BEGIN:VCALENDAR
VERSION:2.0
PRODID:-//TYPO3/NONSGML Calendarize//EN


BEGIN:VEVENT
UID:calendarize-dibinata-studentu-korporacija-rubonia-20260518
DTSTAMP:20210209T123044Z

DTSTART;VALUE=DATE:20260518
DTEND;VALUE=DATE:20260519
    
SUMMARY:Dibināta studentu korporācija Rubonia 
DESCRIPTION:1875. gada 18. maijā dibināta vācbaltiešu studentu korporācija Rubonia pie Rīgas Politehnikuma/Rīgas Politehniskā institūta\, kas pēc Latvijas Neatkarības kara (1918-1920) reģistrējās pie LU. 1932. gada 1. jūnijā slēgta kā studentu korporācija saskaņā ar Latvijas Universitātes Padomes lēmumu\, taču līdz 1939. gada 3. jūnijam turpināja pastāvēt kā vācbaltiešu studentu biedrība Rubonia\, kad notika vācbaltiešu izceļošana no Latvijas uz nacionālsociālistisko Vāciju (1933-1945). Pēc Otrā pasaules kara Rubonia nav atjaunojusi savu darbību\, taču tās locekļu iestājās Baltijas studentu korporāciju tradīciju turpinātājas-vācbaltiešu studentu korporācijā Curonia Goettingensis (1959)\, kas ir mantiniece arī vācbaltiešu studentu korporācijām Curonia (1808-1939)\, Fraternitas Rigensis (1823-1939)\, Fraternitas Baltica (1865-1938) un Gotonia (1922-1939). Rubonia bija daži korporanti\, kuri bija skeptiski pret Latvijas valsti\, it sevišķi vācbaltiešu nacionālsociālists Alfrēds Rozenbergs\, kurš Otrā pasaules kara laikā (1939-1945) bija nacionālsociālistiskās Vācijas okupēto austrumu apgabalu (Ostlandes un Ukrainas reihskomisariātu) ministrs. Arī A. Rozenbergs bija skeptisks\, ka 1918. gada 19. novembrī tika izkarināti Latvijas sarkanbaltsarkanie karogi pie Latvijas Universitātes galvenās ēkas (tajā laikā Baltijas Tehniskās augstskolas) galvenajām durvīm pretī Raiņa bulvārim 19.
X-ALT-DESC;FMTTYPE=text/html:<p><strong>1875. gada 18. maijā </strong>dibināta vācbaltiešu studentu korporācija <em>Rubonia</em> pie Rīgas Politehnikuma/Rīgas Politehniskā institūta\, kas pēc Latvijas Neatkarības kara (1918-1920) reģistrējās pie LU. 1932. gada 1. jūnijā slēgta kā studentu korporācija saskaņā ar Latvijas Universitātes Padomes lēmumu\, taču līdz 1939. gada 3. jūnijam turpināja pastāvēt kā vācbaltiešu studentu biedrība <em>Rubonia</em>\, kad notika vācbaltiešu izceļošana no Latvijas uz nacionālsociālistisko Vāciju (1933-1945). Pēc Otrā pasaules kara <em>Rubonia</em> nav atjaunojusi savu darbību\, taču tās locekļu iestājās Baltijas studentu korporāciju tradīciju turpinātājas-vācbaltiešu studentu korporācijā <em>Curonia Goettingensis</em> (1959)\, kas ir mantiniece arī vācbaltiešu studentu korporācijām <em>Curonia </em>(1808-1939)\, <em>Fraternitas Rigensis </em>(1823-1939)\, <em>Fraternitas Baltica</em> (1865-1938) un <em>Gotonia </em>(1922-1939). <em>Rubonia </em>bija daži korporanti\, kuri bija skeptiski pret Latvijas valsti\, it sevišķi vācbaltiešu nacionālsociālists Alfrēds Rozenbergs\, kurš Otrā pasaules kara laikā (1939-1945) bija nacionālsociālistiskās Vācijas okupēto austrumu apgabalu (Ostlandes un Ukrainas reihskomisariātu) ministrs. Arī A. Rozenbergs bija skeptisks\, ka 1918. gada 19. novembrī tika izkarināti Latvijas sarkanbaltsarkanie karogi pie Latvijas Universitātes galvenās ēkas (tajā laikā Baltijas Tehniskās augstskolas) galvenajām durvīm pretī Raiņa bulvārim 19.</p>
LOCATION:
END:VEVENT

END:VCALENDAR