Fenomenoloģijai ir vairāki aspekti - tā ir tikusi izstrādāta kā metode un metafiziski ievirzīta teorija, pastāv fenomenoloģiskā estētika, sociālā fenomenoloģija, psiholoģiskā fenomenoloģija, lingvistiskā fenomenoloģija, materiālā fenomenoloģija, ķermeņa fenomenoloģija, reliģiskā fenomenoloģija u. c.

Katedras mācībspēki kopā ar doktorantūras studentiem un maģistrantiem, pēta 20. gadsimta nozīmīgā virziena - fenomenoloģijas, ko iedibinājis vācu filosofs Edmunds Huserls, attīstību  20. gs. garumā un 21. gadsimta sākumā. Doktora disertāciju tēmu izvēle filosofijā bieži tiek saistīta ar šo virzienu, pateicoties fakultātē pēdējās desmitgadēs iestrādātajiem pētījumiem. Fenomenoloģijas izpēte notiek sadarbībā ar LU aģentūras "Filozofijas un socioloģijas institūts"
zinātniekiem, kas nodarbojas ar klasisko fenomenoloģijas tekstu tulkošanu, kā arī ar fenomenoloģijas un vērtību hermeneitikas attiecību izpēti. Fenomenoloģijai ir vairāki aspekti - tā ir tikusi izstrādāta kā metode un metafiziski ievirzīta teorija, pastāv fenomenoloģiskā estētika, sociālā fenomenoloģija, psiholoģiskā fenomenoloģija, lingvistiskā fenomenoloģija, materiālā fenomenoloģija, ķermeņa fenomenoloģija, reliģiskā fenomenoloģija  u. c. Sakarā ar ierobežotajām iespējām veikt pētījumus tik plašā diapazonā, LU VFF filosofu interese saistās ar jautājumiem mūsdienu fenomenoloģijā: vērojums, sociālā telpa, skatiens, ķermeņa izpratne, fenomenoloģijas un estētikas saikne, mūsdienu fenomenoloģijas attiecības ar Kanta un citu klasisko filosofu mācībām. Realizētie projekti LU: 2006.g. "Vērotājs un sabiedrība (Centrāl- un Austrumeiropas sociālās transformācijas fenomenoloģiskās filosofijas perspektīvā)" / "Cotemplator and society: social transformations of Central Eastern Europe in the perspective of phenomenological philosophy". Vadītāji: M. Rubene, M. Kūle, piedalījās doktorantūras studenti I.Gubenko u.c. 2007.g. M. Kūle. Disertācijas "Cerību fenomenoloģijas aspekti" pabeigšana, izstrādā I. Leitāne. 2007.g.-2008.g.  M. Rubene, M. Kūle. Kopības telpas pieredzējumi: Eiropa un Latvija sociālās fenomenoloģijas skatījumā, piedalījās doktorantūras studenti. 2009.g. M. Rubene, M. Kūle. Praktiskais prāts un dzīves pasaule / piedalījās katedras mācībspēki, prof. I.Šuvajevs, prof. R.Kūlis, doktorantūras studenti. Publicētas monogrāfijas un rakstu krājumi: Kūle M. (līdzautori L.Muižniece, U.Vēgners). Teodors Celms: fenomenoloģiskie meklējumi. Rīga, FSI, 2009, 328 lpp. Kūle M. u. c. (kolektīva monogrāfija) Hēgelis, kino un mēs. Rīga, LU, 2011. (prof. M.Kūles un filozofijas bakalauru 3. kursa kolektīvs izdevums klasiskās filozofijas un estētikas nozarē) Vērotājs un sabiedrība: rakstu krājums. Rīga, LU apgāds, 2008. Publicētie zinātniskie raksti: Kūle M.: Cilvēka izpratne Augusta Milta filosofiskās antropologijas kontekstā. Grām.: Augusts Milts: patība un ētika. Rīga, RAKA, 2008, 198.-217.lpp. Kūle M.: Brīvības kā vērtības izpratne Latvijas valsts neatkarības atjaunošanā. Grām.: Latvijas valstiskumam 90. Latvijas valsts neatkarība: ideja un realizācija. Rīga, Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2010. 51.– 62. lpp. Kūle M. Rasma Kārkliņa. Grām.: 100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā, redkolēģijā arī M.Kūle. Rīga, LU apgāds, 2008. Kūle M.: Dialoga filosofija: ceļš uz solidāru sabiedrību Eiropā un Latvijā. Grām.: Dialogs Latvijā: kultūru dažādība, robežas un saiknes. Akadēmisko programmu aģentūra, Īpašu uzdevumu ministrija sabiedrības integrācijas lietās, Rīga, 2008, 12.-20.lpp. Kūle M.: Sociālā fenomenoloģija: ko spēj un ko nespēj vērojums?  Grām.: Vērotājs un sabiedrība. Rīga, LU apgāds, 2008, 13.-20. lpp. Kūle M.: Ķermenis, māksla un vara. Grām.: Māksla un politiskie konteksti. Rīga, Neputns, 2006, 166. – 172. lpp. Kūle M: Self-confidence, the idea of freedom and nonviolent resistance of Baltic Nations. Grām.: The Baltic Way to Freedom, Riga: Zelta grauds, 2006, pp. 79-87. Kūle M.: Самосознание  балтийских  народов и ненасильственное сопротивление. Grām.: Балтийский  путь к свободе. Riga, Zelta grauds, 2006, c. 83–91. Kūle M.  Phenomenology in Latvia: Teodors Celms and Stanislavs Ladusāns. Humanities and Social Sciences Latvia, 2(48) 2006, pp. 72–83. Starptautiski zinātniski doktorantūras studentu semināri: 2008. "Filosofija šodien: Rīga-Berlīne", vada prof. Hanss Pozers un prof. Maija Kūle. 2009. "Filosofija šodien: Rīga-Tībingene". Tībingenes universitātē
  Vācija, vada prof. Otfrīds Hefe, prof. Igors Šuvajevs, prof. Maija Kūle, doc. Raivis Bičevskis, prof. Rihards Kūlis. 2010. "Filosofija šodien. Rīga-Dublina", Dublinas universitātē, Īrija, University College Dublin, vada prof. Dermots Morans un prof. Maija Kūle. 2011. "Filosofija šodien. Rīga-Roma", Pontifikālajā Laterāna Universitātē Romā, vada prof. Andžela Ales Bello un prof. Maija Kūle. Profesors Rihards Kūlis, docents Raivis Bičevskis, asociētā profesore Elga Freiberga, profesors Maija Kūle, lektors Edgars Narkēvičs,  asociētais profesors Aija Priedīte- Kleinhofa, Profesors Igors Šuvajevs

Share