciju “Ko slēpj mūsu zeme”\, kuru noklausīties īpaši tika aicinātas skolas\, kas nebija apmeklējušas minēto Kurzemes izstādi. Tam sekoja 45 minūšu garas dokumentālās filmas "Mūsu pelēkais dārgakmens" uzņemšanas organizēšana. Ierosinājumu uzņemt šādu filmu\, solot tai līdzekļus\, bija izteicis Valsts Prezidents Kārlis Ulmanis jau minētās izstādes apmeklējuma laikā. Filma stāsta par Latvijas derīgajiem izrakteņiem - kaļķakmeni un dolomītu\, to ieguvi\, pārstrādi\, izmantošanu\, tās scenārija autors - J. Greste\, režisors V. Pūce. Filmas pirmizrāde notika 1936. gada decembrī\, un tā tika atzīta par labāko no četrām 1936. gada dokumentālajām filmām.
\n1937. gadā komiteja organizēja Zemgales izstādes novietni\, kura bija veltīta derīgajiem izrakteņiem\, to izpētei un pētījumos izmantotajiem instrumentiem.
\n1938. gadā\, pārņemot Zemkopības ministrijas ģeologa posteni līdz ar dažiem tehniskajiem darbiniekiem un piesaistot vēl citus\, kā arī saņemot no Zemkopības ministrijas vienu rotācijas urbjmašīnu u.c. piederumus\, komiteja lika pamatus patstāvīgu pētījumu izdarīšanai.
\nPēc trīs darbības gadiem komiteja tika reorganizēta par institūtu\, savukārt minētās 1937. gada izstādes paraugi kļuva par institūta muzeja ekspozīcijas daļu.
\nLU Muzejā glabājas Zemes bagātību pētīšanas komitejas materiāli\, ko saglabājis šīs komitejas darbinieks J. Greste un muzejam nodevis Viktors Grāvītis.
\nSaistītie materiāli:
\nKurzeme un viņas bagātības Rīgā. 1935. Jaunākās Ziņas\, Nr. 222. Rīga.
\nKurzemes izstāde. 1936. Jaunākās Ziņas\, Nr. 266. Rīga.
\nZemes bagātību pētīšanas institūta pētnieciskās darbības vispārīgs pārskats. Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas un ģeografijas institūts. Raksti I. Rīga: LVI\, 1947\, 15.–34. lpp.
\nA. Kursīts. Zemes bagātību pētīšanas institūta darbība. Latvju Tautsaimnieks. Nr 13-14\, Rīga: 1942\, 378.–384. lpp.
\nZemes bagātību pētīšana. 1936. Latvijas Kareivis\, Nr. 79. Rīga.
\nKo slēpj mūsu zeme. 1936. Kurzemes Vārds\, Nr. 109. Liepāja.
\nFinanču ministrijas kultūrfilmas “Mūsu pelēkais dārgakmens” pirmizrāde. Informatīvs izdevums. 1936. Rīga. 6 lpp.
\nZemes bagātību pētīšanas komitejas Zemgales izstādes novietne 1937. g. Informatīvs izdevums. 1937. Rīga. 14 lpp.
LOCATION:
END:VEVENT
END:VCALENDAR