Pilsētbūvniecība

Rīgas centra ansamblis ir vienīgais Latvijas dabas un kultūras piemineklis, kurš iekļauts UNESCO Pasaules Mantojuma sarakstā.
2002. gada maijs

 

 

Kuldīgas vecpilsētas senās ēkas ir cieši ieskāvušas Alekšupīti.
2001.gada 14.jūnijs

 

 

Kategorijā "Pilsētbūvniecība" iekļauti 67 pieminekļi.
Datu bāzē tiek iekļauti raksturīgi apbūves kompleksi ar vienotu, vēsturisku ēku, ielu un citu apbūves elementu kompleksu.
Izcilākie apbūves kompleksi Latvijā ir Vecrīga, Rīgas bulvāru loks un centra eklektikas un jūgendstila apbūve, Košraga un Sīkraga zvejnieku ciemi (Talsu rajona Kolkas pagasts), Kuldīgas vecpilsēta, Papes Ķoņi un Priediengals (Liepājas rajona Rucavas pagasts), Daugavpils cietoksnis, Majoru - Dzintaru vasarnīcu apbūve Jūrmalā.
Pilsētbūvniecības pieminekļus apdraud gan nabadzība, gan arī... pārticība. Gan Rīgā, gan Latvijas mazpilsētās pēdējo desmit gadu laikā daudzas unikālas celtnes gājušas bojā, jo tām nav bijis saimnieka. Bet lielisku arhitektūras pieminekļu ansambli kā darvas piliens medū izjauc viena bezgaumīga celtne vai pat visa pilsētas rajona pārbūve. Stokholmā vai Briselē šādi ir zaudēti izcili pilsētbūvniecības pieminekļi, kuru vietā vērā ņemamas vērtības nav nākušas - tikai "kastīšēkas" ar agresīvām fasādēm... Arī Rīga vairākas reizes nav bijusi tālu no traģiska lēmuma - pārveidot Vecrīgu, padarot to "modernu". Turība un gaume neiet roku rokā - ēka Audēju ielā pie universālveikala vai viesnīca "Rolands" Kaļķu ielā liecina par vēlmi būt centrā, par vēlmi būt "moderniem"... bet arī par elementāras gaumes izjūtas trūkumu un necieņu pret pilsētas vēsturisko apbūvi.
Kopumā pilsētbūvniecības pieminekļu skaits datu bāzē varētu sasniegt ap 100.